Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Neziņa un bailes liek masveidā pārdot Krievijas finanšu aktīvus

Ziņas par Krievijas militāro spēku ieiešanu Ukrainas teritorijā kārtējo reizi kāpinājušās satraukumu pasaules biržās, liekot samazināties biržas indeksu vērtībām. Notiekošais nekādā ziņā nav pozitīvi ietekmējis Krievijas investoru noskaņojumu, kā rezultātā kaimiņvalsts biržas indekss vakar pēcpusdienā bija noslīdējis apmēram par 3,5% zemāk nekā iepriekšējās tirdzniecības dienas izskaņā. Vispārējais satraukums pēc Krievijas militāristu operācijām izraisīja kārtējo vēlmi atbrīvoties no valsts nacionālās valūtas rubļa, kā rezultātā vakar pēcpusdienā tā vērtība pret ASV dolāru bija pietuvojusies savam vēsturiskajam minimumam – 36,7 rubļiem par vienu ASV valūtas vienību.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi izteikt brīdinājumu AS Rīgas kuģu būvētava par noteikumu par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos noteiktās informācijas atklāšanas kārtības neievērošanu, informē biržas pārstāvji.

Biržas noteikumi nosaka, ka emitents visus paziņojumus iesniedz biržai latviešu valodā un angļu valodā un ka emitentam ir jānodrošina, ka paziņojums vai finanšu pārskats angļu valodā biržas informācijas sistēmā tiek publicēts vienlaicīgi ar paziņojumu vai finanšu pārskatu latviešu valodā, bet ne vēlāk kā līdz nākamās Biržas tirdzniecības dienas sākumam.

AS Rīgas kuģu būvētava martā un aprīlī ir iesniegusi vairākus paziņojumus biržas informācijas sistēmā tikai latviešu valodā.

Vienlaicīgi NASDAQ OMX Riga valde nolēma piemērot uzraudzības statusu AS Rīgas kuģu būvētava atbilstoši biržas noteikumiem, jo, publicējot paziņojumus tikai latviešu valodā, uzņēmums nav ievērojis biržas informācijas atklāšanas kārtību.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem redzot pamatu optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

Ņujorkas akciju tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Prezidentu diena. ASV investoru klātneesamību atspoguļoja nelieli tirdzniecības apjomi Eiropas biržās.

Tas bija «relatīvi kluss sākums» tirdzniecības nedēļai, kas citādi solās būt darbīga, sacīja FXTM pētījumu analītiķis Lukmans Otunuga. «Eiropas akcijas palika stabilas, pakāpeniski uzlabojoties optimismam par potenciālu progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās».

Otunuga saistīja viegli pozitīvo tirgus noskaņojumu ar ASV tirdzniecības sarunu komandas ziņojumu prezidentam Donaldam Trampam, ka tikšanās ar Ķīnas amatpersonām bijušas «ļoti produktīvas».

Parīzes biržas indekss pieauga, Frankfurtes biržas indekss tikpat kā nemainījās, bet Londonas biržas indekss kritās, britu mārciņas vērtības kāpumam samazinot Lielbritānijā bāzēto citās valūtās pelnošo daudznacionālo uzņēmumu peļņu.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Eiropas biržu indeksi un eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās, jo politiskais haoss Itālijā uztrauca investorus, kuri bažījas par to, ka pagaidu valdības izveidošana Itālijā tikai aizkavēs, bet nenovērsīs eirozonas krīzi.

ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas sakarā ar brīvdienu – Piemiņas dienu.

Naftas cenas turpināja kristies pēc Saūda Arābijas un Krievijas signāliem par gaidāmu naftas ieguves palielināšanu, kas varētu notikt jau 3.ceturksnī.

Milānas biržas indekss FTSE MIB dienas sākumā bija pieaudzis, investoriem ar atvieglojumu uztverot Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas atteikšanos apstiprināt ekonomikas un finanšu ministra amatā pret eiro kritiski noskaņoto ekonomistu Paolo Savonu.

Pastiprinoties priekšstatam, ka krīze Itālijas politikā ne tuvu nav beigusies, Milānas biržas indekss dienas gaitā kritās, izraisot arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksu un eiro vērtības samazināšanos.

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem piesardzīgi reaģējot uz otrdien paredzētajām ASV starpvēlēšanām, ASV sankciju atjaunošanu pret Irānu un Itālijas budžeta problēmu.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» pieauga, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās.

Londonas biržas indekss nedaudz palielinājās, Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās. Milānas biržas indekss saruka par 0,6%, ko noteica bažas par Itālijas valsts budžetu.

Markets.com analītiķis Nīls Vilsons sacīja, ka tirgus dalībnieki ir fokusējušies «uz ASV starpvēlēšanām otrdien, savukārt jautājumi par Itālijas budžetu turpina ietekmēt riska noskaņojumu». ASV starpvēlēšanas tiek interpretētas kā balsojums par prezidenta Donalda Trampa darbību kopš viņa prezidentūras sākuma.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

ASV tirgi pirmdien bija slēgti sakarā ar Darba svētku brīvdienu, bet citur biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja britu mārciņas vērtības kritums, bet eirozonā Frankfurtes biržas indekss saruka un Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, bet ASV un Kanādas tirdzniecības sarunās nav izdevies panākt vienošanos.

«Akciju tirgiem Eiropā ir bijusi laba sesija, ņemot vērā daudzos neatrisinātos jautājumus,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Devids Medens.

«Prezidents Tramps ir pieņēmis skarbu nostāju tirdzniecības darījumu ziņā gan pret ES, gan pret Kanādu. Viņš vēlreiz ir pierādījis, ka ir neprognozējams.»

Tramps nedēļas nogalē tviterī draudēja izslēgt Kanādu no jauna Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA). Tas notika pēc tam, kad ASV un Kanādas sarunas par 1994.gadā noslēgtā NAFTA pārskatīšanu beidzās bez vienošanās.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, vairākām nozīmīgām biržām atsākot tirdzniecību pēc Ziemassvētku brīvdienām un investoriem saglabājot optimismu apstākļos, kad mazinās spiediens no centrālo banku puses. Naftas cenas samazinājās.

Volstrītā vislielākais kāpums bija indeksam "Dow Jones Industrial Average", kas pieauga par 0,3%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 37 656,52 punktu līmenī.

Lai gan ASV biržās tirdzniecība atsākās jau otrdien, Eiropas biržās tas notika tikai trešdien. Eiropā visvairāk pieauga Londonas biržas indekss - par 0,4%.

Honkongas biržas indekss pēc ilga tirdzniecības pārtraukuma pieauga par 1,7%.

"Nerimstošais optimisms par iespējamību, ka centrālās bankas 2024.gadā sāks procentlikmju pazemināšanu, un ka nākamgad gaidāmas daudzas to pazemināšanas, turpina dzīt uz augšu akciju cenas," sacīja tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Valids Kudmani.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Baltijas alternatīvajam vērtspapīru tirgum First North šogad pievienojušies divi jauni uzņēmumi - pārtikas nozares uzņēmums Linda Nektar no Igaunijas un krematorija pakalpojumu sniedzējs no Lietuvas K2 LT.

Abi uzņēmumi ir labs apliecinājums tam, ka uzņēmēji maina domāšanu un tā vietā, lai raudzītos tikai uz bankām kā uz kapitāla piesaistes avotu, skatās arī uz kapitāla tirgu, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

First North tirgus domāts mazākiem, strauji augošiem uzņēmumiem ar ambīcijām. Abu uzņēmumu, kas šogad pievienojās First North, tirgus kapitalizācija ir zem 10 miljoniem eiro.

Uzņēmumam, kas vēlas strādāt biržas regulētajā vai alternatīvajā tirgū, regulāri jāatskaitās par savu darbību, uzņēmumam jāspēj investoriem sniegt finanšu atskaites un jebkuru citu būtisku informāciju, kas var iespaidot uzņēmuma darbu. Svarīgs faktors ir arī uzņēmuma briedums. Investori vēlas ieguldīt uzņēmumos, kuru biznesa modeli saprot, kuru vadībai un pārējiem akcionāriem var uzticēties. Lai tiktu kotēti biržā, uzņēmumiem ir jāsasniedz zināma attīstības pakāpe, tie nevar būt iesācējuzņēmumi vai nezināmi uzņēmumi, kuriem nav darbības priekšvēstures, skaidroja Auziņa-Melalksne.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.