To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Pērn vairums skujkoku apaļkoku — 1.19 milj. m3 (salīdzinājumā ar 2004. gadu apjoms sarucis par 27.7 %, bet ieņēmumi par 34.9 %) ir izvesti uz Zviedriju, neraugoties uz to, ka Dienvidzviedrijā vētra nogāza teju vai 80 milj. m3. To liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati. Būtiski skujkoku apaļkoksnes izvedums pieaudzis uz Somiju, sasniedzot 79 600 m3, kamēr pērn tikai - 28 900 m3, naudas izteiksmē no 0.64 milj. Ls līdz 2.23 milj. Ls. Pieaudzis skujkoku apaļkoksnes izvedums uz Igauniju (par349 %), Norvēģiju (par 322.6 %), Somiju (par 201.9 %). Arī lapkoku izvedums uz Zviedriju sarucis par 18.3 %, bet ieņēmumi - pieauguši par 5.41 %, uz Somiju eksporta pajomi sarukuši par 21.9 %, kamēr ieņēmumi tikai par 10.2 %. Toties pieaudzis Latvijas lapkoku apaļkoku izvedums uz, Lielbritāniju, Igauniju, Norvēģiju.

Tāpat kā pērn arī šogad lielais vairums skujkoku apaļkoku — 279 800 m3 ir izvesti uz Zviedriju, kas gan ir mazāk nekā pērn, kad izveda 431 900 m3. Toties būtiski skujkoku apaļkoksnes izvedums pieaudzis uz Somiju sasniedzot 79 600 m3, kamēr pērn tikai — 28 900 m3, naudas izteiksmē no 0.64 milj Ls līdz 2.23 milj. Ls. Bez tam pieaudzis skujkoku apaļkoksnes izvedums uz Igauniju, Norvēģiju, Lielbritāniju. Arī lapkoku izvedums uz Zviedriju sarucis par 43 %, bet ieņēmumi — tikai par 21 %, toties pieaudzis Latvijas lapkoku apaļkoku izvedums uz Somiju, Lielbritāniju, Igauniju, Norvēģiju. «Tas nav pārsteigums, jo vētra Dienvidzviedrijā radījusi apaļkoksnes pārprodukciju, un Latvijas uzņēmēji meklēja iespējas, kur citur realizēt Zviedrijā nepieprasīto apaļkoksni,» secina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko.

Lielākais zāģmateriālu eksportētājs ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā SIA Nelss, kurš pēc pērn eksportētā apjoma ievērojami — teju par 86 000 m3 — apsteidz tuvākos sekotājus. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. Tabulā ir tikai 9 Latvijas zāģmateriālu eksportētāji, kas pērn eksportējuši 100 000 m3 vai nedaudz mazāk zāģmateriālu. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu eksportētāju topā nav iekļuvis kāds zāģmateriālu eksportētājs, jo Latvijā ar šo biznesu nodarbojas daudzi uzņēmumi. Lielāko zāģmateriālu eksportētāju vidū pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma (virs 100 000 m3) vajadzēja būt arī SIA Stora Enso Timber Trading, kas eksportē viena no Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem a/s Stora Enso Timber saražotos zāģmateriālus, taču konkrētus datus par eksportēto zāģmateriālu apjomu uzņēmums nesniedza. Savukārt cits liels kokzāģētājs SIA Swedwood Latvia lielāko daļu saražoto zāģmateriālu pārstrādā citos koksnes izstrādājumos un tos eksportē, kamēr zāģmateriālus eksportē nelielos apjomos.

Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pērnā gada janvāra vētra lielākoties ir postījusi skujkoku un ļoti nelielos apjomos lapkoku audzes, tāpēc mežu īpašnieki metās izstrādāt vējlauzes / vējgāzes, no kurām lielākoties tika iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, bet lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — apaļkoksnes sortimentu tirgū trūka. «Lapkoku zāģmateriālu ražošanas kritums ir loģisks un bija neizbēgams. Tas ir vētras rezultāts, proti, pēc vētras valsts mežu apsaimniekotājs nepārdeva augošu koku cirsmas izsolēs, bet privātie īpašnieki centās saglābt un savākt izpostītās skujkoku audzes,» atzīst SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs. Viņš norāda, ka tādējādi daudziem lapkoku pārstrādātājiem vienīgā iespēja bija attīstīt lapkoku importu.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja meža produkciju 1,314 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 24,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2021.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,146 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,4% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 87,2% (pirms gada - 85,6%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 384,298 miljonus eiro, kas ir par 39,9% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 216,313 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 0,3%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 66,2% un bija 106,874 miljoni eiro, bet saplākšņa eksports krities par 1,5% un bija 99,487 miljoni eiro.

Apkopotie dati arī liecina, ka šogad piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 11,9% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 77,618 miljoni eiro jeb 5,9% (pirms gada - 6,5%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 55,095 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,1% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 4,2% (4,6%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 4. ceturksnī bija 26,3% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 15,2%), bet 2006. gadā tas sasniedza 21,1% no IKP (2005. gadā – 12.6%), liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos gadā kopumā noteica būtisks preču negatīvā saldo attiecības pret IKP (no 18,9% 2005. gadā līdz 24,4% 2006. gadā) palielinājums, tāpat arī ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums (galvenokārt pieaugot reinvestētajai peļņai), bet pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās.

Latvijas tautsaimniecībā aizvadītajā gadā un it īpaši tā 4. ceturksnī pastiprinājās ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Rekordstraujo iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja nevis uz eksportu vērstās ražojošās nozares, bet iekšzemes patēriņa pieaugums. Tādējādi veidojās situācija, ka preču eksporta gada pieaugums saglabājās visai mērens (13,3%), bet imports auga divas reizes straujāk (29,4%), ko gan daļēji ietekmēja arī vairāku nozīmīgu investīciju projektu īstenošana. Līdz ar to palielinājās Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts un auga nesabalansētās attīstības radītie riski. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājies līdz 26,3% no IKP, kas ir rekordaugsts līmenis, 2006. gadā kopumā sasniedzot 21,1% no IKP.

2005. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar analogu periodu pērn, neraugoties uz eksportētās apaļkoksnes apjomu kritumu par 24 %, tomēr par 1.3 % pieaugusi par to ieņemtā nauda. To liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām. Šā gada I ceturksnī no Latvijas izvesti 0.870 milj. m3 apaļkoksnes 25.3 milj. Ls vērtībā, pērn analogā periodā — 1.146 milj. m3 24.97 milj. Ls vērtībā. Interesanti, ka izsvesti 448 600 m3 skujkoku apaļkoku, kas ir par 7.5 % mazāk nekā 2004. gada I ceturksnī (484 800 m3), bet par tiem ieņemtā nauda pieaugusi par 17.5 % un sasniegusi 13.1 milj. Ls, pērn tikai — 11.15 milj. Ls. Pirmajā brīdī daļai aptaujāto šķiet, ka pēc vētras samazinājies papīrmalkas izvedums, taču pieaudgušas zāģbaļķu piegādes uz ārzemēm. Statistika gan rāda, ka, neraugoties uz janvāra vētras nodarīto skādi, ir būtiski sarucis skujkoku zāģbaļķu izvedums — līdz 19 200 m3; pērn tajā pašā laikā izvesti 245 200 m3. «Lai arī pēc vētras, Latvijā pieaugot skujkoku piedāvājumam, strauji kritās tās sortimentu cenas, statistika rāda pretējo,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa savu pārsteigumu pamato ar to, ka šogad būtiski — par 79.3 % pieaudzis pārējo skujkoku apaļkoku izvedums, sasniedzot 429 400 m3, pērn — tikai 239 600 m3. Līdzīgu fenomenu rāda arī lapu koku apaļkoksnes (ne zāģbaļķu) izveduma dati, jo šogad, izvedot 388 700 m3 ieņemti 11.26 milj. Ls, bet pērn, izvedot par 4.7 % vairāk — 407 900 m3 apaļkoksnes, ieņemti tikai 8.2 milj. Ls.

Pērn no Latvijas izvesti 3.75 milj. m3 apaļkoksnes 98 milj. Ls vērtībā, kamēr 2004. gadā — 4.146 milj. m3 99.26 milj. Ls vērtībā. To liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām. Interesanti, ka 2005. gadā skujkoku apaļkoki izvesti par 0.9 % vairāk nekā 2004. gadā, bet par tiem ieņemtā nauda sarukusi par 7.4 %. Pirmajā brīdī daļai aptaujāto šķiet, ka pēc vētras samazinājies papīrmalkas izvedums, taču pieaugušas zāģbaļķu piegādes uz ārzemēm. Statistika gan rāda, ka, neraugoties uz vētras nodarīto skādi, ir sarucis skujkoku zāģbaļķu izvedums — līdz 178 000 m3; 2004. gadā - 456 300 m3. «Lai arī pēc vētras, Latvijā pieaugot skujkoku piedāvājumam, strauji kritās to sortimentu cenas, statistika rāda pretējo,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta speciāliste Aija Budreiko. Viņa savu pārsteigumu pamato ar to, ka pērnd būtiski - par 21.1 % pieaudzis pārējo skujkoku apaļkoku izvedums, sasniedzot 1.69 milj. m3, 2004. gadā — tikai 1.4 milj. m3. Līdzīgu fenomenu rāda arī lapu koku apaļkoksnes (ne zāģbaļķu) izveduma dati, jo pērn, izvedot 1.63 milj. m3, ieņemti 47.2 milj. Ls, bet 2004. gadā, izvedot par 9.3 % vairāk — 1.8 milj m3 apaļkoksnes, ieņemti tikai 40.4 milj. Ls.

Latvijas kokrūpnieki, kuri izmantoja Ukrainas kokmateriālus var ciest, jo kokmateriālu eksports no Ukrainas jau kopš šā gada 13. decembra ir apstājies un nav zināms, kad tas īsti varētu atsākties. Šogad (janvāris — oktobris) Latvijā no Ukrainas importēti 7800 m3 skujkoku zāģmateriālu 506 000 Ls vērtībā un 2300 m3 lapkoku zāģmateriālu 665 000 Ls vērtībā, liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta ziņas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Skujkoku (pēc naudas) importā šogad Ukrainas īpatsvars sasniedza 1.2 %, analogā periodā pērn — tikai 0.5 %, savukārt lapkoku īpatsvars — 0.7 %. Ukrainas skujkoku imports šogad uz Latviju salīdzinājumā ar 2004. gadu pieaudzis par 17.8 %, naudas izteiksmē — par 131.3 %, lapkoku imports palielinājies par 17.8 %, naudas izteiksmē — par 15.5 %. Kokmateriālu eksports no Ukrainas tika apturēts pēc tam, kad spēkā stājās likums, kurš regulē uzņēmējdarbību, kas nodarbojas ar kokmateriālu eksportu, un pieprasa, lai eksportējamiem kokmateriāliem būtu izcelsmes sertifikāts, kādu nav.

Pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu par 26.9% sarucis Latvijas lielajos uzņēmumos saražoto lapkoku zāģmateriālu daudzums, bet skujkoku zāģmateriālu ražošanas apjoms pieaudzis tikai par 2.6%. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Kopumā pērn saražoti 2.696 milj. m3 zāģmateriālu, kas ir tikai par 0.2% vairāk nekā 2004. gadā. Tiesa, šie dati neaptver visus zāģmateriālu ražotājus, bet gan tikai tos, kuru rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk strādājošo vai kuru iepriekšējā gada apgrozījums bijis virs 300 000 Ls. Minētā iemesla dēļ kopējiem saražoto zāģmateriālu realizācijas skaitļiem jābūt vēl lielākiem.

Aptaujātos uzņēmējus pārsteidz, ka uz vienu no lielākajiem Eiropas skujkoku noieta tirgiem — Lielbritāniju — Latvijā ražotie skujkoku zāģmateriālu eksporta apjomi šogad salīdzinājumā ar pērnā gada I pusgadu ir kritušies par 30.2 %. Proti, uz šo valsti šogad izvesti tikai 0.541 milj. m3, kamēr pērn 0.775 milj. m3. Arī par skujkoku zāģmateriāliem saņemtās naudas ziņā no Lielbritānijas šogad ir saņemts par 28.6 % mazāk nekā pērn (58.7 milj. Ls pērno 82.32 milj. Ls vietā). Līdzīga situācija ir ar lapkoku zāģmateriālu eksportu uz Lielbritāniju, kura apjoms sarucis par 29.5 %, bet ienākumi par 32.5 %. Skujkoku zāģmateriālu eksports būtiski par 85.2 % pieaudzis uz Nīderlandi, par 16.9 % uz Japānu un par 15.8 % uz Vāciju. Savukārt lapkoku zāģmateriāli – par 67.2 % uz Vāciju, par 26.6 % uz Zviedriju, par 22.8 % uz Igauniju un par 20.7 % uz ASV.

Proti, pērn eksportēti 2.33 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 4.1 % mazāk nekā 2004. gadā, kaut arī ienākumi no tiem bijuši par 2.8 % lielāki. Lielākais Latvijas skujkoku zāģmateriālu tirgus (ietver galvenokārt celtniecības materiālus) ir Lielbritānija un Īrija — aizņemot 6 5% no kopējā zāģmateriālu eksporta apjoma, secina lielākā Latvijas kokzāģētāja un viens no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka pērn izrādīta lielāka aktivitāte citos Rietumeiropas tirgos Vācijā, Nīderlandē un Francijā. Viņaprāt, par perspektīvu tirgu var uzskatīt ASV tirgu. Kā negatīvu tendenci A. Krecers, redz zāģmateriālu eksporta kritumu uz Japānu, kas uzskatāms par labu cenu tirgu, ja vien tiek piedāvāts īstais produkts. «Pretēji tam, SIA Vika Wood pērn palielināja skujkoku zāģmateriālu ralizācijas apjomus (60 % no kopējā Latvijas eksporta) Japānā pat neraugoties uz grūtībām sakarā ar vējlaužu bojātajiem baļķiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka izejvielu cenu un apjoma spiediens liek meklēt katrai produktu grupai piemērotāko tirgu ne tikai Eiropā un ne tikai eksportā.

Pagājušā gada laikā no Latvijas eksportēti 2,29 miljoni kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Saglabājas iepriekšējo gadu tendence strauji augt zāģmateriālu pieprasījumam Āfrikas un Āzijas tirgos, aģentūru LETA informēja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums - par 14% - gada griezumā bija vērojams Āfrikas tirgū, kurp pērn aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2% pieaugumu.

Tikmēr eksportā uz Eiropu bija vērojams 2% kritums, izvestajiem zāģmateriāliem sasniedzot 1,60 miljonu kubikmetru apjomu.

Pagājušajā gadā piecas lielākās skujkoku zāģmateriālu realizācijas valstis bijušas Lielbritānija (0,76 miljoni kubikmetru), Vācija (0,16 miljoni kubikmetru), Nīderlande (0,15 miljoni kubikmetru), Igaunija (0,13 miljoni kubikmetru), kā arī Polija (80 000 kubikmetru).

Savukārt Āzijas reģionā gada laikā visvairāk skujkoku zāģmateriālu eksportēts uz Japānu (11 000 kubikmetru), Koreju (10 000 kubikmetru) un Izraēlu (40 000 kubikmetru).

Lai arī pērn nedaudz sarucis Latvijas apaļkoksnes un šķeldas eksporta apjoms uz Zviedriju, tomēr, neraugoties uz to, Latvija ir lielākais šīs produkcijas ievedējs šajā kaimiņvalstī. To liecina Skogsstyrelen — Zviedrijas Meža pārvaldes izdotā gadagrāmata par 2005. gadu. «Šie dati tikai liecina, ka pat neraugoties uz milzīgajiem vētras postījumiem, Zviedrijas uzņēmēji tikai nedaudz samazināja savus apaļkoksnes un šķeldas iepirkuma apjomus Latvijā,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta speciāliste Aija Budreiko. Viņa norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, Zviedrija arī pērn ir bijusi Latvijas lielākais papīrmalkas noieta tirgus, kaut gan tā īpatsvars ir krities. Pērn vairums skujkoku apaļkoku — 1.19 milj. m3 (salīdzinājumā ar 2004. gadu apjoms sarucis par 27.7 %) ir izvesti uz Zviedriju. Arī lapkoku izvedums no Latvijas uz Zviedriju sarucis par 18.3 % (ieņēmumi — pieauguši par 5.41 %). Uz Zviedriju pērn eksportēti 1.22 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes un 1.6 milj. m3 lapkoku apļkoksnes (pārsvarā bērza papīrmalka 1.23 milj. m3), kas kopumā ir 2.82 milj. m3. «Salīdzināt Zviedrijas ievedumu un Latvijas izvedumu ir grūti,» atzīst A. Budreiko. Viņa norāda, ka Zviedrijas gadagrāmtā ir minēts, cik un kādas šķeļdas ievests valstī, bet šķeldas izvedumu no Latvijas nevar nodalīt pēc tās izmantošanas veida — celulozes ražošanai, siltumražošanai vai plātņu ražošanai. Tā tieši šķeldas izvedumu m3 nemēra, taču apjomu, kas izvests no Latvijas, var iegūt, izmantojot pārejas koeficientu. Pēc A. Budreiko veiktajām aplēsēm, uz Zviedriju pērn šķelda izvesta 1.12 milj. m3. Tādējādi apaļkoksne un šķelda uz šo kaimiņvalsti izvesta 3.94 milj. m3 apmērā. A. Budreiko gan pieļauj, kā vēl Zviedrijas ievedumā no Latvijas 4.32 milj. m3 ir ietverta malka, kā arī zāģskaidas.

2005. gada I pusgadā par 17.2 % jeb 0.27 milj. m3 salīdzinājumā ar analogu periodu 2004. gadā saruka lielākās meža nozaru produkcijas — zāģmateriālu izvedums. To liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām. Turklāt eksportēto zāģmateriālu vērtība salīdzinājumā ar pērnā gada I pusgadu ir sarukusi tikai par 6.5 % jeb 10.18 milj. Ls. Tādējādi zāģmateriālu izveduma (eksporta) apjomu kritums par 17.2 % radījis tikai 6.5 % ieņēmumu kritumu. «Šie dati liecina, ka tiek eksportēti zāģmateriāli ar augstāku pievienoto vērtību,» secina kokapstrādes SIA BSW Latvia komercdirektors Inesis Ārgalis.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā.

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā.

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Šā gada septembrī no Latvijas eksportēto skujkoku zāģmateriālu apjoms bijis 175 100 kubikmetri, kas ir 2% samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kad tika eksportēti 178 500 kubikmetri, aģentūru LETA informēja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Mazāks pārdošanas apjoms saistīts ar produkcijas eksporta kritumu Eiropā par 4%, neskatoties uz to, ka produkcijas realizācijas pieaugums par 10% bijis Āzijā un par 5% - Āfrikā. Kopumā uz Eiropu septembrī eksportēti 135 300 kubikmetri zāģmateriālu.

Negatīvo realizācijas kāpumu Eiropā sekmēja apjoma kritums gandrīz visos nozīmīgākajos skujkoku zāģmateriālu noieta tirgos, tostarp Lielbritānijā, Igaunijā, Polijā un Vācijā, savukārt eksporta pieaugums bijis tikai Lietuvā un Nīderlandē.

Āzijas reģionu skujkoku zāģmateriālu eksports palielinājās, jo pārdošanas apjomi bija lielāki nozīmīgākajos noieta tirgos. Piemēram, Japānā pieaugums bijis par 8%, bet Korejā - par 2%. Uz reģionu kopumā eksportēti 24 000 kubikmetri zāģmateriālu.