Jūtama likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem 

Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi un kopējais labklājības līmenis audzis, iedzīvotāji to uztver piesardzīgi, secinājusi Swedbank.

Lelde Petrāne, 26.6.2018

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Vairums (52%) atzīst, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% tā uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī valsts likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma rezultāti.

Salīdzinot iedzīvotāju izteiktās prognozes 2017. gada nogalē ar vērtējumu 2018. gada jūnijā, secināts, ka šā gada pirmie seši mēneši lielākajai daļai mājsaimniecību nav nesuši krasas pārmaiņas finanšu jomā – savas ģimenes maciņa situāciju iedzīvotāji vērtē kā mēreni stabilu, bez izteiktiem kāpumiem un kritumiem. Ja aizvadītajā gadā 29% Latvijā dzīvojošo paredzēja, ka 2018. gadā finanšu situācija pasliktināsies, bet 30% – ka uzlabosies, šobrīd šādu scenāriju apstiprinājuši vien 22% un 24%. Tajā pašā laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas savā vērtējumā kļuvuši mērenāki un uzskata, ka ģimenes rocība būtiski nav mainījusies nedz uz slikto, nedz labo pusi – no 41% pērn līdz 52% šī gada jūnijā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinoši biežāk finanšu situācija uzlabojusies Kurzemē, Vidzemē un Rīgā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem (35%) un respondentiem ar augstiem ienākumiem (33%). Savas finanšu situācijas vērtējumā negatīvāki ir vīrieši un iedzīvotāji virs 45 gadu vecuma.

Tāpat kā pērn, kad tika veikts līdzīgs pētījums, arī šobrīd vienīgais faktors, kas pozitīvi ietekmējis mājsaimniecību finanšu situāciju, ir ienākumu izmaiņas. Proti, 73% iedzīvotāju tie auguši vai palikuši nemainīgi. Mēreni negatīvas pārmaiņas, kas atspoguļojušās arī kopējā rocībā, iedzīvotāji pusgada laikā piedzīvojuši saistībā ar drošību par savu darbavietu, valsts un pašvaldību pabalstu apmēru un to pieejamību, kopējo parādu līmeni, uzkrājumu apmēru un spēju «savilkt galus» mēneša beigās. Visbūtiskākos robus Latvijas ģimeņu maciņos šogad iecirtuši pieaugušie ikmēneša izdevumi par mājokli, transportu, pārtiku, kā arī valsts likumdošanas izmaiņas, kas radījušas sadārdzinājumu, piemēram, akcīzes precēm.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

«Iedzīvotāju noskaņojums norāda uz piesardzīgumu un mērenību gan vērtējumā par ģimenes finanšu situāciju aizvadītajā pusgadā, gan arī nākotnes prognozēs. Nenoliedzami, šis gads ir dažādu notikumu bagāts, un tas prasa laiku adaptēties. Plašā nodokļu reforma lielai daļai strādājošo sniedz algas pielikumu, tomēr ar papildu nosacījumiem – jo lielāki ienākumi, jo augstāks nodokļu slogs, savukārt zemāku ienākumu pelnītāji ar apgādājamiem pieaugumu pat nesajūt, vairākos darbos nodarbinātajiem var veidoties nodokļu parāds u.c. aspekti. Tikmēr likumdošanas izmaiņu rezultātā radītais izdevumu pieaugums, piemēram, par degvielu ikdienā atsaucas uz daudziem maciņiem, ko iedzīvotāji izjūt spēcīgāk un attiecīgi arī vērtē negatīvi. Kopumā redzams arī gana skeptisks vērtējums par likumdošanas izmaiņām un to ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem – lielāka sabiedrības daļa šajā jomā paveikto vērtē negatīvi (36%), nevis pozitīvi (27%),» skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Lai gan 2018. gads sācies ne tikai ar ienākumu, bet arī izdevumu pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji arvien optimistiskāk lūkojās nākotnē, prognozējot, ka nākamo sešu mēnešu laikā mājsaimniecību rocība augs vai vismaz paliks nemainīga. Tikai 25% aptaujāto atzinuši, ka nāksies savilkt ciešāk jostas, jo finanšu iespējas varētu pasliktināties. Vēl 2017. gada nogalē šādu negatīvu prognozi izteica teju trešdaļa aptaujāto. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā pusgadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā pusgadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo pusgadu skatās pesimistiski. Zīmīgi, ka, domājot par mājsaimniecības finanšu situāciju nākotnē, pesimistiskāki ir vīrieši, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī gados vecākie Latvijas iedzīvotāji.

Pētījums veikts 2018. gada jūnijā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1000 respondentu izlasi vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Tevi varētu interesēt

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina...

Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts...

Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas...

Pašmāju pircēji maksātspējas dēļ lielākoties izvēlas sērijveida dzīvokļus, tomēr pakāpeniski...

Līdz ar gaidāmajiem jaunajiem regulējumiem klientu digitālai autentifikācijai, kas vēl vairāk...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Jau atkal pēkšņi izdevumi? Pietrūkst naudas svarīgiem tēriņiem? Ne katram cilvēkam ir...

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN)...

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi saņemt pirmos kreditoru prasījumus, aģentūrai LETA pavēstīja...

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties bažām par briestošu globālu...

Mogo Finance un ar to saistītie grupas uzņēmumi, kas specializējas lietotu transportlīdzekļu...

Banku sektora kapitāls šā gada pirmajā ceturksnī bija 3,1 miljards eiro, liecina Latvijas Komercbanku...

Par Baltic International Bank valdes priekšsēdētāju ir kļuvis līdzšinējais bankas valdes priekšsēdētāja...

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no...

Ārvalstu studenti var strādāt 20 darba stundas nedēļā, bet studiju brīvlaikā –...

Tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem uz tehnoloģiju uzņēmumu fona grūti izskatīties nozīmīgiem...