Vide

Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām?

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Demokrātisko apģērbu zīmolu piedāvājumam kļūstot arvien plašākam un piedāvājuma apritei – arvien straujākai, mantu apjoms mūsu skapjos pieaug. Kas viegli nāk, viegli iet, tāpēc ar kleitu vienai iziešanas reizei savā skapī nu var lepoties gandrīz vai katra modes dāma. Tomēr diemžēl kvantitāte un zema cena tiek panākta uz kvalitātes rēķina, tāpēc demokrātisko zīmolu izstrādājumu mūžs ir nepiedodami īss un neviens vairs nedomā par to valkāšanu vairākas sezonas pēc kārtas, kur nu vēl noglabāšanu nākamajām paaudzēm. Jau pēc pāris valkāšanas reizēm apģērbi zaudē savu sākotnējo pievilcību un kvalitāti, tāpēc vieglu sirdi no tiem šķiramies un savā skapī dodam vietu jaunām modes vēsmām.

Katru dienu pēc saņemto ziedojumu sašķirošanas mums ir viens liels konteineris ar ātrās modes tekstila izstrādājumiem vai arī citādi savu dzīvi nokalpojušiem apģērbiem un apaviem, ko tālāk nogādājam atkrituma apsaimniekotājiem. Tas nav maz. Tāpēc ļoti svarīgi veicināt katra indivīda atbildību un ikdienas ieradumus, kas var radīt lielāku ietekmi uz vidi, nekā atbildīga atkritumu apsaimniekošana. Pats pirmais solis (vai, patiesībā, tā trūkums) ir saprast – vai katra jaunā manta man tiešām nepieciešama. Nākamais – rūpēties par savas garderobes ilgmūžību un pievērst uzmanību tam – vai izvēlētā lieta nebūs vienas sezonas hits, bet kaut kas, ko varēšu lietot ilgstoši. Vārdu sakot, rīkoties apzināti, nevis impulsu vadīti.

Jau tagad lielu uzmanību no savas puses veltām cilvēku izglītošanai par ilgtspējas (tostarp, vides ilgtspējas) jautājumiem – aptuveni trešā daļa no mūsu atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un pieaugušo izglītošanu. Redzam, ka izvirzīt bērnu domāšanu ir dabiski, grūtāk tas nākas vecākajām paaudzēm. Tomēr ticam, ka tiklīdz tiks sasniegta kritiskā apzināto patērētāju masa, arī ražotāji būs spiesti pielāgoties pieprasījumam. Pirmos iedīgļus varam novērot jau šobrīd – sākot no iespējas nodot nolietoto apģērbu pārstrādei veikalā, kurā tas iegādāts un saņemt atlaidi nākamajam pirkumam, beidzot ar apģērbu kolekcijām, kas veidotas no otrreiz pārstrādātām mantām.

Arī nolietotais apģērbs var kalpot kā vērtīgu izejviela daudz dažādos veidos. Tāpēc kopējais ilgtspējas izaicinājums ir paildzināt katra jau saražotā izstrādājuma lietošanas laiku, lai tādējādi samazinātu ātrās modes aprites ātrumu, kas videi un mums pašiem nodara lielāko postījumu.

[1] Ellen MacArthur Foundation, A new textiles economy: redesigning fashions future, 2017: https://www.ellenmacarthurfoundation.org/assets/downloads/publications/A-New-Textiles-Economy_Full-Report.pdf?fbclid=IwAR2_Te8WSROY1ndD3jRwcMtOXx9KZB-00QjqSBleoyuRN_doUzMC7PH2dbU

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labdarības veikalu tīklam Otrā Elpa jauna vadītāja

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Labdarības veikalu tīkls Otrā elpa rīko mākslas priekšmetu izsoli

Monta Glumane, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zem virtuālās pasaules lupas

Linda Zalāne, speciāli DB, 25.04.2019

«Mēģinām «skatīties ar klienta acīm», tad ir vieglāk pieņemt cilvēku subjektīvo viedokli un izprast negatīvās atsauksmes

pamatojumu. Ļoti novērtējam gan pozitīvus komentārus, gan negatīvus, jo abos gadījumos tie dod mums iespēju novērtēt

padarīto,» stāsta smukuma darbnīcas Amorete vadītāja Lita Goža-Celma.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strausa politika attiecībā uz komentāriem virtuālajā vidē var negatīvi ietekmēt biznesu.

Līdz ar to cilvēku viedokli ir svarīgi uzklausīt, izvērtēt un vajadzības gadījumā reaģēt un labot nepilnības servisā.

«Skaistumkopšanas un spa nozares uzņēmumi izteikti darbojas sajūtu mārketinga jomā, un viens no stūrakmeņiem šo pakalpojumu izvēlē – estētiskais baudījums un atsauksmes. Potenciālajiem klientiem atsauksmes tieši virtuālajā vidē sasniedzamas ļoti vienkārši, līdz ar to uzņēmumiem gan jābūt lietas kursā par to, ko par viņu radītajām sajūtām virtuālajā vidē pauž viņu klienti, gan jāiesaistās sarunās pašiem,» iesaka reklāmas un mediju aģentūras Grizzly Riga vadītāja, stratēģiskā konsultante Sanita Kacuba.

DB uzrunātie skaistumkopšanas uzņēmumi ir vienisprātis, ka mūsdienās virtuālā vide ir klāt esoša un klientu aktivitātes, kas tiek izteiktas pozitīvu un reizēm arī negatīvu komentāru un atsauksmju veidā, nevar atstāt bez ievērības. Pozitīvās atsauksmes dod sparu turpināt iesākto un palīdz «spodrināt sev spalvas», bet reizēm gadās arī pa darvas karotei medus mucā, un tā ir ātri un pareizi jādabū laukā, lai nesabojātu visu saldā medus garšu – šajā gadījumā skaistumkopšanas uzņēmuma reputāciju. Mūsdienās svarīgi ir ne vien vispār reaģēt uz komentāriem, bet to darīt pietiekami ātri, precīzi un pareizi, jo negatīvu ziņu izplatībai virtuālajā vidē mēdz būt sniega bumbas efekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iegādāsies Latvijā pirmās CNG atkritumu izvešanas automašīnas

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 790 000 eiro, iegādājoties Latvijā pirmās piecas CNG jeb saspiestās dabasgāzes atkritumu pārvadāšanas automašīnas.

Plānots, ka automašīnas, kas ir videi draudzīgākas un rada mazāk CO2 izmešu, no šā gada vasaras vidus apkalpos SIA "Eco Baltia vide" klientus Rīgas Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: "Gaisa kvalitāte ir viens no ļoti svarīgiem vides aspektiem, ko būtiski ietekmē transporta radītie izmeši. Jau pagājušajā gadā, vadoties pēc meteoroloģiskajiem datiem, Rīgā gaisa piesārņojums dažubrīd bijis krietni virs normas."

Galvenās šādu automašīnu priekšrocības ir negatīvo oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešu būtisks samazinājums. Tāpat, taču ne mazāk svarīgs, ir iespējamais izmaksu samazinājums par degvielu un transporta uzturēšanu, kas ļaus uzņēmuma autoparku ilglaicīgā periodā plānot un attīstīt vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikali regulāri maldina apmeklētājus ar informāciju par to, cik citi apmeklētāji ietaupījuši iepērkoties, raksta New York Times.

Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības nozares digitalizācija nav luksuss, bet nepieciešamība

Rūta Kesnere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares digitalizācija, īpaši būves informācijas modelēšana 3D vidē (BIM), kuru izmanto projektēšanā, mūsdienās vairs nav kaprīze, bet gan nepieciešamība.

Par to pārliecināti gan lielākie pasūtītāji, gan būvnieki, gan projektētāji. Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa nozares profesionālajā portālā building.lv norāda, ka BIM galvenā atšķirība no parastās, līdz šim izmantotās projektēšanas ir tāda, ka ēka tiek nevis zīmēta, bet būvēta virtuālā vidē, izmantojot dažādas programmas, maksimāli pietuvināti tam, kā ēka vēlāk tiks būvēta realitātē. Līdz ar to, projektējot jeb virtuāli būvējot, iespējams novērst tās nepilnības un nesakritības rasējumos, kādas var rasties, ēku projektējot 2D vidē, kad to nav iespējams redzēt visā pilnībā.

Viena no lielākajiem pasūtītājiem valstī – VAS Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) – valdes locekle Kitija Gruškevica uzsver, ka BIM izmantošanas galvenā priekšrocība ir risku mazināšana jau projektēšanas stadijā, lai iekļautos termiņā, budžetā un kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc tam, kā vērtējam sekmes, ir nozīme?

Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītājs, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm.

Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Viens no pēdējo mēnešu lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācības aizvadot digitālā vidē, ir iespēja pārliecināties, ka skolēni patiešām mācās un apgūst attālinātajās stundās apspriesto mācību vielu. Īpaši gadījumos, kad runājam par skolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ trūkst motivācijas mācīties. Neesot vienā telpā, ir ievērojami grūtāk laikus novērtēt katra skolēna iesaisti un progresu. Tāpēc efektīvākais veids, kā tas atzīts arī OECD rekomendācijās, ir panākt, ka labu, produktīvu mācību procesu atbalsta arī veids, kādā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti. Kā to panākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Rīdziniekiem arī pēc 11. decembra atkritumu apsaimniekošanā saglabāsies līdzšinējā kārtība

Lelde Petrāne, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD) sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanās ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā ārkārtējā situācija.

RD MVD līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām noslēdza 26. un 27. novembrī. Tie stāsies spēkā 12. decembrī un darbosies līdz dienai, kad tiks noslēgts jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums/i ar komersantu/tiem, kas būs izraudzīts jaunā atklātā konkursā, vai arī līdz brīdim, kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par starp Rīgas pilsētas pašvaldību un AS "Tīrīga" noslēgto koncesijas līgumu.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar 2019. gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 2019. gada 11. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību pēc tam, kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru