Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Vai neesat domājuši palielināt vietējās izcelsmes cūkgaļas izmantošanu? Kādēļ tik liels ir importa īpatsvars?

Tuvākajos gados noteikti neplānojam palielināt vietējās izcelsmes cūkgaļas iepirkšanu. Tas būtu neprāts. Gan tāpēc, ka cūku mēra dēļ ir samazinājies cūku skaits, gan tādēļ, ka vietējie zemnieki nespēj nodrošināt vajadzīgo kvalitāti un apjomus. Cūkgaļu mēs pārsvarā importējam no Beļģijas. Mums galvenie kritēriji, iepērkot gaļu, ir kvalitāte, stabilas piegādes un spēja nodrošināt nepieciešamos apjomus.

Vai jūsu nozarē – gaļas izstrādājumi – dominē cena vai kvalitāte? Vai ir vērojama tendence, ka pircēji izvēlas premium produktus?

Pasaulē ir vērojama tendence, ka olbaltumvielas dominē pār ogļhidrātiem. Tas, protams, nāk mums par labu, jo olbaltumvielām bagātu produktu patēriņš pieaug. Tajā pašā laikā mēs strādājam parastajā, nevis premium segmentā, jo mums vienkārši nav tādu izejvielu. Piemēram, slavenais prošuto šķiņķis tiek ražots no īpaši audzētiem lopiem, un to iepirkuma cena ir ļoti augsta. Jāteic, ka Latvijas gaļas produktu pircēji ir ļoti konservatīvi, kas nevēlas īpašas inovācijas un dod priekšroku labas kvalitātes vidējās klases gaļas izstrādājumiem. Pircējiem ir svarīga gan kvalitāte, gan cena. Ja runājam par kvalitāti, tad daudzi ražotāji diemžēl nodarbojas ar negodīgu mārketingu. Piemēram, uz etiķetes ir norādīts, ka izstrādājums satur 90% gaļas, kas tehniski nav iespējams. Jo saskaņā ar ES regulējumu gatavos gaļas izstrādājumos, piemēram, desās, cīsiņos utt., par gaļu netiek uzskatīts speķis, cīpslas, āda, kauli, mehāniski atdalīta gaļa, subprodukti. Līdz ar to ir skaidrs, ka saražot tādu desu vai cīsiņus, kuros nav nedz speķa, nedz ādas, nedz mehāniski atdalītas gaļas, bet ir tikai 100% gaļa, nemaz nav iespējams. Augstākais iespējamais gaļas procents ir 85%. Ja kāds ražotājs savai produkcijai norāda augstāku gaļas procentu, tad skaidrs, ka tas ir negodīgs mārketings. Piemēram, Vācijas tirgū jūs neatradīsiet gaļas izstrādājumus bez E vielām un ar 90% gaļas. Tāds ražotājs, kas kaut ko tādu norādītu uz etiķetes, tūdaļ tiktu iesūdzēts tiesā.

Visu interviju lasiet 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers", ieguldot aptuveni 30 000 eiro, atvēris jauna koncepta veikalu tirdzniecības centrā "Sāga". Tas ir pirmais "Forevers" veikals Latvijā, kurā tiek uzsākta uz vietas gatavotu sviestmaižu tirdzniecība, informē uzņēmums.

Tās tapušas sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo un to pagatavošanā tiek izmantoti uzņēmuma ražotie gaļas produkti.

"Forevers" jauno sviestmaižu piedāvājums kā pilotprojekts šobrīd tiks testēts tikai jaunatvērtajā tirdzniecības centrā "Sāga". Tur izvietotais "Forevers" veikals nodrošinās 4 darbavietas.

Jaunā koncepta tirdzniecības platība ir gandrīz 80 m2 liela, un šis ir pirmais "Forevers" veikals, kurā līdzās zīmola ražotajiem gaļas izstrādājumiem un ikdienā nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem, tiek piedāvātas ap 9 dažādām siltām desas un gaļas maizēm.

Šobrīd, ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, jauno produktu līniju var iegādāties tikai līdzi ņemšanai, bet turpmāk šajā "Forevers" veikalā atradīsies arī zona maltītes baudīšanai uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forevers ir atzīts par tirgus līderi Latvijas gaļas produktu ražošanā. Kopš 2003. gada uzņēmums ir saņēmis vairākas atzinības "GADA PRODUKTS" no Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA), kā arī turpina paaugstināt nozares standartus.

Uz doto brīdi uzņēmumā strādā vairāk nekā 750 darbinieki. Katru dienu uzņēmuma kontroles punkts rūpējas par drošību un darbinieku ielaišanu uzņēmumā, sniedzot piekļuvi aptuveni ~1000 cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem un viesiem. Šis skaitlis atspoguļo, ka Forevers saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku piekļuves kontroli un pārvaldību, jo viss process notiek manuāli, līdz ar to arī aizņem daudz laika.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskarās Forevers, ir laika tērēšana, ko rada manuāla darbinieku pārbaude ieejot rūpnīcas teritorijā. Svarīgs aspekts ir arī nodrošināt, lai darbinieki uzņēmuma teritorijā neatrastos alkohola reibumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veikalu tīkla paplašināšanā Forevers investēs 250 000 eiro

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 250 000 eiro, pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” paplašina un modernizē savu tirdzniecības ķēdi, līdz gada beigām plānojot atvērt vēl 10 jaunus veikalus.

Tādējādi tirdzniecības vietu skaits kopumā sasniegs 120 veikalus. Par spīti Covid-19 nestajiem izaicinājumiem, “Forevers” turpina stiprināt savas pozīcijas specializēto gaļas veikalu segmentā, kur pieprasījums pēc daudzveidīga gaļas sortimenta saglabājas nemainīgi augsts. Uzņēmums atzīst, ka pandēmija stimulējusi kāpināt darbības efektivitāti, ieviešot “777” principu - tas paredz, ka gan ražošana un loģistika, gan arī tirdzniecība tiek nodrošināta septiņas dienas nedēļā.

“Strādājot septiņas dienas nedēļā, esam kāpinājuši “Forevers” ražošanas kapacitāti, pārsniedzot 60 tonnu saražotās produkcijas dienā. Ar šādu jaudu spējam nodrošināt savu klātbūtni arī attālos Latvijas reģionos, kur līdz šim mūsu pārstāvniecība nav vai ir nepietiekama faktiskajam pieprasījumam. Izvērsta produkcijas realizācija ļauj pielāgoties tirgus vajadzībām un reaģēt kā uz pircēju pieprasījumu, tā arī atsauksmēm,” informē “Forevers” vadītājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers" pēc izārstēšanās no Covid-19 darbā atgriezušies 13 no 30 saslimušajiem darbiniekiem, informēja kompānijas uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Inga Galkina.

Viņa norādīja, ka ārstēšanos mājas apstākļos vēl turpina 17 darbinieki. Daļa no viņiem patlaban vēl gaida ģimenes ārsta un epidemiologu savstarpējo lēmumu par to, kad stingro izolāciju varēs pārtraukt, ņemot vērā katra individuālā gadījuma slimības gaitu.

Galkina uzsvēra, ka aizvadītajās dienās uzņēmumā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, kas liek piesardzīgi, bet tomēr cerīgi domāt, ka situācija ir stabilizējusies un lokālos saslimšanas gadījumus ar visiem pastiprinātajiem drošības un veselības pasākumiem ir izdevies minimizēt. "Vienlaikus, sekojot līdzi Covid-19 izplatībai sabiedrībā, kā arī apzinoties infekcijas mainīgo dabu, ievērojam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas un atkāpes uzņēmuma iekšienē (..)," teica uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, ieguldot vairāk nekā 115 000 eiro, šogad atvēris piecas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ogrē, informē uzņēmumā.

Ogrē atklātais veikals ir kopumā 100. veikals “Forevers” attīstītajā tirdzniecības tīklā. Uzņēmumā norāda, ka attīstība un tirgus pozīciju stiprināšana specializēto veikalu segmentā ir viens no “Forevers” stratēģiskajiem mērķiem jau vairākus gadus, savukārt šobrīd, pandēmijas laikā, nišas veikali turpina būt stabila pircēju izvēle iepērkoties.

"Šis ir sarežģīts laiks ikvienam uzņēmumam Latvijā, jo pandēmijas radītie apstākļi turpina ietekmēt ekonomiku. Nišas veikali nezaudē savu popularitāti. Analizējot pircēju paradumus, redzam, ka tiek novērtēta iespēja produktus pirkt par zemām - ražotāja cenām, kā arī pircējiem ir svarīgs daudzveidīgs sortiments," komentē Atis Blinds, “Forevers” tirdzniecības tīkla direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nākotnes izaicinājumi daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami

LETA, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers: Ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums jebkuram

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ražotnes modernizācijā investēs 1,46 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem SIA “Forevers” pērn sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,99 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Kā galvenos izaugsmes faktorus gaļas pārstrādes uzņēmums min gaļas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu un sava mazumtirdzniecības tīkla attīstību. Tāpat izaugsme novērojama eksportā. Uzņēmuma apgrozījuma pieauguma temps būtiski pārsniedza gada inflāciju valstī.

Pērn uzņēmuma peļņa sasniedza 5,02 miljonus eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2022.gadā. Šādus finanšu rādītājus izdevies sasniegt, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar pārdošanas kanāliem, preču sortimenta paplašināšanai, konkurētspējīgām cenām un iekšējo procesu optimizācijai.

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs: “Pēdējie gadi uzņēmumam bijuši straujas izaugsmes laiks. Pērn apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. atverot jaunus veikalus, gan optimizējot esošo veikalu darbību. Šobrīd uzņēmuma veikalu tīklā ir vairāk nekā 100 veikalu visā Latvijā, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām. Vairumtirdzniecības segmentā uzņēmums turpināja koncentrēties uz jaunu klientu piesaisti un preču klāsta paplašināšanu vietējās tirdzniecības ķēdēs. Uzņēmums regulāri veic investīcijas ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu augstu produkcijas kvalitāti un izdevīgas cenas, tādā veidā neliekot vilties savam pircējam un nostiprinot to lojalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru