Quantcast

Jaunākais izdevums

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?

Par ko mūsdienās klienti sūdzas visbiežāk? Par to, ka ar viņiem nepieņemami sarunājas vai viņiem pat neatbild, par to, ka viņus ignorē un viņiem liek gaidīt, par to, ka, dodot veltas cerības, viņus māna.

Kā rodas šī problēma? Visbiežāk uzņēmumi, skrienot pakaļ jaunākajām tendencēm un modes kliedzieniem, ievieš tehnoloģiskos risinājumus, kas nespēj apstrādāt milzīgo informācijas daudzumu un apkalpot lielo komunikācijas kanālu skaitu. Ko darīt?

Risinājumi un rīcība efektīvai klientu apkalpošanai

CSC Telecom komercdirektors Jānis Strumpmanis skaidro: sākotnēji uzņēmumu uzdevums ir izvērtēt, kurus komunikācijas kanālus tie spēs pilnīgi apkalpot, kā arī ieviest tehnoloģiskos risinājumus, kas var apmierināt pieaugošās klientu prasības gan tagad, gan arī nākotnē.

1. Noteikt servisa līmeni (SLA): cik ātri tiek atbildēts uz klienta zvaniem, e-pasta sūtījumiem un sociālo tīklu pieprasījumiem.

2. Izmantojot automatizācijas un robotu risinājumus, izstrādāt klientu apkalpošanas un pārdošanas procesus.

3. Balstoties uz vēsturiskajiem un reāllaika datiem, efektīvāk organizēt operatoru (aģentu) noslodzi.

4. Sekot klientu apkalpošanas statistikai un efektivitātei: cik klientu gaida uz līnijas savienojumu, cik ilgi; apkalpotie un neapkalpotie klientu pieteikumi un zvani.

5. Iegūto statistiku — gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos rādītājus — izmantot operatoru (darbinieku) motivācijas sistēmā.

J. Strumpmanis stāsta, ka to visu un daudz ko citu nodrošina mūsdienu zvanu centru risinājumi. Tie ir ļoti dažādi, un katram uzņēmumam piemērotāks būs cits risinājums. Kā to izvērtēt? Jāsaprot, kādā cenu kategorijā var iekļauties, vai un cik daudz papildu labumu grib. Pirms pieņem lēmumu par pakalpojuma iegādi, ir nepieciešams pārliecināties, pirmkārt, vai sistēma būs derīga arī pēc trijiem un vairāk gadiem; otrkārt, vai pakalpojuma sniedzējam ir atbilstīga pieredze, resursi un reputācija. Tas nākotnē pasargās no negaidītiem pārsteigumiem un neparedzētiem izdevumiem.

Atbildot uz jautājumu, kādas ir CSC Telecom un piedāvātā risinājuma Omni Channel priekšrocības, J. Strumpmanis kā galvenās min biznesa procesu izpratni, iespaidīgu pieredzi, konkurētspējīgu piedāvājumu gan cenas, gan funkcionalitātes ziņā un godīgumu, arī lielu klientu loku, kas pārstāv dažādas nozares un ir atzinīgi novērtējuši CSC Telecom risinājumu, piemēram, tādus kā Inbox.lv, Orkla Confectionery & Snacks Latvija, VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), Veselības centrs 4 u. c.

Raksts tapis AdapT To projekta ietvaros sadarbībā ar CSC Telecom, pateicoties LVRTC, INBOX.lv, Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Veselības centram 4, Komercizglītības centram un balstoties uz Kantar TNS datiem un nacionālās ziņu aģentūras LETA sniegto informāciju.

Projekta informatīvie partneri: INBOX.lv, LETA, TVnet, DB.lv, ZParks un Skaties.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vislabākais klientu apkalpošanas serviss starp kredītiestādēm - bankai Citadele

Db.lv, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā uzņēmuma «Dive» klientu servisa novērtēšanas pētījumā par banku ar labāko klientu apkalpošanas servisu Latvijā jau ceturto reizi ir atzīta banka Citadele.

Pētījumu 2018. gada nogalē veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – «Dive». Pētījuma ietvaros veiktas 170 «slepenā klienta» vizītes pētījumā iekļauto banku filiālēs. To laikā pēc vienotas metodoloģijas un pēc identiskiem kritērijiem tika vērtēta banku filiāļu vide, darbinieku izskats, profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēja klientam piedāvāt viņam piemērotāko pakalpojumu un citi parametri.

«Dive» pētījums atklāj, ka triju Baltijas valstu vidū ar labāko klientu apkalpošanas kvalitāti var lepoties Lietuvas bankas ar vidējo rezultātu 89,1% no maksimāli iespējamiem 100% (kopējais vērtējums gada laikā uzlabojies par 1,4%). Otrajā vietā Baltijā klientu apkalpošanas kvalitātē ierindojas Latvijas bankas, kuru rezultāts ir 84,2%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 3,5%. Viszemāk klientu apkalpošanas kvalitāte novērtēta bankās Igaunijā - ar 81,0% (samazinājums par 2,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jāatbilst virknei prasību, lai spētu iekarot klientu mīlestību un atzinību. Viena no tām – apkalpošanas ātrums un servisa līmenis. Virtuves darbam jābūt organizētam ar pulksteņa precizitāti, tādējādi ātri un kvalitatīvi izpildot klientu vēlmes. Tieši tādēļ, lai atvieglotu darbu un padarītu to daudz ērtāku, uzņēmums Elis piedāvā lielisku risinājumu – dažādu virtuves tekstila produktu nomas un servisa pakalpojumu, kas krietni atslogo ikdienas rūpes.

Kādus produktus piedāvā Elis?

Uzņēmums Elis piedāvā dažādu produktu nomas un servisa pakalpojumu, ko ērti pasūtīt tīmekļvietnē Elis.com. Virtuvē aktuāli būtu vairāki no tiem:

- kokvilnas dvieļu nomas un servisa pakalpojums;

- priekšautu nomas un servisa pakalpojums;

- ergonomisko paklāju nomas un servisa pakalpojums;

- darba apģērbu nomas un servisa pakalpojums.

Nomas un servisa pakalpojums nozīmē to, ka par šo produktu iegādi, to pieejamību un tīrību gādā uzņēmums Elis – pēc iepriekš izveidota grafika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piegādā tīrus produktus un paņem lietotos, lai tos profesionāli iztīrītu un pārbaudītu pirms nākamās piegādes. Ko tas nozīmē pakalpojuma saņēmējam?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FOTO: Luminor atver jauna koncepta klientu apkalpošanas centru

Žanete Hāka, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no šī gada 10.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē - apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1.

Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti - izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni.

Kā pirmais šī gada 10.jūnijā darbu atsāks VID Rīgas klientu apkalpošanas centrs Talejas ielā 1, Rīgā. Citās Latvijas pilsētās VID klientu apkalpošanas centri klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski, pirms tam izvērtējot Rīgas klientu apkalpošanas centra pieredzi drošas un atbilstošas vides nodrošināšanā.

Apmeklējot VID klientu apkalpošanas centru, dienests lūdz apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus - ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Tāpat dienests aicina atlikt VID apmeklējumu, ja jūtamas elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtālruņu ražotājs OnePlus Helsinkos, Somijā, atvēris savu pirmo ekskluzīvo servisa centru Eiropā, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Jauns servisa centrs, kas apkalpos tikai OnePlus ierīču īpašniekus, ir kārtējais apliecinājums, ka esam ieinteresēti attīstīt savu darbību Ziemeļvalstu un Baltijas tirgos. Šis ir pirmais solis, lai jau šogad varētu nodrošināt klientu atbalstu arī mūsu klientiem Latvijā,» skaidro Tomass Lampen (Tuomas Lampen), OnePlus vadītājs Somijā.

OnePlus servisa centrs nodrošinās atbalstu programmatūras un tehnisko problēmu novēršanai visiem OnePlus viedtālruņiem, sākot no OnePlus 3. sērijas modeļiem. Telefoni remontam tiek pieņemti gan uz vietas servisa centrā, gan pa pastu.

Paredzams, ka, nogādājot ierīces servisa centrā personiski, vairumā gadījumu remontdarbi tiks paveikti pāris stundu laikā. Savukārt pa pastu sūtītās ierīces būs iespējams saņemt atpakaļ aptuveni 7 dienu laikā pēc ierīces nosūtīšanas remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem tekstilizstrādājumu nomas servisa sniedzējiem "Lindstrom Grupa" stiprina savas pozīcijas Latvijas tirgū, iegādājoties paklāju nomas servisa uzņēmuma SIA "Tepix" aktīvus.

Iegādes darījums ir noslēdzies un SIA "Tepix" tiks integrēts "Lindstrom" Latvijā no šī gada 1.jūlija. SIA "Tepix" aktīvu iegāde ļaus SIA Lindstrom nostiprināt tirgus pozīcijas Latvijā maināmo paklāju servisā, proti, paklāju nomā ar ikdienas apkopi un piegādi.

“Esam priecīgi, ka, neskatoties uz koronavīrusa izplatības radīto izaicinošo situāciju Latvijā un pasaulē, "Lindström Grupa" investējusi SIA Lindstrom izaugsmē. Ar šo darījumu mēs paplašinām mūsu esošo klientu loku, kā arī nostiprinām mūsu pozīcijas vietējā maināmo paklāju tirgū. SIA "Tepix" nozarē bija pazīstams ar ļoti elastīgu un uz klientu vērstu biznesa pieeju, iemantojot teju 1000 klientu uzticību, īpaši namu apsaimniekošanas jomā. No šī gada 1.jūliju pārņemot šīs klientu attiecības, centīsimies nodrošināt vislabāko klientu pieredzi, turpmāk apkopes veicot no mūsu jaunā servisa centra Piņķos, kurā izmantojam modernākās paklāju apkopes iekārtas ar maksimālu procesu automatizāciju,” komentē SIA "Lindstrom" izpilddirektors Artjoms Jernevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī klientiem durvis ir vērusi jauna koncepta bankas Citadele filiāle. Tajā ir ieviests jauns klientu apkalpošanas veids – klienti vairs netiek apkalpoti pie letes, bet gan pie apaļiem galdiem, informē uzņēmumā.

Tāpat filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu un interjeru. Šāda klientu apkalpošanas koncepta filiāles bankai Citadele šobrīd ir trīs: Jelgavā, iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» un tagad arī Daugavpilī.

Uzņēmumā norāda, ka līdz šādam filiāles konceptam banka Citadele nonāca pakāpeniski, un laika gaitā jau īstenoti daži citi filiāļu interjera un dizaina risinājumi. Tā piemēram, cita veida interjera risinājums jau īstenoti filiālē «Skanste», Jēkabpils filiālē, kā arī Citadeles filiālēs Lietuvā un Igaunijā.

«Daugavpils filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu atbilstoši Citadeles zīmola vadlīnijām, un esam arī izmainījuši klientu apkalpošanas veidu. Ja agrāk bankas darbinieki apkalpoja klientus aiz letes, tagad pie apaļa galda,» saka bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere- Kaļķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēl tikai mēnesi internetbankai varēs piekļūt ar kodu kartēm

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kodu kartes derīgas vēl mēnesi – līdz 10. septembrim, pēc tam pieslēgties internetbankai varēs tikai izmantojot Smart-ID aplikāciju vai kodu kalkulatoru.

Jau vēstīts, ka izmaiņas ieviestas saistībā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai saglabātu ierasto maksājumu kārtību, klienti tiek aicināti izmantot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID vai kodu kalkulatorus.

Spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, un tās prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, Luminor no ierastajām kodu kartēm pāriet uz daudz drošākiem autentifikācijas risinājumiem – Smart-ID un kodu kalkulatoriem, informē bankā.

Tā kā pārejas posmā paredzams lielāks klientu apmeklējums Luminor klientu apkalpošanas centros, augusta pēdējā nedēļā un septembra pirmajā nedēļā daži Luminor klientu apkalpošanas centri strādās ilgāk nekā ierasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izmaiņas Baltic International Bank valdes sastāvā

Monta Glumane, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 30.augusta AS «Baltic International Bank» valdes locekļa amatu pametīs Guntars Reidzāns, kurš karjeru turpinās ārpus bankas investīciju un finanšu konsultāciju jomas, informē AS «Baltic International Bank».

G.Reidzāns bankas vadības komandai pievienojās 2017. gada oktobrī, uzņemoties klientu apkalpošanas jomas vadību un par AS «Baltic International Bank» valdes locekli tika iecelts pērnā gada jūnijā. Darbu AS «Baltic International Bank» valdē turpina Viktors Bolbats, Anda Saukāne un Bogdans Andruščenko.

AS «Baltic International Bank» norādīja, ka aktīvi iesaistoties bankas darbības pārmaiņu procesos, G.Reidzāns ir sekmējis jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē – ir sasniegts progress jaunā biznesa modeļa ieviešanā, pilnveidots klientu apkalpošanas pārvaldes modelis un uzlabots klientu apkalpošanas process.

«Baltic International Bank vadības vārdā pateicos par Guntara Reidzāna ieguldījumu bankas ikdienas darbā un jaunā biznesa modeļa attīstībā, lai banka veiksmīgi virzītos uz mērķi kļūt par vadošo investīciju banku Baltijas reģionā. Novēlu veiksmi privātās uzņēmējdarbības attīstībā,» sacīja «Baltic International Bank» valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, uzsverot, ka šajā pārejas periodā bankas vadības komandas prioritāte ir atrast labāko vadītāju Klientu apkalpošanas pārvaldei un par šo jomu atbildīgo valdes locekli, vienlaikus saglabājot stabilu un efektīvu bankas klientu apkalpošanas virziena darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru