Reklāmraksti

Mākslīgā intelekta iespēju izmantošana komercēku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Caverion Latvija SIA, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Cilvēka prātam grūti apjaušamas iespējas

Pasaulē aizvien nav skaidras un precīzi raksturojošas mākslīgā intelekta definīcijas, jo datoru intelekta jeb to darbspējas līmeni un plašumu var izmērīt ļoti daudzos un dažādos veidos – tieši tāpat, cik patiesībā plašs ir datortehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietošanas lauks.

Caverion Latvija SIA uzņēmuma vadītājs, Aleksandrs Petruss norāda: ''Nekustamo īpašumu, komercēku efektīvas un ekonomiskas apsaimniekošanas kontekstā - mākslīgu intelektu atļaušos definēt kā mašīnmācīšanās algoritmus, kā arī datu apkopošanas, analīzes un kontroles rīkus, kas ļauj ātri un teju bez kļūdām strādāt ar milzīga apjoma ar nekustamo īpašumu tieši un netieši saistītiem datiem, kā arī veikt vairāk vai mazāk sarežģītus aprēķinus un prognozēšanu par efektīvāko īpašuma pārvaldīšanas veidu un formu.'' Mēģināsim atrast atbildi uz daudzu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju jautājumiem – kā tehnoloģijas, var palīdzēt savu īpašumu pārvaldīt maksimāli efektīvi un droši, vienlaikus tam patērējot maksimāli maz gan finanses, gan cilvēkresursu.

Apstrādāta un izvērtēta informācija – tā ir vērtība

Vēl tikai pirms astoņpadsmit gadiem, kad Caverion Latvija SIA uzsākusi savu komercdarbību Latvijā, nekustamā īpašuma apsaimniekošana saistījās vien ar dažu rēķinu summu saskaitīšanu un apmaksu. Un vēl retāk īpašnieki veica skrupulozu grāmatvedību, uzskaitot visus (un šeit galvenais uzsvars ir uz vārdu – visus) izdevumus, kas attiecās uz konkrētā īpašuma tiešajām un vēl jo vairāk – netiešajām izmaksām. Iemesls, protams, tam nav ne paviršība, ne liela bagātība, kad cilvēks neseko saviem izdevumiem. Vienkārši kādreiz īpašuma aprīkojums un tā apsaimniekošana bija salīdzinoši vienkārša, kam pamatā bija tehnisku darbu veikšana un rēķini par elektrību, apkuri un ūdeni. Mūsdienās ēkas ir daudz vairāk aprīkotas ar desmitiem dažādu tehnoloģiju, kas katra veic savas funkcijas, un katrai no tām nepieciešama uzraudzība un regulāra uzturēšana. Turklāt mūsdienās pieejamā informācija un tehnoloģijas ļāvušas saprast, ka īpašuma uzturēšanas izmaksu apjomu spēj ietekmēt pat klimatiskie apstākļi. Tādēļ - ja agrāk dažu skaitļu summas varēja sarēķināt uz vienas burtnīcas lapas, šodien dati pat par vienas iekārtas vai funkcijas darbību sevī ietver tūkstošiem datu vienību, kuru apstrādi bez datortehnoloģijām mēs nevaram ne iedomāties, ne kvalitatīvi izdarīt.

Caverion Latvija SIA attīstības direktors Edvīns Resnis uzsver: “Tā kā digitālie risinājumi ir šā brīža ikdiena, ik gadu, mēnesi, dienu apkopojam aizvien lielāku informācijas daudzumu par ikdienas darbībām ar nekustamo īpašumu, ārkārtas notikumiem, vidi un energoresursu patēriņa izmantošanu. Šī informācija jau tiek izmantota izmaksu, emisiju un apstākļu optimizācijas ziņā, nemaz nerunājot par pilnīgi jaunu pakalpojumu un risinājumu izstrādi.”

Pieaugošā informācijas daudzuma uzkrāšana par ēku ir milzīga iespēja, taču tas ir arī izaicinājums. Šodien apsaimniekotājiem ir grūti gūt skaidrus ieskatus un atbilstošu informāciju no īpašuma pārvaldības sistēmām, sensoriem un pārējiem datu džungļiem tikai tāpēc, ka datu apjoms ir milzīgs, turklāt katrs atsevišķi tas dod ieskatu tikai konkrētajā jomā, bet visas šīs kopējās informācijas apkopošana, analīze un secinājumu izdarīšana cilvēka (pat desmitiem cilvēku) prātam prasa milzīgu laika patēriņu. Tāpēc nereti daļa savākto datu neizbēgami paliks neizmantota un nepamanīta, ja vien datu apkopošanā un analīzē neizmantosim datortehnoloģijas un jau pieminēto mākslīgu intelektu, kas tad arī paveiks lauvas tiesu ātrā, kvalitatīvā un cilvēkam noderīgā datu apstrādē.

Mākslīga intelekta efekts – pamats ilgtspējīgiem lēmumiem

Vispārzināms, ka mākslīgais intelekts jau patlaban salīdzinoši plaši tiek izmantots vairāku nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, pārvaldības pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai. Taču diezgan ierasta ir situācija, ka mākslīgais intelekts tiek pielietots konkrētas atsevišķas funkcijas vadīšanai, piemēram, siltumenerģijas sistēmas darbības kontrolei un efektivizācijai. Nenoliedzami, šāds risinājums ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan par siltumenerģijas patēriņu, gan tās uzturēšanu. Līdzīgi ir arī ar citām sistēmām un procesiem. Taču ir būtiska nianse – bieži vien īpašumu apsaimniekotāji mākslīgā intelekta pielietošanā aprobežojas ar minimālajām funkcijām, pat neapjaušot, cik niecīgu daļu no procesu efektivizācijas iespējām izmanto. Turklāt liela daļa apsaimniekotāju un īpašnieku mākslīgu intelektu pielieto katrai funkcijai atsevišķi, bet neizmanto pilnu potenciālu, lai visu funkciju datus apkopotu vienā platformā, un ar mākslīgā intelekta palīdzību radītu milzīgu informācijas un datu analīzes sistēmu, kas ļautu ar speciālu algoritmu palīdzību strādāt ar visiem apkopotajiem datiem, analizēt un vērtēt visu funkciju, kā arī iekšējo un ārējo faktoru ietekmes kopsakarības. Bet tas, savukārt, nodrošinātu sistēmas īpašniekam pastāvīgu pieeju pie analītiskas informācijas par īpašuma kopējām izmaksām, ietekmes faktoriem un īstenojamiem procesiem, kas ļautu samazināt izmaksas un vienlaikus palielināt apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Caverion Latvija SIA servisa biznesa direktors Einārs Eglītis saka: “Mākslīgā intelekta tehnoloģija, manuprāt, nav paredzēta izmantošanai reizi mēnesī vai gadā, lai vienkārši apskatītu rezultātus un izdarītu kādus secinājumus par veicamajiem uzlabojumiem nākotnē. Tas faktiski ir pastāvīgs, nepārtraukts process, kas, atslogo cilvēku no datu analīzes veikšanas, ļauj viņam ik dienu sekot faktiem un attiecīgi izvērtējot ieviest uzlabojumus jebkurā brīdī.”

Te gan arī jāpiebilst – lai gan mākslīgā intelekta attīstības līmenis nodrošina tam iespējas milzīgā ātrumā apstrādāt un analizēt ārkārtīgi lielu dažādas informācijas daudzumu, kā arī pamanīt likumsakarības un izdarīt secinājumus ar potenciālajiem risinājuma variantiem, tomēr skaidrs, ka vismaz pagaidām (diemžēl vai varbūt par laimi) “elektroniska mašīna” nespēj domāt un just kā cilvēks, saprast visas cilvēciskās vajadzības un to robežas. Un tādēļ mēs varētu uzskatīt mākslīgu intelektu, ka datu apstrādes un analīzes procesa tehniskā darba veicēju, kurš savam saimniekam – sistēmas īpašniekam ik dienu un pat ik minūti uz galda noliek salīdzinoši plānu mapīti ar koncentrētiem faktiem par apstrādāto informāciju, izdarītajiem secinājumiem un potenciālās rīcības priekšlikumiem. Savukārt cilvēki mākslīgā intelekta darba rezultātā ietaupīto laiku var veltīt darbības virzienu izvēlei, kvalitatīvai analītikai un uz droši ticamiem datos balstītu lēmumu pieņemšanu.

Mākslīgais intelekts – vieglāka ikdiena un drošāka nākotne

Īpašuma pārvaldītāji līdz šim bija pieraduši skatīties uz lietām un kontrolēt procesus, izmantojot informāciju par novirzēm procesos, kur darbības bieži koncentrējas uz kļūdu ziņojumiem un brīdinājumiem, kuras sūtas dažādas apsaimniekošanā svarīgas sistēmas.

“Kad nekustamā īpašuma datu analīze ir nepārtraukta, automātiska un balstīta plašu kopsakarību analīzē, mēs saņemam atbildes uz iepriekš izvirzītiem jautājumiem. Mākslīgais intelekts ar noteiktu regularitāti pārbauda visas tehniskās sistēmas, apstākļus un rādījumus. Rezultāts ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja un īpašnieka sirdsmiers un pārliecība, ka īpašums darbojas tā, kā vajadzētu, un tā darbība tiek optimizēta, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Un pats galvenais – nekustamais īpašums tā īpašniekam turpina nest plānotos ienākumus un nerada vismaz iekšējus un savlaicīgi novēršamus riskus un zaudējumus” - saka Aleksandrs Petruss, Caverion Latvija SIA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums “SME Finance” jau aizdevis 1 miljardu EUR

Sadarbības materiāls, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas dibināts tikai pirms sešiem gadiem, kopš uzņēmuma darbības sākuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau izsniedzis aizdevumus 1 miljardu eiro apmērā. Aktīvākās nozares, kurās piešķirti aizdevumi ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ražošana un pakalpojumu sniedzēji. Vislielākais klientu pieaugums fiksēts Latvijā un arī Igaunijā.

2022. gads “SME Finance” iesākās ar lieliskiem rezultātiem – 2021. gadā dubultots pārvaldītā kredītportfeļa apjoms, kā arī, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājušies ieņēmumi par 75 % – no 8 līdz 14 miljoniem EUR.

„Nepieciešamība pēc elastīga, ātra finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ērti pieejams elektroniski, ir milzīga. Esam arī piesaistījuši vairāk investīciju, kas ļāvis paplašināt MVU elektronisko finansējuma pieejamību un pakalpojumu klāstu.

“SME Finance” klientu skaits gada laikā pieaudzis no 950 līdz vairāk nekā 2100 klientiem, savukārt kredītportfelis palielinājies no 55 līdz 120 miljoniem EUR. Papildus uzņēmums pārvalda 44 miljonus EUR vērtu kredītportfeli, kas piešķirts Covid-19 skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi u. c.”, stāsta “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Elastīga, ergonomiska un kompakta darba vieta — ar Dell ierīcēm, kuras darbina Intel® Core™ procesori

Sadarbības materiāls, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas dēļ pasaule ir pieradusi pie attālinātā jeb hibrīdā darba stila. Ja jūsu mājās vai birojā ir maz vietas, ir svarīgi izveidot ērtu, ērtu, ergonomisku un kompaktu, bet vienlaikus efektīvu darba vietu. Jaunie Dell monitori – P Series, UltraSharp 4K monitori ar IPS Black paneļu tehnoloģiju un OptiPlex Micro PC – ir lielisks risinājums, kas izceļas ar savu augstākās klases veiktspēju un eleganci.

Ienirstiet spilgtu krāsu jūrā ar Dell U3223QE un U2723QE monitoriem

Izbaudiet visu burvīgo krāsu buķeti ar pasaulē pirmajiem Dell UltraSharp 4K monitoriem ar integrētu IPS Black tehnoloģiju. 31.5" Dell U3223QE vai mazāks 27" Dell U2723QE monitors sniedz iespēju novērtēt izcilo 4K izšķirtspēju. Kontrasta attiecība 2000:1 izceļ nevainojamu krāsu un melnās krāsas veiktspējas kombināciju. 1.07 miljardi krāsu un plašu gamma, tostarp 100% sRGB, 100% Rec. 709, 98% DCI-P3 un VESA sertificētais DisplayHDR™ 400 piešķirs attēlam izcili reālistisku izjūtu. Monitoriem ir arī RJ45 (vadu Ethernet), USB-C (līdz 90 W jauda), īpaši ātrdarbīgs USB 10 Gbps un ātrās piekļuves pieslēgvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīntulkošana ir viena no apspriestākajām tēmām tulkošanas nozarē jau vairākus gadus. Lasot jaunākās nozares ziņas, teju nav iespējams nepamanīt kādu stāstu par šīs tehnoloģijas sasniegumiem vai to, kā mašīntulkošana mainīs nozari. Bet kas īsti ir mašīntulkošana?

Mašīntulkošana - mūsdienīgs palīgs

Mašīntulkošana balstās uz programmatūru, nevis personu, kas veic teksta tulkojumu no vienas valodas citā. Lai gan mašīntulks ir lielisks palīgs, lai tulkotu vārdu pa vārdam, tulkojot teikumus un rindkopas, tulkotajā tekstā var ieviesties neprecizitātes. Tādēļ mašīntulka veiktam tulkojumam visbiežāk tiek veikta teksta pēcrediģēšana, ko dara cilvēks - tulks.

Lai arī tulka - cilvēka veikts tulkojums ir kvalitatīvāks, mašīntulkošanas pieaugums pēdējos gados liecina, ka šāda veida tulkojumiem ir atrasts atbilstošs pielietojums. Saskaņā ar Common Sense Advisory datiem, 12,7 procentus no visiem valodu tehnoloģiju ieņēmumiem 2017. gadā veidoja mašīntulkošana, atpaliekot tikai no tulkošanas pārvaldības sistēmām un mutiskās tulkošanas pārvaldības sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Dell Technologies” produktu profilā — inovācijas efektīvam attālinātam darbam

Dell Technologies, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējas jautājumi ir jāskata daudz plašākā mērogā

Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs Baltijā, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē palielinās atvērto inovāciju loma, aprites ekonomika, kā arī aizvien būtiskāki ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības un ekoloģiskās domāšanas virzieni, kas aizvien vairāk iekļaujas uzņēmumu un organizāciju vadītāju dienas kārtībā.

Pozitīvas pārmaiņas nav iespējams panākt bez inovatīvām tehnoloģijām, risinājumiem un idejām, lai spētu samazināt neatjaunojamās enerģijas un ūdens patēriņu, CO2 apjomu, kā arī veicinātu zero waste (nulles atkritumu) principu ieviešanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Arī biznesa vidē ir redzami vairāki piemēri. Bentley paziņojis plānus luksus klases automašīnu jomā, ka līdz 2026. gadam uzņēmuma ražotie spēkrakti būs elektroauto vai hibrīdi. Savukārt Ralfs Lorēns pārveido modi personīgā pieredzē. Izmantojot digitālo pielāgošanas platformu, klients var izveidot unikālu jakas stilu, kas pēc tam tiek izgatavots tieši atbilstoši izmēram un specifikācijai. Tādējādi ir iespējams samazināt atkritumu daudzumu, un labāk apmierināt klienta vēlmes. Uzņēmums ir ieviesis digitālo ID programmu – apģērbi tiek ražoti ar unikālu identifikatoru, tādējādi klients var skenēt QR kodu, kas garantē produkta autentiskumu un sniedz lielāku un labāku pārredzamību piegādes ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Biznesa centrs šobrīd ASV tirgū apkalpo aptuveni trīs reizes lielāku skaitu degvielas uzpildes staciju kā Eiropā un palielinājis komandu par 100 darbiniekiem.

Uzņēmums arī otro gadu pēc kārtas iegūts personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia labākā darba devēja statuss starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Circle K Biznesa centra Rīgas birojs ir lielākais Circle K grupā pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā komanda palielinājusies par 17% un šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 700 darbinieki.

Pagājušā gada sākumā uzņēmums paplašināja darbības reģionu, uzsākot degvielas piegāžu plānošanu, degvielas krājumu kontroles pakalpojumu sniegšanu un klientu servisu ASV Circle K grupas uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās (DUS). Šobrīd Latvijas loģistikas komanda šo pakalpojumu ASV nodrošina jau gandrīz 3500 DUS, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā apkalpoto staciju skaits Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 8. novembra, amata pienākumus uzsāk pildīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Očagova.

Viņas atbildības turpmāk ietvers investīciju piesaistes un inovāciju attīstības jautājumus.

L. Očagova LIAA strādā kopumā jau vairāk nekā 10 gadu, no kuriem pēdējos 7 gadus viņa pienākumi bijuši saistīti ar ES fondu programmu īstenošanu. Vadot LIAA Biznesa inkubatoru departamentu un esot tiešā saskarsmē ar uzņēmējiem, viņa ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi un labi pārzina Latvijas biznesa vides vajadzības.

“Viens no maniem uzdevumiem tuvākajos mēnešos būs “ielēkt” jaunā perioda ES fondu programmu plānošanas vilcienā, lai kopīgi ar Ekonomikas ministrijas kolēģiem nodrošinātu šo programmu atbilstību valsts ekonomisko mērķu sasniegšanai. LIAA pārziņā plānotās programmas galvenokārt būs vērstas uz uzņēmumu digitalizāciju, inovāciju ieviešanu un zinātnes projektu komercializāciju, tādā veidā veicinot mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasaulē. Viens no maniem individuālajiem mērķiem būs sasniegt augstākus rādītājus Eiropas inovāciju reitingā, kurā šobrīd Latvija atrodas 25. vietā,” tā L. Očagova, piebilstot, ka ļoti izšķiroši Latvijas tautsaimniecības attīstībai būs tas, vai spēsim būtiski kāpināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (R&D).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Verdes enkurnomnieku sarakstu papildina KPMG

Db.lv, 13.04.2022

Ēriks Bergmans, “Colliers Baltics” partneris un aģentūras vadītājs, Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja un Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadu kopīgi īstenotajā jaunajā socialās uzņēmējdarbības grantu programmā "Augšup" saņemti 20 biznesa ideju pieteikumi, informē banka.

Uzņēmēju ieceres ir ļoti daudzveidīgas – veselības aprūpes pakalpojumi un speciālā uztura produkti, atbalsta rīki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izglītības un sevis pilnveidošanas projekti, brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, vēsturisku ēku atjaunošana un apkārtnes labiekārtošana, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi.

Iesniegtos projektus tālāk vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8 000 eiro un to varēs izmantot esošās sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai, esošā biznesa sociālās ietekmes veidošanai vai arī jauna sociālā uzņēmuma izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas nami” (RN) valdes priekšsēdētāja Vineta Verika 15. februārī paziņojusi par atkāpšanos no amata.

RN dalībnieku sapulce 15. februārī pieņēma Verikas paziņojumu un pagaidu valdes priekšsēdētājas amatā iecēla SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes priekšsēdētāju Ingu Cerbuli. Kopš šī gada 27. janvāra RN pagaidu valdes loceklis ir Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

Vineta Verika RN valdes priekšsēdētājas amatā bijusi kopš 2012. gada.

SIA „Rīgas nami” ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas dibināta 1989. gadā. Tās galvenie darbības virzieni ir Rīgas vēsturisko īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī kultūras pasākumu nodrošināšana pasākumu centros Melngalvju namā, kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas Kongresu namā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota mūsu lielākajā hidroelektrostacijā - Pļaviņu HES.

“Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku mums ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus. Projekta mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā,” norāda ekonomikas ministr Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Īpašumā mežs. Ko ar to darīt? Visi par un pret – palīgs īpašniekiem pareizā lēmuma pieņemšanai

Intervija ar SIA “Mežu sistēmas” vadītāju Jāni Saliņu, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?

Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.

Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?

Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru