Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni.

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Veselības aprūpē pārejas periods tiks pagarināts no šā gada 1. jūlija līdz pat 2021. gadam, vienlaikus paliks jautājumi attiecībā par tiem, kuriem iemaksas jāveic pašiem.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums pirmajā lasījumā, izvērtējot piedāvātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka savulaik, 2017. gada nogalē, pieņemot minēto likumu, tajā tika «iebūvētas» vairākas problēmas. Pirmā – dažāda attieksme pret nodokļu maksātājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, viņiem iemaksu likme tika palielināta par vienu procentpunktu.

Savukārt pārējiem – mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem – bija jāmaksā pašiem noteikta summa: 2018. gadā 1% no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī, 2019. gadā – 3% no minimālās algas jeb 12,9 eiro mēnesī un 2020. gadā jau 5% no minimālās algas, kas ir identisks maksājums kā no pieckāršas minimālās algas parastajā režīmā. Otrā problēma – divi veselības pakalpojumu grozi: viens tiem, par kuriem ir samaksāts, un pie aizsargātajām grupām piederošajiem, otrs – visiem pārējiem. «Iecerētais mehānisms atklāja plašāku problēmu loku – mazo nodokļu režīmu ietekmi uz tautsaimniecību ar vāju sociālās apdrošināšanas paku nākotnē, tādējādi Veselības ministrijas vēlme labot šo situāciju aktualizēja jau lielāku izmaiņu nepieciešamību, kas skatāmas nodokļu izvērtēšanas kontekstā. Rezultātā būsim spiesti gaidīt, kad tiks vērtēta visa nodokļu sistēma,» iemeslu, kāpēc pašlaik ir jāaptur divu grozu sistēma, norādīja I. Viņķele.

Ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt, ka jaunā koalīcija un valdība ienesīs pārmaiņas veselības aprūpē. Proti, vairākas no Saeimā iekļuvušajām partijām, turklāt ar lielāko pārstāvniecību, iestājas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu.

Jo tas paredz divus pakalpojumu grozus, un lielākais pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem. Jānorāda, ka pret šādu iedzīvotāju šķirošanu iebilst ne tikai daļa politiķu, bet arī veselības aprūpes eksperti, kas norāda, ka šāda pieeja ir tiešā pretrunā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Arī Eiropas Komisija ir paudusi, ka jaunais likums var pasliktināt pacientu pieejamību veselības aprūpei un sabiedrības veselību.

Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pati veselības ministre Anda Čakša par šo normu nebija sajūsmināta, jo tā radās kā kompromiss ar uzņēmēju organizācijām, kas uzstāja, ja reiz par vienu procentpunktu tiek palielinātas sociālās iemaksas un ieguvums novirzīts veselības aprūpei, tad pakalpojumu saņemšana jāsaista ar iemaksu veikšanu. Tā bija cena par to, lai netiktu torpedēta visa nodokļu reforma. Tajā pašā laikā Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir paudusi bažas, vai likuma atcelšana nenozīmēs pārskatīt finansējuma pieaugumu nozarei. Iedzīvotāju interesēs būtu dalīto grozu atcelšana, bet vienlaikus turpinot palielināt finansējumu veselības aprūpei. Līdz ar to jaunās valdības būtisks izaicinājums ir saprast, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu, neturot nozari naudas badā.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Bažas par Eiropas miljonu zaudēšanu, būvējot Stradiņa slimnīcas jauno konkursu, atteikšanās no «ātro» ārpakalpojuma, veselīga dzīvesveida propagandēšana un visam pāri – ieildzis finanšu trūkums

Tā īsos vārdos raksturojams 2015. gads veselības aprūpē. Līdz ar valdības krišanu atvērts ir jautājums, vai nākamais gads, kā iepriekš solīts, patiesi tiks veltīts jauna finanšu modeļa izstrādei, obligātās veselības apdrošināšanas aprišu iegūšanai. Regulārā ministru maiņa un tam līdzi nestās prioritāšu izmaiņas nav uzskatāmas par attīstību veicinošu faktoru. Jāpiebilst, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs šogad izcēlās ar dažādiem izteikumiem, no kuriem vairāki raisījuši diskusijas gan nozarē, gan pacientu vidū.

Kamēr valsts veselības aprūpe netiek galā ar finanšu problēmām, iedzīvotāju pieprasījumu pēc veselības aprūpes steidz apmierināt privātās klīnikas un veselības centri, tostarp investējot lielus līdzekļus pakalpojuma uzlabošanā, jaunu centru izveidē utt. Vienlaikus ar vietējo pacientu ārstēšanu tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība arī medicīnas eksportam.

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

Par to, kādēļ valstij būtu izdevīgāk sadarboties ambulatorajā aprūpē ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un kāda nozīme ir kvalitātes kritērijiem stratēģiskajā iepirkumā, intervijā DB stāsta veselības grupas MFD valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko

Jūs, vadot veselības centru kopš 1993. gada, esat piedzīvojusi vairākus ministrus un vairākas reformas. Kas jums šajos divdesmit četros gados ir bijis profesionālā ziņā visgrūtākais?

Mēs katras pārmaiņas uztveram kā izaicinājumu. Viens no aspektiem, kas reizēm apgrūtina mūsu darbu, ir tas, ka vairākas reformas veselības aprūpē notiek pēc starptautisku organizāciju – Pasaules Bankas, Pasaules Veselības organizācijas – ieteikumiem. Taču šo organizāciju eksperti ne vienmēr ir pietiekami iedziļinājušies Latvijas situācijā, ne vienmēr pietiekami detalizēti pārzina mūsu vietējos apstākļus. Tos ieteikumus un normas, kas ir loģiskas, mēs ieviešam un cenšamies ievērot. Par pārējo mēs kopā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju cenšamies runāt ar Veselības ministriju un skaidrot savu redzējumu.

Neatrodot papildu finansējumu veselības aprūpei, obligātās apdrošināšanas ieviešana situāciju neuzlabos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Veselības nozares lielākā problēma ir katastrofālais finansējuma trūkums,» DB norāda Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, uzsvērdams, ka, neatrisinot šo problēmu, būtiskas izmaiņas nozarē nav gaidāmas. «Ja veselības apdrošināšana ir veids, kā naudas apjomu palielināt, tad tās ieviešanu kopumā vērtēju labi. Taču jāņem vērā, ka veselības apdrošināšanas saturs mēdz svārstīties no papildu nodokļa ieviešanas līdz pavisam jaunam finansēšanas modelim. Iepriekšējās veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvātā reforma bija veselības nodokļa ieviešana, nosaucot to par apdrošināšanu. Pilnvērtīgas apdrošināšanas ieviešana nav nekāda vieglā pastaiga. Tas ir milzīgs darbs, kas prasa gan lielu politisko gribu, gan pamatīgus administratīvos resursus. Ja jau valsts nevar gadiem ieviest e-veselību, tad kāda cerība īstermiņā panākt radikālas izmaiņas?» jautā viņš. Nodokļu pārdale, papildu nodokļa ieviešana vai nodokļa daļas iezīmēšana ir vienkāršots ceļš, ko nevajag saukt par apdrošināšanu, M. Rēvalds piebilst.

Veselības aprūpes caurumus neaizlāpīs obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai nodalot dažus procentus no pašreizējām darbaspēka nodokļu likmēm, iespējams fiksētais maksājums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, kāda varētu būt obligātā veselības apdrošināšanas sistēma Latvijā, jo taps kārtējā darba grupa tās modeļa izstrādei. Līdz šī gada 1. jūlijam Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijām jāiesniedz kopīgs redzējums par iespējamo valsts obligātās veselības aprūpi, turklāt ir darba grupa, kas vērtē piešķirtās veselības aprūpes naudas efektīvu izmantošanu. Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā ir teikts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru.

«Veselības nozarei trūkst naudas, un atrast to esošajā nodokļu ietvarā nav iespējams, tāpēc ir divi risinājumi – esošo līdzekļu pārdale (tad kādai jomai naudas nebūs), otrā – ieviest obligāto veselības apdrošināšanu (nav būtiski, atsevišķi vai kopā ar kādu nodokli), skaidro Banku augstskolas Finanšu katedras docents, bijušais VID ģenerāldirektors un nodokļu eksperts Kārlis Ketners.

Puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas mīnusos, turklāt tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš .

Skaidrojums zaudējumiem no gada uz gadu nemainās – nepietiekams valsts finansējums. Vai nākamgad naudas būs vairāk, šobrīd vēl pāragri spriest. Veselības ministrija gan ir viena no četrām ministrijām, kam nākamgad solīts līdzekļus palielināt nevis samazināt, taču neticama ir iespēja, ka atrastos visi 159 milj. eiro, ko tā papildu prasījusi dažādiem mērķiem, tostarp ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifa paaugstināšanai. Pagājušās nedēļas beigās valdība vienojās Veselības ministrijai neatliekamajiem pasākumiem piešķirt 12 milj. eiro, tomēr jāņem vērā, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta vēl turpinās, līdz ar to vēl nav iespējams precīzi lēst, kā tiks sadalīti ministrijai papildu solītie līdzekļi.

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Latvijā nu jau 12 gadus, kopš 2007. gada, tiek īstenots e-veselības projekts, kam līdz šim iztērēti vairāk nekā 13 miljoni eiro, no tiem lauvas tiesa ir Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Pēc vairāk nekā desmit gadu darba sausais atlikums ir pērn sāktā obligātā e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu elektronisko apriti.

Naudas atmaksas risks

Jāatgādina, ka e-veselības projektus sāka īstenot iepriekšējā ES fondu plānošanas projektā (2007. līdz 2013. g.) un turpina šajā (2014. līdz 2020. g.). Iepriekšējo periodu projekti (1. un 2. kārta) ir noslēgušies, bet 3. kārtas, kurā paredzēti divi projekti – vadības informācijas sistēmas uzlabojumi un e-veselības sistēmu uzlabojumi –, īstenošanas termiņš ir 2021. gada 4. ceturksnis. Projektu 3. kārtā plānotās izmaksas ir 10 miljoni eiro (pieci miljoni eiro katram projektam). Finansējuma saņēmējs e-veselības projektu ieviešanā ir Nacionālais veselības dienests (NVD). Jāpiebilst, ka 2019. gadā bija jābūt izstrādātai un ieviestai e-nosūtījumu elektroniskajai apritei, taču šobrīd tas ir pieejams tikai ārstniecības personām, kuras izmanto e-veselības portālu. NVD pašlaik ir lūdzis termiņa pagarinājumu, lai varētu turpināt darbu pie e-nosūtījuma pilnveides un to varētu izmantot arī speciālisti, kuri lieto savas iekšējās informācijas sistēmas.

Dzīvnieku veselības aprūpes uzņēmumi var sniegt interesantas ieguldījumu iespējas

Investori bieži vien spriež par to, kam patērētāji vairāk līdzekļu atvēlēs nākotnē. Tas attiecīgi var nozīmēt naudas plūšanu kādas vienas vai otras nozares vērtspapīru virzienā. Pašlaik tiek klāstīts, ka Rietumvalstīs arvien lielākas summas iedzīvotāji gatavi atvēlēt savu mājdzīvnieku aprūpei, kas attiecīgi potenciāli pievilcīgākus padara ieguldījumus šādu kompāniju akcijās. Pašlaik ASV vien aptuveni 60% mājsaimniecību esot kāds mājdzīvnieks, liecina American Veterinary Medical Association dati. Tiek skaidrots – mājdzīvniekiem mūsdienās ir tendence dzīvot ilgāk, kur palīdz tas, ka tiem ir iespēja tikt klāt gan kvalitatīvai barībai, gan veselības aprūpei, ko liela daļa saimnieku arī cenšas nodrošināt.

Uzņēmumi darbinieku veselības apdrošināšanai meklē lētāko piedāvājumu, privātpersonu apdrošināšanā apjomi aizvien niecīgi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados veselības apdrošināšanas polises iegādājas vairāk, salīdzinot ar krīzes gadiem. Pērn kopējais parakstīto prēmiju apjoms Latvijā sasniedza 61,1 milj. eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2013. gadā. Ārzemēs parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms sarucis par 6%. Arī atlīdzībās pērn izmaksāts vairāk – par 15%, sasniedzot 45,6 milj. eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Ergo Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads norāda, ka turpinājis palielināties personu skaits, kam ir veselības apdrošināšanas polises, un tas saistāms gan ar ekonomiskās situācijas stabilitāti, gan to, ka veselības apdrošināšanas polisi uzņēmumi izmanto darbinieku motivācijai. Gjensidige ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs piebilst, ka straujais apdrošināšanas prēmiju apjoma kāpums šajā segmentā saistāms ar to, ka atcelti krīzes laikā piemērotie ierobežojumi valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt a/s If P&C Insurance Produktu attīstības un risku parakstīšanas analīzes nodaļas vadītājs Raitis Birznieks novērojis, ka veselības apdrošināšanu biežāk iegādājas arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

“2024. gada veselības aprūpes budžetam jābūt efektīvi izmantotam,” trešdien, atklājot konferenci “Veselības budžets 2024 – quo vadis?", uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Savā uzrunā "Ceļā uz pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu Latvijā" viņš pauda gandarījumu par nozares vēlmi kopīgi risināt veselības aprūpes problēmas.

FOTO: Konference Veselības budžets 2024 – quo vadis? 

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā...

Abu Meri uzsvēra, ka līdztekus tam, ka pats rūpēsies par nozares attīstību, pretimnākšanu gaida arī no citiem nozarē, jo viņa mērķis ir uzlabot slimnīcu pārvaldību, medikamentu pieejamību, stiprināt ģimenes ārstu komandu un veikt sistēmisku digitalizāciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra arī pacienta uzticēšanās nozīmi veselības aprūpes veicējiem, jo pacienta pieredze ir viena no mērauklām, kā veselības aprūpes sistēma tiek vērtēta, un tai “jāatrod dzirdīgas ausis”.

Laikā, kad tiek aktualizēti jautājumi par nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjomu un tā sadalījumu, izdevniecība Dienas Bizness rīko konferenci "Veselības budžets 2024 – quo vadis?", kurā nozares profesionāļi un viedokļu līderi diskutē par nākamā gada budžeta prioritātēm, pieejamajiem resursiem un izaicinājumiem: četrās paneļdiskusijās tiek apspriesti slimnīcu pārvaldības, kompensējamo medikamentu, laboratorijas pakalpojumu pieejamības un ģimenes medicīnas kvalitātes jautājumi.

Līdz ar lielāku finansējuma piešķiršanu šogad ir būtiski uzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, sarukušas rindas. Taču paveiktais ir tikai pusceļš un finansējuma pieaugumam ir jāturpinās arī nākamajos gados, intervijā DB uzsver veselības ministre Anda Čakša.

Fragments no intervijas

Cik lielā mērā jūs apmierina jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas pakalpojumu pieejamību padara atkarīgu no tā, va pacients ir sociālo iemaksu veicējs vai nē? Vai tas ir optimālākais risinājums?

Skatoties no ārsta pozīcijām, ideāli būtu, ja pietiktu finansējums, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu tiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja runājam par manu ministres pozīciju, tad jāteic, ka visu neatkarības laiku veselības aprūpe finansēta pēc pārpalikuma principa. Pašreizējais lēmums ir politisks kompromiss, lai beidzot sāktu veidot ilglaicīgu un stabilu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Ļoti smagās diskusijās tika panākts, ja veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaista ar sociālām iemaksām, tad tam līdzi nāk arī papildus finansējums. Lietuvā no sociālām iemaksām veselībai tiek novirzīti 9%, Igaunijā – 12%. Latvijā tas ir tikai 1%. Ja jūs man jautājat, vai tas mani apmierina, vai tā ir ideālā versija – nē, bet labi ir tas, ka uz šā pamata var izveidoties stabila sistēma. Līdz šim bija lielas rindas, personāls pameta medicīnu, viss turpināja griezties kā tādā spirālē un risinājuma nebija. Šobrīd, lai arī daudzi saka, ka tas nav pareizs risinājums, tas tomēr ir solis pareizajā virzienā, tas ir tas, ko mūsu ekonomika var atļauties. Man bija ļoti svarīgi, lai minimālajā grozā ir primārā veselības aprūpe, kas arī ir panākts.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.