Mazumtirdzniecība

Otrās elpas dibinātāja: Esam labi pastrādājuši

Anda Asere, 17.05.2019

Elīna Neilande

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Vairāk par sociālo uzņēmējdarbību, labdarības veikaliem un to, ko cilvēki pērk šādos veikalos, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Otrā elpa darbojas jau desmit gadu – kas tagad tā ir?

Mēs lepojamies ar to, ka esam attīstījuši ziedošanas kultūru un likuši padomāt cilvēkiem par savām liekajām un nevajadzīgajām mantām un to, kas ar tām notiek. Otrā elpa desmit gados ir izaugusi par salīdzinoši nopietnu un Latvijā zināmu sociālo uzņēmumu, lai gan oficiāli un juridiski mēs vēl neesam izgājuši šo procedūru un neesam pieteikušies sociālā uzņēmuma statusam. Šo gadu laikā esam izauguši no diviem darbiniekiem līdz 35, un šobrīd mums ir četri veikali – trīs Rīgā un viens Liepājā. Sadarbojamies ar 130 organizācijām, kas pieņem mantas no mums. Šo gadu laikā esam finansiāli atbalstījuši 99 projektus 126 tūkstošu eiro apjomā. Pašiem šķiet, ka esam labi pastrādājuši. Ņemot vērā zemo cenu politiku, mums ir bijis jāsašķiro daudz mantu, lai spētu samaksāt algas, nodokļus, par telpām un vēl ziedot citiem.

Desmit gados esam ziedojuši citām organizācijām divus miljonus vienību. Tas ir ārkārtīgi liels skaitlis, un mums nav, ar ko to salīdzināt, jo nesveram un nerēķinām tonnās. Tie ir aptuveni 50 līdz 60% no kopējā mantu apjoma, ko cilvēki atnes. Savukārt veikalos paliek kādi 30 līdz 40% mantu. Katru gadu attīstās ziedojumu kultūra, aug to apjoms, bet līdz ar to arī esam kļuvuši par tādu kā šķirotāju vai starpnieku, kas daļu tekstila novada atkritumos.

Cik liela daļa no tā, ko cilvēki atnes un domā, ka tas ir noderīgs vēl kādam, tomēr beigās, izrādās, jāmet atkritumos?

Kādi 15 līdz 20%.

Tas ir daudz vai maz?

Patiesībā tas nav tik daudz, un mēs par to nedusmojamies, jo varbūt viņi negrib, ka tas nonāk atkritumos, un viņi cer, ka mums ir iespēja to kaut kā vēlreiz pārstrādāt, realizēt. Pārstrādes mums nav, bet iespēju robežās mēģinām atdot organizācijām, kas ar to kaut ko dara. Taču uz kopējo apjomu tas ir mazs procents. Ja varētu pārstrādāt, iespējams, atkritumu apjoms būtu vēl lielāks.

Nupat, ziemā, bijām aizbraukuši uz Igauniju, kur bija konference par tekstila pārstrādes jautājumiem. Iepriekš bijām satraukušies, ka sadzīves atkritumos nonāk milzum daudz tekstila un tā apjoms aug. Man šķita, ka tā ir Latvijas problēma, ka pie mums nepārstrādā tekstilu, bet tā ir liela mēroga problēma, ne tikai mūsu.

Šobrīd jums ir četri veikali. Vai ir paredzēts vēl kāds?

Šim gadam ar četriem pietiks. Mums ir ļoti liels nerealizēto mantu apjoms, kas pat mazliet biedē, jo nav arī tā, ka gribam piegrūst visu Latviju ar tām. Ceram, ka līdz 2025. gadam būs jaunumi saistībā ar tekstila pārstrādi, un domājam tajā iesaistīties.

Kā izvēlaties, kurām organizācijām palīdzēt?

Mums ir tik daudz mantu, ka neizvēlamies, – ja kāds ir gatavs ņemt, brauciet tikai pakaļ! Arī paši aizvedam, protams, bez maksas. Nesen mājaslapā ielikām sadaļu «Mantu saņēmējiem», lai organizācijas pašas var pieteikties. Esam gatavi dalīties.

Kā laika gaitā mainās pircēji? Kā zināt, ko likt veikalā un ko nodot tālāk?

Ir divas pircēju grupas – vīrieši, kuri pērk grāmatas, plates, audio un video lietas, un sievietes vecumā no 30 līdz 50 gadiem, kuras nāk pirkt drēbītes un aksesuārus. Mainījies ir tas, ka cilvēki meklē kvalitāti. Un tas, ko veikalos pārdodam, pārsvarā ir ilgtspējīga mode un atbilst šim kritērijam pēc dizaina vai kvalitātes. Tas nebūs masveida T-krekliņš, kas pēc dažām mazgāšanas reizēm nebūs lietojams.

Jūsu veikalos kastes ir pilnas ar lietām, ko cilvēki nodod. Tas liek aizdomāties par patēriņu. Kā jums izskatās – vai cilvēki kļūst atbildīgāki savā patēriņā?

Ātrā mode, ātrā ēdināšana un digitālais laikmets mums iemāca visu gribēt ātri – sākot ar informāciju un beidzot ar drēbēm. Tā ir šī laikmeta iezīme. Esam tādā stadijā, ka ir «jāatēdas». Taču jāņem vērā, ka Latvijā svarīga loma ir ekonomiskajam faktoram. Mums ir ļoti daudz trūcīgu cilvēku, kuri daudz ko nevar atļauties, un viņiem kaut kā sevi ir jāpiepilda – gan ar ēdienu, gan apģērbu, lai var ātri nopirkt un labi justies. Es nekad nenosodu cilvēkus, kuri izvēlas tērēt naudu ātrās modes zemo cenu veikalos, jo viņiem vienkārši nav citas izejas. Un jāatzīst, ka arī es pati dažkārt pērku tajos apģērbu, visbiežāk bērniem.

Rodas iespaids, ka daļa cilvēku savas mantas vispirms cenšas pārdot ss.lv, andelemandele.lv un Facebook grupās, un tad pārpalikušo aiznes uz Otro elpu.

Ļoti priecājos, ka cilvēki ir gatavi tirgoties un pirkt cits no cita, tā arī ir laba tendence. Taču tas, ka citi tirgo savas mantas paši, mūs īpaši neietekmē, jo tiem, kas ziedo, negribas un nav laika krāmēties ar tirgošanos pašiem.

Arī mēs esam sarunājuši tirgoties andelemandele.lv, drīzumā mums tur būs profils, jo mums ir arī tādas lietas, kuru pircēji neatnāk pie mums uz veikalu, jo tās ir pietiekami vērtīgas un mēs gribētu adekvāti par tām saņemt. Kad veikalā nonāk tiešām vērtīgas lietas, kurām nosakām salīdzinoši augstu cenu, saņemam neizpratni, kāpēc mēs tik dārgi gribam to notirgot, lai gan patiesībā prece ir tā vērta.

Pati arī arvien iepērkaties Otrajā elpā?

Jā, es esmu Otrās elpas fans, visbiežāk pērku apģērbu un grāmatas. Domāju, ka visi, kas pie mums strādā, ir izteikti Otrās elpas fani. Diezgan mērķtiecīgi būvējam komandu, un tie, kuri te strādā, zina, kāpēc to dara.

Kādi ir nākotnes plāni?

No biznesa viedokļa – šogad paplašinām komandu vadības līmenī. Tas ir izaicinājums, jo esam sasnieguši līmeni, kad noturēt šo vezumu manā un veikala vadītāju personā vairs nav iespējams. Esam pārmaiņu procesā, lai sakārtotu sistēmu un uzturētu uzņēmumu pieaugšanas fāzē.

Kā ir nodot vadības grožus?

Es to daru ļoti labprāt, jo gribu nodalīt sfēras, sadalīt pienākumus. Tas ir veselīgi. Pēc desmit gadiem saprotu, ka visu nevaru un vairs arī negribas. Ir skaidrs, ka tagad ir vai nu jāatpūšas, vai jāmeklē citi izaicinājumi.

Visu interviju lasiet 17. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru