Eksperti

Kāpēc izpratne par MI Latvijā ir zemāka par Eiropas vidējo līmeni?

Viesturs Bulāns, "Helmes Latvia" vadītājs,28.07.2025

Jaunākais izdevums

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI

Bailes no nezināmā, protams, ir dabiska cilvēku reakcija un šāda attieksme pret mākslīgo intelektu ir likumsakarīga, ņemot vērā tā straujo izplatību dažādās nozarēs, īpaši attīstītajās valstīs. Kompānijas “KPMG” 2025. gada pētījums “Uzticēšanās, attieksme un mākslīgā intelekta izmantošana” (“Trust, attitudes and use of artificial intelligence”) liecina, ka vairāk nekā puse (54%) cilvēku kopumā ir piesardzīgi un nevēlas uzticēties MI. Attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Vācijā, Francijā, Kanādā, Japānā u.c., 3 no 5 cilvēkiem ir nedroši vai noraidoši attiecībā uz uzticēšanos MI risinājumiem. Arī Latvija ir viena no 47 valstīm, kas piedalījās pētījumā. Rezultāti liecina, ka 72% cilvēku Latvijā regulāri vai daļēji regulāri izmanto MI, tas ir salīdzinoši augsts rādītājs starp attīstītajām valstīm, vienlaikus teju 20% norāda, ka neprot efektīvi pielietot MI rīkus vai neuzticas savām spējām. Pie mums, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, vērojama skepse un piesardzība attiecībā uz MI drošību un ētiskumu.

170 miljoni jaunu darba vietu

Bailes no mākslīgā intelekta ir saistītas ar drošību, ietekmi uz sabiedrību un ētiskumu. Tāpat ir bažas par dezinformāciju, ietekmi uz privātumu, darba vietu izzušanu, kritiskās domāšanas vājināšanos, cilvēku savstarpējās mijiedarbības samazināšanos reālajā dzīvē. Lai gan filmās tiek uzburtas ļoti dramatiskas ainas, realitātē vienas no izplatītākajām bailēm ir saistas ar MI ietekmi uz darba tirgu un dažādu profesiju izzušanu. Tomēr arī šeit viss nav tik viennozīmīgi - “World Economic Forum” 2025. gada ziņojums “Nākotnes darbu ziņojums 2025” (“Future of Jobs Report 2025”) apstiprina, ka patiešām pastāv apdraudējums zemāk kvalificētajām darba vietām un tuvāko desmit gadu laikā varētu automatizēt vairāk nekā 50% uzdevumu, ko veic, piemēram, tirgus analītiķi vai pārdošanas pārstāvji, taču vienlaikus attīstīsies arī jaunas darba vietas. Prognozēts, ka minētajā periodā tiks izveidoti 170 miljoni jaunu darba vietu (šīs darba vietas galvenokārt veidosies jaunās nozarēs un ierasto profesiju transformācijās), 940 miljoni darba vietu turpinās pastāvēt arī pārmaiņu apstākļos, bet 92 miljoni darba vietu tiks zaudētas, proti, izskaustas tehnoloģiskās attīstības, tostarp MI un automatizācijas ietekmē.

Nevis baidīties, bet iemācīties izmantot savā labā

Secinājums ir gaužām vienkāršs – tā vietā, lai baidītos, varam mācīties un izmantot MI savā labā. Jau šobrīd redzam, ka ir sabiedrības grupas, piemēram, jaunieši, kuri daudz ātrāk un efektīvāk apgūst MI izmantošanu. Pētījuma kompānijas “Kantar” šī gada liecina, ka lielākais MI lietotāju skaita īpatsvars ir jauniešu vidū - 81% jeb 150 tūkstoši jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir izmantojuši mākslīgā intelekta rīkus datorā vai viedtālrunī. Protams, svarīgi to darīt atbildīgi un jēgpilni, ar pievienoto vērtību.

Vienkāršas bezmaksas mācību iespējas

Iespējams, domājot par MI apguvi, nav viegli izlemt, ar ko sākt, taču arī Latvijā ir pieejamas vienkāršas bezmaksas mācību iespējas, piemēram, bezmaksas tiešsaistes kurss “Elements of AI”, ko izstrādājusi Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Somijas valdību un Eiropas Komisiju. Šis kurss palīdz uzzināt, kas ir MI, kā to pielietot reālajā dzīvē, kā ar MI palīdzību risināt dažādas problēmas u.tml. Arī biedrība “Riga TechGirls” piedāvā bezmaksas mācības “Google AI Essentials”, kas ietver mākslīgā intelekta pamatprincipus, datu analīzi, tekstu un attēlu ģenerēšanu, kā arī ētikas un kritiskās domāšanas aspektus. Iespēju ir daudz, atliek tikai izvēlēties un pamēģināt spert vismaz pirmos soļus – tikai tā var mazināt bailes un sekmēt drošu un atbildīgu MI izmantošanu. Protams, mākslīgais intelekts nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas, bet nav arī fenomens, no kura jābaidās - tas ir rīks, kuru varam iemācīties izmantot atbildīgi un ar izpratni. Lai mazinātu bailes un veidotu kritisku, līdzsvarotu attieksmi, svarīgākais ir mācīties, izzināt un nepārtraukti attīstīt savas prasmes. Jo vairāk zinām, jo mazāk baidāmies un gudrāk spējam izmantot MI savā un sabiedrības labā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Eksperti

Ņemt ārā vai krāt – ko iesākt ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?

Agnese Zvaigznīte, CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Eksperti

Vai Latvija ir gatava obligātajiem e-rēķiniem jau no nākamā gada sākuma?

Dainis Dosbergs, ZZ Dats biznesa vadītājs,21.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Eksperti

Siltuma tarifu mīti un manipulācijas: kāpēc rīdzinieki pārmaksā?

Jānis Timma SIA “Eco Energy Riga” valdes priekšsēdētājs un “Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācijas” iniciatīvas autors,06.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Tehnoloģijas

Kā pārvērst mākslīgo intelektu (MI) no drauda par izaugsmes dzinējspēku: intervija ar Andreju Zeņkeviču no “Get A Copywriter”

Sandijs Bērziņš,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta parādīšanās ir kļuvusi par izaicinājumu satura biznesam un iespēju uzņēmējiem, kuri ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām realitātēm. Satura platformas “Get A Copywriter” dibinātājs Andrejs Zeņkevičs pastāstīja, kā viņš savā darbā izmantoja MI un kāpēc savam jaunajam projektam “WordPress Development Agency” izvēlējās WordPress platformu.

Andrej, tu jau vairāk nekā 10 gadus veido B2B uzņēmumus, kas orientēti uz klientiem visā pasaulē. Kas jums šobrīd ir visinteresantākais un daudzsološākais digitālajā jomā?

Protams, galvenā tendence ir MI. Ar to uzņēmējdarbības vide kārtējo reizi tiek vienkāršotā un demokratizēta. Lauks izlīdzinās — tāpat kā iepriekš. Iepriekš bija jāpērk dārgi serveri, tagad mākoņpakalpojumu mitināšanu var iegūt par 10–20 dolāriem.

Nākamais demokratizācijas vilnis bija saistīts ar maksājumu sistēmām. Savulaik bija nepieciešams slēgt līgumus ar bankām, Visa, Mastercard — tas prasīja mēnešus. Tagad jebkurš 18 gadus vecs pusaudzis var izveidot kontu “Stripe” platformā un sākt pieņemt maksājumus pāris minūšu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Video

VIDEO: Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Māris Ķirsons,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Transports un loģistika

Debesīm nav robežu: intervija ar uzņēmēju un aviācijas vizionāru Ģediminu Žiemeli

Db.lv,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kristies. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 37% līdz 43,01 EUR/MWh, Lietuvā par 36% līdz 43,01 EUR/MWh, bet Igaunijā par 39% līdz 41,35 EUR/MWh, informē AS "Latvenergo".

Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -23,58 EUR/MWh līdz 299,90 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 19,28 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 32%.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās, kas kāpa par 45%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Kopējā ražošana hidroelektrostacijās jūnijā auga par 40% pret maiju. Mēneša griezumā par 15% samazinājās elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm. Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojums Estlink 2 atsāka darbu 20.jūnijā, kā rezultātā palielinājās plūsma no Somijas - par 15% vairāk pret iepriekšējo mēnesi. Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās samazinājās par 13% pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās samazinājās par 4%. Atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ saglabājās 68% līmenī.

Eksperti

Vai Finanšu ministrijas reformas izskaudīs favorītismu publiskajos iepirkumos?

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Eksperti

Digitālo prasmju pilnveide – vai Latvijā arī būs “tīģera lēciens”?

Elvīra Zaltāne, “Riga TechGirls” operacionālā vadītāja un projektu direktore,14.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tikai 56% Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes. Digitālās desmitgades mērķis 2030. gadam ir 70% iedzīvotāju, kuriem ir vismaz pamata digitālās prasmes.

Saskaņā ar statistikas biroja “Eurostat” datiem, Latvijā pamata digitālas prasmes ir 44% vīriešu un 46% sieviešu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 63% (gan vīriešiem, gan sievietēm), bet Lietuvā 50% vīriešu un 55% sieviešu. Igaunija ir salīdzinoši tuvu digitālās desmitgades mērķiem, ko lielā mērā sekmējis arī “Tīģera lēciens” – jau 1996. gadā uzsākta programma, kuras ietvaros Igaunijas skolās tika plaši ieviestas digitālās tehnoloģijas, kā arī likti pamati e-pārvaldes sistēmai. Vai Latvijā ir iespējams savs “tīģera lēciens” vismaz 2025. gadā?

Lietuvas un Igaunijas jaunieši digitālo prasmju lomā apsteidz latviešus Digitālo prasmju pilnveidē Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, īpaši no Igaunijas. To liecina gan minētie kopējie iedzīvotāju digitālo prasmju rādītāji, gan dati, kas iezīmē tieši jauniešu digitālo pratību. Proti, “Eurostat” dati liecina, vien 67% Latvijas jauniešu (vecumā no 16 līdz 29 gadiem) ir pamata digitālās prasmes vai prasmes, kas vērtējamas nedaudz virs pamata prasmēm. Igaunijā šis rādītājs ir 87%, bet Lietuvā – 80%. Tajā pašā laikā līdzīgi pētījumi liecina, ka sociālo mediju lietošanā esam apsteiguši kaimiņus. Šī tendence patiesībā ir satraucoša, jo sociālo mediju, interneta un arī mākslīgā intelekta izmantošanai būtu jāiet kopsolī ar digitālo prasmju pilnveidi.

Ekonomika

Valdībā apstiprina ieceri atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru

LETA,15.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdībā atkārtoti atbalstīts likumprojekts, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Izmaiņas paredz, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē).

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024.gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Ekonomika

Uzlaboti Konkurences padomes darbības rādītāji

Ieva Šmite, Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.,15.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.