Bioetanola, pārtikas spirta un alkoholisko dzērienu ražotājas SIA Jaunpagasts plus spirta rūpnīcai Iecavā otrajā izsolē ar lejupejošu soli izdevies atrast pircēju, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā Jānis Maršāns.

Viņš sacīja, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu bija pieteikušies iegādāties līdz 20 pretendentu, kas ir liels skaits, taču precīzu pretendentu skaitu viņš nevarēja nosaukt. Pēc Maršāna teiktā, izsolē uzvarēja un tiesības iegādāties Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu ieguva pretendents, kurš solīja augstāko cenu.

Jaunpagasts plus pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā sacīja, ka minētajam pretendentam mēneša laikā ir jāsamaksā solītā cena. «Pircējam ir dots mēnesis samaksāt. Ja mēneša laikā tiks samaksāts, darījums notiks,» teica Maršāns, piebilstot, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcas pircēju un darījuma summu būs iespējams atklāt, tiklīdz tas būs noslēdzies.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, SIA Jaunpagasts plus apgrozījums samazinājies par 26,35%, līdz 6,98 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Tāpat kā iepriekš, arī 2012.gadu SIA Jaunpagasts plus noslēdzis ar zaudējumiem, kuri pērn samazinājušies līdz 1,39 miljoniem latu.

Zaudējumu apmēra samazināšana notikusi, pateicoties ražošanas un vispārējo saimniecisko izdevumu optimizācijai, skaidro uzņēmums.

Pērn SIA Jaunpagasts plus turpinājis strādāt pie investīciju programmas, lai veicinātu ražošanas efektivitātes un izmaksu optimizācijas nodrošināšanu. Tomēr, kā skaidro uzņēmuma vadība, dēļ neskaidrās valsts politikas biodegvielas jomā, SIA Jaunpagasts plus nepieciešamo investīciju piesaiste ir apgrūtināta. Investīciju piesaiste plānota ar mērķi palielināt ražošanas jaudas un enerģētikas projekta īstenošanai Iecavas rūpnīcas ietvaros.

Izbeigts Talsu novada uzņēmuma SIA Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas datu bāzē atrodamā informācija.

Jānorāda, ka uzņēmumam tiesiskās aizsardzības procesu ierosināja aizvadītā gada 6. novembrī.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 2014. gadā Jaunpagasts Plus apgrozīja 920,706 tūkstošus eiro, kas ir zemākais apgrozījuma rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, pērnajā gadā tas saruka teju četras reizes. Pēdejos četrus gadus Jaunpagasts Plus aizvadījis ar zaudējumiem, 2014. gadā tie bija 1,866 miljoni eiro. Jaunpagasts Plus rentabilitātes rādītājs aizvadītajā gadā saglabājās negatīvs, t.i., -13,24.

1997. gada septembrī dibinātā Jaunpagasts Plus pamatdarbība ir saistīta ar bioetanola un augstvērtīga pārtikas spirta ražošanu no graudiem, alkoholisko dzērienu ražošanu, kā arī lopbarības piedevu ražošanu uz ražošanas blakusproduktu bāzes.

ierosināts SIA Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas datu bāzes informācija.

Jaunpagasts Plus savā iesniegtajā pārskatā ziņo, ka 2013.gadā uzņēmumu finansiāli negatīvi ietekmēja augstās graudu cenas un bioetanola cenu svārstība, līdz ar to uzņēmuma neto apgrozījums samazinājies teju trīs reizes, sastādot 3,547 milj.EUR. 2013. gadu Jaunpagasts Plus pabeidzis ar 1,999 miljonu eiro zaudējumiem. Jāatzīmē, ka šis ir jau trešais gads pēc kārtas, ko uzņēmums noslēdz ar zaudējumiem.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka Jaunpagasts Plus ir vienīgais SIA KER-Klimata un enerģijas risinājumi īpašnieks un līdzīpašnieks SIA JP Termināls. Uzņēmumama valdē darbojas Dace Kovaļevska, Donāts Vaitaitis, kas ieņem valdes priekšsēdētāja amatu un Baltkrievijas pilsonis Anatoli Basenko.

Jūnijā no SIA Jaunpagasts plus ražotnes Iecavā atlaisti vēl daži darbinieki, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve apstiprinājusi uzņēmuma pārstāve Una Ulme.

Graudu pārstrādes rūpnīcā šogad ik pa laikam notikusi kāda darbība, taču tā nav regulāra, pastāstījuši pāris vēl nodarbinātie cilvēki, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. Jūnija pirmajā pusē nebija izmaksātas algas par maiju, taču īsi pirms Jāņiem ieskaitīta daļa iekavētā atalgojuma, apliecinājuši darbinieki.

U. Ulme Bauskas Dzīvei nav atklājusi atlaisto un vēl atlikušo speciālistu skaitu, taču uzsvērusi – atlaišanas cēlonis ir valsts atbalsta liegšana par bioetanola ražošanu, kas pēdējā desmitgadē bija Jaunpagasta Iecavas rūpnīcas pamatnodarbe. Šim nolūkam pirms dažiem gadiem uzstādītas pilnīgi jaunas iekārtas, kas ar pilnu jaudu īsti nav strādājušas.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bioetanola ražotājs SIA «Jaunpagasts Plus» mainījis nosaukumu un turpmāk būs pazīstams kā SIA «I.S.D.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 26.septembrī. Uzņēmums arī mainījis savu juridisko adresi no Kalna iela 9 Jaunpagastā, Talsu novadā, uz Baldones ielu 2 Iecavā. Tāpat uzņēmums mainījis darbības veidu, kas šobrīd ir pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana.

SIA «I.S.D.» dibināts 1997.gadā, uzņēmuma pamatdarbības veids ir bioetanola un tā blakus produkta - spirta un alkoholisko dzērienu ražošana. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA «BioAkcept», bet tā patiesā labuma guvēji ir Donāts Vaitaitis un Jānis Bērziņš.

2017.gadā SIA «I.S.D.» apgrozījums bija 9,666 miljoni eiro, bet uzņēmuma zaudējumi bija 423 tūkstoši eiro. Tas pērn nodarbināja 90 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 215 tūkstošus eiro.

Šonedēļ publiskā investīciju aizsardzības konfliktā ierautā, Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā SIA Winergy, kas pārvalda Latvijas jaudīgāko vēja parku Ventspils novadā, vērsusies Ģenerālprokuratūrā pret AS Norvik Banka.

Winergy informē, ka kopā ar meitasfirmām prokuratūrā vērsušās ar iesniegumiem, prasot pret Norvik banku sāk vairākus kriminālprocesus. Winergy uzskata, ka banka apzināti sniegusi nepatiesas ziņas tiesībsargiem nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu. Iesniegumā norādīts arī uz šķēršļu likšanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), kas izpaužas kā nelikumīga mantas atsavināšana vai citu tīšu darbību izdarīšana, kas kavē TAP gaitu, par patvaļīgām darbībām, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, un Winergy un tās meitas sabiedrību mantas piesavināšanās mēģinājumu.

Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā vēja parka pārvaldītāja SIA Winergy kopējā neatmaksātā aizdevumu pamatsumma ir aptuveni 16,5 miljoni eiro (11,6 miljoni latu), skaidroja Winergy.

Winergy un AS Norvik Banka attiecības balstās uz trim aizdevuma līgumiem.

Viens līgums ir par kapitāldaļu iegādi trīs uzņēmumos, kas šobrīd attiecīgi ir Winergy meitasuzņēmumi. Kapitāldaļu pārdevējs bija pašas bankas meitassabiedrība, līdz ar to saņemtie kredīta līdzekļi caur AS Norvik Banka kontiem tika tajā pašā dienā novirzīti daļu pārdevējam jeb bankas meitassabiedrībai AS Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Otrs līgums ir elektrības jeb transformatoru apakšstacijas būvniecības saistību pārjaunojums. Atbilstoši šim līgumam Winergy apņēmās pārņemt jau pastāvošās SIA KER - Klimata un enerģijas risinājumi saistības pret banku.

Ceturtdien uzņēmums Winergy, tā meitas sabiedrības un lielākais akcionārs Wind One vērsies pie valsts amatpersonām, lūdzot steidzamības kārtā iesaistīties situācijas risināšanā, lai nepieļautu apzinātu investīciju aizskārumu un uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ja situācija tuvākajā laikā netiks atrisināta, uzņēmumu akcionāri būs spiesti vērsties starptautiskajās institūcijās pret Latvijas valsts rīcību, nerespektējot starptautiskās saistības par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo investīciju apmēru,» uzsver kompānijas pārstāvji.

Iesniegumā teikts, ka Winergy ir pilnībā gatava segt savas saistības pret Norvik banku, ja valsts atcels nepamatotos arestus un piedalīsies kā starpnieki pārkreditācijas darījuma noslēgšanā.

Iesniegumā teikts, ka kredītsaistību izpilde nav iespējama Norvik bankas rīcības dēļ, kas norāda uz bankas patieso vēlmi – Winergy grupas aktīvu pārņemšanu, nevis aizdevumu atgūšanu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Winergy maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Kreditori savas prasības var pieteikt viena mēneša laikā. Kā liecina informācija, par maksātnespējas administratori iecelta Una Zakrevska.

Septembra beigās uzņēmums Winergy, tā meitas sabiedrības un lielākais akcionārs Wind One vērsies pie valsts amatpersonām, lūdzot steidzamības kārtā iesaistīties situācijas risināšanā, lai nepieļautu apzinātu investīciju aizskārumu un uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ja situācija tuvākajā laikā netiks atrisināta, uzņēmumu akcionāri būs spiesti vērsties starptautiskajās institūcijās pret Latvijas valsts rīcību, nerespektējot starptautiskās saistības par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo investīciju apmēru,» uzsvēra kompānijas pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 71 komercķīla, bet 59 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi bioetanola un pārtikas spirta, alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunpagasts Plus, kā parādnieku norādot uzglabāšanas un noliktavu saimniecības SIA JP Termināls. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa ir 20,7 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Norvik banka.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums Analoria Limited, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma iznomāšanas SIA Sorteks. Komercķīlas vērtība ir 10,4 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Reverta.