Tehnoloģijas

Mākslīgā intelekta kurss Latvijā piesaista vairāk sieviešu nekā jebkurā citā ES valstī

Db.lv, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

IT Izglītības fonds 2020. gadā Latvijas sabiedrību iepazīstināja ar Elements of AI, pasaules Nr.1 tiešsaistes datorzinātņu studiju kursu, kas koncentrējas uz mākslīgo intelektu. Šobrīd Elements of AI Latvijā mācās vairāk nekā 9000 studentu, no kuriem gandrīz 70% ir sievietes.

“Esam lepni, ka Latvijā tik daudz cilvēku vēlas apgūt mākslīgo intelektu, neskatoties uz viņu vecumu vai dzimumu. Saskaņā ar datiem vislielākā interese (aptuveni 31,0%) par kursu sabiedrības pārstāvju vidū ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kam seko cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem (aptuveni 19,0%). Interesanti, ka izglītojamie vecumā no 55 līdz 65 gadiem un vecāki ir bijuši tikpat aktīvi kā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptuveni 17% abās grupās. Mēs visvairāk priecājamies par to, ka ievērojama daļa no Latvijas, kas pievienojas kursam, ir sievietes — gandrīz 70%. Tas ir acīmredzams rezultāts mūsu pūlēm, popularizējot kursu sieviešu un meiteņu auditorijai”, komentē IT Izglītības fonda izpilddirektore Zanda Zilgalve.

Latvijā ir lielākais Elements of AI studentu skaits Baltijā. Latvijā Elements of AI kursu ir sākuši vairāk nekā 9000 cilvēku, Igaunijā un Lietuvā salīdzinoši attiecīgi 6900 un 3500. Gandrīz 80% no Latvijā reģistrētajiem ir uz vietējo valodu kursiem.

Elements of AI veido Somijas mācību tehnoloģiju uzņēmums MinnaLearn kopā ar Helsinku Universitāti. MinnaLearn izaugsmes vadītāja Viivi Pitkänen ir pārsteigta par IT izglītības fonda līdzšinējiem pozitīvajiem rezultātiem mākslīgā intelekta izpratnes palielināšanā Latvijā. “Datorzinātņu tiešsaistes kursos kopumā sieviešu studentu īpatsvars ir pat līdz 7–14% zems. Jau no paša sākuma mūsu pamatvērtībās ir bijis MI tēmu padarīt pievilcīgu ikvienam. Pasaulē aptuveni 40% Elements of AI studentu ir sievietes, un Latvijas dati parāda, cik liela ietekme var būt zināšanu apmaiņai. Esam priecīgi turpināt sadarbību ar IT izglītības fondu Latvijā,” komentē Pitkänen.

Elements of AI Latvijā tika ieviests 2020. gadā, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes. 2020. gada maijā Latvijā tika atklāts Elements of AI, lai Latvijas sabiedrība varētu pilnveidot zināšanas darbā ar tehnoloģijām un paplašinātu digitālās prasmes. Lai sasniegtu plašu kursa auditoriju, IT izglītības fonds uzsāka sadarbību ar Nevalstisko organizāciju “Latvijas Lauku forums”i un Riga TechGirls. Kampaņā #DomāUzPriekšu tika veikta virkne dažādu mārketinga aktivitāšu un izglītojamo izaicinājumu.

Kā norāda Latvijas Lauku forums vadītāja Anita Seļicka, “Mākslīgais intelekts piedāvā jaunas, līdz šim nerealizētas iespējas veicināt lauku kopienu ilgtspēju, pakalpojumu pieejamību un ekonomisko attīstību. Tajā pašā laikā tas arī izceļ vairākas problēmas, ar kurām mēs saskarsimies nākotnē. Lai gan nevaram būt īsti droši par to, kā digitalizācija un tehnoloģiju attīstība ietekmēs Latvijas lauku teritorijas nākotnē, kopienas pārstāvju dalība tiešsaistes kursā Elements of AI un aktivitātes, kas tika īstenotas sadarbībā ar IT izglītības fondu, ļāva aktīviem sabiedrības locekļiem atklāt jaunas iespējas sev un savai kopienai, uzdot jautājumus, uz kuriem vēlas saņemt atbildes, un apgūt praktiskos Mākslīgā intelekta aspektus un tā terminoloģiju. Būtiski, ka šī sadarbība un reģionu līdzdalība apliecināja, ka šodien lauki ir moderni un atvērti inovācijām, savukārt lauku iedzīvotāji var un vēlas uzzināt par jaunām tendencēm un ir gatavi eksperimentēt, ieviešot jaunus risinājumus labākai nākotnei.”

Tāpat Riga TechGirls Empowerment biroja vadītāja Anna Andersone atzīst, ka, lai gan mākslīgais intelekts jau tagad ietekmē visu mūsu dzīvi, nākotnē tam būs vēl lielāka ietekme uz mūsu ikdienas eksistences kvalitāti. Kā skaidro Andersone, “Ir svarīgi saprast un spēt novērtēt, kā MI darbojas un kā mēs ar to mijiedarbojamies. Sieviešu ieguldījums un iesaiste Mākslīgā intelekta veidošanā un attīstībā ir nenovērtējams, tāpēc Riga TechGirls ir gandarīti par sadarbību ar IT izglītības fondu un to, ka kurss Elements of AI Latvijā ir pieejams bez maksas latviešu valodā.”

Lai apgūtu Elements of AI kursu, nav nepieciešamas priekšzināšanas par mākslīgo intelektu vai programmēšanas prasmes. Kurss paredzēts ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības vai profesijas. Tajā ir seši moduļi un 25 testi, kas sniedz ieskatu Mākslīgā intelekta pamatmetodēs. Pēc kursa beigšanas kursu absolventi sapratīs svarīgākos Mākslīgā intelekta aspektus, tādējādi uzlabojot savas digitālās prasmes.

Lai Latvijas sabiedrība varētu turpināt bez maksas apgūt Elements of AI kursu, MinnaLearn un IT izglītības fonds meklē jaunus atbalstītājus un sadarbības partnerus.

MinnaLearn ir tiešsaistes mācību uzņēmums, kura mērķis ir izglītot 1% pasaules iedzīvotāju par darba nākotni. No MI līdz uzņēmējdarbībai un Agile metodēm — to izglītības rīki virza valstis, iedzīvotājus, uzņēmumus un darbiniekus uz taisnīgāku, prasmīgāku un patīkamāku nākotni. MinnaLearn ir īpaši pazīstams kā pionieris grupu mācībās un tiešsaistes kursa Elements of AI dēļ, kas tiek vadīts kopā ar Helsinku Universitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Riga TechGirls tehnoloģijās apmācījusi vairāk nekā 1000 radošo nozaru pārstāvjus

Db.lv, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru