Iekārtu importētāji patlaban piedāvā ar nodevu aplikt šaurāku iekārtu loku un piemērot tām mazāku atlīdzības apmēru, taču tajā pat laikā tiesību īpašnieki piedāvā salīdzinoši plašāku ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu loku un lielāku atlīdzības apmēru.

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, Kultūras ministrija (KM) darba grupas sēdē ceturtdien rosinājusi autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas un tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizācijas rast savstarpēju kompromisu attiecībā uz datu nesēju atlīdzības lielumu un ar to apliekamo nesēju un iekārtu loku.

KM gaidīs jaunus iesaistīto pušu priekšlikumus līdz 31.martam un tad darba grupā tiks lemts par jautājuma tālāko virzību.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Ticis izdots režisora Jāņa Streiča 1981. gada filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā DVD.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tiek augsti novērtēta arī skatītāju aptaujās un iemantojusi īpašu tautas komēdijas statusu, savukārt vairāki filmas dialogu fragmenti ir folklorizējušies.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir trešā filma, kas iznākusi DVD sērijā Latvijas filma. Līdz šim ir izdota J. Streiča filma Rūdolfa mantojums un Viļa Lapenieka filma Zvejnieka dēls, kas kinoteātros nonākusi 1940. gadā.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir pirmā no Latvijas kino zelta fonda filmām, kas tiek izdota DVD ar digitāli restaurētu attēlu un skaņu.

Četrās dienās kopš šā gada 22. aprīļa Džeimsa Kamerūna (James Cameron) filmas Avatar DVD un Blu-ray ieraksti pārdoti vairāk nekā 6,7 miljonos kopiju, ziņo Associated Press.

Kompānija Twenty Century Fox paziņojusi, ka četrās dienās pārdoti 2,7 miljoni Avatar kopiju Blu-ray formātā un 4 miljoni DVD formātā, piebilstot, ka Avatar kļuvusi par līdz šim vislabāk tirgoto filmu Blu-ray formātā.

Kopējie ienākumi no Avatar DVD un Blu-ray ierakstu pārdošanas bijuši 130 miljonu ASV dolāru apmērā.

Twenty Century Fox arī norāda, ka gaidāma arī Avatar 3-D versija, taču vēl netika nosaukts precīzs datums.

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

AKKA/LAA cenšoties panākt, ka ar nodokli tiek apliktas tādas ierīces kā zibatmiņas, mobilie telefoni, MP3 atskaņotāji un citi mūsdienu datu nesēji, par ko jau iepriekš vēstīja Db.lv, Latvijas pircēji varētu šādu preču iegādi pārorientēt uz ārzemēm, izvēloties, piemēram, interneta tirdzniecības vietni eBay.com.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvji laikrakstam Telegraf norāda, ka 2005. gadā izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz ar nodokli aplikt kasetes, kompaktdiskus un DVD, ir novecojuši, jo šādus datu nesējus, ņemot jauno tehnoloģiju plašo piedāvājumu, iedzīvotāji izmanto arvien retāk.

Jau nodokļa parādīšanās kasetēm un diskiem lika vairākiem Latvijas iedzīvotājiem atteikties no vietējo tirgotāju pakalpojumiem, dodot priekšroku lētākai precei ārzemēs. Laikraksta aptaujātie neatkarīgie eksperti uzskata, ka datu nesēju nodoklis jaunā apveidā, iekļaujot ar nodokli apliekamo preču grupā arī zibatmiņas, mūzikas atskaņotājus un mobilos telefonu, galu galā novedīs pie tā, ka patērētāji pavisam uzgriezīs muguru vietējiem tirgotājiem.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Šā gada jūlijā skatītākais TV kanāls bijis LNT, kura vērošanai veltīti 13,3% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati.

Otrs skatītākais bijis kanāls TV3 ar 12,2%, bet trešais kanāls – PBK ar 11,9% lielu skatīšanās laika daļu. Kanālam LTV1 veltīti 9,2%, RTR Planeta Baltija - 5,4% un NTV Mir Latvija – 5,3% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Savukārt kanālam TV5 Rīga veltīti 4,5 %, kanālam 3+ - 4 %, kanālam REN Baltija – 3,1 % un kanālam LTV7 – 3%. Kanālam TV6 veltīti 2,4% un 1BM – 0,9 % no kopējā TV skatīšanās laika jūlijā. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 22,5%, bet video un DVD – 2,4% no kopējā TV skatīšanās laika.

Disney klasiskā multfilma Bambi ir kļuvusi par līderi ASV mājas video pārdošanas topos, vēsta Reuters.

1942. gada animācijas klasika Bambi ir ieguvusi uzlabotu izskatu un pieejama Blu-ray diskos.

Pēc tās debijas Bambi uzreiz iekļuva pirmajā vietā gan Nielsen VideoScan DVD topā gan arī kā sešās nedēļās visvairāk pārdotā Blu-ray disku filma.

Disney multfilmu ir izlaidis dubultdisku pakā – uzlabotā Bambi ir pieejama gan DVD formātā, gan arī Blu-ray.

Lai arī Bambi nav ticis izrādīts kinoteātros kopš 1988. gada, tā ir pārspējusi visus pašreiz izrādītos hītus, ieskaitot Burlesque un Faster.

Multfilma Bambi ir par jaunu briedi, kas aug viens pats mežā pēc tam, kad nekrietni mednieki nošauj tā māti.

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Aizejošā gada lielākās mārketinga izgāšanās bijuši peldkostīmi astoņgadīgām meitenēm ar krūšu palielināšanas efektu, RIM nesekmīgais mēģinājums ielauzties planšetdatoru tirgū, kā arī Disney plāns izveidot nākamo 3D grāvēju.

2011. gada mārketinga lielākās izgāšanās apkopojusi vietne Daily Finance.

Šā gada martā apģērba ražošanas kompānija Abercrombie & Fitch laida klajā peldkostīmu līniju meitenēm Ashley. Peldkostīma augšdaļai bija iestrādāts push up efekts (krūšu apmēra palielināšana). Peldkostīms tika piedāvāts meitenēm vecumā no astoņiem līdz 14 gadiem.

Kompānijas izveidotais peldkostīms saskārās ar spēcīgu vecāku grupu un bērnu attīstības ekspertu kritiku. Vēlāk apģērba ražotājam nācās mainīt rekomendējošo vecumu.

Septembrī kompānija Netflix paziņoja, ka nodalīs savu tiešsaistes video servisu un DVD piegādes pakalpojumu. Tiešsaistes video vajadzēja turpināt strādāt, izmantojot Netflix zīmolu, savukārt DVD piegādēm tiktu izmantots jaunradīts zīmols Qwikster.

Vēlas panākt, lai datu nesēju atlīdzība tiktu maksāta arī tad, ja USB zibatmiņa tiktu iegādāta eBay, raksta Dienas bizness.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB norādīja Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. «Teorētiski var nokontrolēt visu, bet jautājums, vai praktiski,» DB pārdomās dalās Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas valdes loceklis Dzintars Zariņš. Lai gan Latvijā līdz šim no Baltijas kaimiņvalstīm tika iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība, atgādina Dz. Zariņš, interneta sludinājumos Latvijā tā saucamajā «melnajā tirgū» bija iespējams DVD un CD nopirkt lētāk nekā Lietuvas tirdzniecības vietās. «Ja arī tomēr izdosies izkontrolēt, es apšaubu efektivitāti, jo, cik izmaksās administrēšana? Vai tas būs tā vērts,» jautā Dz. Zariņš, atzīmējot, ka šī iemesla dēļ vairāki lielie tirgus spēlētāji jau atteikušies no CD un DVD pārdošanas, piemēram, ELKO Grupa.

Skatītākais kanāls šī gada jūlijā bijis TV3 ar 12,4 % lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt otro vietu dala divi kanāli – LNT un LTV1, katra šī kanāla skatīšanās laika daļa bija 9,9%, liecina TNS apkopotā informācija.

Trešais skatītākais kanāls jūlijā bijis PBK, kura vērošanai veltīti 9,2 % no visa TV skatīšanās laika.

Kanāla NTV Mir Latvija skatīšanās laika daļa bija 6,1 %, kanāla TV5 – 5,7 % un kanāla LTV7 – 4,8 %. Kanālam REN Baltija veltīti 4,2 %, kanālam 3+ - 3,9 %, kanālam TV6 – 2,8 % un kanālam RTR Planeta Baltija – 1,8 % no kopējā TV skatīšanās laika. 1BM kanālam veltīti 0,9 % un Kanālam 2 veltīti 0,8 %. Savukārt kanāliem Fox Crime un National Geographic Channel veltīti katram pa 0,6 % no visa TV skatīšanās laika. Kanālam CTC Baltija veltīti 0,4 % un Fox Life – 0,2 %, bet visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 23,3 %. Savukārt video un DVD skatīšanai veltīti 2,6 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Lasvegasā šonedēļ darbu uzsāks viena no tehnoloģiju pasaules ievērojamākajām izstādēm – Patērētāju elektronikas preču šovs (Consumer Electronics Show). Sagaidāms, ka tajā tehnoloģiju kompānijas iepazīstinās ar saviem jaunākajiem produktiem un ierīcēm.

Izstādē vēsturiski prezentētas ierīces, kas turpmākajos gados kļuvušas populāras un radušas plašu pielietojumu. Tā, piemēram, 1970. gadā izstādē tika prezentēts videokasešu ierakstītājs, 1981. gadā CD atskaņotājs, 1996. gadā DVD diski, 2001. gadā Microsoft Xbox spēļu konsole, 2012. gadā Intel Ultrabook u. c.

Interesantākās ierīces, kuras pasaules kpompānijas visticamāk prezentēs izstādē apkopojis portāls Business Insider.

2017. gadā interneta lietošanas apjoms pieaugs līdz 1,4 zetabaitiem gadā – šis apjoms salīdzināms ar vienu miljardu DVD lejupielādi dienā visa gada garumā. Sagaidāms, ka pēc četriem gadiem interneta lietotāju skaits, salīdzinot ar situāciju šobrīd, būs trīskāršojies, norāda uzņēmums Cisco.

Gandrīz puse jeb 49% no kopējo lietotāju apjoma 2017. gadā neizmantos personālos datorus, bet gan Smart TV un 3D printerus, kā planšetdatorus un viedtālruņus. Tāpat pieaugs savienoto ierīču skaits: 4G izmantojamība, ātrāki platjoslas savienojumi, kā arī kvalitatīvāki video pakalpojumi. 2012. gadā inteneta lietotāju apjoms, kas nebija saistīts ar personālajiem datoriem, veidoja vien 26%, norāda Cisco.

«Pētījums norāda uz pieaugošo ierīču skaitu un to dažādību, piemēram, planšetdatoru un viedtālruņu straujo attīstību. Šīs ierīces ietekmē, kā patērētāji un uzņēmumi izmanto interneta un IP savienojumus. Wi-Fi ierīces un ierīces, kas tiek savienotas ar mobilo internetu, 2017. gadā veidos 68% no interneta lietotāju kopējā IP adrešu apjoma,» stāsta Eduards Tutarašvilli, Cisco pārstāvis Latvijā.

Komiksu kompānijas Marvel supervaroņu filmu kopējie kases ieņēmumi astoņu gadu laikā sasnieguši desmit miljardus ASV dolāru (8,8 miljardus eiro), vēsta britu laikraksts The Guardian.

Marvel filmu sērija aizsākās 2008.gadā ar filmu Iron Man (Dzelzs vīrs), kurā galveno lomu spēlē amerikāņu aktieris Roberts Daunijs jaunākais. Līdz šim iznākušas kopumā 13 kinolentes par dažādiem Marvel komiksu supervaroņiem.

Pelnošākā no tām ir 2012.gada filma The Avengers (Atriebēji), kuras globālie kases ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros pārsniedz 1,5 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro).

Vienas Marvel filmas vidējie ieņēmumi ir 769 miljoni dolāru (679 miljoni eiro).

6.maijā iznāca Marvel sērijas jaunākā kinolente Captain America: Civil War (Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš), un tā piedzīvoja piekto ienesīgāko iznākšanas nedēļas nogali ASV kino vēsturē.

Kultūras ministrija veselības un ekonomiskās krīzes laikā sasteigti virza ideju no 1. aprīļa ieviest jaunu nodevu viedtālruņiem un visa veida datoru cietajiem diskiem.

Diemžēl dialogs ar nozari ir iztrūcis, tāpēc šobrīd ministrijas rīcībā vairāk saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1.50 un 2.85 eiro gabalā.

Priekšlikums ir tik absurds, ka nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām šāda datu glabāšanas funkcija nav pēc būtības.

Mobilo ierīču loma iedzīvotāju ikdienā ir mainījusies, lielai daļai ierīču kalpojot ne tikai par saziņas rīkiem, bet arī veidu, kā klausīties mūziku vai lasīt grāmatas. Ja savulaik autora darbus uzglabājām tādos datu nesējos kā CD un DVD, tad tagad tā ir vēsture. Tagad Kultūras ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu grozīt MK noteikumus Nr.321, kas paredz paplašināt ar nodevu apliekamo datu nesēju sarakstu, tajā iekļaujot arī viedtālruņus un visa veida datoru cietos diskus. Tomēr nozares pārstāvji uzsver – ignorējot faktiskos mobilo ierīču lietotāju paradumus un interpretējot datus, Kultūras ministrija nepieciešamībai aizsargāt autorus no nelikumīgas darbu kopēšanas pieiet pārāk virspusēji, savukārt izvēlētais laiks ir cinisks attiecībā pret ikvienu uzņēmēju.

Lētu elektropreču ieplūšana no Ķīnas un Tālajiem Austrumiem likusi Lielbritānijas kramplaužiem pievērsties citiem noziegumiem, piemēram, laupīšanām, ziņo Reuters.

Kriminoloģias pasniedzējs Džeimss Tredvels (James Treadwell) no Lesteras universitātes Centrālanglijā skaidrojis, ka tradicionālo māsaimniecības preču vērtības kritums ir padarījis «kramplaužu amatu» mazāk populāru.

Pēdējā desmitgadē māju apzagšanu skaits samakramplau

Valsts valdība šo tendenci skaidrojusi ar veiksmīgo vēršanos pret noziedzniekiem, taču Dž. Tredvels uzskata, ka tā vairāk iezīmē noziedznieku «darba maiņu».

Viņš skaidrojis, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados noziedznieki varēja gūt peļņu, ielaužoties mājās un nozogot videomagnetofonus. Bet tagad lētais Ķīnas darbaspēks ir visu mainījis.

Skatītākais kanāls šī gada septembrī bijis LNT . Tā vērošanai veltīti 16,7% no kopējā TV skatīšanās laika.

Otrajā vietā ierindojies kanāls TV3 ar 14%, bet trešajā – kanāls PBK ar 11%, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati. Savukārt kanāla LTV1 vērošanai veltīti 7,5%, kanāla RTR Planeta Baltija – 5,3%, bet kanāla 3+ vērošanai – 4,3 %. Video un DVD vērošana septembrī aizņēmusi 2,1% no visa laika.

Dati rāda, ka laiks, ko vidēji dienā viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna šī gada septembrī, bija četra stundas un 47 minūtes, kas ir par 11 minūtēm vairāk, nekā šī gada augustā. Igaunijā viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis piecas stundas un četras minūtes vidēji dienā, savukārt Lietuvā –četras stundas un 37 minūtes vidēji dienā.

Skatītākais kanāls šī gada februārī bijis TV3, tā vērošanai Latvijas iedzīvotāji veltījuši 12,9% no visa TV skatīšanās laika. Otrajā vietā ierindojies kanāls LNT, kura vērošanai veltīti 12,8%, bet trešais skatītākais biji PBK ar 11,4% lielu skatīšanās laika daļu.

Savukārt video un DVD skatīšanai veltīti 2,1% no TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia. Februārī viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna dienā vidēji 5 stundas un 38 minūtes, kas ir par 11 minūtēm mazāk nekā šī gada janvārī.

DB jau rakstīja, ka janvārī skatītākie kanāli bija LNT un TV3, kuriem veltīti attiecīgi 12,9 % un 11,7% no visa TV skatīšanās laika. Salīdzinot ar decembri, šī skatīšanās laika daļa abiem kanāliem samazinājās, toties tā visstraujāk pieauga LTV1.

TNS Latvia dati par TV kanālu auditorijām šā gada janvārī liecināja, ka LNT skatītāju auditorija janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājusies par 0,7 procentu punktiem, bet TV3 – par 2,2 procentu punktiem. Savukārt LTV1 auditorija pieaugusi par 1,4 procentu punktiem, sasniedzot 9,7% no kopējā TV skatīšanās laika, kas līdz ar to bijis ceturtais skatītākais kanāls televīzijā.