Izmantojot iespēju, ka Saeimā ir atvērts Maksātnespējas likums, daļa deputātu ir panākusi, ka tajā tiek iekļauts tā dēvētais atstāto atslēgu princips. Proti, gadījumā, ja kredītņēmējs vairs nespēs segt saistības par mājokli, kas iegādāts, izmantojot kredītresursus, viņš varēs no tā izvākties, paņemot līdzi visu savu mantību, bankai atdodot atslēgas, un ar to arī viss būtu beidzies. Turklāt beidzies ne tikai kredītņēmējam, bet arī viņa galvotājam.

Diez vai ar to bija rēķinājušies tie politiķi, kuri savulaik rosināja minētā likuma atvēršanu, taču šobrīd acīmredzot priekšvēlēšanu gaisotnei ir bijusi nopietna loma, un liela daļa parlamentāriešu ir nolēmuši tajā iebalsot normu, kas varētu izrādīties populāra sabiedrībā. Principā tas nav nekas slikts. Pasaules valstīs ir zināmi divi galvenie scenāriji, kuri tiek izmantoti gadījumā, ja parādnieks maksāt vairs nespēj. Viens ir nupat aprakstītais atstāto atslēgu princips, otrs – pašreiz Latvijā īstenotā prakse, kad tiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, bet šā procesa rezultātā neiegūto summu persona joprojām paliek parādā kredītdevējam. Tomēr, ieviešot atstāto atslēgu principu, būtu jāņem vērā viens otrs visnotaļ būtisks aspekts.

Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Uzņēmēju vērtējumi par I. Godmaņa vadītās valdības 100 dienās paveikto atšķiras, tāpēc vidējā atzīme būtu apmēram 3 (5 baļļu sistēmā).

Par Ivara Godmaņa valdības smagākajiem akmeņiem tiek dēvēta Lattelecom privatizācija, kā arī jaunās elektroenerģijas bāzes stacija, par kuriem arī notikušas vissmagākās diskusijas, kas parādījušas, ka valdību veidojošo partiju vidū īstas vienprātības šajos jautājumos nav un to vidū sprēgā dzirksteles.

Viss būs ziņojumā

Janvārī Ministru kabinetā tika pieņemts valdības neatliekamo 100 pirmo dienu darbu saraksts, par kuru izpildi Ivars Godmanis sola atskaitīties jau šonedēļ.

"Ministru prezidents sniegs ziņojumu un atskaiti ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai," skaidro Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa izvirzītā plāna punktu ir izpildīti. "Nevar samest visu vienā katlā un mērīt pēc vidējās temperatūras," tā uz jautājumu, kāds būtu vērtējums par padarīto, atbild E. Vaikulis. Viņš atzīst, ka premjers paškritiski vērtē iespēto un bija cerējis vairāk no tiesiskuma bloka par tādiem pasākumiem kā jaunā kriminālprocesa likuma virzība, partiju finansēšanas jomas sakārtošana, KNAB vadītāja iecelšana/atcelšana.

Latvijā darbu sāk vēl viena savstarpējo aizdevumu platforma - Twino.lv.

Platforma piedāvā iespēju satikties cilvēkiem ar brīviem naudas līdzekļiem, kas vēlas ieguldīt, un cilvēkiem, kuri vēlas aizņemties naudu kādas ieceres īstenošanai.

Twino būs iespēja Latvijas iedzīvotāju mērķiem piesaistīt arī ārvalstu privāto aizdevēju finanses, tāpēc Twino mārketinga aktivitātes izvērsīs arī ārpus Latvijas. Interneta vietne būs pieejama trīs valodās - latviski, krieviski un angliski, šodien žurnālistiem stāstīja Twino izpilddirektore Ieva Ozoliņa-Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Twino atšķiras no «ātro kredītu» izsniedzējiem ar to, ka piedāvā zemākas procentu likmes nekā ātro kredītu izsniedzēji, ka piedāvā aizņemties lielākas naudas summas - no 500 līdz 3000 eiro, kā arī piedāvā garāku atmaksas termiņu - no sešiem līdz 36 mēnešiem.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

AS Latvijas Gāze akcionāru sarakstā ir konstatētas 355 mirušas personas, kuru kopējā mantojamā atstāto akciju tirgus vērtība un uzkrāto dividenžu vērtība pārsniedz 380 000 eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Gadījumā, ja mantinieki nepieteiksies uz jaundibināmā pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma Conexus Baltic Grid akcijām līdz šā gada 2.septembrim, tie zaudēs daļu no mantojamo akciju vērtības.

Gatavojoties 2.septembrī Ārkārtas akcionāru sapulcē paredzētajam balsojumam par uzņēmuma reorganizāciju, AS Latvijas Gāze ir sazinājusies ar lielāko daļu no tās 6600 individuālajiem akcionāriem. Tomēr uzņēmums ir konstatējis, ka starp akcionāriem ir 355 mirušas personas, un vien neliela daļa mantinieku ir izrādījusi interesi par savām mantojumā iegūstamajām AS Latvijas Gāze akcijām.

Starp nenokārtotajām mantojumu lietām ir gan tādi akciju īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 30 000 eiro, gan pavisam nelieli īpašumi pārdesmit eiro vērtībā. Mantojumu lietas nav pabeigtas vairāku iemeslu dēļ - daļai mirušo nav mantinieku vai arī mantinieki nezina par akciju īpašumu, bet daļa mantinieku vienkārši nav pārskaitījuši mantotās akcijas uz saviem vērtspapīru kontiem. Daļa mantojumu lietu vēl joprojām ir procesā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atkāpusies no amata, trešdien paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par to Siliņai Bērziņa paziņojusi trešdien, un premjere Bērziņas atkāpšanos ir pieņēmusi.

Siliņa par Bērziņas lēmumu medijiem paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Premjere norādīja, ka Bērziņa bijusi pirmā, kas aktīvi rīkojusies saistībā ar vēlēšanu ķibelēm un atstādinājusi Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāju. Tāpat Bērziņa, pēc Siliņas teiktā, uzreiz sākusi skaidrot, kā radušās visas tehniskās neskaidrības, kas bijušas vēlēšanu norisē.

Siliņai svarīgākais tagad esot, lai uz nākamajām vēlēšanām, kas būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada rudenī, visas lietas būtu sakārtotas perfektā kārtībā un šāda situācija neatkārtotos.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Valsts policija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes uzņēmumam Kājiņas B Lauku atbalsta dienesta (LAD) piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte sacīja, ka resoriskās pārbaudes gaitā netika iegūti nekādi objektīvi pierādījumi tam, ka uzņēmums Kājiņas B LAD piešķirtos līdzekļus izmantojis neparedzētiem mērķiem.

Policija konstatēja, ka konkrētajā gadījumā nav noticis noziedzīgs nodarījums, kas būtu paredzēts Krimināllikuma pantos par krāpšanu un pilnvaru ļaunprātīga izmantošanu un pārsniegšanu. Tādēļ pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

Jau vēstīts, ka portāls pietiek.com vērsās prokuratūrā, norādot, ka Bērziņa ģimenes uzņēmums, iespējams, izkrāpis Eiropas fondu līdzekļus. Prokuratūra iesniegumu pārsūtīja pārbaudes veikšanai Valsts policijai.

Laimdotas Straujumas valdībā veiktas tikai kosmētiskas izmaiņas – valdību par jaunu var dēvēt visai nosacīti. Tāpēc nav ko iešūpoties, jāķeras klāt konkrētiem darbiem

Jācer, ka nule apstiprinātās valdības pievēršanās savam tiešajam darbam noritēs veiksmīgāk, nekā tas uzrakstīts šīs valdības deklarācijā. Par deklarāciju pat Valsts prezidents Andris Bērziņš DB Uzņēmēju klubā sacīja, ka tā šķiet uzrakstīta ar domu, ka to neviens nekad nelasīs. Jāsaka, liela jēga to lasīt arī nav, jo nekonkrētība veicamo darbu un sasniedzamo mērķu termiņos ir milzīga, pārsvarā izpaliek arī kaut vai neliels apraksts, kādā veidā izvirzītos ideālus plānots sasniegt. Kā šīs valdības virsuzdevums jau iepriekš izskanējis – ES struktūrfondu naudas apguve. Lai šo naudu nepazaudētu, visiem 13 ministriem kopā ar premjeri nāksies strādāt vaiga sviedros.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kurus trešdien publiskoja Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām, skaidro Kaupe.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis piekritis kļūt par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Viņš aģentūrai BNS teica, ka strādāšot tiešā Bērziņa pakļautībā un nav gatavs strādāt partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvja Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Gundara Daudzes vadībā.

Uz jautājumu, kā redz sadarbību ar prezidentu, kurš nācis no Zaļo un zemnieku savienības, un Daudzi, kura pārstāvētās partijas līderis ir Maizīša aktīvākais kritizētājs Aivars Lembergs,Maizītis atbildēja, ka ar Bērziņu ir vienošanās, ka viņš strādās tiešā prezidenta pakļautībā. «Es neesmu gatavs strādāt Daudzes pakļautībā,» norādīja Maizītis.

Pamatojot savu izvēli, Maizītis sacīja, ka iemesls, kādēļ piekritis strādāt Bērziņa komandā, ir tas, ka viņam ir iepriekšēja pieredze un «Valsts prezidentam ir jāzina tas, kas ir noticis iepriekš».

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Par starptautiskās sūtījumu piegādes kompānijas “Venipak Latvija” izpilddirektori kļuvusi Sanita Bērziņa, kurai ir desmit gadu pieredze uzņēmuma vadībā, attīstot e-komercijas platformu “Maxima Latvija” ietvaros, kā arī ieviesusi un vadījusi e-veikalu “Barbora”.

Sanita Bērziņa pievienojusies vienam no straujāk augošajiem uzņēmumiem “Venipak”, uzņemoties vadīt Latvijas meitas kompāniju, lai tādējādi turpinātu attīstīt e-komercijas pakalpojumu piedāvājumus, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

“Mana līdzšinējā profesionālā darbība jau desmit gadus cieši saistīta ar e-komercijas projektu attīstību, piedzīvojot gan izaugsmi, gan izaicinājumus. Pēc tik ilga laika posma sāku meklēt jaunus attīstības virzienus sev personīgi, tāpēc iespēja pievienoties “Venipak” komandai, manuprāt, ir loģisks iznākums,” skaidro S.Bērziņa.

Jaunā izpilddirektore norāda, ka, uzsākot darbu, vispirms būtiski iepazīties ar visiem uzņēmumā notiekošajiem procesiem, kā arī pieejamajiem datiem. “Pirmās prioritātes ir iepazīties ar kolektīvu un izzināt dažādus procesus un sistēmas, kā arī datus, lai justos ērti un pārliecināti jaunajā amatā. “Venipak” tuvojas saspringtākā gada sezona, kad pie klientiem jānogādā tūkstošiem paciņas, tāpēc vēlos būt daļa no kolektīva, lai ar savām zināšanām palīdzētu ne tikai lielos projektos, bet arī ikdienā,” skaidro S.Bērziņa, piebilstot, ka viens no mērķiem ir celt “Venipak” atpazīstamību Latvijā, lai nodrošinātu līderību tirgū, “pašreiz izaicinājumu ir daudz, tādēļ jāiedziļinās uzņēmuma darbībā, lai veiksmīgi attīstītu to gan vietējā, gan arī starptautiskā mērogā.

Interneta veikala Barbora.lv apgrozījums Baltijas valstīs pieaudzis par 40%, sasniedzot 141 miljonu eiro.

Mazinoties pandēmijas ietekmei, mazinājās arī pieprasījums e-komercijā, taču tas neapturēja tirgus segmenta izaugsmi. Lai gan gada sākumā e-komercijā joprojām bija novērojamas 2020. gada iepirkšanās tendences, tās pamazām mainījās līdz ar ierobežojumu atcelšanu.

“2021. gadā koncentrējāmies uz klientu noturēšanu un jaunu klientu piesaisti, uzlabojot iepirkšanās pieredzi, piedāvājot jaunus pakalpojumus un samazinot šķēršļus preču pirkumiem tiešsaistē. Tāpat esam turpinājuši uzlabot pakalpojumu kvalitāti, paplašinājuši piegādes teritoriju un investējuši ilgtspējīgos risinājumos,” komentē Barbora.lv vadītāja Sanita Bērziņa.

Kā būtiskākās pārmaiņas uzņēmums min palielināto autoparku - uzņēmums iegādājās jaunas piegādes automašīnas, kuras aprīkotas ar energotaupīgiem risinājumi. Klientu pasūtījumi tiek komplektēti papīra maisos, par 50% samazinot vienreizlietojamo plastmasas maisiņu izmantošanu. Ieviests DRIVE-IN pakalpojums, sniedzot klientiem iespēju 30 minūšu laikā saņemt savu pasūtījumu pašam. Notikusi arī jauna maksājuma modeļa ieviešana, nodrošinot klientiem iespēju apmaksāt pasūtījumu klātienē un saņemt darījumu apliecinošu dokumentu elektroniski - e-pastā.

Pirmais un neatliekamais jaunā valdības vadītāja darbs ekonomikas jomā – beidzot panākt ES struktūrfondu programmu iedarbināšanu

Jaunā valdības vadītāja izvēle šoreiz ir līdzinājusies visai garai aklo vistiņu spēlei, gandrīz katru dienu publiski parādoties pa kādam jaunam ministru prezidenta kandidāta uzvārdam. Ir saprotama cilvēciskā vēlme ar jauno premjeru saistīt zināmas cerības, tāpat kā pārrunāt dažādu potenciālo augstā amata kandidātu biogrāfijas datus, personīgās īpašības vai runasveidu. Tomēr tas viss ir stipri otršķirīgi uz atziņas fona, ka konkrētu personāliju maiņa šajā gadījumā nenozīmē arī būtiskas izmaiņas notiekošajos procesos, kas ietekmē visu Latvijas sabiedrības dzīvi. To apzinoties, vilšanās pēc kāda laika nebūs tik liela, lai gan tas, protams, nenozīmē, ka jaunajai Latvijas valdībai trūks darāmā un dažādu izaicinājumu.