Šogad izvesti tikai 0.5 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu jeb par 15.1 % mazāk nekā pērn analogā laikā, kad izveda 0.59 milj. m3, to liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām. Visbūtiskāko kritumu rāda lapkoku zāģmateriālu izvedums, kas šogad sarucis uz vairāk nekā pusi — par 52.3 % un izvesti tikai 72 800 m3, kamēr pērn — 152 400 m3. Db jau rakstīja, ka, mežu privātīpašnieki ir metušies izstrādāt vējlauzes/vējgāzes, no kurām lielākoties tiek iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, tādējādi radot deficītu lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — sortimentiem, ko rūpnieki dzēsa uz importa pieauguma rēķīna. Tāpēc nav pārsteigums, ka lapkoku eksporta apjomi uz Vāciju kritušies par 58.6 %, Igauniju — 56 % un Lielbritāniju — 48.2 %. Interesanti, ka uz Dāniju lapkoku zāģmateriālu izvedums krities par 22.7 %, bet ieņemtā nauda neraugoties uz to pieaugusi par 23.6 %. Analoga situācija tiek novērota arī ASV, kur Latvijas lapkoku zāģmateriālu eksports krities par 16.1 %, bet ieņemtā nauda, palielinājusies par 15.5 %.

Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pērnā gada janvāra vētra lielākoties ir postījusi skujkoku un ļoti nelielos apjomos lapkoku audzes, tāpēc mežu īpašnieki metās izstrādāt vējlauzes / vējgāzes, no kurām lielākoties tika iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, bet lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — apaļkoksnes sortimentu tirgū trūka. «Lapkoku zāģmateriālu ražošanas kritums ir loģisks un bija neizbēgams. Tas ir vētras rezultāts, proti, pēc vētras valsts mežu apsaimniekotājs nepārdeva augošu koku cirsmas izsolēs, bet privātie īpašnieki centās saglābt un savākt izpostītās skujkoku audzes,» atzīst SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs. Viņš norāda, ka tādējādi daudziem lapkoku pārstrādātājiem vienīgā iespēja bija attīstīt lapkoku importu.

Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutusi kredītprocentu kāpumu, savukārt gandrīz piektā daļa iedzīvotāju ir saskārusies ar darba vietu skaita samazināšanu, algu izmaksu kavēšanos vai algu iesaldēšanu, liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktā aptauja.

Atbildot uz jautājumu: "Vai pēdējo 3 mēnešu laikā Jūs vai Jūsu ģimeni ir ietekmējis kāds no šiem ekonomiskajiem procesiem?", 32% aptaujāto atzina, ka ir izjutuši kredītprocentu pieaugumu, 23% saskārušies ar darba vietu skaita samazināšanos, 22% ir ietekmējusi algu iesaldēšana, savukārt, 20% aptaujāto atzina, ka viņi ir izjutuši algu izmaksu kavēšanos. Pie tam kredītprocentu pieaugumu vienlīdz sāpīgi izjūt gan iedzīvotāji ar lielākiem, gan mazākiem ieņēmumiem.

Pētījums liecina, ka vislielāko finanšu krīzes ietekmi izjūt jaunieši, savukārt gados vecākie aptaujas dalībnieki pēdējos mēnešos salīdzinoši retāk ir izjutuši ekonomisko procesu ietekmi. Tā, piemēram, kredītprocentu pieaugums pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinoši biežāk ietekmējis cilvēkus vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem (33%) un vecuma grupā no 30 – 39 gadiem (35%). Tas liecina pa to, ka iedzīvotāji šajās vecuma grupās pēdējos gados ir vairāk pakļāvušies iepirkšanās drudzim un vairāk aizņēmušies, lai samaksātu par saviem pirkumiem. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēki šajās vecuma kategorijās tieši pēdējos gados aktīvi iesaistījās darba tirgū, veidoja ģimenes un viņiem bija arī salīdzinoši mazāk personīgo uzkrājumu.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka nesatraucas par skujkoku importa kāpumu, jo Latvijā jaudas pārsniedz piejamos resursus. M. Roze atzīst, ka valsts rīcībā nav instrumentu, kas varētu likt uzņēmējiem pārtraukt skujkoku importu, taču tas arī neesot nepieciešams, jo labākā svira esot skujkoku sortimentu cenu ir kritums, turklātr vētrā cietušās skujkoku koksnes ir vairāk, nekā šobrīd rūpnieki uzreiz spēj pārstrādāt. Ministrs par loģisku uzskata lapkoku apaļkoku importa pieaugumu par 70.6 % no 36 500 m3 pērn līdz 62 200 m3 šā gada pirmajos divos mēnešos, jo visi, metoties savākt vētrā cietušās cirsma,s kurās lielākoties ir skujkoki faktiski pārtraukuši cirst augošas lapkoku audzes, tāpēc lapkoku pārstrādātāji nonākuši resursu deficīta apstākļos.

Latvijas kokrūpnieki, kuri izmantoja Ukrainas kokmateriālus var ciest, jo kokmateriālu eksports no Ukrainas jau kopš šā gada 13. decembra ir apstājies un nav zināms, kad tas īsti varētu atsākties. Šogad (janvāris — oktobris) Latvijā no Ukrainas importēti 7800 m3 skujkoku zāģmateriālu 506 000 Ls vērtībā un 2300 m3 lapkoku zāģmateriālu 665 000 Ls vērtībā, liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta ziņas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Skujkoku (pēc naudas) importā šogad Ukrainas īpatsvars sasniedza 1.2 %, analogā periodā pērn — tikai 0.5 %, savukārt lapkoku īpatsvars — 0.7 %. Ukrainas skujkoku imports šogad uz Latviju salīdzinājumā ar 2004. gadu pieaudzis par 17.8 %, naudas izteiksmē — par 131.3 %, lapkoku imports palielinājies par 17.8 %, naudas izteiksmē — par 15.5 %. Kokmateriālu eksports no Ukrainas tika apturēts pēc tam, kad spēkā stājās likums, kurš regulē uzņēmējdarbību, kas nodarbojas ar kokmateriālu eksportu, un pieprasa, lai eksportējamiem kokmateriāliem būtu izcelsmes sertifikāts, kādu nav.

Jau pērnā gada nogalē uzņēmumi samazināja ražošanu izejvielu trūkuma dēļ. Latvijas kokrūpniecības federācijas aprēķini pēc pieejamās informācijas rāda, ka šā gada janvārī un 2004. gada pēdējos mēnešos ciršanai izsniegto lapkoku apjoms ir samazinājies par apmēram 400 000 m3, taču pieskaitot vētras dēļ iesaldētos apjomus, lapkoku deficīts ir daudz lielāks. Šābrīža situācija šo sortimentu pārstrādātājiem ir vērtējama kā ļoti bīstama, pēc atsevišķu uzņēmēju teiktā pat katastrofāla. Tā var būt par iemeslu vairāku gadu garumā iekaroto tirgu zaudēšanā atsevišķās produktu grupās. Lai šo situāciju mainītu, tiek piedāvāts, lai valsts mežu apsaimniekotājs pārdod lielākus lapkoku cirsmu apjomus, kaut vai augošu koku cirsmu izsolēs. Kā pozitīvu un cerīgu pavērsienu,Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis vērtē informācijas apmaiņu un kopīgas izpratnes par problēmām veidošanu, kas notiek vējgāžu seku novēršanas iknedēļas sēdēs Zemkopības ministrijā, kā arī Valsts meža dienesta centienus iespēju robežās sniegt nepieciešamo informāciju, lai nozares dalībnieki varētu risināt šīs problēmas.

«Ja Latvija neizveidos budžetu ar 3 % deficītu nākošgad, tad sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi ir izsapņots, un tad jau uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie Ministru Kabineta, jo Igaunijā eiro būs, Lietuvā arī, bet Latvija būs viena, kas būs pazaudējusi konkurētspēju,» tā raidījumā Kas Notiek Latvijā? skaidroja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

I. Rimšēvičs arī ir pārliecināts, ja šogad Latvija nesasniegs 7 % budžeta deficītu, tad nākamgad 3 % deficītu sasniegt nebūs iespējams, bet, lai sasniegtu 7 % deficītu, ir vēl vairāk jāsamazina izdevumi, jo pie pašreizējiem budžeta grozījumiem, deficīts būšot 9 - 10 %.

«Ir jāturpina samazināt budžeta izdevumus, tas ir skaidrs. Šai valstij nav naudas un tā nauda, ko pašlaik tērē Latvijas valsts, ir aizņemta, Latvijas nenopelnīta, neesoša nauda. Un, ja Latvija šogad neveiks nepieciešamās budžeta reformas un neizveidos budžetu ar 3 % deficītu nākošgad, tad sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi ir izsapņots, un tad jau uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie Ministru Kabinetā, jo Igaunijā eiro būs, Lietuvā arī, bet Latvija būs viena, kas būs pazaudējusi savu konkurētspēju, investīcijas utt.,» tā I. Rimšēvičs.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijā šajā desmitgadē ir ieplūdis liels kapitāla apjoms, kas ir ļāvis iedzīvotājiem un uzņēmumiem tērēt vairāk, nekā viņi ir nopelnījuši un šis process ir paātrinājies kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai cik daudz preču un pakalpojumu saražotu kādas valsts ekonomika, tai būs tekošā konta deficīts, ja kapitāla ieplūde būs lielāka par kapitāla aizplūdi - tās ir kā vienādojuma divas puses.

Tekošā konta deficītam nav tieša sakara ar valsts attīstības līmeni un eksportspēju. Bagātās ASV dzīvo ar tekošā konta deficītu, bet salīdzinoši nabadzīgā Ķīna - ar pārpalikumu, lielā mērā tāpēc, ka Ķīnas valdība daļu eksportētāju nopelnītās naudas iegulda ASV valdības parādzīmēs, nepieļaujot šo līdzekļu aizplūšanu patēriņā un tādējādi bremzējot importu kāpumu. Ķīnas, tāpat arī Krievijas piemērs apliecina, ka arī strauja attīstība nav nesaraujami saistīta ar tekošā konta deficītu. Saistība starp tekošā konta deficītu un attīstību ir tāda - ja nauda ieplūst investīcijām, nevis patēriņam, tad tāds deficīts drīzāk ir attaisnojams, nekā patēriņa buma izraisīts.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atbalsta ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1,0% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Padome atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.

Plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd 2008. finanšu gadā dubultojis apgrozījumu, šogad plāno sasniegt 100 milj. eiro lielus ienākumus.

Tas salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu būs teju vai 5 reizes vairāk. Šāds straujš ienākumu pieaugums tiek pamatots ar pērn ekspluatācijā nodoto Baltijas valstīs vienīgās 150 milj. eiro vērtās OSB plātņu ražotni. «90 % no šiem ienākumiem tiks gūti tieši ārvalstu tirgos,» uzsver SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka lielākie noieta tirgi ir Skandināvijas valstis, Polija, Vācija un Krievija, neliela daļa tiek pārdota arī Latvijā. «Šobrīd tiek izpārdoti OSB plātņu krājumi no noliktavas, taču tūlīt jau sākam ražot šo produktu jaunajai celtniecības sezonai,» uzsver R. Slotvinskis. Viņš atzīst, ka OSB ražotne izjūt gan celtniecības sezonālās svārstības, gan arī būvniecības apjomu kritumu. Turklāt iepriekšējā finanšu gadā OSB ražošanas maksimālā jauda bija tikai 0.3 milj. m3, bet pēc pērn pabeigās ražotnes otrās kārtas tā tagad ļauj saražot pat līdz 0.5 milj. m3.

Latvijas iedzīvotāji arvien vienkāršāk pārvar psiholoģisko barjeru par aizņēmumu izdarīšanu un situācijās, kad pietrūkst naudas līdzekļu līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem, arvien vieglāk dodas uz kredītiestādi pēc aizņēmuma, liecina pēc AS Baltijas izaugsmes Grupa (BIG) pasūtījuma veiktā pētījuma dati un ekspertu aptaujas rezultāti.

Pēc BIG iniciatīvas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārusies ar situāciju, kad pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Aptaujājot 1012 Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, socioloģisko pētījumu firma Latvijas Fakti uzzinājusi, ka tikai piektā daļa cilvēku šādās situācijās cenšas iztikt bez naudas aizņemšanās.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks novērojis, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir visumā pozitīva, aizdomīgums ir mazinājies. „Ja pirms dažiem gadiem cilvēki vērtēja ņemt vai neņemt kredītu, tad tagad tā ir ikdienas sastāvdaļa, it sevišķi attieksmē pret patēriņa kredītiem,” saka Klāvs Sedlenieks.

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Iepriekšējos gados līdz ar skujkoku cenu kāpumu virkne nelielo kokzāģētāju, lai nebankrotētu, no skujkoku zāģēšanas «pārmetās» uz lapkoku zāģēšanu, bet 2005. gadā veica lēcienu pretējā virzienā. «Tie nelielie kokzāģētāji, kuri pirms vētras bija pārprofilējušies uz lapkoku zāģmateriālu ražošanu, redzot skujkoku apaļkoku pārpilnību tirgū un to pievilcīgās cenas, pārmetās uz skujkokiem,» atceras kokapstrādes SIA BSW Latvia komercdirektors Inesis Ārgalis. Viņš norāda, ka šo procesu vēl vairāk stimulēja vietējā tirgus pieprasījuma pieaugums, ko radīja būvniecības apjomu kāpums Latvijā. «Tieši vietējais tirgus bija galvenais nelielo skujkoku kokzāģētavu noieta tirgus,» uzsver I. Ārgalis.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Jaunā Jeld- Wen iekšdurvju dekoratīvo plātņu rūpnīca dos arī papildu iespējas kokrūpniekiem realizēt koksnes mehāniskās pārstrādes procesā radušās atliekas. «Durvju dekoratīvo plākšņu ražošanai tiks izmantota tehnoloģiskā šķeļda (kvalitātes prasības zemākas nekā celulozes šķeldai, be tā nav arī dedzināmā šķelda, kura var būt miza),» uzsver SIA Jeld- Wen Latvia valdes loceklis un iekšdurvju dekoratīvo plātņu rūpnīcas direktors Edgars Dūdums. Lai arī ražotne kā izejvielu var izmantot gan skujkoku, gan lapkoku tehnoloģisko šķeldu,taču E. Dūdums atzīst, ka uzsvars tiek likts uz lapkoku šķeldas izmantošanu. Tiesa, ražotnes 20 megavatu katlumājai ir nepieciešama arī dedzināmā šķelda. «Katlumāja ir paredzēta tehnoloģiskajām vajadzībām — kokšķiedras (samaltas šķeldas) zāvēšanai, kā arī termoeļlas uzsildīšanai, kas darbina presi,» norāda E. Dūdums. Savukārt telpu apsilde tiek veikta, izmantojot gāzi infrasarkanajās krāsnīs. Lai arī Latvijā ir viena juridiskā persona SIA Jeld- Wen Latvia, tomēr durvju un durvju dekoratīvo virsmu ražotnes ir pakļautas dažādiem koncerna atzariem — viena durvju ražošanas, bet otra — koksnes plātņu divīzijai.

Latvijā pēdējo gadu laikā ik gadu ir palielinājies apalķoksnes imports. Tā pēc Zemkopības ministrijas datiem, pērn kopumā tika importēti 1.1 milj. m3 no kuriem 0.75 milj. m3 (0.464 milj. m3 skujkoku un 0.283 milj. m3 lapkoku) jeb 70 % no kopējā apjoma tika ievesti tieši no Krievijas. Interesanti, ka pērn 11 mēnešos, pat neraugoties uz pagājušā gada janvāra vētrā cietušās koksnes izvākšanu no mežiem, apaļkoksnes imports arī pieauga par 37.3 %. Turklāt par 39.9 % ir pieaugusi importētās koksnes cena. Šā gada pirmajā ceturksnī skujkoku apaļkoki ievesti 71 991 m3 2.56 milj. Ls apmērā, bet lapkoku apaļkoksne — 22 168 m3 par 0.87 milj. Ls.

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.