Investors

Īstermiņā naftas tirgū var būt asinspirts

Jānis Šķupelis, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

OPEC jālauza galva

Nākamnedēļ gaidāma arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksme. Vēl pagājušā gada beigās šķita, ka naftas ieguvējiem šīs gads varētu būt nosacīti vieglāks. Tad, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ (OPEC+ ir veidojums, kas aptver arī dažus citus melnā zelta ieguvējus, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā; pamatā tā ir Krievija) paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena bija palēkusies.

Šobrīd daudz tiek spekulēts, ka OPEC+ ar savu naftas apjomu cirpšanu, lai šajā tirgū celtu cenu, varētu nākties rīkoties daudz agresīvāk. Jāņem gan vērā, ka OPEC+ nebūt neizskatās kā kāds vienots veidojums. Ja kāda valsts mazina savu naftas ieguvi, tad tirgus daļu aizņem visi tie, kurus nesaista kāda vienošanās par melnā zelta ieguves samazināšanu (jeb - pasaules spēja nodrošināt papildu naftas piedāvājumu ir krietni augusi).

Domstarpības, šķiet, ir arī pašu OPEC biedru un tās sabiedrotu vidū. Vēl nesen, plaukstot koronavīrusa bažām, tika runāts, ka Saūda Arābija ("OPEC" līdere) vēlas mazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū celtu cenu un balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu. Tam neesot piekritusi Krievija, kas, lai apsvērtu šāda soļa nepieciešamību, prasījusi papildu laiku.

Atkal 30 vai 40 dolāri?

"Ja globālās pandēmijas riksi augs, un vīruss turpinās ietekmēt tirdzniecību un pārvietošanos, tad īstermiņā naftas tirgū var būt asinspirts," finanšu ziņo portālam Barron's komentē ASV finanšu uzņēmuma OANDA pārstāvji. Daži neizslēdz, ka melnā zelta cena var atkrist pat līdz 40 ASV dolāriem par barelu.

Notiekošais sāk nedaudz atgādināt 2014. gadu, kad tā otrajā pusē tika ievadīts naftas cenas sabrukums. Tas šī resursa cenu ("Brent" jēlnaftas) uz brīdi 2016. gadā noveda pat zem 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa.

Ja runā par naftas cenas izmaiņām, tad šajā ziņā gan kādu prognožu izteikšana nav īpaši pateicīga. Naftas cenu ir ļoti riskanti prognozēt kaut vai mēneša skatījumā, nemaz nerunājot par gadu, pieciem vai desmit.

Ilgstoši zemu naftas cenu prognozētāji dažkārt vērš uzmanību arī uz dažādām tendencēm, kas saistītas ar nosacīti zaļākas enerģijas ēras uzplaukumu. Tiek popularizēti elektroauto un dažādi alternatīvi enerģijas ieguves veidi. Tiek lēsts, ka tas negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc naftas. Pagaidām naftas ērai, neskatoties uz alternatīvās enerģijas bīdīšanu, gals gan gluži saskatīts netiek, un pārskatāmā periodā melnais zelts turpinās būt pasaulē nozīmīgākais enerģijas avots (naftas patēriņš pasaulē turpina visai stabili augt; šogad tas tā var nebūt vien koronavīrusa (nevis kādu citu apstākļu) traucējumu iespaidā). Protams, ņemot vērā cilvēces tehnoloģisko progresu, fantazēt iespējams par visu. Varbūt bildes ar naftas urbuma torņiem un naftas paraugi noputējušās mēģenēs nākamajām paaudzēm būs atrodami vien kādos muzeju plauktos.

Ķiploki un čilli pipari

Koronavīrusa trauksmei liela ietekme ir bijusi arī uz daudzu pārtikas izejvielu un produktu cenu. Strauji palēkusies, piemēram, ķiploku cena. Tāpat Ķīna ir milzīga ingvera un čilli piparu eksportētājā. Šī valsts atbildīga aptuveni par pusi no pasaules ingvera un 20% no pasaules čilli piparu eksporta tirgus. Financial Times ziņo, ka šo trīs pārtikas produktu cenu indekss kopš decembra ir palēcies jau par 17%.

Ne visam pārtikas frontē gan cena, protams, aug. Jau ziņots, ka Ķīnas ekonomikas "pievēršanās" liek domāt, ka krietni var ciest daudzu to patēriņš. Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,15% līdz 8,88 ASV dolāriem par bušeli. Piemēram, Japāna ziņo, ka tās pārstrādātu sīpolu, burkānu un puravu eksporta apjoms uz Ķīnu februāra pirmajā nedēļā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sarucis par četrām piektdaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru