Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Vai neesat domājuši palielināt vietējās izcelsmes cūkgaļas izmantošanu? Kādēļ tik liels ir importa īpatsvars?

Tuvākajos gados noteikti neplānojam palielināt vietējās izcelsmes cūkgaļas iepirkšanu. Tas būtu neprāts. Gan tāpēc, ka cūku mēra dēļ ir samazinājies cūku skaits, gan tādēļ, ka vietējie zemnieki nespēj nodrošināt vajadzīgo kvalitāti un apjomus. Cūkgaļu mēs pārsvarā importējam no Beļģijas. Mums galvenie kritēriji, iepērkot gaļu, ir kvalitāte, stabilas piegādes un spēja nodrošināt nepieciešamos apjomus.

Vai jūsu nozarē – gaļas izstrādājumi – dominē cena vai kvalitāte? Vai ir vērojama tendence, ka pircēji izvēlas premium produktus?

Pasaulē ir vērojama tendence, ka olbaltumvielas dominē pār ogļhidrātiem. Tas, protams, nāk mums par labu, jo olbaltumvielām bagātu produktu patēriņš pieaug. Tajā pašā laikā mēs strādājam parastajā, nevis premium segmentā, jo mums vienkārši nav tādu izejvielu. Piemēram, slavenais prošuto šķiņķis tiek ražots no īpaši audzētiem lopiem, un to iepirkuma cena ir ļoti augsta. Jāteic, ka Latvijas gaļas produktu pircēji ir ļoti konservatīvi, kas nevēlas īpašas inovācijas un dod priekšroku labas kvalitātes vidējās klases gaļas izstrādājumiem. Pircējiem ir svarīga gan kvalitāte, gan cena. Ja runājam par kvalitāti, tad daudzi ražotāji diemžēl nodarbojas ar negodīgu mārketingu. Piemēram, uz etiķetes ir norādīts, ka izstrādājums satur 90% gaļas, kas tehniski nav iespējams. Jo saskaņā ar ES regulējumu gatavos gaļas izstrādājumos, piemēram, desās, cīsiņos utt., par gaļu netiek uzskatīts speķis, cīpslas, āda, kauli, mehāniski atdalīta gaļa, subprodukti. Līdz ar to ir skaidrs, ka saražot tādu desu vai cīsiņus, kuros nav nedz speķa, nedz ādas, nedz mehāniski atdalītas gaļas, bet ir tikai 100% gaļa, nemaz nav iespējams. Augstākais iespējamais gaļas procents ir 85%. Ja kāds ražotājs savai produkcijai norāda augstāku gaļas procentu, tad skaidrs, ka tas ir negodīgs mārketings. Piemēram, Vācijas tirgū jūs neatradīsiet gaļas izstrādājumus bez E vielām un ar 90% gaļas. Tāds ražotājs, kas kaut ko tādu norādītu uz etiķetes, tūdaļ tiktu iesūdzēts tiesā.

Visu interviju lasiet 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers: Ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums jebkuram

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ražotnes modernizācijā investēs 1,46 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu un dārzeņus lielās saimniecībās

LETA, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji noskaitušies par Granīta ielas bīstamības ignorēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %. IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī (procentos)

2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd skaidrs ir tas, ka Ķīnas koronavīrusam būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Tādējādi trieciens tas būs arī Eiropas ekonomikai.

Uz to uzmanību vērš gan privāto banku, gan pašu vecā kontinenta institūciju pārstāvji. Sagaidāms, ka reģionā pa dubļiem turpinās kulties, piemēram, ražošana. Šā mēneša Eurostat dati jau atklāja, ka decembrī eirozonas rūpnieciskā ražošana gada skatījumā sarukusi par 4,1%. Turklāt vārgāka izskatījās arī reģiona mazumtirdzniecība, kas gada laikā decembrī auga vien par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Eiropas Komisija (EK) likusi nojaust, ka Ķīnas vīrusa efekts var nozīmēt vēl vājāku reģiona ekonomikas dinamiku. Tā norāda – kamēr daži riski ir mazinājušies, parādījušies arī jauni. Rezultātā šobrīd EK sagaida, ka reģiona tautsaimniecība šogad augs par 1,2% un nākamgad – par 1,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No OIK tirgus izstumtais Jumis Geo cer uz sadarbību

Armanda Vilcāne, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo, kam 2018. gada vasarā anulēta atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, aicina Ekonomikas ministriju (EM) diskutēt par izlīgumu

Jumis Geo pieteikums par EM lēmuma atcelšanu šobrīd tiek skatīts Administratīvajā rajona tiesā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis uzskata, ka tiesvedības turpināšana neatbilst valsts interesēm un kaitē Latgales reģiona ekonomikas izaugsmei, tāpēc šajā lietā būtu nepieciešams diskutēt par izlīgumu. Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros uzņēmumam atcelta 2018. gada 16. jūlijā. EM iepriekš skaidroja: šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, kā iekārtu kopums tā nebija gatava ekspluatācijai.

Meklē iespējas

Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkam ir potenciāls kļūt par vienu no Latgales attīstības centriem, taču šobrīd šīs iespējas ir apdraudētas, pauž E. Romanovskis, uzsverot, ka EM lēmums anulēt atļauju skāris aptuveni desmit projektus, kuri īstenoti sadarbībā ar Jumis Geo. «Koģenerācijas stacija ar siltumenerģiju nodrošināja blakus esošo ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi, taču nākotnē stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā, kā arī Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Tāpat šobrīd notiek darbs pie energoefektīvu gaismošanas iekārtu un elektroietaišu ražotnes izveides, metālapstrādes un energoiekārtu ražošanas ceha būvniecības, kā arī industriālo kaņepju pārstrādes projekta,» atzīmē E. Romanovskis, piebilstot, ka šajos projektos kā sadarbības partneri pētniecībā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā iesaistīti arī Latvijā vadošo augstskolu pētnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs straujāks

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams gatavs paaudžu maiņai

Anita Kantāne, 30.09.2019

Pārtikas tehnologam Latvijā ir jāatbilst pasaules līmenim, jo vietējais tirgus ir mazs, akcentē ilggadējā AS Latvijas balzams galvenā tehnoloģe Aija Zablocka un amata pēctece Dina Aļeņina.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenā tehnologa nomaiņai AS Latvijas balzams gatavojas mērķtiecīgi.

Tradicionālo Latvijas balzama alkoholisko dzērienu ražošanā nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas bija viens no iemesliem, lai ilggadējā galvenā tehnoloģe Aija Zablocka pirms došanās pensijā ikdienā kopīgi pildītu amata pienākumus ar savu pēcteci Dinu Aļeņinu. A. Zablocka par ražošanas procesu un tehnologa pienākumiem saka: «Ja Latvijas balzamu salīdzina ar cilvēka organismu, tad ražošanas procesu var pielīdzināt sirdij, laboratorija ir kā acis, kas tehnologam parāda, kurā virzienā jāskatās, bet tehnologs ir kā kakls, kurš groza galvu vajadzīgajā virzienā.»Tehnologa darbam ir trīs galvenās pienākumu sadaļas – tehnoloģiskās dokumentācijas uzturēšana, jaunu dzērienu izstrāde un operatīvās ikdienas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru