Vide

Jaunizveidots uzņēmums piedāvā kompensēt radīto CO2 izmešu daudzumu

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Jaunizveidots pašmāju uzņēmums «Not Hot Environmental Solutions» piedāvā privātpersonām un uzņēmumiem pievērsties oglekļa dioksīda (CO2) neitrālam dzīvesveidam, šādi iesaistoties cīņā pret klimata pārmaiņām. Pakalpojums paredz iespēju tiešsaistē vai mobilajā lietotnē ar kalkulatoru aprēķināt personas vai uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi (CO2 izmešu daudzumu) un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.

Pakalpojuma izstrādē piecu gadu laikā ieguldīti aptuveni 500 tūkstoši eiro, kas izlietoti mājaslapas, mobilās lietotnes un kalkulatora mehānisma izveidē. Dibinot uzņēmumu, iegādāta arī mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 ha apjomā, kur turpmāk tiks veidotas jaunaudzes.

Uzņēmuma idejas autori ir Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs Maikls Brokmans (Michael Brockmann). Strādājot pie pakalpojuma izveides, notikusi sadarbība ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu «Silava», izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā.

«Globālā mērogā tiek plaši runāts par planētas sasilšanu un pieaugošo CO2 koncentrāciju atmosfērā. CO2 izmešus rada procesi, bez kuriem ikdienā grūti iztikt – gan rūpniecība, gan satiksme, gan jo īpaši – elektroenerģijas patēriņš. Koku stādīšana jau vēsturiski ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no CO2 izmešu uzkrāšanās atmosfērā,» skaidro M. Simanovičs.

Lai varētu novērtēt personas vai uzņēmuma darbības rezultātā radušās CO2 emisijas, sadarbībā ar vides aktīvistu Jāni Brizgu izstrādāts kalkulators, kas pielāgots atsevišķi uzņēmumiem un privātpersonām. Tas ļauj aprēķināt, cik lielu CO2 apjomu mājsaimniecība vai uzņēmums rada konkrētā laika periodā. Pašlaik tiešsaistē jau pieejams kalkulators privātpersonām, savukārt uzņēmumiem paredzētais kalkulators vēl ir izstrādes procesā. Uzņēmumu kalkulators CO2 izmešu apjomu galvenokārt aprēķina pēc uzņēmuma apgrozījuma, darbinieku skaita un uzņēmuma darbības nozares. Aprēķināts, ka CO2 apjoms, ko gada laikā rada viena vidēja lieluma biroja darba telpa, ir 38,52 tonnas. Lai piesaistītu šo oglekļa dioksīda daudzumu, nepieciešams iestādīt 54 kokus.

Šā gada pavasarī «Not Hot Environmental Solutions» iestādījis pirmos 1600 kokus. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» ir radījis metodoloģiju, kas aprēķina, cik daudz noteiktas sugas koku izvēlētajā augsnē nākamo 40 gadu laikā absorbēs CO2. Uzņēmuma izvēlētais etalons – 1600 koki, kas iestādīti 1 ha zemes – spēs akumulēt CO2 emisijas un mazināt to kaitīgo ietekmi uz vidi no 475 līdz 1104 tonnām 40 gadu laikā. Šis etalons tiks izmantots, lai fiziskās un juridiskās personas precīzi zinātu, cik lielu CO2 apjomu gada laikā piesaistīs iestādītie koki.

SIA «Not Hot Environmental Solutions» dibināts 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia grupa: Ārkārtas situācijas izsludināšana, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā, intervijā atzina atkritumu apsaimniekošanas koncerna SIA «Eco Baltia grupa» akcionārs un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

«Izveidojusies bezprecedenta situācija. Mūsuprāt, ņemot vērā to, ka atlikušas pāris dienas līdz 15.septembrim un potenciālos haosa un piesārņojuma riskus, vienīgais jēdzīgais risinājums ir turpināt esošos līgumus. Jā, daļa rīdzinieku varētu palikt bez pakalpojuma, taču to var atrisināt ātrāk, nekā visā Rīgā pāris dienās mainīt kārtību un sākt jaunu līgumu pārslēgšanu atbilstoši nevienam nezināmiem nosacījumiem,» sacīja Simanovičs.

Pēc viņa teiktā, atbildīgajiem lēmējiem līdz galam nav izpratnes par to, kā praksē tiek nodrošināts pakalpojums un cik daudz resursu un soļu tas prasa. «Sarunu procedūra visā Rīgā nozīmētu, ka tās rezultātā izvēlētie operatori kaut kur brauc, kaut ko, kam tiek klāt, vāc un pēc tam mēģina saprast, kam tas piederējis un kurš šo pakalpojumu apmaksās. Mēs šādu scenāriju noteikti nevaram atbalstīt,» teica «Eco Baltia grupas» vadītājs un uzsvēra, ka steidzami jārisina jautājums par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem pēc 15.septembra nebūs operatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama, atzina vides apsaimniekotāja «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jebkādu jaunu iepirkuma vai sarunu procedūru organizēšana ar vienu zonu, vienu pakalpojumu sniedzēju vienā kopējā vai vairākās zonās «Eco Baltia grupas» uzskatā nav iespējama un nav atbalstāma.

«Konkurences padome (KP) ir skaidri pateikusi, ka Rīgas domei līdz 12.novembrim jāpiedāvā risinājums, kas nodrošina konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū un tas vienlaikus nozīmē, ka tirgū jānodrošina vairāku uzņēmumu darbība. Turklāt neviens no esošajiem Latvijas operatoriem nespēj viens apkalpot visu Rīgu, kas veido 40% Latvijas kopējā apmēra,» teica Simanovičs.

Tāpat viņš norādīja - kamēr tiesa nav lēmusi citādi un KP nav noslēgusi izmeklēšanu lietā pret Rīgas domi un atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotāju «Getliņi EKO», ir jānodrošina KP piemērotā pagaidu noregulējuma prasību ievērošana, no kurām galvenā ir konkurences situācijas atjaunošana un nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 110 000 eiro, jūnija beigās Siguldā, daudzdzīvokļu namu kvartālā Leona Paegles ielā tiks uzsākti darbi, lai ar jaunāko pilsētvides tehnoloģiju atbalstu ierīkotu pirmo dalītās atkritumu savākšanas viedpunktu Latvijā, informē SIA «Eco Baltia grupa».

Tas nozīmē, ka papildus šķirotiem stikla un vieglā iepakojuma atkritumiem iedzīvotāji varēs nodot bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus un nešķirotos sadzīves atkritumus, maksājot tikai katrs par savu konkrēti nodoto atkritumu apjomu, un uzskaite tiks veikta, izmantojot pašvaldības izsniegtās Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas kartes.

Desmit esošos sadzīves atkritumu konteinerus plānots aizstāt ar diviem preskonteineriem, kas aprīkoti ar viedajām pilsētvides komunikāciju tehnoloģijām, sadzīves un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Savukārt vieglā iepakojuma un stikla šķirošanai tiks iekārtoti pazemes atkritumu konteineri. Plānots, ka jaunās tehnoloģijas palīdzēs par gandrīz 68 tonnām gadā samazināt poligonā noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, kā arī ierobežot oglekļa dioksīda emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru