Pārskatāmā nākotnē nav plānots palielināt dividenžu izmaksu akcionāriem, piektdien vebinārā par 2024.gada finanšu rezultātiem sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka pēdējos gadus "Virši-A" no gada peļņas izmaksā 20% dividendēs akcionāriem, papildinot, ka patlaban to nav plānots palielināt, jo kompānija atlikušo peļņu iegulda uzņēmuma darbībā, lai turpinātu attīstīties un veicinātu izaugsmi.

Vība skaidroja, ka kompānija nākotnē vēlas būt līderis alternatīvu degvielu tirdzniecībā. Patlaban "Virši" piedāvā saspiestās dabasgāzes produktu desmit degvielas uzpildes stacijās, kā arī "Virši-A" piedāvā elektroauto uzlādes iespējas 24 stacijās. Vienlaikus ir sākta biometāna rūpnīcas būvniecība Naukšēnos, Valmieras novadā.

Viņš informēja, ka rūpnīcas vieta atrodas tuvu lielām zemnieku saimniecībām. "Zemes darbi ir sākti, lai pēc tam varētu nodarboties ar betonēšanu, pamatiem, tehnoloģiju uzstādīšanu un citiem darbiem. Vienlaikus ir redzama arī sagaidāmā atdeve, jo ir noslēgti līgumi ar šo produktu pircējiem Eiropā," piebilda Vība.

Biometāna rūpnīcas būvniecība Valmieras novada Naukšēnos notiek pēc plāna, piektdien vebinārā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka ražošanu jaunajā rūpnīcā joprojām plānots sākt 2026.gada pirmajā pusgadā. "Patlaban kompānija ir noslēgusi līgumus par izejmateriālu piegādi, biometāna pārdošanu, kā arī strādā pie tehnoloģiju iepirkumiem, lai projektu varētu īstenot," piebilda Vība.

Vība skaidroja, ka kompānija īsteno rūpnīcas projektu, jo tas palīdz "zaļināt" uzņēmuma portfeli, kā arī ilgtermiņā tiek paredzēta laba kapitāla atdeve, jo līgumi par biometāna pārdošanu esot noslēgti par labām cenām.

Tāpat kompānijas vadītājs informēja, ka pērn "Virši-A" atvēra deviņas degvielas uzpildes stacijas, tādēļ šogad šajā segmentā plānotas mazākas investīcijas. Šogad pirmajā pusgadā ir atvērta stacija Salacgrīvā, kā arī sākta stacijas būvniecība Kuldīgā, kuru plānots atklāt šogad novembrī. "Otrajā pusgadā šīs desmit jaunās stacijas sasniegs pilnvērtīgu darbības jaudu, kas noteikti atspoguļosies darbības rādītājos," piebilda Vība.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", plāno 2025.gada otrajā pusē sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā, piektdien vebinārā par 2024.gada pirmā pusgada finanšu rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Biometāna rūpnīca, kuru "Virši" būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

"Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu," sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē balvas saņēmēju AS Virši-A.

AS Virši- A Latvijā strādā jau vairāk nekā 30 gadus — kopš 1995. gada, un pašlaik tam ir 84 degvielas uzpildes stacijas, tiek nodarbināti vairāk nekā 900 strādājošie. Jāņem vērā, ka uzņēmums ir nozīmīgs nodokļu maksātājs, jo 2024. gadā valsts budžetā kopumā samaksājis vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas ir par 40 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad valstij tika pārskaitīts vairāk nekā 61 miljons eiro. Protams, no šo nodokļu summas lauvas tiesa pienākas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Jāņem vērā, ka ik gadus aug arī Virši- A samaksātie darbaspēka nodokļi, jo 2024. gadā to summa pārsniedza 7,2 milj. eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad šajos nodokļos valstij tika pārskaitīti 5,8 miljoni eiro.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", pārskatāmā nākotnē neplāno sākt darbību Igaunijas tirgū, intervijā sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

"Ja skatāmies ārpus Latvijas, tad tas ir Lietuvas tirgus. Igaunija, mūsuprāt, konkurences ziņā ir attīstītāka nekā Lietuvas tirgus un arī situācija Igaunijas ekonomikā ir būtiski stagnējošāka nekā Lietuvā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka šogad augustā "Virši-A" atvēra pirmo degvielas uzpildes staciju Lietuvā, kā arī arī kompānija nākamajā gadā apsver dažādus scenārijus darbības paplašināšanai Lietuvas tirgū.

"Lielo darbu esam izdarījuši - esam izveidojuši gan juridisko vienību Lietuvā, gan sakārtojuši finanšu, juridiskos, informāciju un tehnoloģiju un tehniskos jautājumus. Sakrītot konkrētiem apstākļiem, varam izmantot šo platformu, lai palielinātu staciju skaitu šajā tirgū. Cik staciju un kad, to es šobrīd nevaru pateikt," minēja Vība.

Visu jaunajā biometāna rūpnīcā saražoto gāzi plānots eksportēt, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka projekts ir finiša posmā attiecībā uz projektēšanas darbiem, kas nozīmē, ka atkarībā no laika apstākļiem zemes sagatavošanas darbus rūpnīcas pamatu būvniecībai varētu sākt, visticamākais, decembrī vai janvārī. "Ja viss norit pēc plāna, tad biometānu mēs varētu sākt ražot, visticamāk, 2026.gada sākumā," sacīja Vība.

Viņš arī atzīmēja, ka biometāna rūpnīcas projektā ir paveikti vairāki darbi, tostarp ir piesaistīts finansējums, kā arī patlaban ir izvēlēti piegādātāji visām galvenajām tehnoloģijām, jo rūpnīcā tiks izmantotas gan biogāzes ražošanas iekārtas, gan biometāna ražošanas iekārtas, gan gāzes iespiešanas punkta iekārtas, gan arī CO2 sašķidrināšanas tehnoloģijas.

Biometāna rūpnīca Naukšēnos darbu varētu sākt šogad pirmajā pusgadā, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka patlaban darbi rūpnīcā notiek pēc grafika, dažkārt pat to apsteidzot. "Pēdējā laikā zināms izaicinājums gan bija ar zemo gaisa temperatūru, kas nav tipiska pēdējiem gadiem, bet tas īpaši netraucē iet uz priekšu," minēja Vība.

Uzņēmuma vadītājs informēja, ka ir sākta biogāzes ražošana, savukārt, lai nonāktu līdz biometānam, tā vēl ir jāattīra, un tas varētu notikt februārī. "Tādēļ ir diezgan droši, ka pirmajā pusgadā jau visi procesi darbosies un rūpnīca varēs sākt darbību," viņš atzīmēja.

Vība arī skaidroja, ka projekts uzņēmumam varētu sniegt vairākus ieguvumus, jo tas dos augstu kapitāla atdevi, palīdzēs diversificēt biznesa modeli, kā arī kalpos kā ilgtspējīgs piemērs ekonomikā, kā nodrošināt aprites ekonomiku, jo biometāns tiks iegūts no kūtsmēsliem. Turklāt pēc biometāna iegūšanas pāri paliks digestāts, kuru zemnieki varēs izmantot lauku mēslošanai.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Šogad mazumtirdzniecības tirgū realizētais degvielas apjoms ir stagnējošs, tāpēc var vērot īpaši aktīvu cīņu starp degvielas tirgotājiem par katru pārdoto degvielas litru ar mērķi nezaudēt tirgus daļu, aģentūrai LETA atzina energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš pauda, ka šis ir pirmais gads, kas sācies ar zemāku akcīzes likmi dīzeļdegvielai Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, kā rezultātā Latvija dīzeļdegvielas cenas ziņā ir kļuvusi nedaudz pievilcīgāka nekā Lietuva. Šī iemesla dēļ liela daļa starptautisko pārvadātāju uzņēmumu reģionā ir mazinājuši savas degvielas uzpildes Lietuvā, bet to dara vairāk Polijā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi pieaug arī iekasētā Latvijas akcīzes nodokļa apjoms.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir stagnējoša, ko apliecina valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pirmajā ceturksnī par 0,3%, un tajā pašā laikā inflācijas rādītājs pirmajā pusgadā bija 3,6%, kas augstāks par novēroto vidējo inflācijas rādītāju Eiropas Savienībā (ES).

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", patlaban neplāno aktīvu paplašināšanos Lietuvā, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Savukārt ieiešanu Igaunijas tirgū uzņēmums patlaban neizskata.

Vība skaidroja, ka Lietuvā atrodas viena "Viršu" degvielas uzpildes stacija. "Lietuvā ir notikušas visai agresīvas akcīzes nodokļa likmes izmaiņas, un, piemēram, dīzeļdegvielai cenas atšķirība ar Latviju ir ap 10 centiem litrā," viņš norādīja, piebilstot, ka šāda situācija nemotivē transporta kompānijas, kuras strādā tranzītā, uzpildīt degvielu Lietuvā, un to transportlīdzekļi uzpildās Polijā, Latvijā un Igaunijā.

Pēc Vības teiktā, šī situācija ir mazinājusi "Viršu" vēlmi paplašināt darbību Lietuvā. "Tas ir mazinājis mūsu apetīti augt Lietuvā, jo mums ir arī daudz citu projektu, kuriem nepieciešams kapitāls. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs nekļūsim aktīvāki Lietuvā nākotnē," norādīja Vība.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 185,3 milj. eiro apgrozījumu, kas ir 14% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Šo izaugsmi veicināja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija. Pirmajā pusgadā veiktie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro stratēģiski nozīmīgos projektos, lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi.

Turpinot tīkla attīstību, pirmajā pusgadā “Virši” kopējie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro (2023. gada pirmajā pusgadā 5,7 milj. eiro), kā rezultātā tika atklātas četras jaunas tirdzniecības vietas – Siguldā, Salaspilī un divas Rīgā, kā arī, lai panāktu mūsdienu energoefektivitātes un klientu servisa prasībām atbilstošu rezultātu, uzņēmums 2024. gada pirmajā pusgadā veica būtiskus uzpildes staciju uzlabojumus stacijām Gulbenē, Juglā un Dzelmēs.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", investējis 1,6 miljonus eiro pilna servisa degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā, Zirņu ielā, informē uzņēmumā.

Jaunā "Viršu" degvielas uzpildes stacija darbu sāk piektdien.

Izveidojot jauno degvielas uzpildes staciju, uzņēmums labiekārtojis teritoriju 3300 kvadrātmetru platībā, tostarp stacijas teritorijā izveidota autostāvvieta līdz 15 vieglajām un divām kravas automašīnām.

Elektroauto īpašniekiem pie stacijas uzstādīta viena uzlādes iekārta ar kopējo jaudu 200 kilovatu (kW), kas ļauj vienlaicīgi uzlādēt divus elektroauto. Viena pieslēgvieta nodrošina līdz 160 kW, bet otra - līdz 40 kW jaudas.

"Viršu" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība atzīmē, ka jaunā degvielas uzpildes stacija Kuldīgā ir otrā kompānijas uzbūvētā stacija šogad un 84. stacija kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā.

Transporta enerģijas likums, kas paredz nozares "zaļināšanu" līdz 2030. gadam, būtiski stimulēs atjaunojamo degvielas veidu attīstību Latvijā, tostarp biometāna izmantošanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka atbilstoši likumam līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošās gāzu (SEG) emisijas par 16%.

"Lai to panāktu, likums paredz ļoti konkrētus atjaunojamās enerģijas veidu īpatsvarus kopējā tirgotāja enerģijas portfelī, kas degvielas tirgotājiem būs jānodrošina nākamo gadu laikā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka "Virši" uz šo likumu skatās pozitīvi un likuma pieņemšana arī Latvijas ekonomikai ir racionāls solis. Pēc viņa teiktā, svarīgākais ir tas, ka likums motivēs vietējo zaļo degvielas veidu ražošanu, jo degvielas tirgotājiem būs stimuls izmantot vietējos zaļos risinājumus, nevis pildīt prasības ar importētu biodegvielu no citām valstīm, kā tas bieži bija līdz šim.

Turpinot elektroauto uzlādes tīkla attīstību, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” (“Virši”) atklājis jaudīgāko elektroauto uzlādes staciju Rīgas centrā, Satekles ielā.

“Virši Satekle” ir aprīkota ar divām uzlādes stacijām: viena piedāvā īpaši ātru līdz 320 kW uzlādi, kas piecu minūšu laikā ļauj ielādēt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu ar nosacījumu, ka auto spēj pieņemt šo jaudu, savukārt otra – 40 kW piemērota nesteidzīgai uzlādei un spēj nodrošināt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu 40 minūšu laikā.

“Šī ir jau 16. mūsu stacija, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, turklāt jaudīgākā no visām ar iespēju notestēt sava auto uzlādes spējas, lādējoties pie 320 kW CCS spraudņa. Kopumā šobrīd “Virši” nodrošina jau 50 pieslēgvietas visā Latvijā, taču, veicinot šī ilgtspējīgā transporta enerģijas veida pieejamību mūsu valstī, līdz septembrim plānojam paplašināt savu tīklu vēl ar piecām elektrouzlādes stacijām,” saka Anrijs Tukulis “Virši” Ilgtspējas projektu vadītājs.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", neizslēdz citu degvielas tirgus dalībnieku pārņemšanu, ja šāda iespēja parādītos, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka degvielas tirgus konsolidācija Latvijā pēdējos gados ir bijusi ļoti pamanāma. "Ja nemaldos, četri lielākie spēlētāji jau patlaban kontrolē virs 80% tirgus," sacīja Vība, piebilstot, ka tādējādi lielie spēlētāji turpina palielināt savu kopējo tirgus daļu, bet mazākie to zaudē.

Pēc viņa teiktā, lai realizētu "Viršu" mērķi vidējā termiņā kļūt par tirgus līderi, uzņēmums ne tikai turpinās būvēt jaunas stacijas. "Ja tirgū radīsies iespēja augt arī neorganiski caur, piemēram, iegādēm, tad mēs to noteikti izvērtēsim un izmantosim, ja tam būs racionāls ekonomiskais pamatojums," sacīja Vība.

Jautāts, vai mazajiem degvielas tīkliem Latvijā ir perspektīvas, viņš sacīja, ka ne tikai degvielas tirgū, bet dažādos biznesa segmentos pasaulē ir redzams, ka veidojas arvien lielāki uzņēmumi, kas sāk strādāt arī starp nozarēm.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls “Virši” noslēdzis elektroauto uzlādes tīkla attīstības projektu, kura ietvaros, kas ilga teju 3 gadus no 2021. gada beigām līdz 2024. gada oktobrim, 20 "Virši" degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā tika uzstādītas jaunas elektroauto uzlādes vietas.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veidoja aptuveni 2 miljonus eiro, apmēram puse no kapitālieguldījumiem tika segti, izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuels Infrastructure Facility, AFIF), kuru administrē Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA).

Projekta ietvaros 20 "Virši" stacijās tika uzstādītas 28 uzlādes vietas ar vismaz 160 kW lielu uzlādes jaudu, nodrošinot ātru un efektīvu uzlādi elektroauto īpašniekiem. Turklāt vairākās no šīm stacijām tika izbūvēti jaudīgāki pieslēgumi sadales sistēmas operatora tīklam, kas nākotnē ļaus paplašināt uzlādes iespējas, tai skaitā nodrošināt arī kravas automašīnu uzlādi.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A ("Virši") uzsāk darbību Lietuvā - pirmā degvielas uzpildes stacija jau darbojas netālu no Marijampoles pilsētas, uz A5 šosejas.

314 m2 plašā degvielas uzpildes stacija ir aprīkota ar saules kolektoriem un drīzumā tiks uzstādītas arī elektromobiļu uzlādes stacijas.

Degvielas uzpildes stacija netālu no Marijampoles ir uzņēmuma pirmais solis stratēģiskajā attīstībā ārvalstīs, un ar šo lēmumu tīkls turpinās tālāku attīstību Lietuvā.

"Lietuva mums ir svarīgs tirgus attīstībai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pēdējo desmit gadu laikā Lietuvu raksturo veselīga ekonomiskā izaugsme. Otrkārt, no ģeogrāfiskā viedokļa šī valsts ir galvenais tranzīta ceļš uz citām Eiropas valstīm mūsu privātajiem un biznesa klientiem. Darbības uzsākšana jaunā valstī vienmēr ir sarežģīts uzdevums, kas kļuvis iespējams mūsu profesionālās darbinieku komandas un partneru neatlaidīga darba rezultātā," saka Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Durvis ver desmitā šogad atklātā energoresursu tirgotāja un ērtas iepirkšanās veikalu tīkla AS VIRŠI-A uzpildes stacija, šoreiz Rīgā, Valdeķu ielā.

Pilna servisa stacijas "Virši Valdeķi" izveidē uzņēmums ieguldījis 1,3 miljonus eiro, labiekārtojot 1020 m² plašu teritoriju.

"Gada izskaņā esam priecīgi atvērt šogad jau desmito jauno tirdzniecības vietu, apliecinot mūsu apņēmību nepārtraukti augt un attīstīties. Jaunā uzpildes stacija Valdeķu ielā uzņēmumam bija īpaši izaicinošs projekts, jo stacija tika uzbūvēta izmēra ziņā ļoti ierobežotā teritorijā, tomēr esam gandarīti par rezultātu un pārliecināti, ka mūsu klienti to novērtēs arī izcilās lokācijas dēļ. Mūs sagaida ne mazāk aktīvs nākamais gads, kurā plānojam turpināt attīstību un audzēt uzņēmuma tirgus daļas visos biznesa segmentos," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS VIRŠI-A atklājis jaunu uzpildes staciju Berģos.

Investējot stacijas izveidē 2,8 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 6 345 m2 plašu teritoriju un izveidoja uzpildes un atpūtas vietu tiem, kuri dodas uz Rīgu no Siguldas puses.

"Virši Berģi" ir pilna servisa stacija ar teju 200 m2 plašu veikalu, atpūtas zonu apmeklētājiem, kā arī stāvvietu, kas izvietos 18 vieglās un 20 kravas automašīnas.

"Nākamā gada sākumā "Virši" svinēs 30 gadu jubileju. Sagaidot šo svinīgo notikumu, uzņēmums šogad veic būtiskas investīcijas tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Berģu stacija šogad ir jau astotā atvērtā jaunā tirdzniecības vieta. Šobrīd veicam darbus vēl divu jaunu staciju būvniecībai Rīgā un Pierīgā, kuru atvēršanu plānojam jau novembrī," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Šodien tiek atklāta jaunākā energoresursu tirgotāja AS “Virši-A” pilna servisa degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Siguldā, Nītaures ielā.

Stacijas būvniecībā uzņēmums investēja 2,2 miljonus eiro, labiekārtojot 10 000 m2 plašu teritoriju Vidzemes šosejas malā.

“Virši Sigulda” strādās visu diennakti. Apmeklētājiem ir pieejams 161 m2 liels veikals ar atpūtas zonu iekštelpās un ārā, kā arī piekabju noma, degvielas uzpildes iespējas.

“Šī ir jau trešā jaunā tirdzniecības vieta, ko atklājam šogad. Ceram, ka ērta piebraukšana no autoceļa, plaša atpūtas zona apmeklētājiem un pilns pakalpojumu klāsts padarīs šo staciju par iecienītu autobraucēju pieturvietu,” saka Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Kā norāda J. Vība, 2024. gadā uzņēmums plāno spēcīgu izaugsmi tirdzniecības vietu pārklājumā: “Saskaņā ar uzņēmuma stratēģisko ilgtermiņa plānu mēs turpinām attīstīt savu staciju tīklu un šobrīd notiek būvniecības darbi pie vēl četru jaunu staciju izveides Latvijā, kas atradīsies Rīgā, Salaspilī un Valmierā, kā arī pie mūsu pirmās stacijas attīstības Lietuvā. Visas šīs stacijas tiks atklātas jau vasaras laikā, savukārt, līdz gada beigām bez minētajām stacijām plānojam atvērt vēl vairākas citas, par kuru būvniecības statusu informēsim tuvākajos mēnešos.”

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" reģionālo staciju ieviešanai Latvijā trūkst aptuveni 99 miljoni eiro, teikts Valsts kontroles (VK) ziņojumā ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita".

VK norāda, ka 2020.gadā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot 16 reģionālo staciju projektēšanas aktivitātes iekļaušanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieteikumā, Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā neiekļāva aplēses, cik izmaksātu reģionālo staciju ieviešana kopumā, tostarp arī būvniecības un uzraudzības izmaksas.

Rail Baltica īstenošanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro...

VK revidenti identificējuši, ka MK pirmo reizi informācija par kopējām reģionālo staciju ieviešanas izmaksām tika sniegta 2022.aprīlī informatīvajā ziņojumā par projekta ieviešanas progresu, norādot, ka reģionālo staciju projektēšana un būvniecība izmaksās aptuveni 25 miljonus eiro, savukārt 2024.gadā informatīvajā ziņojumā SM norādījusi aplēses, ka reģionālās stacijas izmaksās 82 miljonus eiro.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) VK informēja, ka 82 miljonu eiro aplēses ir norādītas bez inflācijas koeficientu piemērošanas. Atbilstoši aktuālajām EDZL veiktajām CAPEX ("Capital Expenditures") aplēsēm, kas 2023.gadā iesniegtas SM, reģionālo staciju ieviešanas izmaksas lēstas 102,5 miljonu eiro apmērā.

EDzL lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž...

Ņemot vērā, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir piešķirts tikai projektēšanas darbiem 3 339 600 eiro apmērā, VK revidentu aplēstais trūkstošais finansējums reģionālo staciju ieviešanai veido aptuveni 99 miljonus eiro.

Ziņojumā pausts, ka atbilstoši SM 2024.gada maija informatīvajam ziņojumam projekta pirmajā fāzē, kuru plānots pabeigt līdz 2030.gada beigām, tiks iekļauta tikai trīs reģionālo staciju būvniecība - Skultē, Iecavā un Bauskā. Vienlaikus SM ir norādījusi, ka atsevišķu reģionālo staciju izbūvi līdz 2030.gadam ir iespējams īstenot, projektam piesaistot alternatīvus finansējuma avotus.