Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

No 5% barjeru pārvarējušo partiju kandidātiem, Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, liecina Centrālās Vēlēšanu komitejas (CVK) vēlētāju ievilkto plusu un svītrojumu apkopojums.

Saskaņā ar CVK datiem Ģirts Valdis Kristovskis saņēmis 14 531 svītrojumus un 8 592 plusus. Tāpat daudz svītrojumu Vienotības sarakstā saņēmis Hosams Abu Meri (5 044 mīnusi) un Lolita Čigāne (4 774 mīnusi).

Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrojuši Artūru Rubiku, kurš saņēmis 3 554 mīnusus un 21 227 plusus. Nākošais apvienībā visvairāk svītrojumu saņēmis Sergejs Mirskis (3 116 mīnusi).

Rīgas vēlēšanu apgabalā Zatlera Reformu partijā visvairāk mīnusus saņēmis Valters Frīdenbergs (2 526 mīnusi) un Edmunds Sprūdžs (2 371 mīnuss). No Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Hārdijs Parādnieks (3 811 mīnusi) un Dzintars Rasnačs (3 092 mīnusi).

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Globālajos finanšu tirgos turpināja risināties dramatiski notikumi. Finanšu krīze pārsviedusies arī šaipus okeānam un valdības spiestas glābt problēmu māktās bankas nacionalizācijas ceļā. Vēl vairāk pasliktinājās noskaņojums pasaules tirgos, un tie no jauna gāzās lejup.

"Punktu uz i uzlika Fitch Ratings, kas piektdien paziņoja par visu Baltijas valstu kredītreitingu samazināšanu, saglabājot negatīvu nākotnes prognozi," turpina Parex eksperts.

Šajā nedēļā Rīgas biržas raksturojošais indekss OMXR nogāzies par 10.39 %. Viļņas un Tallinas biržu indeksi samazinājušies attiecīgi par 9.42 un 6.24 %.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Ņemot vērā šā gada laikā notikušās izmaiņas un kritumus pasaules finanšu tirgos, tikai retais ieguldījumu plāns pēdējo trīs mēnešu laikā ir strādājis ar plusa zīmi, raksta Latvijas Avīze.

No konservatīvajiem ieguldījumu plāniem (IP) pelnīja GE Money pensiju plāns Blūzs (0.62%), Hansa pensiju ieguldījumu plāns Stabilitāte (0.93%), DnB NORD Konservatīvais IP (1.37%) un SEB Latvija plāns (1.54%).

Visvairāk cieta sabalansētais plāns Astra Krājfondi IP Komforts (9.97%) un aktīvais plāns – Hansa pensiju IP Dinamika (12.84%). Jāpiebilst, ka IP Dinamika ir populārākais pensiju plāns ar visvairāk dalībniekiem. Ja skatās plānu ienesīgumu kopš darbības sākuma, tad jāsaka, ka gandrīz visi strādāja ar plusa zīmi.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Lietuva

Viļņas fondu tirgus arī noslēdza nedēļu zemāk par iepriekšējās nedēļas līmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā visaktīvāk tika tirgotas Lifosa akcijas, kuru cena samazinājās vēl par 11%. Rezultātā, no virsotnes, kas tika sasniegta 10. jūlijā, minerālmēslu ražotāja vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 30%. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Lifosa izsniegs mātes uzņēmumam «EvroHim» kredītu par summu $140 miljn. Aizvadītajā nedēļā, pēc jūlija atskaišu publicēšanas, ievērojamu kāpumu par 9.6% uzrādīja Klaipėdos nafta akciju kotējumu. Pozitīvu dinamiku uzrādīja banku sektora vērtspapīri. Ukio bankas akciju cena pieauga par 3% pēc labu peļņas rezultātu publicēšanas par šā gada pirmajiem 7 mēnešiem. Siauliu bankas akciju kotējumi arī pieauga par 1.1%.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītājā nedēļā Baltijas fondu indeksi uzrādīja dažādu dinamiku. Indekss OMX Riga samazinājās par 0.49%, ko izraisīja Olainfarm, SAF Tehnika, Latvijas Kuģniecība un Latvijas Gāze kotējumu kritums. Nedēļas laikā Olainfarm akcijas kļuva par 5.26% lētākas uzņēmuma vājo pārskatu dēļ. Farmaceitiskā uzņēmuma peļņa pirmajā pusgadā samazinājās par 735 tūkst. latu augstu mārketinga izdevumu dēļ. Lielāko daļu Rīgas Fondu biržas apgrozījuma veidoja darījumi ar Latvijas Kuģniecība akcijām. Aizvadītajā nedēļā kompānija atskaitījās par pirmo pusgadu, uzrādot peļņas samazināšanos par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisko periodu. Neskatoties uz to Latvijas kuģniecība akciju kotējumi uzrādīja nelielu samazināšanos. Tirgum lika vilties arī Latvijas Gāze peļņa, kas salīdzinājumā ar pirmo pusgadu samazinājās par 90%.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā pilnu darba laiku savā pamatdarbā, vidējā darba nedēļa ir 40,6 stundas, kas ir septītais zemākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati par 2011. gadu.

Vidējā darba nedēļa Lietuvā ir 39,6 stundas nedēļā - otra īsākā darba nedēļa ES, savukārt igauņi strādā 40,8 stundas nedēļā - devītā īsākā darba nedēļa ES.

Vīrieši Latvijā strādā 41 stundu nedēļā, kas ir trešais zemākais rādītājs ES, bet sievietes strādā 40,1 stundu nedēļā, kas ir tāds pats kā vidējais rādītājs ES.

Dānijas iedzīvotājiem ir īsākā darba nedēļa - vidēji 38,9 stundas, savukārt Grieķijas iedzīvotāji strādā visilgāko laiku - 43,7 stundas nedēļā.

Vidējā darba nedēļa ES ir 41,6 stundas nedēļā, bet eirozonā - 41,5 stundas.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss uzrādīja mērenu kāpumu par 0.97%, ko veicināja Liepājas Metalurgs, Latvijas Krājbanka un Olainfarm akciju kotējumu pieaugums. Neskatoties uz peļņas samazināšanos pirmajā pusgadā, Liepājas Metalurgs akciju cenas pieauga par 12.1%. Vienlaicīgi uzņēmuma vadība paziņoja par apgrozījuma pieaugumu; uzņēmuma attīstībā tika investēti vēl LVL 0.7 mln. Tirdzniecības aktivitāte Rīgas Fondu biržā aizvien paliek zemajā līmenī, vairums akciju cenas nemainījās. Pēc kāpuma augusta pirmajā puse, pietiekoši lielu samazināšanos uzrādīja Grindeks akcijas.

Pagājušajā nedēļā kopumā Latvijā komercreģistrā parādījušies 309 jauni subjekti, un lielākie, vērtējot pēc pamatkapitāla, ir SIA Ostby Holding un SIA ADW Metallbau, liecina Uzņēmuma reģistra statistika.

Pagājušajā nedēļā reģistrētā SIA Ostby Holding pamatkapitāls ir 2,38 miljoni latu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Babītes novada Piņķi, Rūpnieku iela 8. Uzņēmuma valdē darbojas Apvienotās karalistes valstspiederīgie – valdes priekšsēdētājs Maikls Džeimss Makarovs (Michael James Makarov) un valdes loceklis Rūperts Čārlzs Viljams (Rupert Charles Williams). R. Č. Viljams ieņem valdes locekļa amatu arī janvāra pirmajā nedēļā lielākajā dibinātajā uzņēmumā SIA Property Experts, kura pamatkapitāls ir 21 tūkst. Ls. Tāpat abi Ostby Holdings valdē strādājošie ieņem valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatus arī nesen dibinātā uzņēmuma Saliena Golf Estate Phase 1 valdē.

Īrijas zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair šī gada ziemas sezonā, kas stājas spēkā 25.oktobrī, palielinās lidojumu skaitu maršrutos no Rīgas uz 6 maršrutiem.

Lidojumu skaits pieaugs maršrutos no Rīgas uz Īstmidlendu, Glāzgovu (Prestvika), Liverpūli, Milānu (Bergamo), Briseli (Šarleruā) un Dublinu.

«Sarežģītās situācijas aviācijas nozarē dēļ daudzas aviokompānijas ziemas sezonā nolemj samazināt lidojumu biežumu un maršrutu skaitu, savukārt lidsabiedrība Ryanair no Rīgas sešos maršrutos to palielina,» norāda Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, piebilstot, ka Rīga joprojām ir pievilcīgs galamērķis tūrisma un darījumu braucieniem.

No 25.oktobra būs papildus reiss uz Īstmidlendu (kopā – 3 reizes nedēļā), Glāzgovu (kopā – 3 reizes nedēļā) un Briseli (kopā – 4 reizes nedēļā). Savukārt divi papildus reisi ziemas sezonā būs uz Liverpūli (kopā – 4 reizes nedēļā) un Milānu (kopā – 5 reizes nedēļā). Četrus papildus reisus aviokompānija Ryanair īstenos no Rīgas uz Īrijas galvaspilsētu Dublinu, nodrošinot reisus katru dienu.

Aizvadītājā nedēļā Latvijā reģistrēti 286 jauni komersanti, tostarp arī tāds, kura pamatkapitāls veido 1,56 miljonus latu - SIA Biznesa centrs Rīga, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistikas dati.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir daudzdzīvokļu namā Mazā Nometņu iela 7-1B Rīga, un kompānija reģistrēta 2. septembrī, tomēr pašlaik Lursoft vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

SIA Biznesa centrs Rīga valdē darbojas Krievijas pilsonis Dmitrijs Kolosnicins (Dmitry Kolosnitsyn) un Latvijas valstspiederīgais Jurijs Sļotovs .

Tāpat pagājušajā nedēļā lielāko reģistrēto uzņēmumu vidū ir, piemēram, SIA Latgeo invest Latvia, kuras pamatkapitāls ir 593 tūkst. eiro, kā arī SIA Vlandlu 2 (pamatkapitāls – 91 tūkst. Ls), SIA Papservice group (pamatkapitāls – 25 tūkst. Ls).

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Latvijas aviokompānija airBaltic šī gada 26. oktobrī sāks piedāvāt lidojumus saskaņā ar ziemas sezonas grafiku, kas turpināsies līdz pat 2009. gada 28. martam. Aviokompānija piedāvās četrus jaunus maršrutus, kā arī palielinās lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic piedāvās 49 maršrutus no Rīgas un 14 maršrutus no Viļņas.

Ziemas sezonā airBaltic piedāvās četrus jaunus maršrutus no Rīgas – uz Amsterdamu (Nīderlande, katru dienu), uz Hannoveri (Vācija, piecas reizes nedēļā), uz Tamperi (Somija, divas reizes dienā), kā arī uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti, divas reizes nedēļā), Db.lv informē Jānis Vanags, Starptautiskās lidostas Rīga A/S Air Baltic Corporation Korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: „Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, mēs atvērsim jaunus maršrutus un palielināsim lidojumu skaitu. airBaltic patlaban piedāvā lidojumus uz teju 50 galamērķiem, savukārt kopumā no lidostas Rīga var nokļūt vairāk nekā 60 galamērķos. Tāpēc arvien biežāk cilvēki no Igaunijas un Lietuvas izvēlas lidot caur Rīgu.”

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti 307 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākie ir SIA Borgcamp invest un SIA TeploStek, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā statistika.

SIA Borgcamp invest pamatkapitāls ir 400 tūkstoši latu, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Dārzcienma iela 60. Pašlaik vēl nav pieejami dati par pagājušajā nedēļā reģistrētā uzņēmuma darbības veidiem. Borgcamp invest vienīgais valdes loceklis ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi ir Uzbekistānas pilsonis Bakhodirs Ismailovs (Bakhodir Ismailov), liecina Lursoft informācija.

Otrs aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA TeploStek, kura pamatkapitāls veido 200 tūkstošus eiro (aptuveni 140 tūkst. Ls). TeploStek reģistrēts Rīgā, Rojas ielā 15. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – Krievijas Federācijas pilsonis Andrejs Tolmačjovs, kuram ir tiesības uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Pašlaik nav zināmas uzņēmuma darbības jomas.

Coolpad Modena 2 ir iespēja iegādāties izskatīgu viedtelefonu par ļoti pievilcīgu cenu

Budžeta klases viedtālruņiem nostiprinājies visai neglaimojošs tēls – to izgatavošanā izmantoti lēti materiāli, vizuāli vairākums no tiem ir baisi nepievilcīgi un arī tehniskie parametri ir apcirpti līdz minimumam. Zemo cenu viedtālruņu ražotājs Coolpad ir apņēmības pilns mainīt vismaz pirmās divas pozīcijas. Šoruden prezentējot modeli Modena 2, Ķīnas uzņēmums faktiski mēģina ienest stila piesitienu nepieklājīgi lētu ierīču segmentā.

Saprotams, ka no aptuveni pusotra simta eiro vērtas ierīces būtu naivi gaidīt līdzvērtīgu sniegumu kā no piecreiz dārgākiem konkurentiem. Tomēr Coolpad piedāvājumā ir vairāki patīkami pārsteigumi.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

SEO optimizācija ir nozīmīga digitālā mārketinga metode, kas sniedz iespēju paaugstināt mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammās, tādā veidā sasniedzot plašāku mērķauditoriju un palielinot uzņēmuma klientu skaitu. Viens no galvenajiem SEO optimizācijas aspektiem ir uz atslēgvārdiem balstīta satura veidošana. ChatGPT, savukārt, ir mākslīgā intelekta tērzēšanas robots, kas sniedz iespēju ģenerēt tekstu gluži dabiskā valodā. Lai arī ne pilnībā, taču šis spēcīgais rīks var tikt izmantots arī SEO optimizācijā, taču jāņem vērā, ka tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.

Plusi, ko sniedz ChatGPT SEO optimizācijā

Izmantojot ChatGPT ir iespējams rakstīt SEO optimizētu tekstu. Tērzēšanas lauciņā uzdodot jautājumu vai ievadot neitrālu vārdu frāzi, dažu sekunžu laikā iespējams iegūt mākslīgā intelekta ģenerētu tekstu. Šādā veidā ChatGPT var lūgt izveidot pat veselu rakstu par kādu konkrētu tēmu.

Šādā veidā iespējams būtiski ietaupīt laiku, kas tiek pavadīts SEO optimizēta teksta veidošanai. Ja SEO atbilstoša teksta veidošana parasti var aizņemt pat vairākas stundas, tad ChatGPT sniedz iespēju gūt rezultātu pat dažu sekunžu laikā.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.