Kas ir kopīgs Tokijai, Lasvegasai, Handžou un Tegusigalpai? Katrai no šīm pilsētām, kas atrodas dažādos kontinentos, ir savs Eifeļa tornis.

Parīzes simbols – tērauda tornis – ir visbiežāk kopētā celtne pasaulē. Pakaļdarinājumu esot tik daudz, ka SETE, kompānija, kas pārvalda pieminekli, atzinusi, ka nevar pateikt, cik Eifeļa torņa versiju ir pasaulē, vēsta AFP.

Daži no Eifeļa torņa pakaļdarinājumiem ir iemantojuši atsevišķu slavu, piemēram, tornis Tokijā vai tā reprodukcija Lasvegasā pats par sevi kļuvis par atpazīstamu tūrisma objektu. Savukārt daži no «Eifeļa torņiem» ir mazāk zināmi un atrodas, piemēram, eksotiskās Bolīvijas galvaspilsētā, Bulgārijā netālu no Melnās jūras, kā arī Libānas ANO miera uzturētāju bāzē.

Tokijā Eifeļa torņa pakaļdarinājums uzbūvēts 1958. gadā, un tas nokrāsots sarkanā un baltā krāsā. Šī ir viena no slavenā torņa kopijām, kura augstumā pārspēj oriģinālu un sasniedz 333 metrus. Tiesa gan, 2011. gadā tika sabojāta torņa antena, līdz ar to tā augstums uz laiku sarucis līdz 312 metriem. Oriģinālā Eifeļa torņa Parīzē augstums ir 300 metri, un to atklāja 1889. gadā.

Parīzes Eifeļa tornis, kas pandēmijas dēļ bijis slēgts mēnešiem ilgi, no 16.jūlija atkal būs atvērts apmeklētājiem.

Lai ievērotu sociālās distancēšanās prasības, dienas laikā Eifeļa tornī tiks ielaisti ne vairāk kā 10 000 cilvēku.

Apmeklētājiem būs pieejami visi torņa stāvi, izņemot dažus, kur tiek veikta renovācija.

Lifti apkalpos tikai 50% no normālā cilvēku skaita.

Eifeļa tornī tiek veikti plašākie atjaunošanas darbi tā vēsturē, gatavojoties 2024.gadā plānotajām Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tostarp tornis tiek pārkrāsots, lai piešķirtu tam zeltainu nokrāsu. Taču krāsošana pašreiz apturēta, jo esošajās krāsas kārtās atklātas svina pēdas, padarot krāsošanas procesu bīstamu.

Eifeļa torni parasti apmeklē aptuveni septiņi miljoni cilvēku gadā. Trīs ceturtdaļas no apmeklētājiem parasti ir ārvalstu tūristi.

Eifeļa torņa darbinieki trešdienas pēcpusdienā slēdza ievērojamo Parīzes tūrisma atrakciju, protestējot pret jaunu torņa apmeklēšanas politiku, kas, viņuprāt, rada briesmīgas tūristu rindas.

Piekļuve 324 metrus augstajam tornim, kuru pērn apmeklēja vairāk nekā seši miljoni cilvēku, bija bloķēta no plkst.16 (plkst.17 pēc Latvijas laika).

Personāls jau iepriekš plānoja ceturtdien streikot.

Eifeļa torņa administrācija paziņoja, ka personāls slēdzis piekļuvi pēc tam, kad trešdienas pēcpusdienā izjuka sarunas ar arodbiedrībām. Apmeklētāji tomēr netika evakuēti, un tūristiem, kas jau atradās tornī, tika atļauts pabeigt apmeklējumu.

Personāls ir neapmierināts ar jūlijā pieņemtu lēmumu sākt rezervēt pusi no Eifeļa torņa biļetēm tiem, kas biļeti nopērk iepriekš internetā un izvēlas noteiktu laiku savam apmeklējumam. Iepriekš šādiem apmeklētājiem rezervēja tikai 20% biļešu.

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Eifeļa tornis, kas ir galvenais romantiskās Parīzes simbols, šī gada 28. septembrī atzīmējis 300 miljonā apmeklētāja uzņemšanu kopš tā atklāšanas 1889. gadā.

Šim notikumam par godu torni rotāja uzraksts «300 miljoni paldies» un tas bija izgaismots dažādās krāsās.

No torņa atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam 300 metrus augstais Eifeļa tornis, kuru projektējis franču inženieris Gustavs Eifelis, bija pasaules augstākā celtne.

Fakti liecina, ka Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais svars ir 10100 tonnas. Atkarībā no laika temperatūras torņa smaile var novirzīties pa 8 centimetriem, izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas, tomēr torņa krāsa nedaudz mainās šobrīd tas ir brūni-pelēks.

Paraudzīties uz Parīzi no Eifeļa torņa ir daudzu sapnis. Taču, ja to nav iespējams īstenot, iespaidus iespējams gūt, izmantojot interneta milža Google jauno virtuālo tūri, ziņo thelocal.fr.

Eifeļa tornis ir Francijā tūristu visapmeklētākais objekts. Vēsture, dizains un panorāmas skati tam piesaista miljoniem apmeklētāju katru gadu. Tomēr ne visiem ir iespēja doties Parīzi un nevienam nepatīk rindas, kurās jāstāv, lai tiktu tornī. Vasaras mēnešos tas var prasīt pat stundas.

Ņemot to vērā, Google Earth piedāvā virtuālo tūri, kas skatus no Eifeļa torņa ļauj redzēt no ikvienas pasaules vietas.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Pētījumā, kurā aprēķināta un salīdzināta dažādu Eiropas vēsturisko pieminekļu vērtība naudiskā izteiksmē, noskaidrots, ka vērtīgākais Eiropas vēsturiskais piemineklis ir Eifeļa tornis Parīzē – aprēķināts, ka tā vērtība ir 434 miljardi eiro, tādējādi tas vairākas reizes apsteidz citus Eiropas vēsturiskos pieminekļus, raksta thelocal.fr.

Saskaņā ar veikto pētījumu Eifeļa tornis ir sešas reizes vērtīgāks par Kolizeju Romā, liecina Ziemeļitālijas provinces Tirdzniecības palātas (Chamber of Commerce of Monza and Brianza) veiktais pētījums.

Otrajā vietā aiz Eifeļa torņa atrodas Kolizejs, kura vērtība aplēsta 91 miljarda eiro apmērā, bet trešajā vietā ierindojas arhitekta Antonio Gaudi nepabeigtā katedrāle La Sagrada Familia – tā novērtēta 90 miljardu eiro vērtībā.

Ceturtajā vietā atrodas gotiskā stila katedrāle Milānas Doms (82 miljardi eiro), tai seko Londonas Tauers (70,5 miljardi eiro), Prado muzejs Madridē (59 miljardi eiro) un Stounhedža Lielbritānijas rietumos (10,5 miljardi eiro).

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Lai arī cik dīvaini tas varētu šķist, raugoties no malas, absolventi Ķīnā maksā plastiskajiem ķirurgiem, lai padarītu savus degunus līdzīgus Francijas ikoniskajam Eifeļa tornim. Tādējādi ķīnieši cerot iegūt priekšrocības darba tirgū, ziņo thelocal.fr.

Miljoniem jauniešu Ķīnā saskaras ar spēcīgu konkurenci, lai tiktu uz karjeras kāpnēm. Tieši tas licis vērsties pie plastikas ķirurgiem. «Mūs iespaidojis Eifeļa torņa skaistums,» lielījies kāds ķirurgs Vangs Ksumings. Viņš katru mēnesi veic desmitiem šādu operāciju.

Ķīnā daudzviet esot redzamas Eifeļa torņa operāciju reklāmas. Uz viena no plakātiem skatāma jauna rietumvalstu sieviete gaišām acīm un taisnu degunu, kas stereotipiski tiek uzskatīts par skaistu. Blakus viņai plakātu grezno Parīzes atpazīstamais simbols.

Operācijas izmaksas ir 7200 eiro. «Tas ir klasisks piemineklis ar ļoti estētisku formu, un mēs cenšamies kombinēt medicīnu ar mākslu,» klāstījis Vanda prakses vietā sastapts administratīvais darbinieks.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra veiktie vērienīgie rekonstrukcijas darbi radioteleskopu antenām Irbenē tuvojas noslēgumam un 10. jūnijā plānots atjaunoto RT - 32 antenu pacelt atpakaļ balsta tornī, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Rekonstrukcijas darbi notiek projekta IKSA-CENTRS ietvaros. 2014. gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, kurus plānots pabeigt līdz 10. jūnijam, kad antenu novietos atpakaļ balsta tornī. Pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Lai uzstādītu celtni uz Irbeni dosies 30 tehnikas vienības - 27 kravas automašīnas, kā arī trīs celtņi. No tiem divi būs lielie celtņi – pamatceltnis, kurš veiks antenas pacelšanu balsta tornī un palīgceltnis, ar kura palīdzību veiks montāžu un sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pamatceltņa darbību. Papildus šiem celtņiem tiks atgādāts arī pacēlējs, kurš tiks izmantots, lai darbinieki varētu veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Pasaulē lielākajā ceļojumu pārskatu vietnē TripAdvisor Parīzes Eifeļa tornis atzīts par starp lietotājiem populārāko monumentu pasaulē, ziņo Relaxnews.

TripAdvisor pēdējo 13 gadu laikā augšupielādētas un starp lietotājiem dalītas vairāk nekā 5240 tā sauktās tērauda lēdijas fotogrāfijas. Otrajā vietā ierindojies Romas Kolizejs.

Lai godinātu ikonisko Francijas torni TripAdvisor izveidojusi mozaīku, izmantojot 500 no iesniegtajiem fotoattēliem.

Taču šī nav pirmā reize, kad Eifeļa tornis nosaukts par visvairāk fotografēto pasaulē. 2009. gadā Kornela universitātes pētnieki «izraka» apmēram 35 miljonus attēlu, kurus 300 tūkstoši lietotāju bija ievietojuši foto koplietošanas vietnē Flickr, un nāca klajā ar tādu pašu rezultātu.

Viens no pasaulē populārākajiem tūrisma objektiem apmeklētājus priecēs ar jaunu, nervus kutinošu piedāvājumu, vēsta ārvalstu mediji.

Eifeļa tornis, kura pirmsākumi meklējami 1889. gadā, nesen piedzīvoja 30 miljonus eiro vērtu renovāciju, kas ietvēra stikla grīdas izbūvi pirmajā stāvā.

Tagad apmeklētāji var piedzīvot «staigāšanu pa gaisu» virs pilsētas vai uzņemt tā sauktos selfijus jeb pašbildes uz skaista fona.

Katru gadu Eifeļa torni apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku. Renovācijā ietverti arī saules paneļi un jauns muzejs par objekta vēsturi.

#1/12

Foto: AFP

#2/12

Foto: AP

#3/12

Foto: AP

#4/12

Foto: AP

#5/12

Foto: AP

#6/12

Foto: AP

#7/12

Foto: REUTERS/SCANPIX

#8/12

Foto: AFP

#9/12

Foto: AFP

#10/12

Foto: AFP

#11/12

Foto: AFP

#12/12

Foto: AFP

Skatīties pārējos attēlus

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Doma baznīcas restaurācija jāpabeidz jau šā gada rudenī, patlaban tā vēl rit pilnā sparā. Darbi notiek gan baznīcas telpās, gan tornī. Projekta kopējais finansējums ir 6,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 5,4 miljoni – rasta no ERAF līdzekļiem, atlikušo summu tradicionāli piešķīra Rīgas dome, piektdien raksta laikraksts Diena.

Torņa daļā augšējam un apakšējam kupolam tiek mainīts latojums un vara skārda iesegums, savukārt torni balstošajām koka konstrukcijām, kas daļēji saglabājušās no XVIII gadsimta, tiek mainītas bojātās vietas, darbu gaitu skaidro Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Pēc viņa stāstītā, pagājušā gadsimta 80. gados, mainot torņa segumu, zem tā esošos dēļus ugunsdrošības nolūkos apsmidzināja ar ķīmisku šķīdumu, kas, kondensējoties ūdenim, reaģēja ar torņa apšuvuma varu, un radās caurumi.

Izstrādājot torņa pastiprināšanas tehnisko risinājumu, bija ideja ierīkot liftu līdz skatu platformai zem pulksteņiem, taču to noraidīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Pēc pašreizējā projekta atjaunotajā tornī atgriezīsies zvani, un tos paredzēts zvanīt apaļās stundās. Taču atšķirībā no Rātsnama zvaniem Domā nespēlēs melodijas. Paredzēts restaurēt arī apzeltīto Doma gaili, kas gan uzstādīts tikai 1985. gadā, tomēr esot cietis no putnu nagiem.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien apmeklēja Rīgas radio un televīzijas torni Zaķusalā, pozitīvi novērtējot TV torņa attīstības vīziju.

Rīgas radio un televīzijas torņa apmeklējuma laikā amatpersonas iepazinās ar TV torņa darbību, apskatot gan operatīvās vadības centru, gan televīzijas un radio apraides tehnoloģijas. Eiropā augstākais TV tornis veic ne tikai tehniskās funkcijas, bet ir arī nozīmīgs pilsētvides objekts, kuram ir liels attīstības potenciāls tūristu un apmeklētāju piesaistē, secinājušas amatpersonas. Tāpēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir izstrādājis Zaķusalas TV torņa un apkārtnes rekonstrukcijas vīziju. Lai notiktu veiksmīga attīstības ieceres realizācija, A. Matīss un N. Ušakovs vienojās uzdot Satiksmes ministrijas un Rīgas domes sadarbības pastāvīgajai darba grupai sadarbībā ar LVRTC izstrādāt tālākos projekta attīstības un realizācijas scenārijus.