Jaunākais izdevums

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

K. Ošleja stāsta, ka tie, kuri izlemj mainīt lomas, dara to trijos gadījumos.

- Pirmkārt, vadītājs tiešām ir «izdedzis», rodas veselības problēmas vai protestē ģimene, un ir skaidrs, ka tā nevar turpināt.

- Otrā gadījumā bizness ir tiktāl nostabilizējies, ka īpašnieka garam vairs nav, kur izvērsties, un kļūst garlaicīgi, – vairs nav aktuāli attīstības, bet gan sakārtošanas uzdevumi. Tas bieži vien tipiskam uzņēmējam nav interesanti, un cilvēks nolemj pievērsties jaunai biznesa idejai.

- Trešā situācija ir tad, kad cilvēks sevi labi pazīst, zina savas stiprās un vājās puses un saprot, ka biznesam ir vajadzīgs cilvēks ar īpašībām, kuras pašam nav tik spēcīgas. Tādos gadījumos uzņēmējs ir gatavs nodot vadības grožus kāda cita rokās – vai vismaz būtiskas vadības funkcijas. Bieži vien tas notiek ļoti pakāpeniski, pamazāk sākot deleģēt pienākumus un sagatavojot pēcteci, nododot pienākumus pilnībā tad, kad jūtas pavisam droši. Tas parasti ir kāds cilvēks no vadības komandas, kam īpašnieks uzticas, un šis process aizņem ilgāku laiku – pat vairākus gadus.

«Sākumā dibinātāji izveido uzņēmumu, viņiem ir vislielākais dzinulis, vēlme un enerģija to darīt. Taču, cik esmu lasījis, kā rāda arī mana personīgā pieredze par sevi, daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš spēj un var nodibināt uzņēmumu, ne vienmēr ir labs cilvēku vadītājs, turklāt – jo lielāks uzņēmums, jo svarīgāk, ka vadītājs ir cilvēks, kuram ir labas komunikācijas prasmes un kam padodas darbs ar cilvēkiem. Protams, ja gadās, ka cilvēks ir gan vizionārs, gan labs komunikācijā ar citiem, viņš var visu dzīvi vadīt uzņēmumu. Taču, ja tā nav, organizācijā var būt vajadzīgs kāds cits, kurš vada uzņēmumu iekšienē. Tas ir līdzīgi kā valstī – dibinātājs ir kā prezidents, kurš to pārstāv uz āru pasākumos, uztur vīziju un dzīvu stāstu par to, bet ikdienas procesus vada Ministru prezidents,» salīdzina Ansis Līpenītis, personālvadības risinājuma Motivio līdzdibinātājs. Analizējot savu iepriekšējo pieredzi kā uzņēmējam, viņš tagad secina, ka agrāk viņam bija citi uzskati un viņš bija pārliecināts, ka pašam viss jādara, taču pieredze liecina, ka šādā situācijā kompānija nevar izaugt lielāka par īpašnieka ierobežojumiem. Viņš darbojas uzņēmēju mentoringa programmā Cocoon, kuras «mantra» ir, ka bizness ir dibinātāja spoguļattēls, – ja ir kādi ierobežojumi biznesam, tās ir īpašnieka paša robežas. Uzlabojumi ir iespējami ar dažādiem personīgās attīstības instrumentiem, bet reizēm labāk ir uzaicināt komandā profesionālu vadītāju, kurš būs spēcīgāks darbā ar cilvēkiem.

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Electronics Baltics personāla vadītāju Gvido Liepiņu šajā profesijā saista iespēja palauzīt galvu, meklējot labāko risinājumu

«Manī laikam ir liela cilvēkmīlestība. Man ļoti patīk komunikācija un dažādība, kas ir personālvadībā – katra diena nes kaut ko jaunu. Manuprāt, personālvadītājs par uzņēmumu un darbiniekiem zina visvairāk, dažreiz pat prezidents nezina tik daudz kā personāla cilvēki, jo pie mums informācijas plūsma nāk no visām pusēm. Tas darbam iedod uzreiz citu garšu,» viņš saka. G. Liepiņam patīk, ka šajā darbā nepieciešams sevi katru dienu izaicināt, tiekties uz ko jaunu. Sākot strādāt Samsung un ieraugot kompānijas moto Sasniedz neiespējamo (Do What You Can’t), viņš saprata, ka tas saskan ar viņa pārliecību un vēlmi darīt ko tādu, kas sākumā var šķist neiespējami. «Pirmajā brīdī nošausminos, tad racionāli uzlieku to visu uz papīra un saprotu, kā to izdarīt. Mani šajā profesijā piesaista tas, ka katru reizi ir jāpalauza galva, lai izdomātu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Visu var atrisināt, tikai jāspēj izurbties līdz saknītēm. Līdzīgi kā saka, ka visu var apēst ar kečupu, tāpat dzīvē un darbā visu var atrisināt, atrodot pareizo kečupa pudelīti. Visu var atrisināt, jāatrod tikai pareizais leņķis,» ir pārliecināts G. Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Izaugsmes treniņa mozaīka internetā

Anda Asere, 03.09.2019

SIA Motivio īpašnieki Ansis Līpenītis (pa kreisi) un Juris Blūzmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības uzņēmums SIA Motivio attīsta jaunu biznesa virzienu un izstrādā vadītāju personīgās izaugsmes platformu Wiserstate

Attīstot produktu darbinieku ēdināšanai Motivio Meals, pagājušā gada otrajā pusē Ansis Līpenītis un Juris Blūzmanis sāka meklēt atbildi uz jautājumu, kā vēl varētu uzlabot darbinieku iesaisti un apmierinātību darbā. «Sākām ar uzņēmuma kultūru, bet mūsu eņģeļinvestors rosināja skatīties ne tikai uz sekām, bet arī cēloņiem. Kultūra ir sekas, bet kā ietekmēt cēloņus? Ķērāmies klāt intervijām, sekundāro pētījumu analīzei un secinājām, ka visvairāk darbinieku iesaisti un kultūru ietekmē visa līmeņa vadītāji. Ja vadītājs ir labs, viss ir labi, bet, ja vadītājs ir slikts, nekas cits nelīdzēs. Tāpēc jāpalīdz uzlabot vadītāju prasmes un spējas tur, kur tas katram nepieciešams,» spriež Ansis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Redz iespēju krietni samazināt ar skolēnu ēdināšanas apmaksu saistītās izmaksas Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju, ka rīdzinieki Rīgas Satiksmes personā privātajam uzņēmumam Rīgas Karte maksā 60 eiro īri mēnesī jeb 720 eiro gadā par ierīcēm, kas maksā 485 eiro katra, lai veiktu skolēnu pusdienu tēriņu uzskaiti, jaunuzņēmums Motivio rosinājis pāriet uz modernāku risinājumu.

Motivio Latvijā nodrošina digitālu ēdināšanas apmaksas sistēmu Motivio Meal. Uzņēmuma līdzdibinātājs Ansis Līpenītis uzskata, ka minētās izmaksas Rīgā iespējams samazināt vismaz trīs reizes.

Motivio risinājums kā norēķinu termināli izmanto viedtelefonu. Atbilstošu viedtelefonu mazumtirdzniecības cena šobrīd ir 150-200 eiro un vairums tālruņu tirgotāju, nepieciešamības gadījumā, nodrošina arī maksājumu sadalīšanu. Risinājuma abonēšanas ikmēneša maksa ir atkarīga no kopējā maksājumu pieņemšanas punktu skaita, bet tā būtu simboliska, salīdzinot ar līdzšinējām izmaksām.

Lai norēķinātos par pusdienām, skolēni varētu izmantot gan savu viedtelefonu, gan ar NFC aprīkotu aksesuāru, piemēram – karti vai aproci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 16.08.2022

Dalies ar šo rakstu

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Latvija būs e-mācību galvaspilsēta Eiropā

Anda Asere, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā

«Tas ir iespējams, tikai jāmāk līdzsvaroti attīstīties. Ja klients ar mums var strādāt angliski, varam sadarboties ar jebkuru uzņēmumu,» saka Natālija Knaidele, SIA Intea komercdirektore. Intea lieliem uzņēmumiem ražo e-mācību saturu un pēdējā gadā arvien biežāk strādā arī ar dažādām sistēmām, kur šo saturu izvietot, kā to nogādāt darbiniekiem visā Latvijā, Baltijā, Eiropā, kā arī ar iekšējā mārketinga pakalpojumiem. Liela daļa Intea klientu ir bankas, jo tām regulāri ir jauni produkti, kas ir gana komplicēti un par ko nepietiek izlasīt vienkāršu dažu lappušu tekstu e-pastā. «Bankas vienmēr bijušas IT ziņā progresīvas, tām ir dažādas IT sistēmas – daudz vairāk nekā ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas vēl nav tik digitāli attīstīti,» saka Natālija. Uzņēmuma nākotnes plānos ir fokusēties pēc iespējas plašāk uz klientiem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.

Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koledžas Latvijā – cik labi izprotam šo izglītības veidu?

Anna Saltikova, Alberta koledžas valdes locekle, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības mākoņrisinājuma "CakeHR" pārņemšana papildina personālvadības mākoņrisinājuma iespējas mazajiem uzņēmumiem "Sage Business Cloud" risinājumā.

"Sage" produktu vadītāja Lī Pērkina (Lee Perkins) vērtējumā "CakeHR" nodrošina viegli lietojamus personālvadības mākoņrisinājumus, kas palīdz uzņēmumiem veicināt produktivitāti un nodrošināt lielisku pieredzi. "Pamats tam, kāpēc "Sage" ir kļuvusi par lielisku programmatūra kā pakalpojums kompāniju, ir tas, ka mēs veidojam un pārņemam lieliskas tehnoloģijas, kas palīdz grāmatvežiem un uzņēmumiem fokusēties uz to, kas ir pats svarīgākais," viņš norāda.

"Apvienojot mūsu un "Sage" pieredzi un zināšanas, "CakeHR" spēs attīstīt savu vīziju nodrošināt viegli lietojamu, spēcīgu un vienmēr pieejamu personālvadības platformu jebkurai organizācijai. Personālvadība ir pelnījusi vairāk, tā ir jāvienkāršo. Spēku apvienošana ar "Sage" ir ļāvusi mums piekļūt šim mērķim tuvāk nekā jebkad iepriekš," norāda Kaspars Upmanis, "CakeHR" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru