Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Izejmateriālu sagatavošanai tiek pievērsta īpaša uzmanība. «Vienmēr esmu vēlējies darīt kaut ko interesantu un aizraujošu, ar augstu pievienoto vērtību. Ideja par šādu produktu nav jauna, bet Latvijā tā nav attīstīta. Lai radītu augstākās kvalitātes masīvkoka galdu, ir jāiegulda ilgs laiks un lieli līdzekļi – līdz produkta piedāvāšanai galapatērētājam ir pagājuši pieci gadi,» stāsta zīmola radītājs. Narovski produkcija ir unikāla ar to, ka visi izejmateriāli – baļķi – tiek meklēti un iepirkti tikai Latvijā. «Baļķu diametrs nav mazāks par 80 cm tievgalī. Tieši baļķu izmērs ir iemesls tam, kāpēc tos ir tik grūti atrast, pareizi nozāģēt, transportēt un pārstrādāt. Gala apstrāde šāda izmēra galda virsmai ir tikai un vienīgi roku darbs. Dodam otru elpu šiem lielajiem kokiem,» skaidro K. Narovskis.

Zīmols piedāvā divu veidu galdu virsmas – ražotas no vienas veselas koka loksnes vai līmētas no divām daļām, lai koka šķiedra izskatītos kā atvērta grāmata, tā saucamās spoguļvirsmas. Visbiežāk galdu ražošanā tiek izmantoti ozoli un oši. Kā retāki un ekskluzīvāki materiāli tiek atzīti goba un vītols. Katrs produkts tiek izgatavots pēc individuāla pasūtījuma, izvēloties piemērotāko virsmas sagatavi un saskaņojot nianses ar klientu. Šobrīd izvēles iespējas virsmām ir plašas – uzņēmuma noliktavā atrodas vairāk nekā 200 dažāda veida sagatavju. Iespējams, šāda veida izejmateriālu noliktava ir lielākā Eiropā, kuras vērtība, ja pārvērš gatavā produkcijā, ir lielāka par 500 tūkst. eiro. Nākamais noliktavas papildinājums ar izturētām un kaltētām virsmu sagatavēm ir gaidāms tikai 2020. gadā.

Lai galdi tiktu atpazīti kā oriģināli Narovski galdi, nevis pakaļdarinājums, to galos tiek iededzināta logo zīme, virsmas apakšā tiek piestiprināta ID plāksne ar numuru. Pēc šī numura klients arī pēc 15 gadiem varēs uzzināt galda izgatavošanas laiku, ar ko tas ir apstrādāts, kāda veida kājas tam izgatavotas, kuri meistari to taisījuši, un, kas ir interesantākais, vietas koordinātes, kur koks ir audzis.

Konkurences vietējā tirgū gandrīz nav. Produkts ir specifisks, nav salīdzināms ar produkciju, kas ražota, piemēram, no kokskaidu plāksnēm un nopērkama katrā mēbeļu veikalā.

Plašāk lasāms 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi elektroniski!

LASI ARĪ:

Kā top? SIA Morozov&Son mēbeles

Igauņi novērtē latviešu minimālisma Z&Z furniture mēbeles

Sākam biznesu: Katrai lietai sava vieta

Sākam biznesu: No klēpja ar dēļiem līdz uzņēmumam

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jādara tas, ko mīli

Laura Mazbērziņa, 18.04.2019

SIA «Kokradis» īpašnieks Juris Laveiķis ar sievu Elīnu demonstrē gatavo produkciju.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek pārdotas radošā digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" telpas, liecina uzņēmuma vadītāja Artura Medņa ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Darījuma cena 294 600 eiro.

"Baigi negribam pārdot, taču, pa diviem gadiem esam izauguši, un nu vairs tajā nepietiek vietas jauniem kolēģiem," sociālajā tīklā "Facebook" raksta A.Mednis.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka norādītajā vietā šāda veida birojs ir samērā unikāls piedāvājums. Pēc A.Medņa domām, līdzīgu tirgū nav. Tiek pārdota atsevišķa ēka ar savu ieeju, augstiem griestiem un plašiem logiem visā augstumā.

"New Black" birojs atrodas Miera ielā, Rīgā. "Ērta satiksme kā ar sabiedrisko, tā privāto. Blakus dažādi restorāni un pusdienu kafejnīcas, veikali, sporta zāles, baseini, skolas un bērnudārzi," raksta A.Mednis.

Birojs ir pilnībā mēbelēts ar pēc pasūtījuma Latvijā ražotām mēbelēm - iebūvēts skapis drēbēm, skapis dokumentiem, WC, ergonomiska virtuve, pārrunu telpas un galdi - viss veidots no metāla un koka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 12,6%

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sāks 17 miljonus eiro vērto Skanstes teritorijas revitalizāciju

Zane Atlāce - Bistere, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējas dilemma: Jauna sulu spiede vai jauna automašīna?

Laura Mazbērziņa, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1, 84 miljonus eiro, Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas restaurētajos divos korpusos, kur reiz bija zirgus staļļi, nu ir atklāts Restauratoru nams.

Tajā būs moderni aprīkotas darbnīcas mūra un koka restaurācijas praktiskajām darbnīcām un tā ir vienīgā vieta Baltijas valstīs mūra restaurācijas apgūšanai. Iecerēts, ka jaunizveidotais nams būs profesionāļu kaltuve – mācību vidē labi nodrošinātu darbnīcu vieta koka un mūra restaurācijai, sniedzot iespēju praktiskās nodarbībās kursu veidā uzņemt arī citas mērķgrupas specifisku restaurācijas darbu apmācībai.

Sākot no 25. aprīļa, kad tika pieņemts novada domes lēmums par aizņēmumu Valsts kasē, īstenojot Interreg Latvijas – Lietuvas programmu un ieguldot teju 1,5 miljonu eiro Jelgavas novada pašvaldības budžeta līdzekļu, muižas kompleksa ēku pārbūvē noritējuši vērienīgi būvdarbi, divas no vēsturiskajām muižas kompleksa ēkām pārveidojot par Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas mācību korpusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla "Street Food" festivāls radis iespēju darboties arī krīzes apstākļos - sākot no 14. maija "Street -2m- Food" notiks katru nedēļu no trešdienas līdz piektdienai.

Katru dienu iespēja tiks dota tikai 4-5 tirgotājiem - "Street Food" dalībniekiem vienlaikus atrasties Kalnciema kvartāla pagalmā un tiks nodrošināta cilvēku aprites kontrole, lai tiktu ievērotas visas prasības par 2 metru distanci, iespējas dezinficēt rokas un vienlaicīgi kopā atrastos ne vairāk kā 2 cilvēki.

Tiek domāts arī par dažādiem radošiem risinājumiem, kas palīdzētu cilvēkiem ievērot distanci. Pagalmā tiks izvietoti galdi ēdiena baudīšanai turpat uz vietas, tāpat arī būs arī iespēja piebraukt ar auto un paņemt ēdienu līdzi.

Katrā reizē piedalīsies īpaši izvēlēti "Street Food" pārstāvji, kuru piedāvājums aptvers gan iecienīto burgeru-kebabu virzienu, turpat uz vietas gatavotas picas un vismaz vienu eksotisku virtuvi, kā arī saldumus, piemēram, pankūkas, vafeles vai mājas saldējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Mērķē uz augstāku segmentu

Kristīne Stepiņa, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāma attīstība ir balstīta uz eksporta apjomu audzēšanu, uzņēmums investē ražošanā un plāno sadarboties ar Skandināvijas dizaina mēbeļu zīmoliem.

Ekonomiskās krīzes laikā 2008. un 2009. gadā, kad mēbeļu realizācijas apjomi vietējā tirgū ievērojami saruka, SIA Lāma būtiski paplašināja eksporta tirgu un palielināja ārvalstīs realizēto preču noietu. Šobrīd uzņēmums ārpus Latvijas robežām realizē aptuveni 90% produkcijas. Nozīmīgākais tirgus ir Zviedrija, Norvēģija un Vācija, tāpat SIA Lāma ražotā produkcija nonāk arī Somijā, Dānijā un Nīderlandē.

Galvenā produkcija, ar kuru uzņēmums 1995. gadā sāka savu darbību, bija virtuves mēbeles. 22 gados produktu portfelis ir ievērojami paplašināts – uzņēmums ražo arī mēbeles vannas istabām, viesistabām, guļamistabām, iebūvējamos skapjus, kā arī interjera priekšmetus no krāsota MDF – līstes, sienas paneļus, dekoratīvās arkas, kāpņu konstruktīvos elementus. 25% no eksportētajām mēbelēm ir virtuves iekārtas. Tāpat uz ārzemēm aizceļo t.s. mājas mēbeles – galdi, kumodes, skapji, garderobes, kā arī dažādi dekoratīvie interjera elementi – sienu paneļi, kāpju renovācijas elementi u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ uzņēmumi Ziemassvētku biznesa dāvanu vietā izvēlas šos līdzekļus ziedot?

Dace Vesterdāla - If Apdrošināšanas komunikācijas vadītāja, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ nākotnē ceļošana kļūs dārgāka, lai gan īstermiņā cenas samazināsies, pauda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca.

Viņa minēja, ka arī pasaules tūrisma eksperti un organizācijas atzīstot, ka turpmāk jārēķinās, ka ceļošana kļūs dārgāka, jo tā nebūs tik pieejama drošības apsvērumu dēļ.

Kavaca norādīja, ka daudzas tradicionālās tūrisma valstis gan patlaban ir bez jebkādiem ienākumiem, kas liek domāt, ka, atsākoties ceļošanai, cenas samazināsies.

"Cenas, iespējams, sākumā samazināsies, taču jāsaprot, ka zaudējumi ir bijuši ilgu laiku. Uz neilgu laiku var nolaist cenu, taču strādāt zem pašizmaksas ilgstoši nav iespējams. Ilgtermiņā ceļošana kļūs dārgāka, ne šogad, bet nākamgad noteikti," viņa uzsvēra.

Kavaca norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ceļošana vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija līdz šim - nopērc biļeti, iekāp lidmašīnā, aizlido uz jebkuru vietu pasaulē. Ceļošana turpmāk būs kontrolēta, tikai kādā veidā, tas nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viļņas restorānos manekeni demonstrē modes tendences

Monta Glumane, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā aizvadītās nedēļas nogalē atklāts jauns tirgus - Jāņa Tirgus, kurā zem viena jumta estētiskā vidē pulcējas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji, informē Jāņa Tirgus projektu vadītāja Līga Jansone.

Objekta attīstītājs un īpašnieks ir SIA «Loras Nami», kas tirgus izveidē investējis 1,5 miljonus eiro. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bormanis atceras, ka vietā, kur šobrīd uzcelts Jāņa Tirgus, astoņdesmitajos gados no žigulīšu bagāžas nodalījumiem tika tirgoti dārzeņi. Tāpat uz šīs zemes atradusies ēka, kur ilgus gadus darbojies neliels dārzeņu veikaliņš. Tā J. Bormanim radās ideja šajā vietā izveidot tirgu, kas atbilst mūsdienu tirgotāju vajadzībām un pircēju prasībām.

Projekta attīstītājs stāsta, ka lakoniskās ēkas formai iedvesma rasta atmiņās par Latvijas lauku saimniecībām, kad saulē nomelnējušos koka šķūņos tika svinētas kāzas un uzglabāti lauku labumi. Savukārt iekštelpas rūpīgi izstrādātas industriālā dizaina stilistikā, iekļaujot latviskus elementus. Ēkas dizainu aizrautīgi izstrādājis pats īpašnieks, piesaistot mākslinieku Andi Gutmani un arhitektu Kārli Bedrīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas formula - tikvien kā šūpoles un ielas bez bedrēm?

Evisa Dzerkale - "Bonava Latvija" ainavu arhitekte, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Street -2m- Food Kalnciema kvartālā

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 14. maija, Kalnciema kvartālā katru nedēļu no trešdienas līdz piektdienai norisinās pasākums "Street -2m- Food".

Kā norāda organizatori, tā ir iespēja "daudzajiem jauntapušajiem pavāriem paņemt brīvu no gatavošanas vai vienkārši iepriecināt sevi ar kaut ko atšķirīgu, kā arī atbalsts vietējiem uzņēmumiem, kuri atrodas dīkstāvē pandēmijas dēļ".

Katru dienu no 12.00 līdz 20.00 tiek dota iespēja tikai 4-5 tirgotājiem, kā arī tiek nodrošināta cilvēku aprites kontrole, lai tiktu ievērotas visas prasības par 2 metru distanci un iespējas dezinficēt rokas.

Tiek domāts arī par dažādiem radošiem risinājumiem, kas palīdzētu cilvēkiem ievērot distanci. Pagalmā izvietoti galdi ēdiena baudīšanai turpat uz vietas, tāpat arī ir iespēja piebraukt ar auto un paņemt ēdienu līdzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānija Ikea no tirdzniecības atsauc daļu Glivarp galdu, informē uzņēmumā.

No tirdzniecības tiek atsaukti tikai baltie matēta stikla Glivarp galdi, kas ir bijuši pārdošanā kopš 2017. gada februāra. Ikea ir saņēmis sūdzības par to, ka galda izvelkamās daļas ir nestabilas, un tās var nokrist. Ņemot vērā pircēju sūdzības, drošības dēļ tika lemts atsaukt Glivarp galdus no tirdzniecības visā pasaulē.

Ikea aicina pircējus, kas ir iegādājušies minēto galdu, atdot to Ikea veikalā Rīgā un saņemt atlīdzību preces pilnas cenas apmērā vai samainīt to pret citu galdu. Atdodot preci, nav jāuzrāda pirkuma čeks.

Ikea ir starptautisks mājokļa labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 valstīs ar vairāk nekā 400 veikaliem. Ikea Rīga veikals tika atklāts 2018. gada 30. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Gadu pēc nāvējošā ugunsgrēka Grieķijā rētas joprojām dzīst

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Tālāk galerijā skatāmas fotogrāfijas, kurās redzamas postošā ugunsgrēka sekas.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no Atēnām, nogalinot 102 cilvēkus, ceļš uz normālu dzīvi izdzīvojušajiem ir bijis garš un joprojām turpinās.

Tā, piemēram, kūrorta pilsēta Mati, mežaina teritorija, no kuras paveras skats uz dzirkstošo jūru, bija pensionāru iecienīta vieta un populāra vieta bērnu vasaras nometņu organizēšanai. 2018. gada 23. jūlijā tur plosījās ugunsgrēks, nogalinot cilvēkus ēkās vai automašīnās un piespiežot citus lēkt no klintīm jūrā. Pirmajā katastrofas gadadienā tā atgādina spoku pilsētu.

Piejūras kafejnīca, kas savulaik bija pilna ar pludmales apmeklētājiem, tagad stāv tukša, pārogļojušies galdi un krēsli jau sen aizvākti.

Citviet kādai mājai ir jauns jumts un svaigi krāsotas sienas, bet tā stāv pamesta uz apdegušas zemes pleķa.

«Tā bija elle. Mēs neko nevarējām izdarīt,» stāsta Mati iedzīvotājs Panagiotis Fragos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pie Saldus apvedceļa izveido lielāko iekštelpu atrakciju parku Kurzemē

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Homo sovieticus dzīve un ciešanas

Cerot uz sapratni un uz konstruktīvu sadarbību, paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada novembrī., 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad latviešu tautas progresīvā daļa ir dziļās rūpēs par jaunas valdības veidošanas procesu, vēlos atgādināt par kāda visnotaļ nefiskāla un pat tāda kā imateriāla solījuma nākotni. Proti, jau kuro gadu un pat gadu desmitu muļļāto «maisu» atvēršanu. Šķiet, arī «atvēršana» būtu jāliek pēdiņās, jo materiālu publicēšanas vietā sen jau runā par visu ko citu, tikai ne vispārpieejamu publisku atklāšanu.

Kopš neatkarības atgūšanas un 5. Saeimas sanākšanas nu jau ceturtdaļgadsimts ir pagājis, tas ir veselas paaudzes laiks. Sabiedriskās domas veidošanas un politisku lēmumu pieņemšanas centrs šobrīd pārbīdās pie tiem, kuriem Atmodas un Barikāžu laikā vēl nebija pat pases kabatā. Pie paaudzes, kas par stukačiem varbūt ir dzirdējuši, bet savā dzīves pieredzē nav no tā cietuši. Nodarījums ir bijis iepriekš, un bijis pret citiem, gribot negribot pārejot no realitātes leģendā.

Tā kā «maisu» process tā vai citādi virzās uz galu – vai tas būtu uz reālu rīcību vai arī uz pakāpenisku aizmiršanu –, vēlos padalīties ar dažiem apsvērumiem, kuri man nedod miera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot koronavīrusa izplatībai un novērojot, ka cilvēki izvairās no uzturēšanās sabiedriskās telpās, par ko liecina arī pieaugošais piegādes apjoms uz mājām un birojiem, Pica Lulū pieņēmusi lēmumu pasūtījumus var veikt tikai caur mājaslapu, uzreiz veicot apmaksu,

"Pieaugot darba apjomam mūsu 17 picērijās un redzot vīrusa "COVID-19" izplatības situācijas nopietnību, pieņēmām lēmumu par pāreju uz bezkontakta norēķinu darījumiem, lai pasūtījumu maksimāli ātri un droši atdotu klientam. Tādējādi, lai pasūtītu picu uz biroju vai mājām, vispirms mājaslapā jāveic priekšapmaksa. Secinājām, ja klientam, saņemot picu mājās vai birojā, jāmaksā skaidrā naudā, vai izmantojot bankas termināli, tas aizņem vairāk laika un lieki paildzina savstarpējo kontaktu ar mūsu darbinieku. Tāpat ir izstrādāta droša bezkontakta pasūtījuma nodošana klientam - pasūtījumu atstājot uz īpaša paliktņa pie namdurvīm, iepriekš informējot klientu par piegādes tuvošanos. Uzņēmums ļoti atbildīgi izturas pret visiem piesardzības ieteikumiem, un rūpes par darbinieku un klientu drošību ir pirmajā vietā," stāsta Pica Lulū direktore Maija Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru