Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Ņemot vērā savu kompetenci valsts apbalvojumu lietās, kā arī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosina Latvijas Republikas Saeimai izvērtēt iespēju veikt grozījumus Valsts apbalvojumu likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidenta norāda:

''1. Latvijas valsts apbalvojumu nēsāšanas noteikumi ir vienoti gan dāmām, gan kungiem. Savukārt starptautiskā ordeņu nēsāšanas prakse liecina par atšķirībām ordeņu nēsāšanā abu dzimumu pārstāvjiem, it sevišķi augstākās – otrās šķiras un trešās šķiras apbalvojumiem, kas nēsājami ap kaklu.

Saskaņā ar starptautiskā protokola normām un vispārpieņemtajām tradīcijām, valsts apbalvojumi tiek nēsāti svētkos un svinīgos gadījumos pie svētku vai vakara tērpa. Kungiem ap kaklu nēsājamie ordeņi tiek apsieti zem virskreklu apkakles.

Tā kā dāmu svētku tērpi ir garās vakarkleitas, tad ordeņu nēsāšana ap kaklu sievietēm rada praktiskas dabas problēmas. Jāatzīmē, ka arī starptautiskajā praksē nav pieņemta valsts apbalvojumu nēsāšana, apsienot tos līdzīgi kaklarotai vai kopā ar kaklarotu tieši ap kaklu. Daudzu Eiropas Savienības valstu, tai skaitā arī Igaunijas normatīvajos aktos ir iestrādātas normas, paredzot dažu šķiru valsts apbalvojumu pielāgošanu to nēsāšanai pie dāmu apģērbiem, atbilstoši ordeņa nēsāšanas prasībām un tradīcijām.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka viadukta būves laikā ceļa posmā Lilaste–Saulkrasti no 25.februāra līdz 20.maijam visi maršrutu Rīga-Saulkrasti-Rīga un Rīga-Skulte-Rīga elektrovilcieni kursēs tikai līdz Lilastes stacijai vai no Lilastes. Pēc vilcienu pienākšanas Lilastes stacijā pasažieri maršrutā Lilaste-Skulte-Lilaste tiks pārvadāti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki, par ko informēsim atsevišķi, Lilastes stacijā būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. 25.februāra rītā no Skultes uz Rīgu vēl varēs aizbraukt ar vilcieniem, kuri atiet plkst.5:08 un plkst.6:34, savukārt no Saulkrastiem uz Rīgu – plkst.6:12. Sākot ar 26.februāri, arī šie vilcieni posmā Skulte-Lilaste tiks atcelti. Maršrutā Rīga-Lilaste-Rīga elektrovilcieni pamatā kursēs atbilstoši noteiktajam kustības sarakstam. Tikai vilciens Nr.6149, kas pašreiz kursē no Skultes plkst.18:03, sākot ar 25.februāri, no Lilastes aties agrāk – plkst.16:22 (plkst.16:26 vietā), bet no Gaujas līdz Rīgai kursēs sarakstā noteiktajā laikā. Vilcieni, kas no Rīgas atiet plkst.11:13 (brīvdienās) un plkst.17:39 (katru dienu), no Gaujas pieturas izbrauks 4 minūtes vēlāk nekā pašreiz un arī Lilastē pienāks attiecīgi vēlāk – plkst.12:05 un plkst.18:31. Līdz Saulkrastiem vai Skultei vispirms - 19.maijā - atsāks kursēt vilcieni, kuri no Rīgas atiet pēc plkst.16:30, bet no Skultes vai Saulkrastiem uz Rīgu - pēc plkst.18:00. Sākot ar 20.maiju, atbilstoši sarakstam maršrutā Rīga-Skulte-Rīga kursēs arī pārējie vilcieni. Sīkāka informācija dzelzceļa stacijās, pa a/s „Pasažieru vilciens” uzziņu tālruni 7232134 (no plkst.8:00 līdz plkst.20:00), pa tālr.1188, kā arī a/s „Pasažieru vilciens” mājas lapā www.pv.lv

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka viadukta būves laikā ceļa posmā Lilaste–Saulkrasti, sākot no sestdienas, 25.februāra, līdz 20.maijam visi maršrutu Rīga-Saulkrasti-Rīga un Rīga-Skulte-Rīga elektrovilcieni kursēs tikai līdz Lilastes stacijai vai no Lilastes. Pēc vilcienu pienākšanas Lilastes stacijā pasažieri maršrutā Lilaste-Skulte-Lilaste tiks pārvadāti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Lilastes stacijā būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. 25.februāra rītā no Skultes uz Rīgu vēl varēs aizbraukt ar vilcieniem, kuri atiet plkst.5:08 un plkst.6:34, savukārt no Saulkrastiem uz Rīgu – plkst.6:12. Sākot ar 26.februāri, arī šie vilcieni posmā Skulte-Lilaste tiks atcelti. Maršrutā Rīga-Lilaste-Rīga elektrovilcieni pamatā kursēs atbilstoši noteiktajam kustības sarakstam. Tikai vilciens Nr.6149, kas pašreiz kursē no Skultes plkst.18:03, sākot ar 25.februāri, no Lilastes aties agrāk – plkst.16:22 (plkst.16:26 vietā), bet no Gaujas līdz Rīgai kursēs sarakstā noteiktajā laikā. Vilcieni, kas no Rīgas atiet plkst.11:13 (brīvdienās) un plkst.17:39 (katru dienu), no Gaujas pieturas izbrauks 4 minūtes vēlāk nekā pašreiz un arī Lilastē pienāks attiecīgi vēlāk – plkst.12:05 un plkst.18:31. Līdz Saulkrastiem vai Skultei vispirms - 19.maijā - atsāks kursēt vilcieni, kuri no Rīgas atiet pēc plkst.16:30, bet no Skultes vai Saulkrastiem uz Rīgu - pēc plkst.18:00. Sākot ar 20.maiju, atbilstoši sarakstam maršrutā Rīga-Skulte-Rīga kursēs arī pārējie vilcieni. Sīkāka informācija dzelzceļa stacijās, pa a/s „Pasažieru vilciens” uzziņu tālruni 7232134 (no plkst.8:00 līdz plkst.20:00), pa tālr.1188, kā arī a/s „Pasažieru vilciens” mājas lapā www.pv.lv.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.

Vides ministrija ir apstiprinājusi Liepājas ezera dabas aizsardzības plānu, ko izstrādājusi SIA Carl Bro. Plāns ļauj plānot ezera apsaimniekošanu.

Atsaucoties uz gada nogalē apstiprināto plānu un tajā paredzētajām aktivitātēm, pašvaldība, kas atrodas ap ezeru, kā arī biedrība Liepājas ezeri var pretendēt uz ES u.c. avotu līdzfinansējumu ūdenskrātuves apsaimniekošanā un dabas vērtību saglabāšanā.

„Šis plāns nosaka loģisku ezera teritorijas aizsardzības režīmu zonējumu. Tas turpmāk ļaus plānot ne tikai Eiropas prasībām apsaimniekošanu un aizsardzību, bet arī tām atbilstošu ezera attīstību,” skaidro Liepājas domes priekšsēdētaja vietnieks Gunārs Ansiņš. Plāna izstrāde ir nepieciešama ne tikai dažādu finanšu instrumentu naudas saņemšanai ezera atveseļošanas pasākumiem, bet arī, lai sabalansētu ezera dabas vērtību saglabāšanu ar pilsētas un apkārtējo pagastu sociāli ekonomisko un tūrisma iespēju attīstību.

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

Bijušais Jūrmalas mērs Trencis ar triju zvaigžņu ordeni ieteicis apbalvot Jaunā viļņa rīkotājus, vēsta TV 3 raidījums Nekā Personīga.

Ir ierosināts ar Triju Zvaigžņu ordeni vai tā goda zīmi apbalvot vairākus cilvēkus, tostarp Krievijas pilsoni, kurš iesaistīts Jūrmalas mūzikas festivālā Jaunais vilnis.

Idejas autors ir Tautas partijas biedrs un bijušais Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Jaunā viļņa rīkotāji esot snieguši ievērojamu personisku un profesionālu ieguldījumu, par ko viņiem pienākoties saņemt Triju Zvaigžņu ordeni, kas tiek piešķirts par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Raimonds Pauls, kurš ir viens no konkursa žūrijas līdzpriekšsēdētājiem atzīst, ka apbalvošanas ierosinājums ne visiem Latvijā patiks. Paulam pašam neesot nekādu iebildumu, ka Triju Zvaigžņu ordeni saņemtu, piemēram, Igors Krutojs, kurš tiek dēvēts ne tikai par festivāla idejisko tēvu un Krievijas šovbiznesa karali, bet ir arī talantīgs komponists.

Kļuvuši zināmi jūlija mēneša uzvarētāji AS „Latvijas valsts meži” rīkotajā konkursā par lielāko zivi uzņēmuma apskaimniekotajos ezeros. Par tiem kļuvuši Māris Kaļķis, kas noķēris 5,34 kg smagu līdaku Kaņiera ezerā un Dans Čistjakovs, kas pievārējis 4,8 kg smagu zandartu Zebrus ezerā. Līdaka noķerta ar trollingi, jeb beigtu zivi, bet zandarts ar dzīvas ēsmas palīdzību, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Pārējos uzņēmuma apsaimniekotajos ezeros nav piereģistrēts neviens loms, kura īpašnieks būtu vēlējies piedalīties konkursā. Tērvetes ūdenskrātuvē šogad vēl neviena karpa nav noķerta, savukārt Lielauces ezerā ir noķerti vairāki asari, tomēr tie bijuši nelieli. Iespējams tāpēc makšķernieki uzskatījuši, ka nav vērts tos svērt un piedalīties konkursā. Acīmredzot makšķernieki ir lepni ļaudis. Žēl gan, jo ja kāds būtu reģistrējis pat vismazāko asarīti, tad viņš būtu uzvarētājs un dabūtu attiecīgo balvu – vienu reiz bezmaksas izmantot laivu attiecīgajā ūdenskrātuvē. Konkurss sākas 1. jūlijā un ilgst līdz 31. oktobrim. Katrā ezerā tiek vērtēta viena, konkrētas sugas zivs: Tērvetes ezerā – karpa, Lielauces ezerā – asaris , Zebrus ezerā – zandarts , Kaņiera ezerā – līdaka. Lielākā mēneša zivs tiek vērtēta nākošā mēneša otrajā datumā ( jūlija zivs - 2. augustā utt.), sezonas zivs tiek vērtēta 5.novembrī, visas konkursam pieteiktās zivis tiek svērtas ar laivu bāzes svariem, rezultāti fiksēti žurnālā un apstiprināti ar zivs pieveicēja un ezera uzrauga parakstiem. Ar vērtējuma rezultātiem var iepazīties katra ezera laivu bāzē vai mājas lapā – www.mammadaba.l, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Pasaulē netrūkst neparastu un dīvainu naktsmītņu – ceļojot iespējams apmesties gan 1965. gada Boeing 727 lidmašīnā, kas pārveidota par viesnīcu, gan retro furgonos un citās viesnīcām visnotaļ neraksturīgās telpās.

Britu medijs The Guardian apkopojis 20 pasaulē neordinārāko viesnīcu topu.

1. Viesnīca Costa Verde Kostarikā izveidota 1965. gada Boeing 727 gaisa kuģī, kas novietots lietus mežā.

2. Neemrana Fort Palace Indijā, netālu no Deli.

3. V8 Hotel, Boblingenā (Böblingen) Vācijā.

4. Viesnīca Verana Meksikā - naktsmājas ar skatu uz Banderas līci.

5. Hüttenpalast Berlīnē, Vācijā, ir viesnīca, kura piedāvā pārlaist nakti vecos, bet omulīgos furgoniņos.

6. Viesnīca Livingston Lodge atrodas Kentā, savvaļas dzīvnieku parkā (Wild Animal park).

7. Naktsmājas Juvet Norvēģijā, Valldalā (Valldal). Viesnīca atrodas mežā ar skatu uz kalniem.

Alvis Hermanis pie sev piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa tā arī var netikt, ja gaidīs, kad Valdi Zatleru Rīgas pilī nomainīs jauns Valsts prezidents, no kura rokām mākslinieks būtu ar mieru to saņemt.

Ceturtdien Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts apbalvojumu likumā noteic, ka piešķirtie Triju Zvaigžņu ordeņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām tiek nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš DB skaidroja, ka šīs normas piemērošana atkarīga no interpretācijas. Lai gan likums to skaidri nepasaka, viņaprāt, tas nerada šķēršļus, lai A. Hermanis saņemtu ordeni. Tad režisoram būtu vai nu jādodas pēc Triju Zvaigžņu ordeņa uz Latvijas Kara muzeju, vai jācer, ka nākamais Valsts prezidents to atprasa no muzeja un pasniedz A. Hermanim. «Bet tas atkarīgs no nākamā prezidenta,» teica G. Kusiņš. Jāatgādina, ka Triju Zvaigžņu ordenis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim pasniegts jau pirms vairākiem gadiem, bet viņš neieradās uz tā pasniegšanas ceremoniju, protestējot pret Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, kas notika tieši togad.

Ordeņu kapitula paziņojums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu

Piešķirt II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:

Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Vācijas Federatīvajā Republikā, Dr.hist. Mārtiņam Virsim;

Piešķirt III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam un režisoram Alvim Hermanim;

Piešķirt IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:

teātra un kino aktrisei Alīdai Vijai Artmanei,

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram, ērģeļu māksliniekam un pianistam Tālivaldim Deksnim,

Latvijas Kultūras akadēmijas lektorei, dejas pedagoģei un horeogrāfei Tamārai Ēķei,

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniecei, Dr.philol. Dzintrai Hiršai,

Akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka, sākot ar otrdienu, 1.novembri, būs nelielas izmaiņas elektrovilcienu Nr.6148 Rīga-Skulte, kas no Rīgas atiet plkst.17:39 un Nr.6160 Rīga-Saulkrasti (atiet plkst.21:10), kustības sarakstos. Kā jau ziņojām iepriekš, viadukta būves laikā ceļa posmā Lilaste-Saulkrasti kopš 17.oktobra visi vilcieni, arī abi minētie, kursē tikai līdz Lilastes stacijai vai no Lilastes, un pasažieri maršrutā Lilaste-Skulte-Lilaste tiek pārvadāti ar autobusiem. Vilcienu kustība šajā dzelzceļa posmā atsāksies 25.novembrī plkst.17:15. Vilciens Nr.6148 Rīga (plkst.17:39)-Skulte (18:49) līdz 1.novembrim kursēs atbilstoši pašreizējam sarakstam maršrutā Rīga-Lilaste, bet, sākot ar 1.novembri, no Rīgas aties plkst.17:41. Arī no visām pārējām stacijām iecirknī Rīga-Carnikava vilciens izbrauks 2 minūtes vēlāk nekā noteikts pamatsarakstā, bet no Gaujas pieturas aties plkst.18:26 un Lilastē pienāks plkst.18:31 (tāpat kā pašreiz). No 25.novembra vilciens atkal kursēs maršrutā Rīga-Skulte un arī turpmāk no Rīgas izbrauks plkst.17:41, savukārt no Gaujas - plkst.18:24, no Lilastes – 18:29. Arī no pārējām stacijām līdz Skultei vilciens aties 2 minūtes vēlāk nekā līdzšinējā sarakstā un Skultē pienāks plkst.18:51 (plkst.18:49 vietā). Vilciens Nr.6160 Rīga (plkst.21:10)-Saulkrasti (22:10), sākot ar 1.novembri, no Rīgas aties plkst.21:13 un tādēļ 3 minūtes vēlāk kursēs arī no citām maršruta stacijām līdz Lilastei (pienāks plkst.22:00). No 25.novembra vilciens atsāks kustību maršrutā Rīga-Saulkrasti un arī turpmāk no Rīgas aties plkst.21:13, bet Saulkrastos pienāks plkst.22:13 (nevis plkst.22:10).

Juglas ezerā pie Zēlustes muižas otrdien tika ielaisti līdaku mazuļi, lai papildinātu zivju resursus.

Kopumā ezerā tika ielaisti 110 kilogrami zivju jeb aptuveni 9243 līdacēnu, kas katrs sver aptuveni 120 gramus.

Zivju mazuļi tika pirkti no SIA Oskars zivjaudzētavas To iegāde un ielaišana Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izmaksāja 3624 Ls, kas gūti no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos.

Juglas ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas un plauži, ezerā ir mazāk līdaku, līņu, sudrabkarūsu, zandartu, asaru un pliču, bet samērā nedaudz karpu un ruduļu.

Juglas ezerā regulāri var palielināt līdaku krājumus, ielaižot to kāpurus ap 250 tūkst. gabaliem gadā uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību Šī platība ezerā veido aptuveni 500 hektārus. Ņemot vērā lielo Juglas ezera ūdens virsmas platību, iepriekš nenorādīja Zivju resursu pētniecības departaments īpašus ierobežojumus līdacēnu ielaišanas apjomam.

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Septembrī turpinājās valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s „Latvijas valsts meži” rīkotais makšķerēšanas konkurss un trijos ezeros tika noķertas attiecīgās sugas zivis. Atkārtoti, lielisku lomu Kaņiera ezerā izvilcis augusta mēneša uzvarētājs Oļegs Gets. Šoreiz viņam izdevās noķert 10.56 kg smagu līdaku, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Zebrus ezerā tika izvilkts 1.5 kg smags zandarts. To paveica Jānis Zaļums. Pirmo reizi kļuvis zināms uzvarētājs Lielauces ezerā. Tur, lai arī ar samērā pieticīgu lomu – 0.35 kg smagu asari, uzvaru izcīnīja Jānis Riekstiņš. Atgādināsim, ka mēneša lielākas zivs pieveicējs iegūt tiesības vienreiz bez maksas izmantot laivu ūdenstilpē, kurā pieveikta zivs, norādīts valsts a/s latvijas valsts meži informācijā. Konkurss par labāko zivi LVM ezeros norisināsies līdz 31.oktobrim. Katrā ezerā tiek vērtēta viena, konkrētas sugas zivs: Tērvetes ezerā – karpa, Lielauces ezerā – asaris , Zebrus ezerā – zandarts, Kaņiera ezerā – līdaka

Noslēdzies valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) rīkotā makšķerēšanas konkursa starpposms. Par augusta mēneša uzvarētajiem kļuvuši Raitis Strads, kas 28. augustā Zebrus ezerā izvilcis 2.5 kg smagu zandartu, un Oļegs Gets, kas Kaņiera ezerā izvilcis 5.86 kg smagu līdaku. Jāpiebilst, ka Oļegs, būdams īsts sportists, šo līdaku pēc nosvēršanas atlaidis atpakaļ. Tas nozīmē, ka kāds var atkārtot šo sasniegumu un minēto līdaku noķert vēlreiz. Konkurss par lielāko zivi LVM apsaimniekotajos ezeros sākas 1. jūlijā un ilgst līdz 31. oktobrim. Katrā ezerā tiek vērtēta viena, konkrētas sugas zivs: Tērvetes ezerā – karpa, Lielauces ezerā – asaris , Zebrus ezerā – zandarts, Kaņiera ezerā – līdaka. Lielākā mēneša zivs tiek vērtēta nākamā mēneša otrajā datumā, sezonas zivs tiek vērtēta 5. novembrī, visas konkursam pieteiktās zivis tiek svērtas ar laivu bāzes svariem, rezultāti fiksēti žurnālā un apstiprināti ar zivs pieveicēja un ezera uzrauga parakstiem, norādīts LVM informācijā.

Ministru kabinetā (MK) šodien Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma izskatīja jautājumu par Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt tajā neatliekamus remontdarbus, nolemts atbalstīt Zemkopības ministrijas prasību finansējuma piešķiršanai Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieejamajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem viena miljona latu apmērā.

«Šobrīd satraukumam par Lubāna ezeram piegulošo zemju applūšanu nav pamata. Zemkopības ministrija šo jautājumu aktualizēja, lai savlaikus varētu veikt Lubāna ezera ūdenslīmeni regulējošo hidrotehnisko būvju pienācīgu remontu un novērstu iespējamos plūdu draudus nākotnē,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju remonts, paredzot tam vienu miljonu latu, tiks veikts 2013. gadā. Taču jau šogad tiks veikti Lubāna ezera hidrotehnisko būvju neatliekamie remontdarbi, tiem finansējumu piešķirot 2012. gada valsts budžeta grozījumos.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi, tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nekad nav piešķirti, tāpēc Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remonta darbu veikšanu.

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.