Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pēc EM aplēsēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta izstrādei nepieciešamais finansējums veido 8% no kopējām vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības izmaksām.

Viena kvadrātmetra izbūve maksā aptuveni 1300 eiro. Līdz ar to, lai uzceltu vairāk nekā 3000 m2 lielu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku (60 dzīvokļi, katrs 50m2) ir nepieciešams ~3 900 000 eiro liels finansējums.

Šīs izmaksas iespējams būtiski samazināt, ja katrai ēkai netiek izstrādāts projekts, bet ir iespējams izvēlēties jau sagatavotu tipveida projektu, kas būtu ar paaugstinātas energoefektivitātes risinājumiem, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas.

Tipveida būvprojektu izstrāde dos ieguldījumu vairāku nozaru izaugsmē - būvniecības nozarei, veicinot jaunu, energoefektīvu mājokļu būvniecību, kokrūpniecības nozarei, veicinot pieprasījumu un koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā, kā arī nekustamā īpašuma tirgus attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai (dzīves līmeņa uzlabošana, ekonomikas stimulēšana). Tādējādi tiks sekmēta Covid-19 radītās negatīvās ietekmes uz tautsaimniecību novēršana, sniegts ieguldījums tautsaimniecības stimulēšanā, kā arī radīta pozitīva ietekme uz Latvijas enerģētikas un klimta mērķu sasniegšanu (paaugstināta ēku energoefektivitāte, plašāk izmantoti atjaunojamie energoresursi ēkās, samazinātas radītās SEG emisijas).

Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%, kas liecina, ka daudzdzīvokļu dzīvojamais ēku segments nolietojas un neatjaunojas. Valsts un privātā sektora kopējais uzdevums ir attīstīt ilgtspējīgu nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, nodrošinot mājokļa pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Izmaksu ziņā pieejamu jaunu, videi draudzīgu un zema enerģijas patēriņa mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, kas netieši izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija.

Lai veicinātu koksnes būvizstrādājumu izmantošanu ēku būvniecībā, 2017.gadā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"". Atbilstoši jaunajam regulējumam Latvijā atļauts būvēt līdz pat 18 metriem un 6 stāviem augstas jaunas dzīvojamās ēkas, izmantojot koksnes būvizstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā šodien prezentēs būvniecības ieceri par biroju ēkas pārbūvi par viesnīcu Brīvības ielā 48/50, Rīgā, liecina informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Publiskās apspriešanas termiņš noteikts no 17.marta līdz 16.aprīlim. Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas prezentācija notiks otrdien plkst.17 videokonferenču platformā "Google Meet".

Būvniecības ierosinātājs ir azartspēļu rīkotājs SIA "Alfor", bet būvprojekta izstrādātājs SIA "Arhitektu birojs Arteks".

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka ēkas īpašnieks ir "Alfor", kas 2016.gadā to par 3,788 miljoniem eiro iegādājās no četrām privātpersonām.

Saskaņā ar Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošajiem noteikumiem "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", izvietot viesnīcu jauktas centra apbūves teritorijā var, veicot paredzētās būves publisko apspriešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvi turpinās Brasas tilta būvniecība, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Šobrīd norit pārvada izbūve Brīvības ielas pusē. No kopējā darāmo darbu apjoma izpildīti aptuveni 70 procenti un darbus plānots pabeigt rudenī.

Izstrādātais būvprojekts paredz, ka Brasas tiltu veido divi, blakus esoši un savstarpēji nesaistīti pārvadi. Duntes ielas pusē paredzētais pārvads jau ir izbūvēts un kopš jūnija pār to atjaunota 11. tramvaja maršruta satiksme. Savukārt Brīvības ielas pusē plānotais pārvads tiek izbūvēts šobrīd.

RD Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods norāda: “Darbi pie otra pārvada izbūves uz priekšu rit raiti - pagājušajā nedēļā veikta pirmā laiduma betonēšana. Paralēli parakstīta vienošanās par Kohēzijas fonda finansējuma piesaisti būvprojekta realizācijai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieczvaigžņu viesnīcas izveidē pretim Dailes teātrim investēs 25 miljonus eiro

LETA, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot apmēram 25 miljonus eiro, ēku Brīvības un Matīsa ielas stūrī, Rīgā, plānots pārbūvēt par pieczvaigžņu viesnīcu, sacīja ēkas īpašnieka un projekta attīstītāja SIA "MJ Development" būvniecības projekta vadītājs Uldis Āns.

Patlaban ir izstrādāts un iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldei ēkas būvprojekts minimālajā sastāvā, bet piektdien, 18.decembrī, noslēdzās ēkas pārbūves sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāti varētu būšot zināmi janvāra sākumā.

Āns sacīja, ka "MJ Development" minētajā ēkā, kuras platība ir vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru, plāno izveidot pieczvaigžņu viesnīcu ar aptuveni 230 numuriem, konferenču bloku, SPA centru ar baseinu, vairākiem restorāniem un bāriem. Tāpat pirmajā stāvā paredzēti vairāki veikali.

"Sabiedriskā apspriešana bija nepieciešama, jo kādreizējo dzīvojamo ēku plānots pārbūvēt par viesnīcu. Ja tās rezultāts būs pozitīvs, plānojam saņemt būvatļauju un aptuveni gada laikā arhitektu birojs "Archab" varētu izstrādāt būvprojektu. Pati būvniecība varētu ilgt aptuveni pusotru gadu," teica Āns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmā standarta klases projekta "Silvas nami" ceturto ēku, kas atrodas Dzelzavas ielā, Purvciemā, blakus Biķernieku mežam.

Dzīvojamajā ēkā kopskaitā ir 67 dzīvokļi, piedāvājot iegādei gan 2 un 3, gan 4 istabu dzīvokļus.

Ceturtās ēkas dzīvokļu platība ir sākot no 41 m2 līdz 73 m2, un tie ir pieejami ar pilno apdari. Šobrīd rezervēti jau 25% dzīvokļu.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē norāda, ka "Silvas nami" dzīvojamo ēku komplekss ar četrām ēkām ir pirmais YIT standarta klases būvprojekts. Ar šo projektu ir izdevies panākt, ka dzīvokļi no jauna attīstītajos projektos ir vēl pieejamāki.

Turpina A.Božē: "Jau sākotnēji projekts "Silvas nami" tika izstrādāts ar mērķi, lai samazinātu kopējo dzīvokļa cenu pircējam. Tātad, plānojot kompaktus un funkcionālus dzīvokļus, kā arī saglabājot Somijai raksturīgos mājokļu standartus, veicinājām jauna mājokļa pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam. Vienlaikus ēkas, tajā skaitā nule kā nodotā māja ir plānota un izbūvēta, ievērojot augstākos energoefektivitātes standartus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši dzīvokļa ekonomiski optimāla uzturēšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas šobrīd virza nekustamo īpašumu tirgu. "Silvas nami" pirmo ēku iedzīvotāji apliecina, ka energoefektivitāte aizvadītajā ziemā, kad tas bija īpaši aktuāli, pozitīvi atspoguļojusies ikmēneša komunālajos rēķinos. Piemēram, 2 istabu un 3 istabu dzīvokļiem vidējās izmaksas ziemas mēnešos bija attiecīgi aptuveni 140 un 240 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kādreizējā velotreka vietā būvēs Valsts drošības dienesta jauno ēku

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā velotreka "Mars" vietā Brīvības gatvē 207 atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad, informē VDD.

VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās, un dienesta rīcībā esošās telpas ir nolietojušās. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus, VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūs neatbilstošas VDD kā NATO un ES dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību.

VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad, lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam koncertdārzam "Pūt, vējiņi!" Jūrmalas parkā, Liepājā simboliski atzīmēti spāru svētki, informē Liepājas dome.

Šobrīd ir pabeigta aptuveni puse no plānotajiem darbiem.

Jaunais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" tiek veidots par mūsdienīgu kultūras telpu, kas būs pieejama iedzīvotājiem. Tur varēs rīkot brīvdabas pasākumus un koncertus lielākam apmeklētāju skaitam nekā līdz šim, kā arī tiks nodrošināti komfortablāki apstākļi gan māksliniekiem, gan skatītājiem.

Nojaukti agrāk estrādi aptverošie žogi un barjeras, koncertdārzu integrējot Jūrmalas parka teritorijā un sasaistot ar pludmales piekrastes zonu, kā arī pārplānoti laukumi un celiņi, lai nodrošinātu pilnīgu vides pieejamību. Norit teritorijā paredzēto celiņu izbūve. Tiek izbūvēts nožogojums ap skatuvi, lai nodrošinātu kontrolētu koncertu apmeklējumu. Ēkai tiek montēti logi un durvis, kā arī top jumta metāla konstrukcijas. Līdz vasaras sākumam plānots pilnībā pabeigt jumta konstrukciju izbūvi virs skatītāju centrālās daļas sēdvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūrmalā atklāj pazemes konteinerus un prezentē pusslēpto pludmales konteineru pilotprojektu

Db.lv, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Salaspils Intermodālā loģistikas centra projektēšanā saņemtas visas būvatļaujas

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica staciju lidostā vēlas būvēt 11 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2020

Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. - 280 milj. eiro robežās.

Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā konkursā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībai starptautiskajā lidostā "Rīga" pieteikušies 11 kandidāti, informē par projekta īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Kvalificēties būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas.

"Gandarī lielais konkursantu skaits. Pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi - iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei," uzskata Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība ir izsniegusi būvatļauju spa centra būvniecībai Liepājas jūrmalā, Miķeļa Valtera ielā, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Lietuvas uzņēmuma "Liepojos kopos" projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai blakus kāpās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi.

Būvniecības ierosinātājs ir Lietuvas uzņēmums "Liepojos kopos". Meta konkursa darba autors ir pilnsabiedrība "ZGT", pasūtītāja izvēlētais būvniecības ieceres izstrādātājs - SIA "K Idea", bet būvprojekta vadītājs - Andris Kokins.

Būvniecības iecere paredz veselības veicināšanas centra būvniecību, kurā sniegtu ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus ar ārstnieciskā minerālūdens pielietojumu. Veselības veicināšanas centra 1.stāvā un pagrabstāvā paredzēta SPA zona ar zemūdens masāžu baseiniem un bērnu baseinu zonu, atpūtas zonu ar saunām, pirtīm un džakuzi baseinu.

Komentāri

Pievienot komentāru