Jaunākais izdevums

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

"Arī Latvijā novērojam šo pašu tendenci – klientu apkalpošanai tiek izmantoti gan virtuālie asistenti – čatboti, kas sniedz atbildes un uzziņas, gan runas atpazīšanas, gan sintēzes tehnoloģijas zvanu centru produktivitātes celšanai," novērojumos dalās K. Kauliņš. "Savukārt daudzi Latvijas vadošie ražošanas uzņēmumi jau izmanto mākslīgās redzes tehnoloģiju ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanā un kvalitātes kontrolē. Finanšu institūcijas arvien plašāk izmanto mašīnmācīšanās risinājumus apjomīgu datu analīzē."

Latvijas uzņēmumi un arī valsts pārvaldes iestādes ir atvērtas inovatīvām idejām un jaunām pieejām, uzskata "Tildes" eksperts. Tomēr ir skaidrs, ka iespējas, ko var sniegt mākslīgais intelekts, ir teju bezgalīgi plašas, un šobrīd to pilnais potenciāls vēl netiek izmantots.

Kas pagaidām kavē jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu uzņēmumos un kad varam sagaidīt vēl straujāku mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju izaugsmi?

"Līdzīgi kā ar jebkurām pārmaiņām, daudzi uzņēmumi joprojām baidās riskēt, jo trūkst izpratnes par tehnoloģiju iespējām un ierobežojumiem. Svarīgi saprast, ka mākslīgā intelekta risinājumi pastāvīgi attīstās, un to kvalitāti lielā mērā nosaka apmācību datu pieejamība, kurus savukārt nereti iespējams savākt tikai lietojot šīs tehnoloģijas," atzīst Kaspars Kauliņš.

Skaidrs ir viens – bez mākslīga intelekta nākotnē nedarbosies neviens uzņēmums. "2025. gadā 86% pasaules uzņēmumu izmantos mākslīgo intelektu savā ikdienas darbā, un visi uzņēmumi izmantos mākoņpakalpojumus. Tāpat 85% uzņēmumu lietojumprogrammu atradīsies "mākonī", un datu izmantošanas apjomi pieaugs par aptuveni 80%," prognozē Rikijs Čens, "Huawei Technologies" vadītājs Baltijā.

"Mēs skaidri redzam, kā uzņēmumi visā pasaulē aizvien aktīvāk automatizē procesus un sāk izmantot mākslīgo intelektu, tomēr, lai iegūtu vairāk no tā, ko tehnoloģijas spēj sniegt, uzņēmējiem jāsāk ar izpratnes veidošanu darbinieku un sabiedrības vidū," novērojis R. Čens.

Finanšu nozarē jau šobrīd aktīvi tiek ieviestas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, un tuvākajā nākotnē finanšu uzņēmumos var sākties aktīva automatizācija. "Mēs nepārtraukti pilnveidojam tehnoloģiju risinājumus, kas spētu aizstāt tādus rutīnas darbus kā datu apstrāde un analīze. Nākotnē mākslīgais intelekts spēs paveikt aizvien sarežģītākus darbus, ļaujot cilvēkiem vairāk pievērsties kritiskai datu izvērtēšanai," uzsver. R. Čens. "Tāpat lielu potenciālu saskatām arī medicīnā. Mūsu tehnoloģijas ar mākslīgā intelekta palīdzību jau tagad spēj identificēt gan redzes nepilnības bērniem pat no 6 mēnešu vecuma, gan vīrusa klātesamību analīzēs 10 sekunžu laikā. Nākotnes tehnoloģiskās iespējas ir plašas – mums tikai tās jāizprot un jāmācās izmantot."

Latvijas tehnoloģiskā attīstība norit pakāpeniski, tomēr lielāku atspērienu eksperti prognozē tikai tad, kad palielināsies izpratne par tehnoloģiju potenciālu un reālajām izmantošanas iespējām. Tiklīdz stereotipus aizstās zināšanas, arī mēs ieraudzīsim strauju jauno tehnoloģiju parādīšanos mūsu darba ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mākslīgā intelekta iespēju izmantošana komercēku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Caverion Latvija SIA, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies Vācijas uzņēmuma "FotoFinder GmbH" ražotu aparatūru "FotoFinder ATBM Master", kas ir pirmā šāda veida diagnostikas tehnoloģija Baltijas valstīs.

Uzņēmums neatklāj precīzu darījuma summu, informējot, ka šādas iekārtas cena tirgū ir, sākot no 75 tūkstošiem eiro.

"Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnā melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanā. Šajā medicīnas nozarē tas principiāli neatšķiras no mākslīgā intelekta pielietojuma, piemēram, radioloģijā vai arī jebkurā citā ar medicīnu nesaistītā nozarē. Iekārta ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem, gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Klīnikas ārsti ir piedalījušies vairākos mākslīgā intelekta pielietojuma pētījumos, kuru rezultāti šobrīd iekārtas veidā darbojas klīnikā, " stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" Baltijas valstīs 2019. gadā kopumā pārdevis vairāk nekā 800 tūkstošus mobilo ierīču, tostarp viedtālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus un citas.

""Samsung Electronics Baltics" mobilo ierīču segmentam 2019. gads bijis veiksmīgs – tas zīmīgs ar ieņēmumu pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas," teic Jurijs Bušmaks, "Samsung" IT un mobilo tehnoloģiju nodaļas vadītājs Baltijā.

"Samsung" galvenajām viedtālruņu jeb flagmaņu sērijām, kurās ietilpst jaunākie "Galaxy S" un "Note" viedtālruņi, pārdošanas apjoms Baltijas valstīs 2019. gadā pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas esot līdz šim augstākais rezultāts gan "Galaxy S", gan "Note" sērijā.

Vērtējot Baltijas valstu mērogā, Latvijā pārdota aptuveni trešdaļa visu "Galaxy S10" sērijas viedtālruņu (31%), savukārt vispopulārākie tie bijuši Lietuvā (47%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā programmatūru kompānija "Crayon", kas darbojas visā pasaulē, ir uzsākusi savu paplašināšanos Austrumeiropas tirgū, sākotnēji atverot pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Uzņēmumā, kas piedāvā risinājumu izstrādi mākslīgajam intelektam (MI), mašīnmācībai, mākoņpakalpojumiem un programmatūrām, šobrīd strādā vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku 35 valstīs, un uzņēmums kotējas Oslo biržā.

"Crayon" jau ir ienācis Centrāleiropas tirgū un veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā un Krievijā. Šobrīd uzņēmums turpina paplašināties un saskaņā ar "Crayon" grupas izpilddirektora Austrumu un Centrālajā Eiropā Aleksandra Kutovska (Alexander Kutowski) teikto Baltija ir loģisks sākumpunkts uzņēmuma tālākai paplašināšanai Austrumeiropā.

"Austrumeiropas reģionam ir liels potenciāls IT jomā, un mēs redzam, ka spējam palīdzēt to attīstīt ātrāk un efektīvāk. Jau daudzus gadus Baltijas valstis ir slavenas ar saviem progresīvajiem IT risinājumiem un uzņēmumiem. Gan darbinieki, gan uzņēmumi šeit pievērš lielu uzmanību IT zināšanu un infrastruktūras uzlabošanai, tāpēc tas ir lielisks darbalauks mūsu ekspertīzes risinājumiem," stāsta A. Kutovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" īstenojis pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu un ekspluatācijā nodevis pirmo pilnībā automatizēto sūtījumu svēršanas, skenēšanas, mērīšanas un šķirošanas iekārtu.

Jaunā iekārta nodrošinās daudz kvalitatīvāku sūtījumu apstrādi, ātrāku apriti šķirošanas kompleksā un precīzākus datus norēķiniem.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā būtiski samazinās tradicionālo pasta sūtījumu apjomi, bet, pateicoties e-komercijas straujajai attīstībai un augošajām attālinātās iepirkšanās iespējām, palielinās sīkpaku un paku sūtījumu īpatsvars. Jaunā līnija ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaus efektīvi apstrādāt visa veida pasta sūtījumus, stundas laikā spējot sašķirot līdz pat 6000 sūtījumu vienību un kopumā ar esošajiem darbaspēka resursiem nodrošinot divreiz ātrāku divreiz lielāka sūtījumu skaita apstrādi

Digitalizācija un e-komercija ir atslēgas jēdzieni, kas transformējuši pasta nozari un izvirzījuši jaunos izaicinājumus. “Revolucionārās pārmaiņas tehnoloģiju jomā ir būtiski mainījušas globālo pasta nozari. Pirms desmit gadiem mūsu pakalpojumu apjomā lielākais īpatsvars bija tradicionālajiem pasta sūtījumiem, piemēram, vēstulēm, bet līdz ar e-komercijas straujo izaugsmi un iepirkšanos visdažādākajās interneta tirdzniecības platformās pēdējos gados strauji mainās arī pasta uzņēmumu funkcionalitāte un piedāvāto pakalpojumu klāsts. Datu apmaiņa, apstrādes un piegādes ātrums, izsniegšanas vietu daudzveidība ir mūsdienu patērētājam elementāras prasības. Lai tās nodrošinātu, vairs nepietiek tikai ar cilvēkresursiem, ir nepieciešama ievērojama mākslīgā intelekta klātbūtne,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ātru, ērtu un vēl drošāku iepirkšanos, “Maxima Latvija” atklājusi jaunu iepirkšanās veidu Baltijā – Scan&go” jeb “Skenē pats”, informē uzņēmumā.

Tas sniedz iespēju preci skenēt “Maxima” mobilajā lietotnē, produktus liekot savā vai veikalā iegādātā maisiņā, un gala rezultātā par precēm ērti norēķinoties īpašā apmaksas zonā, produktus neizņemot no maisiņa. Šis ir pirmais šāda veida iepirkšanās risinājums Baltijā, kas apvieno gan skenēšanas funkciju lietotnē, gan arī atsevišķi izveidotu norēķinu zonu.

Kopējās investīcijas veido 150 tūkstošus eiro un pakalpojums pašlaik pieejams “Maxima XXX” veikalā t/c “Akropole”.

“Covid-19 ietekmē šo gadu varam dēvēt par digitalizācijas evolūciju jeb laiku, kad jau papildus esošajiem digitālajiem risinājumiem kā, piemēram, mākslīgais intelekts plauktu piepildījuma uzraudzībai, elektroniskās cenu zīmes, arvien vairāk digitālu ekrānu veikalos, jaunas pašapkalpošanās kases, mobilā lietotne ar maksājuma iespējām, sprinta ātrumā ieviešam jaunus risinājumus, uzlabojot iepirkšanās pieredzi, kā arī arvien vairāk rūpējamies par klientu un darbinieku drošību. “Skenē pats” risinājums ar atsevišķu norēķinu zonu iepirkšanos padara ērtu un ātru, kā arī nodrošina bezkontakta iepirkšanos, kas jo īpaši būtiski šajos pandēmijas apstākļos,” stāsta “Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Riga TechGirls tehnoloģijās apmācījusi vairāk nekā 1000 radošo nozaru pārstāvjus

Db.lv, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvās dubultā diploma programmas datorzinātnēs un aviācijā

Krstīne Stepiņa, 26.06.2020

Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden.

FOTO LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas industrijas un enerģētika – lielo pārmaiņu priekšā

Olga Bogdanova, Dr.oec., AS “Augstsprieguma tīkli” padomes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Universitātes asociētā profesore, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija mūsdienās ir ļoti dziļi ieintegrējusies visos procesos – tā vairs nav atsevišķa joma, bet drīzāk valoda, kādā mēs runājam par vienu vai otru jautājumu.

Digitalizācijas elementi ir pilnīgi visos procesos, un tiem ir jāpievērš pienācīga uzmanība, pretējā gadījumā ikvienai organizācijai tas var robežoties ar ļoti augstiem riskiem.

Sfēras, uz kurām enerģijas sektorā tuvākajos gados pasaulē tiks atstāta būtiska ietekme – elektroenerģijas krātuves, enerģijas gala patēriņa elektrifikācija, digitālās tehnoloģijas, jaunie tīkli un pārvietojamā ģenerācija. Digitalizācija dod labāku iespēju savienot enerģijas vērtību ķēdi – sasaistīt vairākus posmus un atrast tiem labākos savienojumus.

Digitālo dvīņu milzīgais potenciāls

Digitalizācija dod iespējas veidot progresīvu analītiku plānošanai. Īpaši vēlos pieminēt digitālos dvīņus, tos aizvien plašāk sāk izmantot pašvaldības, uzņēmumi, notiek sarunas arī par valsts mēroga digitāliem dvīņiem. Tas nozīmē, ka vairākas infrastruktūras var tikt “noklonētas” digitālā veidā. Piemēram, reālas pilsētas, sektora vai citas vienības digitālais klons, kuru ar augstāko tehnoloģiju palīdzību izmanto situāciju simulēšanai, testējot dažādus infrastruktūras attīstības modeļus. Digitālajiem dvīņiem ir milzīgs potenciāls – zinātnieki ir izpētījuši, ka tie var nodrošināt līdz pat 10% biznesa procesu efektivitātes pieaugumu un vairāk nekā 20% produktivitātes pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu finanšu sektors pēdējo gadu laikā izpelnījies pozitīvu viedokli, un naudas atmazgāšanas skandāli izskanējuši visās trijās valstīs. Tajā pašā laikā Lietuvas galvaspilsētas attīstība finanšu jomā tomēr turpina izaugsmi, un, Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, Viļņa kļuvusi par lielāko centru ES regulētai finanšu tehnoloģiju kompāniju darbībai, raksta "Financial Times".

Turklāt "Brexit" liek vēl vairāk finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pārcelties uz Viļņu, Lietuvai pozicionējot sevi kā izeju uz Eiropu šīs jomas uzņēmumiem sākot no Izraēlas līdz par Ķīnai.

Tiesa gan, šis uzrāviens neizpaliek bez riskiem, jo nereti finanšu tehnoloģiju kompāniju darbība ir sarežģīta. Arī valsts amatpersonas atzinušas, ka tirgus uzraudzība rada izaicinājumus un potenciālus draudus sistēmai, tomēr ir gatavi ar tiem cīnīties.

Finanšu tehnoloģiju kompāniju bums Lietuvā sākās, reaģējot uz klientu neapmierinātību, ka finanšu sistēmā dominē tikai Skandināvijas bankas. Pēc 2008.gada finanšu krīzes Lietuvas amatpersonas uzsvēra, ka Zviedrijas bankas nepiedāvā pietiekami plašu digitālo pakalpojumu klāstu, tādēļ izlēma, ka valsts kļūs atvērta jaunuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru