Jaunākais izdevums

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Un kādu risinājumu piedāvājat Jūs?

Vienkāršoti sakot, mūsu risinājums izslēdz CV rakstīšanas un lasīšanas procesu. To arī paskaidro mūsu zīmola nosaukums - mēs piedāvājam risinājumu, kur CV vairs nav nepieciešams. Darba devējs ievieto savu darba sludinājumu, un kandidāti aizpilda savus profilus. Tad mūsu patentētais algoritms pārbauda, vai attiecīgais profils atbilst darba devēja prasībām. Kandidāti tiek sarindoti, un darba devējs uzreiz redz labākās izvēles. Tas tas uzreiz var pāriet uz intervijas posmu. Tas ietaupa daudz laika un arī daudz papīra! Tātad NO-CV ir ne tikai mazāk laikietilpīgs, bet arī videi draudzīgs!

Vēl kādi ir ieguvumi?

Kā jau minēju iepriekš, mūsu metode ietaupa daudz laika un prasa mazāk cilvēkresursu, lai atrastu vispiemērotāko kandidātu. Turklāt saviem klientiem piedāvājam arī reklamēt savus darba piedāvājumus sociālajos medijos, kur mēs tos rādām reklāmas mērķauditorijām. Tādējādi mēs varam sasniegt daudz lielāku kandidātu skaitu nekā ierastajās darba meklēšanas vietnēs.

Tagad viss grozās par un ap pandēmiju. Kā šī pandēmija ir mainījusi darba tirgu?

Kā tas bija redzams, iespējams, jebkurā tirgū, viss kļuva daudz dinamiskāks un digitalizēts. Digitālās tehnoloģijas, iespēja strādāt tiešsaistē un spēja pielāgoties situācijai novērsa lielāka mēroga ekonomisko krīzi. Tas arī palielināja pieprasījumu pēc tādiem darbiniekiem, kuri ir tehnoloģiski gudri un spēj izmantot tehnoloģijas, lai attīstītos. Turklāt, daudziem strādājot no mājām, uzņēmumiem tika dota iespēja ietaupīt naudu izdevumos par nekustamo īpašumu. Tagad darba tirgū pienākumi var tikt veikti no attālākām pozīcijām nekā iepriekš. Visbeidzot, iespēja strādāt attālināti ļāvusi arī uzņēmumiem lielākā mērā pieņemt darbā starptautiskā mērogā.

Vai tagad ir lielākas problēmas atrast darbiniekus, ja salīdzina ar laiku pirms pandēmijas?

Vispārīgi sakot, jā. Tomēr katra situācija ir unikāla. Mēs varam redzēt, ka IT nozarē ir augoša tendence cilvēkiem atrasties savā dzimtenē, bet šajā pašā laikā strādāt labi apmaksātos amatos lielākos tirgos, piemēram, Anglijā, Dānijā, Nīderlandē utt. Šajos tirgos šādiem darbiniekiem tiek samaksāts vairāk, ja salīdzina ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rada tādu situāciju, kad vietējiem uzņēmumiem ir vai nu jāpalielina algas, vai jāpievērš uzmanība citiem darba tirgiem. Piemēram, mēs varam redzēt, ka Lietuvas IT uzņēmumi pieņem darbā ekspertus no Ukrainas. Tātad ir jaunas problēmas, bet digitālās tehnoloģijas ļauj mums tās atrisināt efektīvi.

Kādi vēl citi izaicinājumi sagaida darba tirgu nākotnē? Kādas ir lielākās tendences?

Cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, meklē vienkāršākus un ātrākus veidus, kā atrast darbu. Par laimi, mūsdienu tehnoloģijas un mūsdienīgi risinājumi palīdz pielāgoties šīm situācijām un samērā efektīvi atrisināt šīs problēmas. Sociālie mediji arī mums dažu minūšu laikā ievietot darba sludinājumu. Mēs arī pilnībā kontrolējam savu budžetu un pārstāvību.

Cik lielā mērā robotika ietekmēs darba tirgu? Roboti cilvēkiem atņems darbu?

Īlons Masks nesen izteicās, ka viņš nav gaidījis to, ka pie kādām jaunām darbībām robotikas pielāgošana prasīs tik daudz resursus. Tātad - visam ir savas priekšrocības un trūkumi. Mēs neredzam, ka tuvāko 20 līdz 30 gadu laikā cilvēkus nomainīs roboti. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā varētu šķist pirmajā mirklī.

Jāņem vērā, ka tādas lietas kā sociālie mediji, internets un digitalizācija rada jaunas iespējas un jaunas darba vietas, jo pasaule vēlas vēl vairāk vienkāršot procesus un padarīt efektīvākus visus mūsu dzīves aspektus. Tātad tas ir zelta laikmets tiem, kam ir idejas un tiem, kuri ir sapņotāji. Jūs varat iemācīt robotam veikt mehānisku darbu, bet radošums un iztēle joprojām ir cilvēka pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskajos iepirkumos pasūtītājus vērtēs rūpīgāk

Jānis Goldbergs, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu likuma topošie grozījumi ir komplicēti un ietekmēs gan konkurences noteikumus, gan atsevišķos gadījumos palielinās birokrātisko slogu.

Likuma praktiskais uzraugs ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), tādēļ skaidrot topošo likuma grozījumu jēgu Dienas Bizness aicināja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet par Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektu kopumā!

Viens mazākais grozījumu bloks ir par informācijas pieejamību par noslēgtajiem līgumiem. Es šeit negribētu runāt par birokrātisko slogu, bet gan par pienākumu, līgumu noslēdzot, to ievadīt sistēmā – tā faktiskās izpildes termiņus un faktiskās izpildes summas, ievērojot, ka līguma izpildes laikā notiek korekcijas. Šī ir informācija, kuras mums nekad nav bijis, un to nav iespējams iegūt. Mēs redzam mirkli, kad līgums tiek noslēgts, bet tas, kas notiek tālāk, nav caurspīdīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā energoresursu krīzes apstākļos saglabāt Ziemassvētku dekoratīvo apgaismojumu?

Sadarbības materiāls, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem pilnveidoti pretendentu izslēgšanas kritēriji, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos, informē parlamenta Preses dienestā.

Dienas Bizness jau vairākkārt vērsis uzmanību, ka šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Mūsu aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas 

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas...

Likumā iekļauts arī regulējums par līgumu reģistru.

Likumdevēja ieskatā likumā paplašinātas iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Kandidātu varēs izslēgt uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

Pieņemtie grozījumi nosaka, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 000 eiro. Tāpat tiks pārbaudītas ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Grozījumi draud nogalināt konkurenci 

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence,...

Tāpat likums nosaka, ka ir jāizveido līgumu reģistrs, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivēti un lojāli darbinieki palīdz nodrošināt gan labu klientu apkalpošanas servisu, gan veido uzņēmuma reputāciju un tēlu, domā SIA Clean R grupas valdes locekle Linda Rirdance.

Es ticu, ka darbinieks ir primārais kanāls, kas reprezentē gan pašu uzņēmumu, gan tā sniegtos pakalpojumus, tāpēc katrs cilvēks, kas strādā Clean R, savā ziņā mūs pārdod potenciālajiem darba ņēmējiem un klientiem,” spriež L. Rirdance. Šī iemesla dēļ komandas attiecību stiprināšana, sekošana līdzi darbinieku apmierinātībai un piesaistei, kā arī rūpes par uzņēmuma cilvēkiem un to ģimenēm jebkurā biznesā ir ļoti nozīmīgi faktori, uzsver Clean R grupas valdes locekle.

Saista darbs ar cipariem

“Man vienmēr ir padevusies matemātika, tāpēc vidusskolas laikos sapņoju kļūt par galveno grāmatvedi un ikdienā strādāt ar cipariem,” atminas L. Rirdance. “Matemātika bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem. Atceros, ka mani klasesbiedri galvenokārt baidījās no eksāmena tieši šajā priekšmetā, taču man galvenie izaicinājumi saistījās ar domrakstu rakstīšanu. Man nepatika spriedelēt un filozofēt, cipari likās kaut kas saprotamāks. Principā jau 14 gados es zināju, ko es gribu, un ļoti mērķtiecīgi uz to gāju. Jau pamatskolā sāku pastiprināti apgūt nepieciešamos priekšmetus, lai veiksmīgi iestātos Rīgas Komercskolā, kas man arī izdevās. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpināju Banku augstskolā, kur apguvu ekonomista specialitāti.Pēc pirmā kursa praksē nokļuvu uzņēmumā SIA Termināls Vecmīlgrāvis (tolaik – AS Mangaļu kuģu remonta rūpnīca), kur arī paliku pēc prakses beigām un nepilnus četrus gadus paralēli studijām strādāju par grāmatvedi,” stāsta L. Rirdance.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības komisijā paralēli tiek virzīti divi Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekti, kur viens paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru, bet otrs vairāk pievēršas zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanai.

Abi grozījumu projekti ir saistīti un, visticamāk, jau šoruden piedzīvos trešo lasījumu Saeimā.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"Esmu piedalījies vairākās darba grupas sēdēs, kurās klāt bija sociālie partneri un būvnieki, un līdz šim ir bijusi sapratne par grozījumu nepieciešamību. Vēl pavasarī pārspriedām nepieciešamos grozījumus, tomēr pēc šīm sarunām parādījās LDDK un LTRK memorands par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu. Grozījumi tiek gatavoti Saeimas otrajam lasījumam, tādēļ paredzu, ka debates vēl būs un atsevišķās sadaļās komplicētas. Patlaban nav iespējams vērtēt grozījumu kvalitāti, jo tie ir tapšanas procesā un sarunas vēl priekšā," Dienas Biznesam atklāja likumprojekta referents Saeimā, deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Sandis Riekstiņš.

Jāteic, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi top uz Būvnieku karteļa atklāšanas fona, kas netieši ietekmē kopējo gaisotni, kā arī adekvātu nozares dalību procesā. Tajā pašā laikā būvniecības nozare nav vienīgā, ko likums regulē.

Grozījumu jēga

Izmaiņas likumā pirmajā Saeimas lasījumā jau akceptētas šā gada sākumā, un, runājot par pretendentu atlasi iepirkumā, teikts, ka tās nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņa spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Proti, šajā sadaļā pasūtītāja iespējas izvēlēties pretendentu konkursā būtu visnotaļ plašas, jo runa pēc būtības ir par reputāciju, lai arī tieši šis vārds netiek izmantots. Tātad, no vienas puses, ir cēli mērķi nepieļaut konkurences kropļojumus, reģistrēt profesionālos pārkāpumus, skatīties uz nodokļu nomaksas disciplīnu, bet, no otras, – samērā brīvas rokas pasūtītājam, jo, kā zināms, kļūdas ir daudziem, bet iepirkums ar vienu pretendentu nav uzskatāms par derīgu.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija jau ir pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no Eiropas Padomes un attiecīga ārlietu ministra Sergeja Lavrova vēstule nodota Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, otrdien paziņoja Krievijas delegācijas vadītājs Pjotrs Tolstojs.

Viņš savā "Telegram" kanālā pavēstīja, ka "Krievija izstājas no Eiropas Padomes pēc savas gribas, tas ir apdomāts lēmums". Tolstojs piebilda, ka Krievija negrasās maksāt ikgadējo iemaksu par 2022.gadu.

Ukraina pirmdien aicina nekavējoties izslēgt Krieviju no Eiropas Padomes, norādot, ka Krievijai nav tiesību atrasties šajā cilvēktiesību organizācijā pēc iebrukuma kaimiņvalstī.

Padomes izpildstruktūra - ministru komiteja - apturēja visas Krievijas tiesības uz pārstāvniecību dienu pēc iebrukuma, bet izslēgšana būtu bijis bezprecedenta notikums.

"Mēs mudinām jūs pieņemt lēmumu par tūlītēju Krievijas izslēgšanu no Eiropas Padomes," pirmdien Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai (EPPA) sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, uzrunājot forumu ar videosavienojuma starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) prasa pilnu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Paužot vislielāko sašutumu par ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem, EP pieprasa saukt pie atbildības tos, kas izdarījuši kara noziegumus.

Ceturtdien ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp "pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo".

Tam jānāk kopā ar plānu, ar kuru īstermiņā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) energoapgādi, kā arī pakāpeniskiem pasākumiem "sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un pilnībā izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

KEM neatbalsta EP rosinājumu koksni izslēgt no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma

Db.lv, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, informē klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.

EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII), paredzot no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Kā skaidro KEM, tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā 

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas...

Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 megavatus (MW). Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.

KEM norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.

Meža īpašnieki iebilst aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē 

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža...

Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

KEM aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā ES vidēji.

Ministrijā atzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams manīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei atsauksmi un uz tās pamata no konkursa izslēgt pretendentu – ir atbalstījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; par to sīkāk izjautājām Sorainen ZAB zvērinātu advokāti, LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāju Katrīni Pļaviņu.

Fragments no intervijas

Tātad ir mums pasūtītājs, un viņš redz, ka divi pretendenti acīmredzami blēdās, piemēram. Kādēļ vajadzīga Konkurences padome?

Jā, ja tiek dota iespēja izslēgt aizdomīgos, tad ir jautājums, kā novērst korupciju visā shēmā. Tas LTRK biedriem vienmēr ir aktuāli. Vēl pirms būvnieku karteļa visas uzņēmēju organizācijas runāja par to, ka jāierobežo piedāvājumu vērtēšanas termiņš, jo sākās cenu celšanās un bija skaidri saprotams, ka pat seši mēneši var būt par daudz. Tajā brīdī arī dzima doma par Konkurences padomi kā arbitru. Ja tiesās mums ir pagaidu noregulējums, kas pilda līdzīgu funkciju, tad šeit – Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunos "Škoda Vagonka" ("Škoda") elektrovilcienus plānots sākt ekspluatēt, izmantojot Krievijā ražoto sakaru bloku "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Sigita Zviedre.

Viņa skaidroja, ka jautājums par "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmas izmantošanu elektrovilcienos ir padziļināti vērtēts ar kompetentajām iestādēm. Balstoties uz to rekomendācijām, ir izstrādāts risku mazināšanās pasākumu kopums, lai novērstu identificētos drošības riskus un nodrošinātu "Škoda" vilcienu drošu ekspluatāciju.

"Šobrīd tiek turpināts "Škoda" vilcienu ražošanas process, un elektrovilcienu ekspluatāciju ir plānots uzsākt ar "Blok" vilcienu kustības drošības sistēmu, ievērojot priekšnoteikumus drošības risku mazināšanai tās uzstādīšanas un ekspluatācijas procesā," norādīja Zviedre, piebilstot, ka vienlaikus "Pasažieru vilciens" sadarbībā ar kompetentajām iestādēm turpinās izvērtēt iespējas un papildu drošības risinājumus, lai šajos ģeopolitiskajos apstākļos pakāpeniski aizstātu Krievijas uzņēmumā izstrādātus tehniskos risinājumus ar Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas ekonomiskajā zonā ražotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Kāpēc modernam uzņēmumam, kas izaicina industriju, vajadzīgs "garlaicīgs" ISO sertifikāts?

Db.lv, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bargā ziemā gāzes cena varētu sasniegt jaunus rekordus

Armanda Vilciņa, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas cepšana ir viena no energoietilpīgajām nozarēm, jo krāsnis un viss ražošanas cikls ir tieši atkarīgs no gāzes un elektrības cenu pieauguma, kas ir kritiski straujš, atzina maizes ceptuves SIA "Liepkalnu" vadības pārstāve Agne Eglīte.

Tāpat viņa norādīja, ka izejvielu cenas ietekmē dažādu apstākļu ķēdes reakcija, un galu galā "Liepkalni" saskaras ar situāciju, kad ļoti bieži no izejvielu piegādātājiem saņem paziņojumus par cenu kāpumu nedēļas, labākajā gadījumā - divu ietvaros, un prognozēt produktu pašizmaksu ir gandrīz neiespējami.

"Mūsu produkti ir ļoti atkarīgi arī no miltu cenām, kuras šobrīd vēl gada pēdējam ceturksnim nav precīzi zināmas," sacīja Eglīte.

Uzņēmuma vadība cenšas stratēģiski domāt un samazināt izmaksas, kur vien tas iespējams, lai maksimāli novērstu cenu kāpuma smaguma uzlikšanu uz klientu pleciem.

Piemēram, tiek projektētas un ieviestas dabasgāzes izmantošanas alternatīvas, izmantojot sašķidrināto gāzi. Tāpat tiek efektivizēti dažādi elektroenerģijas patēriņa posmi - plānots un optimizēts iekārtu darbības cikls. Kā norāda "Liepkalnu" vadības pārstāve, dažkārt optimizācija prasa nestandarta lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadātājs ar autobusiem AS "Nordeka" nepiekrīt Konkurences padomes (KP) lēmumam par soda naudas piemērošanu saistībā ar kompānijas dalību aizliegtā vienošanās, pauda kompānijas vadība.

""Nordeka" apstiprina, ka ir viens no pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem, pret ko ir vērsusies KP," norādīja kompānijā, uzsverot, ka "Nordeka" nepiekrīt KP lēmumam - uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības tiesību normām.

Divu miljonu eiro sods trim sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem  

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem...

Sīkākus komentārus "Nordeka" sniegs pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Jau vēstīts, ka KP ir konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem autobusiem aizliegtu vienošanos, kopumā piemērojot naudas sodus teju divu miljonu eiro apmērā. Plašāk par pieņemto lēmumu KP informēs trešdien preses konferencē plkst.10.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Iepriekš AS "Liepājas autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns norādīja, ka attiecīgais KP lēmums ietekmē arī kompāniju, tādēļ "Liepājas autobusu parks" tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju.

""Liepājas autobusu parks" savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, "Liepājas autobusu parks" lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību," pauda kompānijā.

Savukārt Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī durvis vērusi renovētā “Stockmann Delikatess” nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro, radot jaunu nodaļas vizuālo tēlu un risinājumu klientu ērtībām.

"Esam paplašinājuši gatavo maltīšu klāstu un atvēruši “Stockmann Cafe”, kur uz vietas ir iespējams nobaudīt iegādātās delikateses. Turpinot ieviest ilgtspējīgus risinājumus, esam uzsākuši beziepakojuma piena produktu pārdošanu. Mēs lepojamies ar to, ka “Stockmann” ir starptautisks uzņēmums, kam svarīgas vietējās tradīcijas un vērtības. Tas spilgti atspoguļojas arī šajā renovācijas projektā, jo tieši izcilie Latvijas arhitekti Liene Griezīte un Roberts Valdmanis izveidojuši jauno “Stockmann Delikatess” veidolu, ko caurvij latviska un skandināviska dizaina savienojums,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

"Savā ziņā mūsu koncepts ir grafisks, nepārejošs, paredzēts ilgākam laikam, ne tikai šim mirklim. Radītais “Stockmann Delikatess” nodaļas dizains noteikti nav vienas dienas modes kaprīze," norāda arhitekte Liene Griezīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācijas varasiestādes pieprasa SEB samaksāt nodokļos 511 miljonus eiro

LETA--REUTERS, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Lietuvā izsludinātajiem iepirkumu konkursiem varēs izslēgt naidīgu valstu uzņēmumus

LETA/BNS, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims pieņēmis grozījumus vairākos likumos, kas ļauj izslēgt no Lietuvā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem naidīgu valstu uzņēmumus vai lauzt ar tiem jau noslēgtos līgumus.

Šie grozījumi, kas būs spēkā līdz 2025.gadam, ir daļa no soļiem, ko Lietuva vērš pret Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Kremļa iebrukumu Ukrainā.

"Šis ir ļoti nozīmīgs solis, kura mērķis ir dot Lietuvas iepirkumu rīkotājiem iespējami lielāku brīvību pēc saviem ieskatiem lauzt līgumus vai noraidīt iesniegtos piedāvājumus, kas saistīti ar tādām valstīm kā Krievija vai Baltkrievija," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

"Tāpēc mēs jau tuvākajā laikā iesniegsim valdībā apstiprināšanai to naidīgo valstu sarakstu, uz kurām varēs attiecināt šos noteikumus. Tas būs viens no ceļiem, kā apturēt jebkāda veida finansējumu agresīvi noskaņotām valstīm," viņa piebildusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina pārtraukt atkārtotu TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

LETA, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru