Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunus mikrouzņēmumus varēs veidot līdz nākamā gada jūnijam beigām

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Savukārt attiecībā uz esošajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem paredzēts, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtībai no nākamā gada vairs nevarēs.

Ja mikrouzņēmums saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, tam līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Savukārt, ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Rosinātie grozījumi arī paredz no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izslēgt normas, kas paredzēja no nākamā gada noteikt nozares, kurās uzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Tāpat ar grozījumiem likumā plānots noteikt atbildību, ja mikrouzņēmums kavējis budžetā iemaksājamā mikrouzņēmumu nodokļa termiņu un samazinājis iemaksājamo apmēru. Soda naudu noteiks saskaņā ar nodokļu un nodevu likumu. Savukārt par ceturkšņa deklarācijas neiesniegšanu vai iesniegšanas kavējumu plānots piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legāli strādājoši uzņēmumi bieži neiztur zemākās cenas spiedienu iepirkumos

Rūta Kesnere, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem tiks nodrošināti 15 miljoni eiro ES finansējuma

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Situācija janvārī var būt nekontrolējama, tāpēc bija jāapstādina sociālo iemaksu izmaiņas

LETA, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, analizējot, kāda situācija varētu iestāties no nākamā gada, kad iedzīvotājiem būtu neziņa par to vai viņiem būs darbs, vai uz nodokļa rēķina tiks samazināta alga. «Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina,» skaidroja Kučinskis. Viņa ieskatā, nevar ieviest izmaiņas, nezinot, kā realitātē tas tiks īstenots.

Tāpat neesot normāli, ka nepārtraukti tika papildināts izņēmumu saraksts ar mērķa grupām, uz kurām jaunais regulējums neattieksies.

Savukārt no jaunā gada ir jāsāk darbs no jauna, veidojot jaunu sistēmu. «No jaunā gada sākam darbu no gala un uzņemos visu atbildību par šo,» noteica premjers. Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas attīstība caur Mārupes prizmu

Jānis Goldbergs, 11.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs piedalās pludmales sporta centra "Ruukki" atklāšanā.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Mārupe ir Latvijas supernovads, kuru var uzlūkot kā Latvijas veiksmes stāstu un attīstības atslēgu, raugoties gan uz pasaules ekonomikas vētrām, gan vietējiem virpuļiem.

Tieši politiski lēmumi šobrīd bremzē Mārupi.

"Valsts liedz pašvaldībām kredītus, bet mums kredīti ir vajadzīgi, lai būvētu skolas un bērnudārzus," pauž Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Mārupes piemērs klaji parāda, ka ar labām algām un labiem dzīves apstākļiem latviešu tauta iet vairumā.

Pēc VID norādes, nodokļos Mārupē kopumā gadā tiek nomaksāti 300 miljoni eiro, no kuriem tikai trešo daļu samaksā mazie un mikrouzņēmumi, toties šie uzņēmumi pēc skaita veido lielāko daļu uzņēmumu novadā.

Visu rakstu lasiet 11. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepieļaujama mētāšanās nodokļu jomā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžets ir pieņemts, līdz jaunajam gadam atlikušas vien dažas nedēļas, bet joprojām nav skaidrības par nodokļu režīmu nākamajā gadā

Latvijas nodokļu politikas neprognozējamību kā būtisku mīnusu bieži ir uzsvēruši kā ārvalstu investori, tā vietējie uzņēmēji. Taču šis gads ir viens no katastrofālākajiem piemēriem, kā politiķi var darboties un izturēties pret nodokļu maksātājiem, turklāt tas notiek nebūt ne tajā labvēlīgākajā ģeopolitiskajā situācijā. Ir lielie ārējie izaicinājumi un neskaidrības, kam mēs Latvijā varam tikai mēģināt pielāgoties, tāpēc jo lielāku sašutumu raisa valdības ministru virāžas ar nodokļiem – šobrīd ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām.

Dažs labs ministrs izturas tā, it kā būtu no plaukta nokritis un tikko pamanījis iespējamos riskus, ko budžetā iekļautās un Saeimas nobalsotās nodokļu izmaiņas jau nākamajā gadā var radīt. Pēkšņi kā zvīņas no acīm nokritušas un tapis skaidrs, ka situācija lielpilsētā un Latvijas reģionos ir krasi atšķirīga, ka ne visi mikrouzņēmumi vai nepilnas slodzes strādātāji ir nodokļu shēmotāji vai aplokšņu algu saņēmēji, bet 2017. gads var nest lielu haosu Latvijas uzņēmējdarbības vidē ar nepatīkamām sekām kopējā valsts nodarbinātībā. Te gan jāpiebilst, ka šobrīd tik īsu brīdi pirms gada beigām iestājusies nenoteiktība piemērojamo nodokļu jomā situāciju nekādi nevērš mazāk haotisku un neveicina iedzīvotāju paļāvību vismaz uz tuvāko nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju laikmeta noriets

Māris Ķirsons, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Avots: Pixabay

Piedāvātā mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana no pašreizējiem 15% līdz 25% no neto apgrozījuma un jauni ierobežojumi spiedīs 37 338 mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem izdarīt izvēli.

Informatīvais ziņojums par nodokļiem būtībā paredz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma pakāpenisku ierobežošanu un pielīdzināšanu vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

Tas tiekot izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos, proti, šo nodokli maksā no uzņēmuma apgrozījuma, nevis faktiskās darba algas. Bez tam, pateicoties zemākām nodokļu izmaksām, mikrouzņēmumi savas preces un pakalpojumus var pārdot par zemāku cenu nekā vispārējā režīmā strādājošie uzņēmumi, tādējādi MUN režīms kropļojot konkurenci.

"Tas, ka vairs nebūs MUN, jau vēl nenozīmē, ka visi šajā režīmā strādājošie kļūs par darbiniekiem parastā režīmā strādājošajos uzņēmumos un maksās visus nodokļus, nevis pazudīs ēnu ekonomikā vai dosies peļņā uz ārzemēm," komentē nodokļu eksperte Agnese Pastare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Parlaments ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalsta MUN paaugstināšanu līdz 15% un atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām

LETA, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalstīja likumprojektus, kas paredz no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15% un atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Grozījumus MUN likumā atbalstīja 59 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 18 Vienotības parlamentārieši atturējās.

Līdzīgi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu no nākamā gada. Par šo ieceri bija 65 deputāti, bet 18 Vienotības deputāti atturējās.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, kas paredz nākakmgad MUN likmi noteikt 15%, un no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludina pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā

LETA, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pēdējā darbadienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis Saeimā pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.

Saeimā 20.decembrī pieņemtās un šodien izsludinātās likuma izmaiņas paredz, ka nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro - līdz 12%.

Likumu atbalstīja 78 deputāti, tostarp "Vienotības" parlamentārieši. Vēl desmit deputāti - Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji, Solvita Āboltiņa (V), Andrejs Judins (V) un Jūlija Stepaņenko (S) - balsojumā nepiedalījās. Vienojoties par zemāku MUN likmi mazajiem uzņēmumiem, tika daļēji atbalstīti opozīcijas politisko spēku - "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" - ierosinājumi.

Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem. Šīs izmaiņas tika veiktas saistībā ar atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu nemaksātāji varēs saņemt ģimenes ārsta aprūpi un neatliekamo palīdzību

LETA, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Latvijā atdzimst ražošana?

Santa Purgaile, bankas Citadele valdes locekle, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunākā Citadele Index pētījuma datiem uzņēmēju noskaņojums jau otro ceturksni ir uzlabojies un kopumā liecina par nelielu uzņēmēju optimismu.

Uzņēmēju noskaņojuma indekss šī gada 2. ceturksnī ir 50,73 punkti – indeksa vērtība, kas lielāka par 50 punktiem, liecina par optimismu. Jaunākie Citadeles Index dati liecina, ka šajā ceturksnī īpaši uzplaukusi un optimistiska kļuvusi ražošanas nozare, tā īpaši izceļas starp citām līdzās esošajām nozarēm. Arīdzan ekonomiskie rādītāji norāda uz augšupeju šajā sektorā. Tik optimistisks noskaņojums ražotājiem nav bijis pēdējos trīs gadus. Latvijas rūpnieki šobrīd veiksmīgi izmanto labvēlīgo ekonomisko situāciju pasaulē, un šī gada pirmajos piecos mēnešos ražošana Latvijā augusi divreiz ātrāk nekā ekonomika kopumā. Tā ir ļoti laba ziņa, un, lai rūpniecība turpinātu tikpat sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz. Arī Citadeles uzņēmumu kreditēšanas dati parāda, ka šogad visvairāk finansējuma izsniegts tādiem uzņēmējiem, kas pārstāv rūpniecības un pakalpojumu nozari. Lai sekmētu rūpniecības nozares attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas. Arī pakalpojumu nozare krietni neatpaliek no rūpniecības nozares, tas skaidrojams gan ar iekšējā patēriņa kāpumu, gan eksportējošo pakalpojumu nozaru straujo attīstību pēdējos gados. Citadele kredītos uzņēmējiem šī gada pirmajā pusgadā ir piešķīrusi 91,3 milj. eiro, kas ir par 58% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Skaita ziņā Citadele visvairāk kredītu piešķīrusi lauksaimniekiem, kam pagājušais un šis gads jaunu projektu uzsākšanai bijis ievērojami labāks. Lauksaimnieki projektu attīstībai aktīvi piesaistījuši Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu. Kopumā šī nozare ir spējusi kāpināt eksporta apjomus un liecina par ilgtermiņā stabilu nozari. Šobrīd lielus zaudējumus lauksaimniecības nozarei būs nodarījušas šī gada lietavas, bet lauksaimniecības nozares pārstāvji ir nozīmīgi partneri bankām, un tās ir gatavas sadarboties, kā arī atbalstīt. Vidējās aizdevuma summas attīstības projektiem ir atšķirīgas dažādu nozaru uzņēmējiem – lauksaimniekiem vidējā aizdevuma summa ir 50 000 eiro, toties rūpniecības un nekustamo īpašumu attīstības projektiem - vidēji pusmiljons. Runājot par pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, 23% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka šīs jomas rādītāji ir uzlabojušies. Savukārt ceturtā daļa no aptaujātajiem uzskata, ka turpmāko sešu mēnešu laikā ekonomiskā aktivitāte valstī varētu vēl palielināties, turpretim mazliet mazāk nekā puse no respondentiem norāda, ka tā paliks nemainīga. Jāpiebilst, ka ne tik optimistiski ir uzņēmumi, kas neeksportē, kā arī mikrouzņēmumi, to indeksa vērtība nepārsniedz 50 punktu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izstrādās ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzē

Zane Atlāce-Bistere, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes nozari pārstāvošās uzņēmēju asociācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) un Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) – piektdien, 22. septembrī parakstīja nodomu protokolu, kurā apliecina apņemšanos sadarboties ar trešajām pusēm, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē un panāktu izdevīgāku tiesisko regulējumu.

Abas asociācijas vienojušās panākt, ka ar likuma spēku tiek apstiprināts, ka no 2020. gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas būs 3,00 EUR/stundā, no 2021. gada – 3,20 EUR/stundā, no 2022. gada – 3,40 EUR/stundā. Nodomu protokols pauž apņemšanos sakārtot profesiju klasifikatora grupās 5414 un 5419 iekļautās profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.

DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks un LDBA prezidents Jānis Zeps, parakstot nodomu protokolu, vienojušies, ka abu asociāciju biedri, strādās pie tā, lai, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Modernizē un efektivizē apkures sistēmu Milzkalnes ciemā

Lelde Petrāne, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts – uzņēmums «Šlokenbeka» piesaistījis attīstības finanšu institūcijas ALTUM finansējumu 170 tūkstošu eiro apmērā, lai Milzkalnes ciemā veiktu apkures katla nomaiņu un siltuma padeves sistēmas automatizāciju.

Finansējums uzņēmumam «Šlokenbeka» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no ALTUM «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Apkures sistēmas modernizācija un efektivizācija ir līdz šim apjomīgākais projekts Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē, jo līdz šim katlu māja burtiskā nozīmē tika darbināta «ar rokām». Plānots, ka apkures sistēma tiks nomainīta astoņu nedēļu laikā, un jaunais apkures katls ar augstāku efektivitātes koeficientu savu darbību uzsāks 2018./2019. gada apkures sezonas sākumā, bet ne vēlāk kā šā gada decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālās biznesa īpatnības

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja Zane Driņķe, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei – 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem – 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem – 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem – 23,3 miljonu eiro apmērā.

«Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts atbalsta instrumenti (garantijas, mezanīna aizdevumi), riska kapitāls, biznesa eņģeļi,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Mana pieredze: Atrast meistaru mobilajā lietotnē

Anda Asere, 11.06.2019

Partly līdzīpašnieks Artis Ērglis (no kreisās) un Arnis Celitāns, SIA Partly līdzdibinātājs

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums Partly izstrādājis mobilo lietotni uzticama meistara vai palīga atrašanai dažādu mājsaimniecības darbu veikšanai.

«Piedāvājam aplikāciju, kurā ikviens lietotājs var publicēt dažādu darbu piedāvājumus un atrast nepieciešamo pakalpojuma sniedzēju. Savukārt pakalpojuma sniedzēji var apskatīt šos piedāvājumus un pieteikties sev vēlamajiem darbiem, balstoties uz savām prasmēm, darba vietu un izpildes termiņu. Tas darbojas līdzīgi kā Bolt (Taxify), bet domāts īstermiņa mājsaimniecības darbiem,» stāsta Arnis Celitāns, SIA Partly līdzdibinātājs. Ideja par šādu risinājumu viņam radās jau ap 2012. gadu, bet tolaik tā arī palika plauktā krājam putekļus. Pēc dažiem gadiem viņš iepazinās ar Arti Ērgli, kam arī bija ienākusi prātā līdzīga doma, un abi nolēma pievērsties šīs ieceres attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumus, kuri šovasar iegādājas jaunus klēpjdatorus, planšetdatorus un mobilos telefonus, sagaida mazs, bet patīkams pārsteigums – tirgotāju piedāvājumā ierīču cenas ir par piektdaļu zemākas kā veikalos norādītās

Tā noticis, pateicoties reversajai PVN kārtībai jeb nodokļa apgrieztai maksāšanai, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība nozīmē, ka pārdevējs – PVN maksātājs pārdod preci pircējam – citam Latvijā reģistrētam PVN maksātājam – bez PVN. Savukārt pircējs, sagatavojot PVN deklarāciju, aprēķina PVN un tajā pašā deklarācijā to atskaita kā priekšnodokli. Saskaņā ar jauno kārtību, ja darījums notiek starp diviem reģistrētiem PVN maksātājiem, iegādājoties mobilos telefonus, planšetdatorus, klēpjdatorus un integrālo shēmu ierīces, PVN maksāšana vairs netiek veikta, nodokli uzņēmumam pārskaitot valsts budžetā un pēc tam otram uzņēmumam – no valsts budžeta atgūstot. «Izmaiņas noteikti ir atbalstāmas, un jau šodien redzam, ka tās darbojas. Četru mēnešu laikā Lattelecom iekārtu tirdzniecības apjoms ir manāmi pieaudzis. Ļoti saaktivizējušies vidējie un mazie uzņēmumi, arī mikrouzņēmumi, kuri ir PVN maksātāji, jo sapratuši, ka viņiem reversā PVN sistēma ir izdevīga,» Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants norāda, ka reversais PVN tehnikas precēm ļauj uzņēmumiem saglabāt apritē apgrozāmos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kāpēc zaudējām 60 000 mikrouzņēmumu?

Māris Ķirsons, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada nodokļu reforma, visticamāk, transformēs mikrouzņēmumus. 80% no mikrouzņēmumu nodokļiem aiziet sociālajam budžetam. Vai tiešām mikrouzņēmumi maksā mazus nodokļus? Kāpēc ir vērts saglabāt mikrouzņēmumus?

Noklausies Dienas Bizness žurnālista Māra Ķirsona sarunu ar ABZ Finance vadītāju, finanšu un grāmatvedības eksperti Agnesi Pastari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu režīms – tā ir likumdošana, kas atvieglo dzīvi veselai nodokļu optimizētāju armijai, portālam rus.db.lv norāda AS SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs.

«Nemaksāt nodokļus, tostarp, sociālās iemaksas, tas ir kauns,» viņš saka.

«Kāpēc, pēc Jūsu domām, Latvijā ir vismaz divdesmit profesiju, kuras strādā pelēkajā zonā?» jautā uzņēmējs. «Tādēļ, ka viņi tā vēlas, un kāda daļa ir pieradusi tā darīt. Un citi, kas strādā konkrētajā jomā, pat tie, kuri gribētu maksāt nodokļus, viņi nespēj ar šiem uzņēmējiem konkurēt, jo kaimiņš piedāvā zemāku cenu. Tādēļ arī parādās veselas nozares un cilvēki, kuri strādā ekonomikas pelēkajā zonā, un kļūst aizvien dusmīgāki uz valdību. Vienā brīdī tas novedīs pie logu sišanas vai demonstrācijām – sociālā revolūcija šajā plānā ir neizbēgama.»

Komentāri

Pievienot komentāru