Piena ražotāju prasītie līdzekļi atbalstam 3,5 milj. Ls apmērā netiks atrasti - lauksaimnieki šo naudu var pat negaidīt. To intervijā Db apstiprina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš arī norāda, ka nākotnē Latvijā var palikt tikai viens liels piena pārstrādātājs.

Lai stabilizētu situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrija ir radusi iespēju atvēlēt 2,5 milj. Ls, taču paši lauksaimnieki uzsver, ka ar to ir ievērojami par maz. Kādu redzat problēmas risinājumu?

Zemnieki ir devuši jums laiku līdz 15. maijam atrast trūkstošos 3,5 milj. Ls. Vai jūsu teiktais nozīmē, ka viņi var pat negaidīt?

Viņi tiešām var negaidīt - šāda papildu summa netiks atrasta. Ir 2,5 milj. Ls. Ja valsts budžets tiešām pildīsies labi, tad mēs varēsim pārskatīt subsīdiju izmantošanu kā tādu, bet pašlaik tam nav pamata.

Un tomēr — kādu jūs redzat risinājumu piensaimnieku problēmām?

Neraugoties uz lapkoku apaļkoku lietkoksnes sortimentu strauju cenu kāpumu pēdējo divu mēnešu laikā par 15 — 25 %, to deficīts nav mazinājies, kas kokrūpniekus spiež šo izejvielu importēt vai arī pieļaut ražošanas dīkstāvi. To, ka situācija ar izejvielām mēbeļu, mēbeļu detaļu, saplākšņa un sērkociņu ražotājiem ir ļoti saspringta, atzīst Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents un a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Viņš atzīst, ka šī situācija ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts, kurā būtisku lomu ir nospēlējis siltais un slapjais laiks pērnā gada nogalē, kas liedza izstrādāt lapkoku cirsmas, kuras bieži vien aug mitrākās augsnēs nekā, piemēram, skujkoki, un tagad ir pastiprinājusi vētra. Proti, vētra lielākoties ir postījusi skujkoku un ļoti nelielos apjomos lapkoku audzes. Tā kā šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs un arī mežu privātīpašnieki ir metušies izstrādāt vējlauzes/vējgāzes, no kurām lielākoties tiek iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — apaļkoksnes sortimentu tirgū trūkst. Tiek pieļauta iespēja, ka mežu īpašnieki, redzot, ka vējlauzēs/vējgāzēs iegūto skujkoku sortimentu cenas krītas, to nepamatoti attiecina arī uz lapkoku sortimentiem. Šādu iespēju neizslēdz arī J. Biķis. Viņš kā vēl vienu faktoru, min to, ka iepriekšējos gados līdz ar skujkoku cenu kāpumu virkne nelielo kokzāģētāju, lai nebankrotētu, no skujkoku zāģēšanas «pārmetās» uz lapkoku zāģēšanu. Tādēļ pieauga pieprasījums pēc lapkoku apaļkoksnes, kaut arī to ieguve Latvijā nav pieaugusi. Tiesa, tas arī rāda, ka daudzi uzņēmumi joprojām neveic stratēģisko analīzi par resursu pieejamību ilgākā laikā posmā, bet īstermiņā radot resursu deficītu, ceļ to cenas nebijušos augstumos.

Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pērnā gada janvāra vētra lielākoties ir postījusi skujkoku un ļoti nelielos apjomos lapkoku audzes, tāpēc mežu īpašnieki metās izstrādāt vējlauzes / vējgāzes, no kurām lielākoties tika iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, bet lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — apaļkoksnes sortimentu tirgū trūka. «Lapkoku zāģmateriālu ražošanas kritums ir loģisks un bija neizbēgams. Tas ir vētras rezultāts, proti, pēc vētras valsts mežu apsaimniekotājs nepārdeva augošu koku cirsmas izsolēs, bet privātie īpašnieki centās saglābt un savākt izpostītās skujkoku audzes,» atzīst SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs. Viņš norāda, ka tādējādi daudziem lapkoku pārstrādātājiem vienīgā iespēja bija attīstīt lapkoku importu.

Šogad izvesti tikai 0.5 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu jeb par 15.1 % mazāk nekā pērn analogā laikā, kad izveda 0.59 milj. m3, to liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām. Visbūtiskāko kritumu rāda lapkoku zāģmateriālu izvedums, kas šogad sarucis uz vairāk nekā pusi — par 52.3 % un izvesti tikai 72 800 m3, kamēr pērn — 152 400 m3. Db jau rakstīja, ka, mežu privātīpašnieki ir metušies izstrādāt vējlauzes/vējgāzes, no kurām lielākoties tiek iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, tādējādi radot deficītu lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — sortimentiem, ko rūpnieki dzēsa uz importa pieauguma rēķīna. Tāpēc nav pārsteigums, ka lapkoku eksporta apjomi uz Vāciju kritušies par 58.6 %, Igauniju — 56 % un Lielbritāniju — 48.2 %. Interesanti, ka uz Dāniju lapkoku zāģmateriālu izvedums krities par 22.7 %, bet ieņemtā nauda neraugoties uz to pieaugusi par 23.6 %. Analoga situācija tiek novērota arī ASV, kur Latvijas lapkoku zāģmateriālu eksports krities par 16.1 %, bet ieņemtā nauda, palielinājusies par 15.5 %.

Latvijas kokrūpnieki, kuri izmantoja Ukrainas kokmateriālus var ciest, jo kokmateriālu eksports no Ukrainas jau kopš šā gada 13. decembra ir apstājies un nav zināms, kad tas īsti varētu atsākties. Šogad (janvāris — oktobris) Latvijā no Ukrainas importēti 7800 m3 skujkoku zāģmateriālu 506 000 Ls vērtībā un 2300 m3 lapkoku zāģmateriālu 665 000 Ls vērtībā, liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta ziņas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Skujkoku (pēc naudas) importā šogad Ukrainas īpatsvars sasniedza 1.2 %, analogā periodā pērn — tikai 0.5 %, savukārt lapkoku īpatsvars — 0.7 %. Ukrainas skujkoku imports šogad uz Latviju salīdzinājumā ar 2004. gadu pieaudzis par 17.8 %, naudas izteiksmē — par 131.3 %, lapkoku imports palielinājies par 17.8 %, naudas izteiksmē — par 15.5 %. Kokmateriālu eksports no Ukrainas tika apturēts pēc tam, kad spēkā stājās likums, kurš regulē uzņēmējdarbību, kas nodarbojas ar kokmateriālu eksportu, un pieprasa, lai eksportējamiem kokmateriāliem būtu izcelsmes sertifikāts, kādu nav.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka nesatraucas par skujkoku importa kāpumu, jo Latvijā jaudas pārsniedz piejamos resursus. M. Roze atzīst, ka valsts rīcībā nav instrumentu, kas varētu likt uzņēmējiem pārtraukt skujkoku importu, taču tas arī neesot nepieciešams, jo labākā svira esot skujkoku sortimentu cenu ir kritums, turklātr vētrā cietušās skujkoku koksnes ir vairāk, nekā šobrīd rūpnieki uzreiz spēj pārstrādāt. Ministrs par loģisku uzskata lapkoku apaļkoku importa pieaugumu par 70.6 % no 36 500 m3 pērn līdz 62 200 m3 šā gada pirmajos divos mēnešos, jo visi, metoties savākt vētrā cietušās cirsma,s kurās lielākoties ir skujkoki faktiski pārtraukuši cirst augošas lapkoku audzes, tāpēc lapkoku pārstrādātāji nonākuši resursu deficīta apstākļos.

Lielu daļu Latvijā izslauktā piena izved uz Lietuvu, kas ir «bumba ar laika degli» nozarei; cīnīties pret to var, šķiet, vien Eiropas tiesās.

Statistikas dati par piena ārējo tirdzniecību ir biedējoši — tā eksports uz Lietuvu šā gada pirmajā pusgadā, ja salīdzina ar 2004. g. pirmo pusgadu, audzis gandrīz septiņtūkstoš reižu. Priecāties par Latvijas kā piena eksportētājvalsts izaugsmi ir pāragri — no 42.7 tūkst. t pilnpiena, kas aizvesti uz Lietuvu, 99.8 % ir nefasēts

piens — izejviela, kas tālāk tiek izmantota piena pārstrādes uzņēmumos.

Latvijas uzņēmumi ir ķērušies pie līdzīgas taktikas, un no Igaunijas Latvijā 2006. g. pirmajā pusgadā ievesti 25.8 tūkst. t pilnpiena, no

kura 99.99 % — nefasēti.

Pārstrādātāji uztraucas

«Izskatās, ka tā ir apzināta stratēģija, lai celtu piena iepirkuma cenu Latvijā, līdz ar to sadārdzinot galaproduktu un mazinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kas ļautu citvalstu pārstrādātājiem vieglāk ienākt Latvijas tirgū,» pieļauj Arvīds Ušča, Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs.

Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Piena karš uzņem apgriezienus - aptuveni tā varētu raksturot cīņas par to, kur un kā Latvijas lauksaimniekiem būtu jāpārdod savs piens. Proti, tepat Latvijā, nododot to vietējiem ražotājiem, vai arī kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmējiem.

Var saprast pārstrādātājus - dažādu dabas kataklizmu un viena otra cita procesa dēļ pieprasījums pēc piena produktiem šobrīd pasaulē ir ļoti liels, bet pašmāju zemnieki ļauj pelnīt lietuviešiem, viņiem aizvedot savu pienu. Tiek pat piesaukti miljoni, ko tādā veidā zaudējot valsts budžets. Vēl vairāk - Latvijas pārstrādātāji ir sašutuši par to, ka šāda vērtīga izejviela tiek izvesta, bet valsts neko nedara lietas labā. Izklausās iespaidīgi! Tomēr uz šo jautājumu būtu jāpaskatās arī no citas puses.

Pirmkārt, lauksaimnieki, piena ražotāji ir tādi paši uzņēmēji kā pārstrādātāji, un arī viņu darbības mērķis ir nopelnīt, nevis vienkārši laiku pa laikam izslaukt gotiņu. Tāpēc ir tikai normāli, ka zemnieki savu produkciju cenšas pārdot tam, kurš ir gatavs maksāt vairāk. Šeit darbojas atvērtā tirgus principi. Otrkārt, prasīt, lai valsts iejaucas un neļauj lauksaimniekiem pienu izvest, ir riskanti tieši no pašu pārstrādātāju viedokļa. Iztēlosimies situāciju, ka Ministru kabinets tiešām pieņemtu lēmumu, nosakot, ka zemnieki nedrīkst pienu izvest un viņu svēts pienākums ir to pārdot vietējiem pārstrādātājiem. Sanāk, ka tādā gadījumā, pārstrādātāju pienākums būtu to pirkt, neraugoties uz to, vai, piemēram, nākamgad pēc piena produktiem pasaulē vēl būs tik liels pieprasījums vai nebūs. Un tad tā jau būs pavisam cita problēma.

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Ko kredītbirojs nozīmē Latvijas iedzīvotājiem – ieguvumu vai zaudējumu? Bažas un neskaidrības privātpersonu datu jautājumos ir daudz, bet skaidras atbildes pagaidām nekur nav rodamas. Ko mums dos šī pilnīgā informācijas apmaiņa? Kāda tad būs iedzīvotāju loma un ietekme kredītbirojā?

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Saistībā ar zemajām piena iepirkuma cenām vairākas Vidzemes un Latgales piensaimniecības sāk gatavoties bankrotiem, tikmēr biedrība Lauksaimnieku apvienība vērsīsies Konkurences padomē ar prasību izvērtēt aizliegtas vienošanās iespējamību starp pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem piena produktu cenas veidošanā, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāvji.

«Manā saimniecībā ir katastrofāla situācija, piena iepirkuma cena ir 23 centi, un tas ir pēdējais signāls, ka steidzami ir jālikvidē ražošana. Izdevumi pārsniedz ieņēmumus, un ne tikai es, bet vēl vairākas kaimiņu saimniecības apsver domu par maksātnespējas pieteikšanu. Vienlaikus ir liela problēma, ko lai tālāk dara laukos, kur ir ierobežotas saimniekošanas iespējas,» sacīja zemnieku saimniecības Pakuļi īpašniece Venta Afanasjeva.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka tādas saimniecības kā Pakuļi ir «būt vai nebūt» izvēles priekšā, neraugoties uz valsts un Briseles atbalstu.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.

Aptaujātos uzņēmējus pārsteidz, ka uz vienu no lielākajiem Eiropas skujkoku noieta tirgiem — Lielbritāniju — Latvijā ražotie skujkoku zāģmateriālu eksporta apjomi šogad salīdzinājumā ar pērnā gada I pusgadu ir kritušies par 30.2 %. Proti, uz šo valsti šogad izvesti tikai 0.541 milj. m3, kamēr pērn 0.775 milj. m3. Arī par skujkoku zāģmateriāliem saņemtās naudas ziņā no Lielbritānijas šogad ir saņemts par 28.6 % mazāk nekā pērn (58.7 milj. Ls pērno 82.32 milj. Ls vietā). Līdzīga situācija ir ar lapkoku zāģmateriālu eksportu uz Lielbritāniju, kura apjoms sarucis par 29.5 %, bet ienākumi par 32.5 %. Skujkoku zāģmateriālu eksports būtiski par 85.2 % pieaudzis uz Nīderlandi, par 16.9 % uz Japānu un par 15.8 % uz Vāciju. Savukārt lapkoku zāģmateriāli – par 67.2 % uz Vāciju, par 26.6 % uz Zviedriju, par 22.8 % uz Igauniju un par 20.7 % uz ASV.

Biedrība Lauksaimnieku apvienība lūgusi Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vērsties pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar aicinājumu «pārstāt lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā».

Šī diskriminējošā piena iepirkuma cenu politika piespiežot piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās, tāpēc radušies draudi, ka Latvijā likvidēs lielu govju ganāmpulku skaitu.

Kopš 2014. gada maija, kad Krievijas Federācija ieviesa embargo Latvijas lauksaimniecības produkcijai, vislielākos zaudējumus ir cietusi Latvijas piensaimniecības nozare.

Šāda situācija radusies, jo Latvijā ir daudzas saimniecības ar salīdzinoši nelielu piena govju skaitu (50 – 500), kas nav konkurētspējīgas kopējā piena tirgū tāpēc, ka no šīm saimniecībām lielie pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi pienu iepērk par zemāko iespējamo cenu. 2015. gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstās no 14 līdz 33 eiro centiem par kilogramu, turklāt zemākās cenas tiek piemērotas saimniecībām, piena pārstrādātājiem apelējot pie zemās piena kvalitātes un loģistikas trūkuma. Pēc biedrības Lauksaimnieku apvienība domām, tas nav korekti, jo, piemēram, loģistikas izdevumi piena cenu var palielināt ne vairāk kā par 0,8 - 1,5 eiro centiem kilogramā.

Lai arī pērn nedaudz sarucis Latvijas apaļkoksnes un šķeldas eksporta apjoms uz Zviedriju, tomēr, neraugoties uz to, Latvija ir lielākais šīs produkcijas ievedējs šajā kaimiņvalstī. To liecina Skogsstyrelen — Zviedrijas Meža pārvaldes izdotā gadagrāmata par 2005. gadu. «Šie dati tikai liecina, ka pat neraugoties uz milzīgajiem vētras postījumiem, Zviedrijas uzņēmēji tikai nedaudz samazināja savus apaļkoksnes un šķeldas iepirkuma apjomus Latvijā,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta speciāliste Aija Budreiko. Viņa norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, Zviedrija arī pērn ir bijusi Latvijas lielākais papīrmalkas noieta tirgus, kaut gan tā īpatsvars ir krities. Pērn vairums skujkoku apaļkoku — 1.19 milj. m3 (salīdzinājumā ar 2004. gadu apjoms sarucis par 27.7 %) ir izvesti uz Zviedriju. Arī lapkoku izvedums no Latvijas uz Zviedriju sarucis par 18.3 % (ieņēmumi — pieauguši par 5.41 %). Uz Zviedriju pērn eksportēti 1.22 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes un 1.6 milj. m3 lapkoku apļkoksnes (pārsvarā bērza papīrmalka 1.23 milj. m3), kas kopumā ir 2.82 milj. m3. «Salīdzināt Zviedrijas ievedumu un Latvijas izvedumu ir grūti,» atzīst A. Budreiko. Viņa norāda, ka Zviedrijas gadagrāmtā ir minēts, cik un kādas šķeļdas ievests valstī, bet šķeldas izvedumu no Latvijas nevar nodalīt pēc tās izmantošanas veida — celulozes ražošanai, siltumražošanai vai plātņu ražošanai. Tā tieši šķeldas izvedumu m3 nemēra, taču apjomu, kas izvests no Latvijas, var iegūt, izmantojot pārejas koeficientu. Pēc A. Budreiko veiktajām aplēsēm, uz Zviedriju pērn šķelda izvesta 1.12 milj. m3. Tādējādi apaļkoksne un šķelda uz šo kaimiņvalsti izvesta 3.94 milj. m3 apmērā. A. Budreiko gan pieļauj, kā vēl Zviedrijas ievedumā no Latvijas 4.32 milj. m3 ir ietverta malka, kā arī zāģskaidas.

Pērn vairums skujkoku apaļkoku — 1.19 milj. m3 (salīdzinājumā ar 2004. gadu apjoms sarucis par 27.7 %, bet ieņēmumi par 34.9 %) ir izvesti uz Zviedriju, neraugoties uz to, ka Dienvidzviedrijā vētra nogāza teju vai 80 milj. m3. To liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie dati. Būtiski skujkoku apaļkoksnes izvedums pieaudzis uz Somiju, sasniedzot 79 600 m3, kamēr pērn tikai - 28 900 m3, naudas izteiksmē no 0.64 milj. Ls līdz 2.23 milj. Ls. Pieaudzis skujkoku apaļkoksnes izvedums uz Igauniju (par349 %), Norvēģiju (par 322.6 %), Somiju (par 201.9 %). Arī lapkoku izvedums uz Zviedriju sarucis par 18.3 %, bet ieņēmumi - pieauguši par 5.41 %, uz Somiju eksporta pajomi sarukuši par 21.9 %, kamēr ieņēmumi tikai par 10.2 %. Toties pieaudzis Latvijas lapkoku apaļkoku izvedums uz, Lielbritāniju, Igauniju, Norvēģiju.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Viens no savulaik lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā — a/s Inčukalns Timber pārdod savu kokzāģētavu Gulbenē un pievēršas mežizstrādei.«Tādējādi tiek pabeigta savulaik aizsāktā uzņēmuma reorganizācija un specializācija,» skaidro a/s Inčukalns Timber valdes priekšsēdētājs Jānis Vuguls. «Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir pārspecializējies,» skaidro J. Vuguls. Viņš arī atzīst, ka Gulbenē esošā uzņēmuma kokzāģētava bija paredzēta lapkoku pārstrādei, taču īpašniekiem interesē skujkoku zāģēšana, tāpēc viņiem neesot intereses puses par nelielu lapkoku zāģētavu. Kā vēl vienu iemeslu Gulbenes zāģētavas pārdošanai J. Vuguls min attālumu starp Gulbeni un Inčukalnu, kas apgrūtina šīs struktūrvienības kontrolēšanu. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka sava loma zāģētavas pārdošanas lēmumā ir arī faktam, ka ar 2004. gadu beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgums.

Jaunā Jeld- Wen iekšdurvju dekoratīvo plātņu rūpnīca dos arī papildu iespējas kokrūpniekiem realizēt koksnes mehāniskās pārstrādes procesā radušās atliekas. «Durvju dekoratīvo plākšņu ražošanai tiks izmantota tehnoloģiskā šķeļda (kvalitātes prasības zemākas nekā celulozes šķeldai, be tā nav arī dedzināmā šķelda, kura var būt miza),» uzsver SIA Jeld- Wen Latvia valdes loceklis un iekšdurvju dekoratīvo plātņu rūpnīcas direktors Edgars Dūdums. Lai arī ražotne kā izejvielu var izmantot gan skujkoku, gan lapkoku tehnoloģisko šķeldu,taču E. Dūdums atzīst, ka uzsvars tiek likts uz lapkoku šķeldas izmantošanu. Tiesa, ražotnes 20 megavatu katlumājai ir nepieciešama arī dedzināmā šķelda. «Katlumāja ir paredzēta tehnoloģiskajām vajadzībām — kokšķiedras (samaltas šķeldas) zāvēšanai, kā arī termoeļlas uzsildīšanai, kas darbina presi,» norāda E. Dūdums. Savukārt telpu apsilde tiek veikta, izmantojot gāzi infrasarkanajās krāsnīs. Lai arī Latvijā ir viena juridiskā persona SIA Jeld- Wen Latvia, tomēr durvju un durvju dekoratīvo virsmu ražotnes ir pakļautas dažādiem koncerna atzariem — viena durvju ražošanas, bet otra — koksnes plātņu divīzijai.

Tāpat kā pērn arī šogad lielais vairums skujkoku apaļkoku — 279 800 m3 ir izvesti uz Zviedriju, kas gan ir mazāk nekā pērn, kad izveda 431 900 m3. Toties būtiski skujkoku apaļkoksnes izvedums pieaudzis uz Somiju sasniedzot 79 600 m3, kamēr pērn tikai — 28 900 m3, naudas izteiksmē no 0.64 milj Ls līdz 2.23 milj. Ls. Bez tam pieaudzis skujkoku apaļkoksnes izvedums uz Igauniju, Norvēģiju, Lielbritāniju. Arī lapkoku izvedums uz Zviedriju sarucis par 43 %, bet ieņēmumi — tikai par 21 %, toties pieaudzis Latvijas lapkoku apaļkoku izvedums uz Somiju, Lielbritāniju, Igauniju, Norvēģiju. «Tas nav pārsteigums, jo vētra Dienvidzviedrijā radījusi apaļkoksnes pārprodukciju, un Latvijas uzņēmēji meklēja iespējas, kur citur realizēt Zviedrijā nepieprasīto apaļkoksni,» secina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko.