Eksperti

Eksperts: autordarbu privāta kopēšana un taisnīga atlīdzība

Baltic Data vadītājs Aivars Arums, 29.05.2012

Jaunākais izdevums

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Paredzētās atlīdzības nomaksu daudzi saprot kā atļauju nodarboties ar pirātismu. Šī atlīdzība nav pirātisma nodarītā kaitējuma kompensācija, bet tikai atlīdzība par vienas legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām vajadzībām. Latvijas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2011-17-03 2012.g. 2.maijā pieteicēja konstitucionālo sūdzību vērtēja pēc Satversmes 113.panta:

113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

Satversmes tiesa pieņēma šo sūdzību izskatīšanai, lai gan pieteicējs savā pieteikumā nenorāda cik liels tad ir konkrētais kaitējums autoriem no viena legāli iegādāta autordarba kopēšanas privātām vajadzībām. Iespējams, ka iekasētā nesēju atlīdzība, kuru autori saņem jau šodien ir lielāka par autoriem radīto kaitējumu, tas ir, taisnīgās atlīdzības apjomi jau pašreiz ir par lielu un līdz ar to jaunus datu nesējus un iekārtas iekļaut sarakstā par kurām maksājama kompensācija nav nepieciešams. Tāpat pieteicējs neiesniedz datus par to cik ir gadā kopumā izdots tādu autordarbu, kurus iespējams privāti nokopēt? Pieteicējs tikai norāda, ka vēlas palielināt iekārtu un datu nesēju skaitu no kuriem būtu iekasējama atlīdzība. AKKA/LAA 2006.gadā SKDS pasūtītais pētījums „Latvijas iedzīvotāju aptauja par autordarbu kopēšanu” parāda, ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vispār kaut ko kopē, tikai 13% kopēšanu veic no legāli veikalā vai interneta veikalā iegādāta autordarba. Tātad nelegālās kopēšanas kaitējums autoriem ir nesalīdzināmi lielāks nekā legāli atļautā viena kopija no legāli iegādāta autordarba.

Trīs nometnes un izkropļots dalībvalstu tirgus

Atlīdzības iekasēšana katrā dalībvalstī ļoti atšķiras. Tā rezultātā tikpat ļoti tiek izkropļots dalībvalstu tirgus. Kaut vai piemērs Baltijas valstīs attiecībā uz DVD matricām. Lietuvā 6% no importēšanas cenas (spēkā arī pašlaik pēc izmaiņām sarakstā un tarifos no 2012.gada 1.marta), Latvijā pašlaik 200% (ražotāja cena A brenda matricai ir 0.10Ls, nesēja atlīdzība 0.20Ls). CD un DVD tirgus Latvijā tādēļ tika sagrauts. Piemērm, Verbatim CD/DVD tirgus Baltijā sadalās sekojoši: 2011. gadā Igaunija 18%, Latvija 15%, Lietuva 67%; 2012.gadā atbilstoši 18%, 15% un 67%. Tagad tiek piedāvāts kasēsim no zibatmiņām.

Kopējā iekasētā atlīdzība Eiropas Savienības valstīs (Austrija, Beļģija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija un Zviedrija) 2009 gadā: 2074.23 miljoni EUR.(pēc The Copyright Levies Reform Alliance). Šeit jāpiebilst, ka dažādi pētījumi norāda dažādas kopējās iekasētās summas. Internetā pieejamās atskaites parāda, ka organizācijas, kuras veic iekasēšanu savām administrācijas vajadzībām atvēl līdz 20% no iekasētā. Katrā valstī ir šādas organizācijas, lai tām būtu iespējams savstarpēji sadarboties. Tas nostāda šīs organizācijas monopolstāvoklī katrā konkrētā valstī. Latvijā šāda organizācija ir AKKA/LAA. Šīs organizācijas protams ir ieinteresētas uzturēt pastāvošo atlīdzību iekasēšanu, jo saņem no tās lielu daļu.

Cita nometne ir tehnoloģiju ražotāji, distributori un tirgotāji, kuru progresu šī atlīdzības iekasēšana traucē, jo sadārdzina produkcijas cenu. Tādēļ viņi ir izveidojuši organizāciju: Atlīdzības reformēšanas alianse (The Copyright Levies Reform Alliance), kura izveidota lai steidzami likumdošanas ceļā iesaldētu un likvidētu atlīdzību (formed to push for urgent legislative action to freeze and phase out EU copyright levies). Šajā aliansē ietilpst: European Information & Communications Technology and Consumer Electronics Association (EICTA), Business Software Alliance (BSA), European Digital Media Association (EDIMA), Recording-media Industry Association of Europe (RIAE). European Semiconductor Industry Association (ESIA), European American Business Council (EABC). Šīs alianses pētījums rāda, ka, ja atlīdzība tiktu iekasēta no visiem pieprasītajiem datu nesējiem un iekārtām, tad iekasētā summa 2009.gadā būtu 4566.69 miljoni EUR.

Kā jau minēju, atlīdzība (copyright levy) tika ieviesta analogo iekārtu laikā, kad nebija iespējams digitāli kontrolēt autortiesību ievērošanu kopējot. Šodien eksistē iekārtas ar digital rights management (DRM). Tās digitāli kontrolē autortiesību ievērošanu. Autoratlīdzības iekasēšana nestimulē šo iekārtu izplatību. Tāpat analogajā laikmetā nebija multifunkcionālu iekārtu. Pētījums Itālijā parādīja, ka daudzi multifunkcionālu iekārtu (printeris, skaneris, fakss, kopētājs) lietotāju vispār nezināja, ka šai iekārtai ir kopēšanas iespēja. Šī iespēja tiek panākta apvienojot divas funkcijas: skanēšanu un printēšanu.

Trešā nometne ir tiesību īpašnieki. Ir labi zināms, ka dažāda veida pabalsti nestimulē vēlmi strādāt. Kamēr autori saņem pabalstu, viņi nav ieinteresēti un nejūt vajadzību izmantot jaunās mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, nomāt savus darbus no „mākoņa”(datu centra), tirgot tos internetā, veidot autoru portālu, kurš darbus ļauj klausīties un skatīties par velti, bet pelna ar reklāmu, izmantot DRM utt utml.

Kopēšana atmirst

Šodien, informācija (tajā skaitā) autordarbi tiek novietoti datu nesējos: „mākonī”(datu centros) un visi lietotāji šai informācijai jebkurā sev nepieciešamā brīdī var piekļūt izmantojot internetu. Līdz ar to kopēšana kā tāda kļūst nevajadzīga un atmirst.

Tāpat šodien autoriem ir iespēja iegūt mantisku labumu vairākos citos veidos kādi nebija iespējami analogā laikmetā. Piemēram, pārdodot savus darbus interneta veikalos, kur tos iespējams iegādāties ne vairs albumu veidā, bet arī pa vienam skaņdarbam. Tā veikalā doremi.lv iespējams iegādāties vairāk kā 500 000 skaņdarbu katru par 0.59Ls. Kāda vajadzība kopēt skaņdarbu, kurš maksā tikai 59 centus? Milzīgu skaitu skaņdarbu un video autori ir izvietojuši Apple veikalā. Turklāt vienu iegādājoties Jūs bez jebkādas kopēšanas varat tos klausīties un skatīties dažādās (līdz piecām) Apple iekārtās.

Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2010.gada 21.oktobra sprieduma lietā Nr. C-467/08 – „Padawan”, kurā spāņu tirgotājs „Padawan” lūdza skaidrot jēdzienu „taisnīga atlīdzība”, norāda sekojošo:

-skaidri jānošķir biznesa un patērētāju produkti. Ja produkts tiek lietots biznesa vajadzībām (juridiskas firmas), tad uz to neattiecas atlīdzības jēdziens,

-ražotāji, importētāji un distributori nedrīkst tikt apgrūtināti ar nesēju atlīdzību. Tikai privātā kopēšana gūst labumu no šī izņēmuma, tātad tikai privātiem patērētājiem (end user) jāmaksā šī atlīdzība. Šāda iekasēšana nav realizēta Latvijas likumdošanā. Latvijā nesēju atlīdzību maksā ražotāji vai importētāji,

-attiecībā uz datu nesējiem un iekārtām, kurām būtu piemērojama nesēju atlīdzība ES tiesa norāda: ja nesējam vai iekārtai ir privātai kopēšanai paredzēta iespēja, tad tiem ir piemērojama nesēju atlīdzība. Vienlaicīgi ES tiesa norāda, ka šeit jābūt spēkā minimuma principam, tas ir , ja kaitējums ir minimāls, tad nav maksāšanas pienākuma.

Lielbritānijā, uzskatot, ka autoram pienākošos atlīdzību iespējams iekļaut pirmās pārdošanas cenā un, ka autoriem nodarītais kaitējums ir minimāls, 2012.gadā ir ieviesta atļauja veikt privātu kopēšanu, nemaksājot par to nekādu atlīdzību.

Spānijas jaunā valdība ar 2012.g. 1.janvāri ir atcēlusi esošo atlīdzības iekasēšanas un izmaksas kārtību (Spanish Goverment abolishes controversial copyright levy system. Hogan Lovells, Ana Castedo and Inmaculada Lorenzo, Spain, January 27 2012). Kopēšanas atļauja izņēmuma kārtā paliek, bet AKKAs veidīgā organizācija vairs atlīdzību neiekasē. Atlīdzība tiks maksāta no valsts budžeta. Atlīdzības lielums tiks noteikts atbilstoši autoriem nodarītam „kaitējumam”. Pie tā izstrādāšanas pašlaik strādā.

Kāda iespējama turpmākā rīcība Latvijā?

1.variants: atteikties no minētās ES direktīvas ieviešanas

Manuprāt, Latvijai vienkāršākais un ekonomiski izdevīgākais variants ir atteikties no šī kopēšanas izņēmuma, tas ir, atteikties izņēmuma kārtā atļaut kopēt autora darbu vienā kopijā.

Ko Latvija iegūst atsakoties no minētās ES direktīvas?

-ievērojami palielināsies preču un datu nesēju apgrozījumi, jo to cena būs zemāka. Rezultātā valsts iegūs lielākus PVN un uzņēmumu peļņas nodokļu ieņēmumus. Prakse rāda, ka valstīs, kurās noteiktas augstas atlīdzība likmes, iekārtu un datu nesēju tirgus nīkuļo. Preces šajās valstīs ieplūst no kaimiņvalstīm. Tur arī paliek PVN un peļņas nodokļi.

-nebūs nepieciešama iekasēšanas un sadales administrācija. AKKA/LAA atkritīs šis funkcijas un šīm funkcijām tērētā nauda nonāks ekonomikā,

-kamēr citas valstis saglabās šo izņēmumu, paplašināsies Latvijas tirgus un Latvija iegūs papildus PVN un uzņēmumu peļņas nodokli, jo Latviju, līdzīgi kā tagad Lielbritāniju, Luksemburgu, Īriju, Kipru un Maltu, citas ES valstis izmantos lai iegādātos šos produktus par zemāku cenu, piemēram, Latvijā esošā interneta veikalā,

-atteikšanās no šī izņēmuma stimulēs autorus izvietot savus darbus tādos nesējos, kur kopēšana ir digitāli aizsargāta. Līdz ar to attīstīsies šādu iekārtu un nesēju tirgus.

-stimulēs autorus darbus izvietot interneta veikalos un/vai izvietot „mākonī”(datu centros un kasēt par to izmantošanu nomas maksu.

Kā parāda OXERA (Oxford Ecomomic Reseach Associates Ltd) pētījums ieguvējas šajā variantā ir visas trīs puses: industrija, privātie lietotāji un tiesību īpašnieki’.

2.variants: sekot Spānijas piemēram

Atcelt esošo nesēju atlīdzības sistēmu. Atstāt spēkā kopēšanu izņēmuma kārtā, bet to finansēt no valsts budžeta un izstrādāt taisnīgas atlīdzības sistēmu. Problēma šeit būs taisnīgas atlīdzības sistēmas izstrādāšana un ieviešana. Tāpat paliek problēma, ka maksā visi: gan tie kas kopē, gan tie kas nekopē autordarbus.

3.variants: atstāt spēkā esošo sistēmu, tas ir, ieviest ES direktīvu, bet koriģējot nesēju un iekārtu sarakstus un tarifus.

No realizācijas viedokļa šis ir vissarežģītākais variants. Turpināsies nebeidzamās cīņas par taisnīgo atlīdzību: kādas iekārtas un nesēji iekļaujami atlīdzības iekasēšanai, kādi tarifi piemērojami, uz ko tie balstīti utt un tml. Tāpat iekasētās naudas necaurspīdīga sadalīšana.

Šajā gadījumā tad nu atliek rīkoties ņemot vērā ES tiesas spriedumu C-467/08-Padawan. Saskaņā ar to nesēju atlīdzība jāmaksā tikai privātiem lietotājiem. Tā nav piemērojama (nav jāmaksā) biznesam (juridiskām firmām). Tā rezultātā tirgū veidojas divas cenas. Lai juridiskas firmas Latvijā pie tirgotājiem varētu iegādāties iekārtas un nesējus par viņiem domāto cenu, kurā nesēju atlīdzība nav iekļauta, tad tām ir jāreģistrējas AKKA kā profesionāliem lietotājiem un katru mēnesi jāsniedz AKKA atskaite par savām vajadzībām iegādātām iekārtām un izlietotiem nesējiem, kuri paredzēti kopēšanai. Pie tam par nesējiem jāuzskaita detalizēti kādam mērķim kuri nesēji izmantoti. AKKA-i ir tiesības ierasties uzņēmumā un pārbaudīt šo izlietojumu. AKKA profesionālu lietotāju sarakstā būtu jābūt visiem Latvijas uzņēmumiem, jo katrs no viņiem veic, piemēram, datu bāzu regulāru kopēšanu. Pašlaik profesionālu lietotāju saraksts ir neliels. Tajā ir tikai CD un DVD lietotāji. Uzņēmumi nevēlas tērēt laiku katru mēnesi gatavojot AKKA-i atskaites.

Cits ES tiesas norādījums, ka nesēju atlīdzība jāmaksā privātajiem lietotājiem, iegādājoties iekārtu vai datu nesēju no tirgotāja. Tirgotājs var iekasēt atlīdzību, jo tieši viņš kontaktējas ar privāto lietotāju, pārdodot tam iekārtu ar kopēšanas iespēju un lietotājs iegūst papildus labumu – kopēšanas iespēju. Līdz ar to tirgotājs ir tiesīgs iekasēt šo atlīdzību. Ražotājam, distributoram vai importētājam nav sakara ar atlīdzības iekasēšanu. Šis ES tiesas nolēmums nav realizēts Latvijas likumdošanā. Lai to realizētu visiem mazumtirgotājiem jāievieš divas cenas, jo arī juridiska firma var iepirkties veikalā. Bez tam jāizstrādā sistēma, kā šo cenu starpību nodot AKKA.

Pati lielākā problēma (kā tas jau bijis līdz šim) būs pamatota nesēju un iekārtu saraksta un tarifu izveidošana. Kā norādījusi ES tiesa, tad sarakstā iekļaujamas visas iekārtas, kurām ir kopēšanas iespēja un kuras adresētas privātai kopēšanai.

Piemēra pēc aplūkosim datorus.

Katrs ražotājs ražo gan privātai lietošanai, gan biznesam adresētus datorus. Tādā gadījumā sarakstā ir jāparedz katra ražotāja visi, tikai privātai lietošanai adresētie, datori. Pirmkārt, saraksts būs ļoti garš, otrkārt šie modeļi mainās relatīvi ātri un viena gada garumā (tādā termiņā ir paredzēts sarakstu atjaunot) vairs nebūs aktuāli. Bez tam visiem šiem modeļiem mazumtirgotājiem būs jāuztur divas cenas.

Nākošais jautājums: cik tad īsti naudas nepieciešams iekasēt, tas ir, kāda tad ir reāli autoriem saņemamā atlīdzība.

2006.gadā SKDS pētījums „Latvijas iedzīvotāju aptauja par autordarbu kopēšanu” parādīja, ka no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74. gadiem, no tiem, kuri vispār kopē autordarbus, tikai 13% iedzīvotāju kopē tos no veikalā vai interneta veikalā legāli iegādāta autordarba. Atlīdzība pienākas tikai par šo daļu un nepienākas par pirātismu. Kā norāda ES tiesa, ja autoru zaudējumi ir minimāli, tad atlīdzība nav jāmaksā.

Tehnoloģijas ir radījušas interneta laikmetu un internets kopā ar digitālām iekārtām ir radījis jaunas datu (tajā skaitā autordarbu) uzglabāšanas un apmaiņas iespējas.

Kā norāda Martin Kretschmer savā pētījumā „Private copying and fair compensation, Oktober, 2011”, nevar būt likumdošanā tāda norma, kuru akceptē mazākums. Šajā gadījumā akceptē tikai tiesību īpašnieki, bet neakceptē visi pārējie: industrija un tehnoloģiju lietotāji.

Tādēļ tiek uzskatīts, ka kopumā sabiedrība iegūst atsakoties no nesēju atlīdzības (copyright levy) un vairākās valstīs tas jau ir noticis un vairākas gatavojas no tās atteikties tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pastāv unikāla situācija, kurā paredz, ka tarifiem jāsniedz «taisnīga atlīdzība», nenorādot, kas ir «taisnīgi», Valsts kancelejas vārdā pauž kancelejas Juridiskā departamenta direktore Inese Gailīte, norādot, ka citu Eiropas Savienības (ES) valstu autortiesību jomu regulējošos tiesību aktos daudz stingrāk nekā Latvijā tiek noteiktas prasības, kas nosaka organizāciju darbību un tarifus.

«Piemēram, Francijā ar likumu tiek noteikts, ka organizācijām ir jāparedz atvieglojumi sabiedriskā labuma organizāciju pasākumiem, kuros netiek iekasēta ieejas maksa,» viņa norāda.

Tāpat kā piemērs tiek minēts Lielbritānija, kurā Autortiesību, dizaina un patentu likumā nostiprināta īpaša institūcija - Autortiesību tribunāls (Copyright tribunal), kurai darbu izmantotājs var iesniegt izskatīšanai gan spēkā esošos, gan organizācijas vēl tikai izstrādātos tarifus, un tribunāls izskata jautājumu par to, vai tarifs ir samērīgs un saprātīgs.

Savukārt Vācijā likums ne tikai paredz organizācijām tarifus noteikt vienojoties ar izmantotāju apvienībām, bet arī salīdzinoši detalizēti regulē tarifu aprēķināšanas principus, cita starpā norādot, ka tarifiem jāpamatojas uz saimniecisko ieguvumu, kuru izmantotājs gūst izmantojot darbu. Tāpat aprēķinot tarifu lielumu, organizācijai jāņem vērā atlīdzības maksātāju reliģiskās, kultūras un sociālās intereses, skaidro I. Gailīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AKKA/LAA: Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs

Zanda Zablovska, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu nesēju atlīdzības jomā Kultūras ministrija (KM) pasūtījusi pētījumu par iedzīvotāju autordarbu kopēšanas paradumiem, raksta Dienas bizness.

«Pagājušajā nedēļā ir uzsākts pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas tiek veikts, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 2012.gada 2.maija spriedumu nesēja atlīdzības lietā,» DB informēja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Iedzīvotāju paradumu izpēte nepieciešama nesēja atlīdzības tiesiskā regulējuma, tostarp personiskai lietošanai veiktajai kopēšanai izmantojamo tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta, izvērtēšanai.

ELKO Grupa Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs gan akcentē, ka pētījuma rezultātā var tikt atklātas jaunas iekārtas, kuras cilvēki var izmantot autordarbu kopēšanai un glabāšanai, starp tām var būt arī visai eksotiskas, piemēram, papīrs vai fotoaparāts. «Kā zināms, iedzīvotāju aptauja var būt vienīgi palīgs nesēja vai iekārtas atlīdzības saraksta veidošanai, kam pietiek ar to, ka nesēju vai iekārtu vispār iespējams izmantot darbu kopēšanai,» DB norāda AKKA/LAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa, izskatot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un vēl trīs organizāciju prasību, nospriedusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.

Jāmin, ka prasībā tika lūgts, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības. AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administratora atlīdzība novembrī augusi 7,5 reizes

Žanete Hāka, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora un administratora palīga atlīdzība sasniegusi 664,9 tūkstošus latu, liecina bankas pārskats laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Iepriekšējā mēnesī atlīdzība bija 86,8 tūkstoši latu.

Kā informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, administratora atlīdzība nav fiksēta. Administratora atlīdzības apmērs katru mēnesi atšķiras, jo tas tiek aprēķināts no tā, cik daudz līdzekļu konkrētajā mēnesī administratoram ir izdevies atgūt. Novembrī administrators ir atguvis vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā mēnesī, realizējot vairākus bankas aktīvus, tai skaitā, daļu no bankas kredītu portfeļa, tādēļ arī viņa atlīdzība ir lielāka. Taču jāatzīmē, ka pastāv arī virkne izņēmumu, kad par līdzekļu atgūšanu atlīdzība nemaz netiek aprēķināta, uzsver O.Fīrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vidējā atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumu Latvijā piecos gados augusi par 30%

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados vidējā apdrošināšanas atlīdzība par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) pieaugusi par gandrīz 30%, liecina Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts mūsu valstī reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz.

LTAB apkopojis datus par pēdējos piecos gados (2012. – 2017.gads) notikušajiem CSNg, par kuriem Latvijas apdrošinātājiem iesniegti atlīdzību pieteikumi.

«Ja 2012.gadā vidējā atlīdzība par Latvijā notikušu CSNg bija 709 EUR, tad pērn – jau 915 EUR. Turklāt vidējā atlīdzība pēdējos piecos gados nemainīgi pieaugusi gadu no gada,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tikmēr vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz. «Ja 2013. un 2014.gadā šajā statistikas rādītājā bija vērojams neliels kritums, tad divus nākamos gadus vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg pieauga. Tomēr pagājušajā gada statistika atkal uzrāda samazinājumu, un ir tuva 2012.gada datiem,» informē J.Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Spriedums lietā par datu nesējiem gaidāms pēc mēneša

Elīna Pankovska, 30.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa izskatījusi pēc būtības ierosināto lietu par to, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības. Ar pieteikumu tiesā bija vērsusies Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) un citas autorpārstāvošās apvienības. Šodien tiesā noslēdzās arī debates.

Satversmes tiesas spriedums šajā lietā par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu tiks pasludināts 2. maijā.

Lietas izskatīšanas laikā viens no pieaicinātajiem ekspertiem Imants Gorbāns norāda, ka atlīdzība būtu jāpiemēro tikai datu nesējiem, nevis iekārtām. Viņš arī norādīja, ka iekārtu skaits ar laiku mainās un var izveidoties situācija, ka parādās tādas iekārtas, kas sarakstā nav iekļautas. I. Gorbāns atzīmēja: «Viens ceļš ir uzlabot šā brīža normatīvos aktus, bet tālākā nākotnē, iespējams, varētu atteikties no šādas nodevas ievākšanas. Par labu tam runā tas, ka sākotnēji nodeva tika ieviesta kā atlīdzība pret pirātismu, šobrīd situācija ir mainījusies un par pirātisma atlīdzību nevar būt runas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums – Rīga, 24.-25. oktobris

Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja <i>SORAINEN</i> vadošā partnere, Latvijas Privatā un Riska Kapitāla Asociācijas valdes locekle, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamajā nedēļā Rīgā notiks ikgadējais Baltijas M&A un privātā kapitāla forums, kur šogad, kopā ar tradicionālajiem foruma organizatoriem, zvērinātu advokātu biroju SORAINEN, Dienas Bizness, Äripäev un Verslo žinios, organizatoru lomā piedalās arī visu triju Baltijas valstu privātā un riska kapitāla asociācijas. Pie tam līdz ar forumu, Latvijas Privātā un Riska Kapitāla Asociācija atzīmē savu desmit gadu jubileju.

Šo apstākļu iespaidā, kā arī tādēļ, ka šogad ir vērojama salīdzinoši liela rosība privātā un riska kapitāla industrijā (Latvijā, piemēram, nesen noslēgtais Latvijas Garantiju aģentūras konkurss, kā arī šajā vasarā pieņemtais Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums), forumā īpaša vieta tiks atvēlēta dažādām ar Baltijas privātā un riska kapitāla industrijas attīstību veltītām tēmām. Tā, piemēram, foruma pirmajā dienā, 24. oktobrī, ar idejām industrijas attīstības vecināšanai dalīsies EBRD (Agris Preimanis), Eiropas Investīciju Fonda (Richard Pelly) un arī Eiropas privātā un riska kapitāla asocijācijas (Michael Collins) pārstāvji; savukārt, 25. oktobrī īpašā sesijā tiks spriests par Baltijas valstu valdību lomu industrijas attīstībā un to, ko no valdībām sagaida industrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trīskāršojies cilvēku skaits, kas nerūpējās par mājokļa drošību, atstājot to ilgāku laiku

Žanete Hāka, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada ir trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri atzīst – dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, par mājokļa drošību īpaši nerūpējas, jo paļaujas, ka viss būs kārtībā, liecina AS Swedbank veiktā aptauja.

Ja pirms diviem gadiem šādu nostāju pauda 11% aptaujāto, tad šogad – jau 27%. Tajā pašā laikā, vaicāti par iespēju segt mājoklī radušos zaudējumus neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā, respondenti visbiežāk (29%) norādījuši, ka naudas šādiem izdevumiem viņiem nebūtu. Piektā daļa iedzīvotāju (19%) norāda, ka būtu gatavi segt neparedzētus zaudējumus mājoklī no savas kabatas, ja to summa nepārsniegtu 150 eiro. Tā kā atbilstoši Swedbank datiem vidējā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem, kas mājoklī radušies dažādu bojājumu dēļ, ir 650 eiro, tas norāda uz iedzīvotāju mājokļu un finansiālās drošības ievainojamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators un tā palīgs atlīdzībā saņēmuši kopumā 1,529 miljonus latu.

Administratora publicētie darības pārskati liecina, ka no 2011. gada 24. decembra līdz 2011.gada beigām atlīdzībā izmakāti 35,86 tūkstoši latu, bet šogad ik mēnesi administrators atlīdzībā vidēji saņēmis 100 – 250 tūkstošus latu. Tajā skaitā aprīlī administratora atlīdzība sasniedza 563,96 tūstošus latu.

«Maksātnespējas administratora atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Šobrīd Krājbankas administrators ir atguvis nedaudz vairāk nekā 30 milj. latu, no kuriem arī tiek procentuāli rēķināt administratora atlīdzība. Turklāt, gribam uzsvērt, tā nav administratora peļņa, jo no šīs atlīdzības ir jāsedz arī dažādi maksātnespējas procesa izdevumi,» administratora un tā palīga izmaksas komentēja KPMG Baltics preses pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators atlīdzībās šogad saņēmis 358 tūkstošus latu

Žanete Hāka, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora un viņa palīga atlīdzība martā sasniegusi 135,6 tūkstošus latu, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, atlīdzība pieaugusi, jo februārī administrators saņēma 66,1 tūkstoti latu. Tādējādi kopumā šā gada trīs mēnešos administrators atlīdzībā saņēmis 358 tūkstošus latu.

Kā skaidro bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis, administratora atlīdzības apmērs katru mēnesi atšķiras, jo tas tiek aprēķināts no tā, cik daudz līdzekļu konkrētajā mēnesī administratoram ir izdevies atgūt. Ja attiecīgajā mēnesī administrators ir atguvis mazāk līdzekļu nekā iepriekšējā mēnesī, arī viņa atlīdzība ir mazāka. Taču jāatzīmē, ka pastāv arī virkne izņēmumu, kad par līdzekļu atgūšanu atlīdzība nemaz netiek aprēķināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piezemē autorpārstāvošo organizāciju vēlmi aplikt visus datu nesējus ar atlīdzību, raksta Dienas Bizness.

Otrdien vairāk nekā piecas stundas ilga Satversmes tiesas sēde, kura turpināsies šodien. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un citas autorpārstāvošās apvienības ir lūgušas Satversmes tiesu (ST) vērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības.

Lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, AKKA/LAA jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos. Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības domām, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Baltijas M&A un privātā kapitāla balva tiek piešķirta Luminor, Food Union un Laumai

Dienas Bizness, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: Dzintara māsu rotu bizness no pašnodarbinātā statusa izaug līdz SIA

Anda Asere, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No atdarinātājiem neizvairīties, tāpēc svarīgi izdomāt arvien jaunas preces un censties sevi pasargāt, piemēram, reģistrējot dizainparaugu.

Tā rīkojusies rotu un aksesuāru izgatavotāja SIA Dzintara māsas, stāsta Vineta Veismane, SIA Dzintara māsas īpašniece. Viņa ar savām māsām kā pašnodarbinātās biznesu sāka pirms pieciem gadiem ar ielas tirdzniecību Vecrīgā. 2012. gadā Vineta nodibināja mazkapitāla uzņēmumu SIA Dzintara māsas, kas ir mikronodokļa maksātājs. «Šis ir nākamais solis pēc pašnodarbinātā,» viņa skaidro.

Saite ar klientu

Pašlaik SIA Dzintara māsas strādā Vineta un viņas māsa Elza Vanuška. Viņas uzskata, ka uzņēmums joprojām pastāv tikai tāpēc, ka pašas tirgo savu produkciju, sazinās ar klientiem, kuri nereti atstāj savus kontaktus, un Dzintara māsas sūta viņiem vēstules, «draudzējas» Facebook un draugiem.lv. «Citi, kas reizēm patirgojas, pazaudē kontaktu ar klientiem. Jāspēj uzturēt saikni ar pircēju un nelaist viņu prom – pat tie, kuri nopirkuši mazu nieciņu, pēc kāda laika atceras, ka mums ir vēl citas preces. Tie ir labākie klienti,» spriež Vineta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Tieši garāmgājējs vislabāk zina, kādu likumu valstī vajag

Dienas Bizness, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka situācija saistībā ar autoratlīdzību nodevu sistēmu Latvijā ne tuvu nav normāla, pirms vairākiem mēnešiem tika oficiāli atzīts, uzdodot Kultūras ministrijai izstrādāt korektu tiesisko regulējumu šai problēmai.

Varētu atkal ilgi un pamatīgi diskutēt par to, kādam vajadzētu būt šim regulējumam. Proti, jautājums ir par to, vai ir pareizi katram iedzīvotājam likt maksāt autoratlīdzību, iegādājoties, piemēram, jaunu datoru, un tādējādi automātiski uzskatīt viņu par zagli, kurš noteikti centīsies nokopēt kādu autordarbu, par to nesamaksājot. Un tas nekas, ka daļa datoru lietotāju pat īsti nezina, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tomēr šoreiz runa ir par jau pieminētās Kultūras ministrijas aktivitātēm, mēģinot risināt tai uzticēto jautājumu.

Piemēram, pagājušajā nedēļā ar šīs ministrijas svētību ir uzsākta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju paradumus, kopējot autordarbus, plānojot aptaujāt 1000 cilvēkus, un tam tērējot tieši tikpat latu. Pirmkārt, uzreiz jāteic, ka Kultūras ministrija ir izcēlusies teju ar paraugstundu darba produktivitātes jomā. Tik ilgā laika periodā izdomāt, ka vajadzētu sarīkot aptauju - tas ir «vareni».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators atlīdzībā saņēmis 236,7 tūkstošus latu

Žanete Hāka, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators atlīdzībās saņēmis 236,7 tūkstošus latu, liecina bankas darbības pārskats.

Tas ir par 73% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, kad administratora atlīdzība sasniedza 135,63 tūkstošus latu. Tādējādi kopumā šā gada četros mēnešos atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 595 tūkstoši latu.

Kopā maksātnespējas procesa izdevumi pagājušajā mēnesī bija 807 tūkstoši latu, kas ir par 24,5% vairāk nekā martā. Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā sasnieguši 361 tūkstoti latu, savukārt darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti aprīlī bijuši 193 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administratora atlīdzība februārī uz pusi mazāka

Žanete Hāka, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora un viņa palīga atlīdzība februārī sasniegusi 66,1 tūkstoti latu, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, atlīdzība ir vairāk nekā uz pusi mazāka, jo janvārī administrators saņēma 156,8 tūkstošus latu.

Kā skaidro bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis, administratora atlīdzības apmērs katru mēnesi atšķiras, jo tas tiek aprēķināts no tā, cik daudz līdzekļu konkrētajā mēnesī administratoram ir izdevies atgūt. Ja attiecīgajā mēnesī administrators ir atguvis mazāk līdzekļu nekā iepriekšējā mēnesī, arī viņa atlīdzība ir mazāka. Taču jāatzīmē, ka pastāv arī virkne izņēmumu, kad par līdzekļu atgūšanu atlīdzība nemaz netiek aprēķināta.

Viņš atgādināja, ka administratora atlīdzība nav peļņa, jo no saņemtās atlīdzības, ko apstiprina tiesa, administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu, piemēram, tiesvedības Latvijā un ārvalstīs. Turklāt administrators nestrādā viens - tā komandā ir 30 speciālisti, kas strādā uz pilnu slodzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administratora atlīdzība sasniedz 1,7 miljonus latu

Zanda Zablovska, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās a/s Latvijas Krājbankas administrators un administratora palīgs līdz šim atlīdzībā saņēmuši 1,711 miljonus latu.

Tostarp līdz jūlija beigām administrators atlīdzībā bija saņēmis 1,6 milj. latu, bet augustā administrators un administratora palīgs atlīdzībā saņēmis 110,8 tūkstošus latu.

Līdz jūlija beigām administrators bija atguvis vairāk nekā 30 milj. latu, bet augustā atgūti aktīvi nedaudz vairāk nekā 2,2 milj. latu apmērā, DB informē SIA KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. «Šajā summā vēl neietilpst no izsolēm iegūtie līdzekļi, jo uzvarētāji vēl nebija veikuši nosolītās summas iemaksas,» viņš piebilda.

O. Fīrmanis skaidro, ka atlīdzība nav administratora peļņa: «No atlīdzības administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu: tiesvedības procesi gan Latvijā, gan ārzemēs, tāpat arī kredītu administrēšanas izdevumi, kā, piemēram, finanšu speciālistu algas, forensic izpētes (krāpniecības izpētes) izdevumus un naudas piedziņas izdevumus. Turklāt administratora komandā strādā 30 darbinieki uz pilnu slodzi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

  • Baltijas M&A gada darījums 2017;

  • Baltijas privātā/riska kapitāla gada darījums 2017;

  • Baltijas izejošais darījums 2017;

  • Baltijas privātā un riska kapitāla nozares gada sasniegumu balva, ko pasniedz Eiropas Investīciju fonds.

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru