No Latvijā iegādātiem medus paraugiem 70% jeb 14 no 20 neatbilst autentiska medus standartam, informēja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāvji, atsaucoties uz Igaunijas laboratorijā "Celvia CC" veiktajiem medus paraugu analīžu rezultātiem.

Tostarp par neautentisku medu analīzēs noteikts SIA "Vinnis" liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu "Maxima" privātā zīmola "Favorit" medus produkti, "Maxima" veikalā iegādāts "Medaus pirkliai" medus, "Lidl" veikalā iegādāts "Maribel" krēmīgais ziedu medus un šķidrais ziedu medus, "Lidl" veikalā iegādāts "Mazurskie Miody" dažādu ziedu medus, veikalā "Mere" iegādāts "4 seasons food" dažādu ziedu medus, kā arī atsevišķi "Rimi" privātā zīmola "Rimi Smart" un "Rimi" medus produkti.

Biedrībā skaidro, ka Eiropas Padomes direktīvā par medu tiek uzskatīta dabīga, salda viela, ko ražo "Apis mellifera" bites no augu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcēj-insektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Visā Eiropas Savienībā šī gada 12. oktobrī stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas paredz vienota papildu degvielas marķējumu ieviešanu Eiropā.

Jaunās etiķetes būs gan uz degvielas bākas vāciņa transportlīdzekļiem, kuri tiks ražoti sākot no šī gada oktobra, gan transportlīdzekļa rokasgrāmatās, kā arī degvielas uzpildes stacijās un automašīnu tirdzniecības vietās.

Tā kā jaunā direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu stāsies spēkā šī gada 12. oktobrī, transportlīdzekļu ražotāji un degvielas uzpildes stacijas sāks izvietot etiķetes pārejas periodā pirms šī datuma.

AS Virši-A Biznesa attīstības vadītājs Lauris Kalve norāda, ka degvielas uzpildes stacijās etiķetes būs redzamas gan uz pistoles, gan uz degvielas sūkņa, un etiķešu dizains būs tāds pats kā tām, kas atrodas uz jaunajiem transportlīdzekļiem un to rokasgrāmatās – vienīgi izmēri atšķirsies. «Jaunās etiķetes būs kā papildinājums jau esošajai informācijai uz degvielas sūkņiem un pistolēm – degvielas mazumtirgotāju izmantotie un ieviestie degvielu nosaukumi vai zīmoli saglabāsies,» stāsta L. Kalve.

Starptautiskās pretviltojumu operācijas "Viltotā zvaigzne" otrajā posmā vairākās Eiropas valstīs konfiscēti astoņi miljoni viltotu preču un izstrādājumu 120,8 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Patentu valdē.

Saistībā ar viltojumu biznesu arestētas 264 personas. Papildus viltotu izstrādājumu atklāšanai operācija atklāja arī citus smagus noziegumus, piemēram, organizēto noziedzību, kontrabandu, krāpšanu un naudas atmazgāšanu.

Šo operāciju vada Spānijas un Grieķijas tiesībsargājošās iestādes sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), aģentūrām un iestādēm no 17 valstīm - Beļģijas, Čehijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Itālijas, Kipras, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Portugāles, Rumānijas, Albānijas, Gruzijas, Serbijas, Ukrainas un ASV

Operācijas "Viltotā zvaigzne" pirmais posms norisinājās 2022.gada otrajā pusē, un tās laikā atklātas un konfiscētas viltotas preces 87 miljonu eiro vērtībā, kā arī sākti vairāki simti tiesvedību un arestētas 378 personas.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Draudzīgāk, vienlīdzīgāk, neformālāk, efektīvāk – tā par «tu» lietošanas priekšrocībām iepretim «jūs» saka aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

«Priekšniek, šodien birojā būšu ar novēlošanos. No rīta aizskriešu pie viena klienta. Sazvanāmies!», «Tevi kā uzticamo klientu sveicam dzimšanas dienā!», «Piezvani un pastāsti mums, kā tev klājas!» – šādas frāzes uzņēmumu iekšējā un ārējā saskarsmē ikdienā nav retums. Vai «tu» un «jūs» lietojums ir mainījies pēdējos piecos vai desmit gados? Un ko nozīmē tas, ja mazpazīstams cilvēks otrajā tikšanās reizē saka «tu»?

«Lietišķā etiķete jeb sabiedrībā nerakstītās pieklājības normas paredz, ka pieauguši mazpazīstami cilvēki tiek uzrunāti ar «jūs». Ar «tu» uzrunā tuvākos cilvēkus – ģimenes locekļus, radiniekus, draugus, skolas un studiju biedrus, bērnības draugus, bērnus līdz 16 gadiem, kā arī tos, kurus gribas uzrunāt ar «tu» un kuri to ļauj. Ar «tu» lielākoties uzrunā kolēģus,» stāsta etiķetes pasniedzēja Aija Strautmane. Viņa uzsver – etiķete jeb pieklājības normas palīdz labi saprasties cilvēkiem, palīdz nenodarīt pāri sev un apkārtējiem.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Mūsu LaTS tīkla tirgotāji pilnībā atbalsta valdības lēmumu uz nenoteiktu laiku saglabāt pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā vietējam tirgum raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Šāds lēmums gan pazeminās produktu cenas veikalu plauktos, gan arī padarīs tos pieejamākus pircējiem.

Vienlaikus jāatzīst, ka šīs darbības gala mērķa sasniegšana – palielināt Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu noietu – lielā mērā atkarīgs arī no tirgotāju godaprāta. Ja tirgotājs vienā kastē sajauc kopā Latvijas gurķus ar lētākiem importa gurķiem un pārdod to visu kā vietējo produkciju, tad pieķert viņu nemaz nav tik viegli. Par šādiem efektiem, lai spriež paši augļu un dārzeņu audzētāji – vai tas ir palielinājis viņu audzētās produkcijas pārdošanas apjomus.

Vienlaikus ar šo pircējiem un tirgotājiem pozitīvo lēmumu, notiek arī process, kas apdraud mazo veikalu darbību reģionos. Runa ir par prasību izcelt preces izcelsmes valsti ar karodziņu palīdzību. Šķiet, ka deputāti, dzīvojot lielākajās pilsētās un iepērkoties lielveikalos, kuros cenu zīmes parasti tiek veidotas ar datorprogrammas palīdzību, vienkārši neapzinās realitāti kurā dzīvo mazie reģionālie veikali. Un šī realitāte ir tāda, ka mazajos reģionu veikalos cenu zīmes ļoti bieži vēl tiek rakstītas ar roku. Tagad pie šī roku darba nācis klāt vēl pienākumus rakstīt izcelsmes valstis – runa ir par tūkstošiem cenu zīmju, kas jānomaina ar manuāla darba palīdzību.

Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" lielākais pasūtītājs "Stoli Group" pieņēmis lēmumu mainīt degvīna zīmolu "Stolichnaya" uz "Stoli", pavēstīja "SPI Group", kurā ietilpst arī "Amber Beverage Group" un "Stoli Group", īpašnieks Jurijs Šeflers.

Viņš skaidro, ka tiešā veidā reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, degvīns tiks pārdots un tirgots tikai kā "Stoli". Trīs šī lēmuma virzošie faktori esot Šeflera nostāja pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, "Stoli" darbinieku apņēmība rīkoties, kā arī vēlme precīzi reprezentēt "Stoli" saknes Latvijā.

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli...

"Joprojām esmu lepns par zīmolu "Stolichnaya", tomēr esam pieņēmuši lēmumu pilnībā mainīt zīmolu, jo nosaukums vairs neatspoguļo mūsu organizāciju. Vairāk par visu es vēlos, lai "Stoli" pārstāv mieru Eiropā un solidaritāti ar Ukrainu," uzsver Šeflers.

Tāpat Šeflers min, ka pretēji maldīgam uzskatam, ka degvīni "Moskovskaya" un "Stoli" ir Krievijas izcelsmes produkti, abi šie degvīni ir 100% ražoti Eiropas Savienībā (ES). Tāpat kā līdz šim degvīnus "Moskovskaya" un "Stoli" turpinās ražot Latvijā. Pilnībā visi "Moskovskaya Vodka" un "Stoli" ražošanai nepieciešamie materiāli tiek pārsvarā iegūti tikai no ES valstīm, tostarp spirts, pudeles, etiķetes un citi materiāli.

Patlaban "Moskovskaya Vodka" zīmolvadības komanda gatavo īpašus komunikācijas rīkus, kas pauž zīmola nostāju patērētājiem un aicina iestāties par mieru un brīvību, informē Šeflers. Šie rīki ietver "Limited Edition" jeb ierobežotas pieejamības produktu līniju, POS materiālus un digitālos līdzekļus, kas izveidoti, lai atbalsotu šo vēstījumu sadarbības partneru pusē.

Jau vēstīts, ka "Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 78,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 6% un bija 8,76 miljoni eiro.

Kopš 2015.gada "Latvijas balzams" ir daļa no starptautiska alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerna "Amber Beverage Group", kas strādā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijas valstīs.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Rūpējoties ne vien par savu klientu, bet arī Latvijas bērnu labklājību, darba vides risinājumu uzņēmums “Hestio” svētku gaidīšanas laikā nācis klajā ar īpašu akciju – pērkot kādu no sirsnīgās svētku kolekcijas karstajiem dzērieniem, 1 eiro no katra produkta pirkuma tiks ziedots Bērnu slimnīcas fondam.

“Jau vairāk nekā 15 gadus apkalpojot Latvijas uzņēmumus, varam droši teikt, ka visam centrā ir nevis produkti vai pakalpojumi, bet cilvēki. Cilvēkiem ir svarīga vide: darbā, mājās, ārpus mājas, priecīgos un grūtos mirkļos. Hestio rūpējas to, lai cilvēki justos labi vidē, kurā pavada savu darba dienu. Savukārt, Bērnu slimnīcas fonds rūpējas ne tikai par bērnu fizisko veselību, bet lai grūtā brīdī viņiem blakus ir tuvākie cilvēki un visatbalstošākā vide, Vecāku māja tam ir lielisks piemērs. Ņemot vērā, ka esam paši sākuši grauzdēt kafiju un tuvojas svētku laiks, vēlējāmies saviem klientiem dot ko vairāk nekā tikai garšīgu dāvanu uz svētkiem. Mūsu jaunie, sirsnīgie dzērieni ir iespēja pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas ir jums apkārt - kolēģiem, darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem, un vienlaikus izdarīt labu darbu - atbalstīt Bērnu slimnīcas fondu,” akcijas ideju skaidro Gustavs Dreimanis, “Hestio” Mārketinga departamenta vadītājs.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā tiek ražots gaišais alus.

Kā liecina uzņēmuma pārdošanas apjomi, šogad par vairāk nekā 10% pieaudzis pieprasījums pēc SIA «Bauskas alus». Tāpat alus ražotājs turpina attīstīties eksporta virzienā un alus ieinteresējis arī itāļus.

«Ja runājam par alu, tad es domāju, ka esam piesaistījuši «premium» klasi jeb alus baudītājus, piedāvājot pavisam jaunu alus šķirni – Latvijas 100. Pie šī produkta mēs strādājām gandrīz gadu, ar dažādām izejvielām, lai atrastu īpašo garšu,» stāsta SIA «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece.

Alus sezona sākas aprīlī, bet pieprasījums sāk nedaudz kristies jau jūlijā un augustā. «Vasarā ir bijis tā, ka šodien saražo un tajā pašā dienā arī nogādā klientam. Jūnijs bija tāds, ka izlīdām caur adatas aci, bet spējām nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu,» stāsta uzņēmuma komercdirektore. Ziemā apgrozījums ir mazāks. «Tā ir runga ar diviem galiem – varētu vairāk eksportēt, bet tajā pašā laikā tām valstīm, uz kurām eksportējam, alus ir nepieciešams vasarā. Jūnijā bija rekordlieli pārdošanas rezultāti un mēs nekad tik daudz nebijām pārdevuši. Ja būtu lielāks eksporta pieprasījums, tad mēs nespētu nodrošināt. Ir jādomā par inovatīvu produktu, kam būtu pieprasījums arī ziemā,» teic D.Solzemniece.

Investīcijas produktu iepakojumā ir nepieciešamas, lai pilnveidotu funkcionalitāti un dizainu, bet tām nevajadzētu būtiski ietekmēt produkta gala cenu

Vērtējot Latvijas tirgu, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša pauž, ka, viņasprāt, esam pārmaiņu vidū, jo tirgū pamanām galēji atšķirīgus piemērus. «Ir ražotāji, kuri seko pasaules tendencēm un inovācijai, bet ir arī tādi, kuri joprojām pieturas pie košiem, bieži vien par produktu dārgākiem iepakojumiem. Mūsu aprēķini liecina, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojuma veidiem, varētu būt pat 30–40% robežās,» viņa skaidro.

Bez ieguldījumiem neiztikt

Iepakojums ir nozīmīga daļa no ražošanas procesa, tādēļ, izvērtējot un lemjot par jaunu ražošanas līniju iegādi vai uzlabojumiem esošajos ražošanas procesos, vienmēr tiek skatīti arī iepakojuma pilnveidošanas jautājumi, atzīst Food Union mārketinga direktore Ieva Ražinska. «Gluži kā nemitīgi attīstām un uzlabojam produktus, regulāri pilnveidojam arī to iepakojumus. To darām plānveidīgi, ņemot vērā mainīgās patērētāju vajadzības, tirgus tendences, kā arī normatīvus un regulējumu. Pirmkārt, mums kā pārtikas produktu ražotājam ir svarīgi, lai iepa- kojums pildītu savu galveno uzdevumu – nodrošinātu funkcionālu, drošu un kvalitatīvu aizsardzību pret ārējo vidi. Svarīgi arī, lai iepakojumam būtu tikai tam vien raksturīgs dizains un forma, lai patērētājam būt vieglāk produktus atrast veikalu plauktos un atšķirt tos no citiem līdzīgiem produktiem. Piemēram, tīrkultūras pudeles forma ir jauninājums piena kategorijas plauktos Latvijā. Tā tika īpaši izstrādāta uzņēmuma vajadzībām, balsoties uz tendencēm citur pasaulē. Pudeles etiķetes dizains tapis tepat Latvijā,» viņa klāsta.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

“Bauskas alus” radījis jaunu produktu – “Bauskas alus Klasika”.

“Mūsu mērķis ir turpināt “Bauskas alus” tradīciju saglabāšanu, jau kopš 80. gadu sākuma Latvijā nodrošinot nemainīgu alus kvalitāti un garšu, kas ir plaši zināma un iecienīta alus baudītāju vidū. Tādēļ jaunais lāgera tipa alus “Klasika” ne tikai paplašina “Bauskas alus” piedāvājumu, bet arī stiprina un apliecina zīmola pamatvērtības, kas balstās ilggadējā alus brūvēšanas tradīciju uzturēšanā un mūsu alus meistaru pieredzē. Savukārt saikni ar vēsturi apliecina ne tikai klasiskā garša, bet arī produkta dizains, kas tapis, iedvesmojoties no 1983. gada “Bauskas alus” etiķetes,” komentē Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

“Lai radītu “Bauskas alus Klasiku”, īpašu uzmanību pievērsām izejvielu kvalitātei – rūpīgi izvēlētam iesalam un maigajām apiņu notīm, kas līdzsvaro garšu. Izšķirošs ir arī raudzēšanas process - alus top atvērta tipa kublos, kur laikam ir sava nozīme un alus var attīstīt savu pilno raksturu,” komentē "Bauskas alus" ilggadējā vadošā alus meistare Valentīna Ribakova.

Valsts policija pabeidz izmeklēšanu tā dēvētajā «Nanotehnoloģiju lietā», par ko tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu saistībā ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu piegādi Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas Satiksme». Par minēto noziedzīgo nodarījumu aizdomās tiek turētas četras personas, kuru rīcības sekas izmeklēšanas ieskatā radījušas zaudējumus Rīgas pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu uzsākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti. Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija.

Izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā ieņemtā amata pienākumus pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.

Mūsdienās uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta attīstības iespējas vairs būtiski neietekmē, jo modernās tehnoloģijas un internets visiem komersantiem sniedz vienlīdzīgas iespējas.

To DB norāda SIA Amati projekts valdes locekle Elīna Kaļva. Viņas radītais uzņēmums, kas savu darbību sāka īpašnieces garāžā, nodarbojas ar digitālās drukas un mārketinga pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn SIA Amati projekts apgrozījums pieckāršojies, 2017. gadā sasniedzot 40,1 tūkstoti eiro. E. Kaļva izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem tehnikā un uzņēmuma paplašināšanos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kopš šā gada rudens uzņēmums Amati projekts, kas darbojas ar zīmolu Amati print, strādā pašu spēkiem renovētās telpās Balvu pilsētas centrā un nodarbina trīs cilvēkus. «Sākumā strādāju viena pati, tēta birojā man bija savs galds, kur darbojos ar mazajiem printeriem, griešanas aparātiem un citu tehniku. Ikreiz, nopērkot kādu jaunu iekārtu, sapratu, ka vietas kļūst arvien mazāk, tāpēc šī gada vasarā iegādājos ēku, kur strādājam arī šobrīd. Pirms tam pāris gadus darbojāmies piemājas garāžā, kurā bija ierīkota darbnīca. Daudzi veiksmīgi uzņēmēji savu biznesu sāk tieši garāžā, ceru, ka tas nesīs veiksmi arī mums,» smej E. Kaļva.