Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām? 

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 05.8.2019

Foto: Publicitātes

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Demokrātisko apģērbu zīmolu piedāvājumam kļūstot arvien plašākam un piedāvājuma apritei – arvien straujākai, mantu apjoms mūsu skapjos pieaug. Kas viegli nāk, viegli iet, tāpēc ar kleitu vienai iziešanas reizei savā skapī nu var lepoties gandrīz vai katra modes dāma. Tomēr diemžēl kvantitāte un zema cena tiek panākta uz kvalitātes rēķina, tāpēc demokrātisko zīmolu izstrādājumu mūžs ir nepiedodami īss un neviens vairs nedomā par to valkāšanu vairākas sezonas pēc kārtas, kur nu vēl noglabāšanu nākamajām paaudzēm. Jau pēc pāris valkāšanas reizēm apģērbi zaudē savu sākotnējo pievilcību un kvalitāti, tāpēc vieglu sirdi no tiem šķiramies un savā skapī dodam vietu jaunām modes vēsmām.

Katru dienu pēc saņemto ziedojumu sašķirošanas mums ir viens liels konteineris ar ātrās modes tekstila izstrādājumiem vai arī citādi savu dzīvi nokalpojušiem apģērbiem un apaviem, ko tālāk nogādājam atkrituma apsaimniekotājiem. Tas nav maz. Tāpēc ļoti svarīgi veicināt katra indivīda atbildību un ikdienas ieradumus, kas var radīt lielāku ietekmi uz vidi, nekā atbildīga atkritumu apsaimniekošana. Pats pirmais solis (vai, patiesībā, tā trūkums) ir saprast – vai katra jaunā manta man tiešām nepieciešama. Nākamais – rūpēties par savas garderobes ilgmūžību un pievērst uzmanību tam – vai izvēlētā lieta nebūs vienas sezonas hits, bet kaut kas, ko varēšu lietot ilgstoši. Vārdu sakot, rīkoties apzināti, nevis impulsu vadīti.

Jau tagad lielu uzmanību no savas puses veltām cilvēku izglītošanai par ilgtspējas (tostarp, vides ilgtspējas) jautājumiem – aptuveni trešā daļa no mūsu atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un pieaugušo izglītošanu. Redzam, ka izvirzīt bērnu domāšanu ir dabiski, grūtāk tas nākas vecākajām paaudzēm. Tomēr ticam, ka tiklīdz tiks sasniegta kritiskā apzināto patērētāju masa, arī ražotāji būs spiesti pielāgoties pieprasījumam. Pirmos iedīgļus varam novērot jau šobrīd – sākot no iespējas nodot nolietoto apģērbu pārstrādei veikalā, kurā tas iegādāts un saņemt atlaidi nākamajam pirkumam, beidzot ar apģērbu kolekcijām, kas veidotas no otrreiz pārstrādātām mantām.

Arī nolietotais apģērbs var kalpot kā vērtīgu izejviela daudz dažādos veidos. Tāpēc kopējais ilgtspējas izaicinājums ir paildzināt katra jau saražotā izstrādājuma lietošanas laiku, lai tādējādi samazinātu ātrās modes aprites ātrumu, kas videi un mums pašiem nodara lielāko postījumu.

[1] Ellen MacArthur Foundation, A new textiles economy: redesigning fashions future, 2017: https://www.ellenmacarthurfoundation.org/assets/downloads/publications/A-New-Textiles-Economy_Full-Report.pdf?fbclid=IwAR2_Te8WSROY1ndD3jRwcMtOXx9KZB-00QjqSBleoyuRN_doUzMC7PH2dbU

Tevi varētu interesēt

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš,...

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka...

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu...

Vides aktīvistu kustība «Extinction Rebellion» pirmdien sākusi nedēļu ilgu «vasaras sacelšanos»...

Simtiem vides aktīvistu pagājušās nedēļas nogalē iebrukuši Garzweiler ogļu raktuvē netālu...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju...

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš,...

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Sākot ar augustu, Zviedrijas mēbeļu un interjera preču mazumtirgotājs IKEA jaunajiem lojalitātes...

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no...

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei...

Lietuva 2020.gadā plāno ieviest papildu nodokli piesārņojošiem transportlīdzekļiem, bet finanšu...

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) uzaicinājusi Engures ostas...

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro,...