Finanses

Trīskāršojies cilvēku skaits, kas nerūpējās par mājokļa drošību, atstājot to ilgāku laiku

Žanete Hāka,22.09.2016

Jaunākais izdevums

Kopš 2014. gada ir trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri atzīst – dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, par mājokļa drošību īpaši nerūpējas, jo paļaujas, ka viss būs kārtībā, liecina AS Swedbank veiktā aptauja.

Ja pirms diviem gadiem šādu nostāju pauda 11% aptaujāto, tad šogad – jau 27%. Tajā pašā laikā, vaicāti par iespēju segt mājoklī radušos zaudējumus neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā, respondenti visbiežāk (29%) norādījuši, ka naudas šādiem izdevumiem viņiem nebūtu. Piektā daļa iedzīvotāju (19%) norāda, ka būtu gatavi segt neparedzētus zaudējumus mājoklī no savas kabatas, ja to summa nepārsniegtu 150 eiro. Tā kā atbilstoši Swedbank datiem vidējā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem, kas mājoklī radušies dažādu bojājumu dēļ, ir 650 eiro, tas norāda uz iedzīvotāju mājokļu un finansiālās drošības ievainojamību.

«Raugoties uz aptaujas, kā arī mūsu biznesa datiem, redzam labas un arī ne tik labas ziņas. Labās ir tās, ka vērojama arvien lielāka paļaušanās uz apdrošināšanu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Šogad jau 26% iedzīvotāju ar mājokļa drošību saistītos negadījumos uztic savam apdrošinātājam. Savukārt ne tik labas ziņas ir tās, ka liela daļa iedzīvotāju arvien paļaujas uz “laimīgo nejaušību” arī tajās dzīves jomās, kurās ir pieejams racionālāks un drošāks risinājums. Šāda pieeja ir pārāk bīstama, raugoties uz zemo gatavību segt radušos zaudējumus, ja viss būs labi scenārijs neizpildās,» komentē Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Kā pozitīva tendence minama tā, ka 26% aptaujāto norāda - viens no veidiem, kā rūpējas par mājokļa drošību ilgstošas prombūtnes laikā, ir mājokļa apdrošināšana. Savukārt katrs desmitais (11%) min, ka papildus durvju un logu noslēgšanai (62%), mājokļa drošībai uzstāda signalizāciju, vai arī pabrīdina paziņu, kaimiņu ar lūgumu mājokli pieskatīt (45%). Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto paļaujas uz ģimenes mīluļa – suņa – rūpēm par mājokļa drošību (atbildi minējuši 8% aptaujāto).

Rūpējoties par mājokļa drošību bieži tiek izmantoti arī iespējamo ļaundaru maldināšanas paņēmieni, piemēram, atstājot ieslēgtu gaismu vai televizoru kādā no istabām, vai arī uz balkona vai pagalmā atstājot kādu mantu, lai censtos radīt iespaidu, ka kāds ir mājās. Saskaņā ar Swedbank datiem, visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par tādiem mājokļa drošības apdraudējumiem kā cauruļvadu noplūde ( vidējā atlīdzība 720 eiro), iedzīvei nodarītie bojājumi (vidējā atlīdzība 250 eiro) un nokrišņu (lietus, sniega) radītie bojājumi (vidējā atlīdzība 640 eiro). Savukārt finansiāli lielākos zaudējumus visbiežāk rada tādas nelaimes kā zādzības ar ielaušanos (vidējā atlīdzība 750 eiro), uguns un zibens radītie bojājumi (vidējā atlīdzība 3 500 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iedzīvotāji vairāk iegādājas vienstāvu koka ēkas 50 km no Rīgas

Žanete Hāka,16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, izsniegto aizdevumu apjomam privātmāju iegādei vai celtniecībai sasniedzot 60 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

Šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35%, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, arvien biežāk izvēloties to būvēt paši.

«Gan banku sektorā kopumā, gan Swedbank, iepriekšējā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu dinamika, bija ar izteiktu izaugsmi. Pozitīvi ir tas, ka, saglabājoties šādam pieprasījumam, pavisam drīz varēsim redzēt arī kopējo mājokļa kredītportfeļa pieaugumu un tas ir labs indikators veselīgai ekonomikai. Pozitīvo dinamiku ir stimulējuši vairāki faktori, taču, galvenokārt tie ir: gan vajadzība pēc mājokļa, gan zemās procentu likmes, gan tas, ka bankas kļūst ar vien elastīgākas ar pirmās iemaksas apmēru. Piemēram, noformējot mājokļa kredītu ALTUM Valsts atbalsta programmas ietvaros, pirmās iemaksas apmērs ir sākot no 5%. Standarta gadījumos pirmās iemaksas apmērs pārsvarā ir 15%-20% apmērā no mājokļa vērtības. Latvijā, mājokļu piedāvājums Jaunajos projektos ir diezgan ierobežots, tāpēc arī lielākoties tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos Rīgā, tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese arī pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības. Piemēram Swedbank 2016.gadā privātmājas iegādei vai celtniecībai esam parakstījuši aizdevuma līgumus par aptuveni 60 miljoniem eiro,» norāda Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors,18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par cik palielināsies mājokļa kredīta maksājums, augot Euribor likmēm?

Žanete Hāka,10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No to klientu viedokļa, kas sava mājokļa iegādei saņēmuši hipotekāro kredītu, šis ir brīdis, kad iespējams novērtēt reālu ieguvumu no eiro ieviešanas Latvijā, pašreizējo tirgus situāciju raksturo SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs. Viņš uzsver, ka vēl kādu brīdi kredītu maksātāji ir drošībā un vēl vismaz pāris gadus par maksājumu pieaugumu nav jāsatraucas.

Vairāk nekā 99% no SEB bankas hipotekāro kredītu portfeļa ir eiro, tādēļ absolūtajam vairākumam klientu šobrīd nav jābažījas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku, un eiro sadārdzināšanās neatstāj būtisku ietekmi uz mājsaimniecības budžetu – pie nosacījuma, ja arī savus ienākumus viņi saņem eiro valūtā. Iemesls bažām varētu būt tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju un samaksu saņem ASV dolāros, Lielbritānijas mārciņās vai kādā citā valūtā, kas zaudē vērtību pret eiro, jo valūtu kursu izmaiņu rezultātā to ražotā produkcija kļūst dārgāka eksporta tirgos un daļēji zaudē konkurētspēju, skaidro M. Larionovs.

Visā Eiropā paātrinās ekonomiskā izaugsme, un viss liecina, ka ultrazemo procentu likmju laiks tuvojas izskaņai. Arī Eiropas Centrālā banka, visticamāk, pakāpeniski atsāks palielināt procentu likmes, atgriežot tās pozitīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka Euribor (it īpaši īsajiem termiņiem: 3 un 6 mēnešiem) tuvāko gadu laikā atkal kļūs par faktoru, kas ietekmēs kredītņēmēju mēnešu maksājuma apjomu. Tādēļ, pat, ja bankas tuvākajā laikā nemainīs klientiem piedāvātas fiksētās likmes ilgtermiņa aizdevumiem, klientu mēneša maksājumu apjoms var pieaugt mainīgo (bāzes) likmju ietekmē. Savukārt, no otras puses, pakāpeniski pieaugot naudas resursu cenai tirgū, tuvākajos gados no bankām varēs sagaidīt arī lielākas procentu likmes termiņnoguldījumiem un depozītiem, un tas būs izdevīgi noguldītājiem, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA,18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš,17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Compensa Vienna Insurance Group" sākusi izmantot inovatīvu risinājumu - mājokļa bojājumu attālinātu apskati un zaudējumu novērtēšanu.

Koronavīrusa pandēmija arī apdrošināšanas nozarei likusi rast jaunus un modernus tehnoloģiskos risinājumus, lai papildu drošībā būtu gan klienti, gan darbinieki. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Vienna Insurance Group" eksperti tagad klientu mājokļiem nodarīto zaudējumu novērtēšanu spēj veikt attālināti. Apdrošināšanas uzņēmums šīs jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības jau atzinis par noderīgām un ir pārliecināts, ka mūsdienīgais risinājums, kas ļauj operatīvi novērtēt zaudējumus, būs noderīgs arī turpmāk.

Uzņēmuma ieviestais jaunums Compensa E-xpert ļauj apdrošinātajam objektam radušos zaudējumus novērtēt attālināti, nodrošinot klienta un apdrošināšanas speciālista drošu tikšanos neklātienē. Lai eksperts varētu veikt zaudējumu novērtēšanu, klientam tiek nosūtīta īsziņa ar saiti uz speciālu tīmekļa vietni, kas nodrošina bezkontakta apskatei nepieciešamos videosakarus, izmantojot interneta pieslēgumu. Seansa laikā vietnei ir jāpiešķir drošs pagaidu pieeja pie mobilā tālruņa mikrofona un videokameras. Tā apdrošināšanas speciālists attālināti var gan sarunāties ar klientu, gan nofotografēt negadījumā bojāto mājokli un tajā esošās mantas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru