Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Foto: unsplash.com/Marvin Mayer

Pārskats par digitālās reklāmas priekšrocībām un tās nozīmi konkurences apstākļos.

Digitālā reklāma jau labu laiku kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem uzņēmumu panākumu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība un patērētāju paradumu izmaiņas biznesa vidē radījušas jaunu realitāti, kurā tradicionālie mārketinga risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nevar ignorēt digitālās reklāmas sniegtās iespējas. Sevišķi nozīmīga šī transformācija ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, kuriem digitālā vide sniedz iespēju konkurēt ar pieredzējušākiem amata brāļiem.

Digitālās reklāmas revolūcija mūsdienu tirgū

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Foto: Unsplash.com / Stephen Phillips - Hostreviews.co.uk

Digitālā reklāma ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Taču, lai nodrošinātu efektīvu investīciju atdevi (ROI), ir būtiski prast novērtēt kampaņu rezultātus. Šajā rakstā aplūkosim, kā to paveikt, izmantojot datu analītiku un citus svarīgus rīkus, un kāpēc reklāmas kontu audits jāuztic profesionāļiem!

Viss sākas ar mērķu definēšanu

Pirmais solis ceļā uz veiksmīgu reklāmas kampaņu – precīzi definēt tās mērķus. Vai vēlies palielināt pārdošanas apjomu? Varbūt mērķis ir veicināt zīmola atpazīstamību vai piesaistīt jaunus klientus? Katram mērķim nepieciešama atšķirīga pieeja, un atšķirsies arī rādītāji, ar kuriem izmērīt panākumus. Piemēram, ja galvenais mērķis ir pārdošanas apjoma palielināšana, ir īpaši svarīgi sekot līdzi konversiju skaitam.

Valdības dokumenta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas stātos spēkā no 11.janvāra, citu ierobežojumu starpā negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu, informē Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norāda, ka šī dokumenta projekts nebija apspriests ne ar vienu no nozares un tajā citu ierobežojumu starpā un pavisam negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu: “5.7.6 aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt un reklamēt speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus doties un ilgāk uzturēties tirdzniecības vietā vai tirdzniecības centrā. Minētais ierobežojums neattiecas uz preču atlaidēm (cenu zīmēm) tirdzniecības vietā”.

LRA gatavo vēstuli premjeram, ekonomikas ministram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes vadītājiem, aicinot nepieņemt šādu grozījumu redakciju, jo tā nevis uzlabos, bet pasliktinās esošo situāciju.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Vācijas autoražošanas uzņēmums "BMW" modernizējis logo, veicot radikālākās vizuālās izmaiņas vairāk nekā 100 gadu laikā.

Uzņēmums jauno logo prezentējis vienlaicīgi ar jauno "i4" koncepta automašīnu.

Veidojot jauno logo, saglabāta līdzšinējā apļveida forma, taču dizaineri atbrīvojušies no tumšajām malām, padarot tās caurspīdīgas; tāpat likvidēts 3D efekts. Tādējādi logo veiktas lielākās izmaiņas kopš tā ieviešanas 1917.gadā.

""BMW" kļūst par attiecību zīmolu," skaidro kompānijas vecākais viceprezidents Jens Tīmers, uzsverot, ka jaunais logo atspoguļo lielāku atvērtību un caurspīdību. "Mēs vēlamies šo versiju izmantot, lai aktīvāk nekā iepriekš aicinātu mūsu klientus "BMW" pasaulē. Jaunais dizains atspoguļo pašreizējās zīmolu digitalizācijas iespējas un izaicinājumus. Tas norāda uz mobilitāti un braukšanas ērtībām nākotnē," sacījis Tīmers.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien sprieda par priekšlikumu ieviest pašatteikšanos personu reģistru "ātro kredītu" ņēmējiem.

Komisija 4.februārī turpināja darbu pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pirms otrā lasījuma.

"Jaunās vienotības" deputāti Jānis Patmalnieks un Atis Labucis rosināja ieviest pašatteikušos personu reģistru, kurā fiziskas personas varētu iesniegt pieteikumu, lai noteiktu liegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumus. Iniciatīva bija iecerēta kā analogs azarspēļu liegumam.

Parlamenta juristu pārstāvis pauda, ka priekšlikuma mērķis ir skaidrs un leģitīms. Problēma un atšķirība no azarspēļu lieguma ir tāda, ka visi saprot, ka azartspēles pēc būtības nav nekas labs, teica Saeimas jurists. Savukārt, to pašu attiecinot uz kredītiem, ir jāizvērtē samērīgums un visas dzīves situācijas. Pēc jurista vārdiem, var rasties situācija, kad nauda ir objektīvi nepieciešama.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar SIA “BITE Latvija”, aģentūru “MIXD” un un “Clear Channel Latvia” organizē meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana”.

Mārketinga stratēģijas izstrāde ir veiksmīga uzņēmuma darbības pamats. Arvien vairāk uzņēmumu tiecoties pēc augstākiem rezultātiem, sāk pievērst lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi. Strukturizēts plāns jeb stratēģija digitālā mārketinga darbībām var būtiski ietekmēt uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Stratēģijas izstrāde nebūt nav jāuztver, kā kvantu fizikas process. Digitālā mārketinga stratēģija ir turpmāko soļu jeb darbību plāns, kas paaugstina ieguldītā darba un resursu efektivitāti.

Dienas Bizness tiešsaistes meistarklase ļaus iepazīt trīs nozaru ekspertu aizgūstamos piemērus, kuru veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus. “Mārketinga stratēģija un pārdošana” sniegs būtiskas atbildes uz jautājumiem, kas skar komunikāciju ar klientu, mārketinga stratēģijas veidošanu un pārdošanas veidu priekšrocības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA "Tet" soda naudu 3500 eiro apmērā un nosakot tiesisko pienākumu - aizliegt patērētājiem adresētas patērētāju kreditēšanas reklāmas sniegšanu un izplatīšanu, kura pārkāpj normatīvajos aktos noteiktos patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.

Laika posmā no 2019.gada novembra līdz 2020.gada maijam PTAC dažādā vidē (plakāti, televīzija, radio, internets, vides reklāma) fiksējis SIA "Tet" izplatītas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kurās SIA "Tet" savu zīmolvārdu reklamēja, piedāvājot patērētājiem iegādāties preces atlikta maksājuma veidā, norādot reklāmās patērētāju kreditēšanas pakalpojumam raksturīgu informāciju, piemēram, "0 EUR pārmaksa", "Tikai Tet klientiem garantējam zemāko ikmēneša maksu", "pie Tet kā vienmēr izdevīgi mēneša maksājumi".

SIA "Tet" šāda veida reklāmas ir izplatījusi ārpus tās saimnieciskās darbības vietas – tirdzniecības centru gaiteņos, tostarp saimnieciskās darbības telpās vērstu ar skatu uz publisku vidi, vides reklāmā uz dzīvojamās mājas fasādes, televīzijā, radio un internetā. Līdz ar to, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 8.³ pantā noteiktos ierobežojumus, PTAC 2020.gada 31.jūlijā pieņēmis lēmumu par Reklāmas likuma pārkāpumu, atzīstot SIA "Tet" izplatītās patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas kā ierobežojumiem neatbilstošas.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

No Rīgas var izcili vadīt lielāko daļu kampaņu lielākajā daļā pasaules. Tas, kas jāievēro, – jābalsta kampaņas un stratēģijas uz universālām cilvēciskām vajadzībām.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Laba reklāma nav lēta lieta. Daudzās jomās redzam, ka iepirkumos uzvar tie, kam zemākā cena. Reklāmas jomā ar to nenākas saskarties?

Varbūt valsts komunikācijas problēmas saistītas ar aplamiem iepirkumiem? Reklāmas budžets ļoti bieži jāattiecina pret auditorijas lielumu. Piemēram, cik maksā košļene? Relatīvi maz. Bet, ja tu gribi nopirkt košļeni katram Latvijas iedzīvotājam, tad vienas košļenes cena jāreizina ar 1,8 miljoniem. Līdzīgi ir ar komunikāciju – lai uzrunātu vienu cilvēku, tas nebūtu ļoti dārgi, taču, lai uzrunātu 100 tūkstošus cilvēku vai 500 tūkstošus, vai miljonu, tas uzreiz prasa investīcijas. Viens variants ir izdomāt ļoti sarežģītu mehāniku, kāpēc, neieguldot naudu medijos, visiem pēkšņi produkts būs interesants. McCANN jau simts gadus – kopš 1912. gada – ir teiciens Truth Well Told, kas ļoti precīzi raksturo, ko šī aģentūra dara, – labi izstāsta patiesību. Bet to ir ļoti grūti izdarīt. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz ļoti pieredzējušu cilvēku, kas velta daudz laika, lai lietas izgudrotu. Speciālistu laiks, protams, maksā dārgi. Savukārt otra versija ir vēstīt kaut ko ļoti primitīvu, bet nopirkt visas iespējamās mediju vietas. Bet arī tas maksā dārgi. Tātad vienā spektra galā ir asprātīgi praktiski risinājumi, kas nav lēti, jo prasa talantīgu cilvēku darbu, bet otrā spektra galā ir nopirkt visas iespējamās reklāmas vietas. Beigās cipari sanāk salīdzināmi. Cilvēku aizsniegt bez naudas informācijas pārbagātībā īsti nevar. Un, jo vairāk cilvēku mēs gribam aizsniegt, jo dārgāk tas izmaksā.

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem allaž ir bijis izaicinājums ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī noturēt esošos, veidojot piederības sajūtu konkrētam zīmolam jeb lojalitāti.

Daudzo lojalitātes programmu pamata ideja ir sniegt savam pastāvīgajam klientam papildu labumus un iespējas. Viena monētas puse ir šo programmu saturs – labumi, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem, bet otra puse ir tehnoloģiskie risinājumi. Tiem jānodrošina klientam maksimālas ērtības un komforts, savukārt uzņēmumam – iespēja labāk iepazīt savus klientus un veidot mūsdienīgus, individualizētus piedāvājumus. Kā veidojas un ko sniedz digitālā lojalitāte? Vai digitāla lojalitātes karte strādā labāk nekā plastikāta?

Lojalitātes maigā vara

Līdzšinējie pētījumi par lojalitātes karšu izmantošanu ikdienas produktu mazumtirdzniecības sektorā pierāda, ka lojalitātes programmas ir ļoti būtisks darbības elements. Tās saglabā klientus, nodrošina klientu lojalitāti, veicina atkārtotu pirkumu veikšanu, uzlabo klientu apmierinātību, kā arī sniedz klientiem piederības sajūtu un vilina potenciālos klientus kļūt par klientiem.

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Inovatīvs mārketinga tehnoloģiju jaunuzņēmums Analytical Alley, kas izmanto mākslīgo intelektu uzņēmuma datu analīzē, ir piesaistījis finansējumu 700 000 eiro apmērā.

Līdzekļi tiks ieguldīti mākslīgā intelekta rīka izveidē ar mērķi pilnveidot un optimizēt uzņēmumu mārketinga procesus. Pašlaik uzņēmumā darbojas 15 cilvēku komanda no Baltijas valstīm, kas plāno paplašināt savu darbību visā Eiropā.

Analytical Alley piedāvā mākslīgā intelekta risinājumu, kas apvieno uzņēmuma mārketinga un biznesa darbības datu analīzi, lai radītu personalizētus rīcības plānus, kas veicina uzņēmējdarbības veiksmīgumu. Šī pieeja ne tikai optimizē pārdošanas un mārketinga stratēģijas, bet arī veicina abu darbības jomu sinerģiju, nodrošinot augstāku efektivitāti un rezultātu sasniegšanu.

Mārketinga aktivitātes ir ļoti svarīgas uzņēmuma izaugsmei, taču vidēji 40% ieguldītie līdzekļi tajās tiek iztērēti nelietderīgi. "Mūsdienu ekonomiskajā situācijā uzņēmumi atļauties izmest naudu vējā. Pasaulē, kurā datu analītika ir attīstījusies līdz jaunam līmenim, visām mārketinga aktivitātēm, sākot ar tradicionālām kampaņām un beidzot ar digitālo reklāmu, ir jāveicina uzņēmumu izaugsme," norāda Analytical Alley izpilddirektors Tanels Rabane (Tanel Rabane). "Mūsu piedāvātais datu kopaina palīdz uzņēmumiem izdarīt skaidrus secinājumus un pieņemt gudrākus lēmumus. Mēs piedāvājam konkrētu ceļvedi, kā dati var kļūt par biznesa izaugsmes atbalstu."