Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Tūrisma tehnoloģiju konkursā «Latvia Tours Traveltech» uzvarējis rīdzinieks Uldis Žimants, piedāvājot aktīvās atpūtas rezervācijas tiešsaistes platformu, kas ceļotājam ļautu vienuviet ātri un ērti sameklēt un rezervēt vēlamo atpūtas veidu.

Portālam db.lv platformas idejas autors pastāsta, ka šobrīd izstrādāti iespējamie prototipi un dizaina risinājumi, taču funkcionējošu platformu viņš cer pabeigt līdz vasaras sākumam. «Šobrīd tas viss ir manā galvā. Tagad skatos uz tirgu un risinājumiem, svarīga komandas komplektēšana, taču viss būs atkarīgs no uzņēmumu atsaucības, kas darbojas aktīvās atpūtas nozarē,» saka platformas izstrādātājs.

U. Žimants izstrādājis arī platformas vizuālo un funkcionālo maketu. «Vēlamo aktivitāšu atrašana prasa daudz laika un zināšanu, atpūtniekiem trūkst iespēju rezervēt vēlamās aktivitātes uzreiz un ar garantiju, kā arī bieži neskaidri ir izvēlēto pakalpojumu apmaksas veidi. Vienota platforma aktivitāšu meklēšanai un rezervēšanai ļautu uzreiz atrast un pāris minūtēs rezervēt vēlamo pakalpojumu,» skaidro idejas autors.

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Latvija dažādu iemeslu dēļ nespēj pilnvērtīgi piedalīties valstij vēlamo lielo investoru medībās un panākt, lai tie paliek Latvijā.

To atzīst investoru interešu pārstāvji. Vēl vairāk - tiek ieteikts Latvijas valstij ne tikai vārdos, bet reālos darbos apvienot spēkus visām valsts un pašvaldību iestādēm, izstrādāt konkrētu pasākumu plānu kā pacīnīties par valstij vēlamu investīciju projektu piesaisti.

«Eiropas uzņēmumiem ir interese par ražošanas pārcelšanu, un Latvijai ir vairākas priekšrocības, tāpēc šādus investorus varam piesaistīt,» tā Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas» atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Milzīgas ražotnes šobrīd ceļ ļoti reti, bet investori ienāk pamatā ar vidēju ražotni un darba vietām līdz 50 vai 100. «Latvija piedalās investoru medībās, taču Latvijai ir ierobežotas iespējas, un tās nav spēkos «norīt» tādu investīciju projektu kā, piemēram, kādu autorūpnīcu, taču vidēja izmēra ražotnes investoru varam piesaistīt, un šajā piesaistē konkurējam ar Poliju, Čehiju, citām Baltijas valstīm,» atzīst D. Pavļuts. Viņš uzsver, ka šādu investīciju piesaistei Latvijai ir speciāli izstrādāta stratēģija un arī metodoloģija, kā LIAA ar šādiem potenciālajiem investoriem strādā. Tiesa gan, pēc ministra sacītā, lai Latvija varētu izvēlēties, kurus investorus piesaistīt un kurus ne, valstij jābūt ļoti pievilcīgai. «Šobrīd pasaules mērogā uz Eiropu lielie investori skatās daudz mazāk nekā uz tādām valstīm kā Ķīna, Indija, Brazīlija, bet mūsu iespēja ir vidējo ražotņu investoru piesaiste vai arī tādu investoru piesaiste, kuri vēlas būt ES,» tā D. Pavļuts.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Neviena no TV 3 raidījumā «Nekā personīga» pieminētajām elektroenerģijas ražotnēm nav saņēmušas atbalsta mehānisma maksājumus, jo tās neražo enerģiju, informē Latvijas energokompānijas Latvenergo Preses sekretāre Ivita Bidere.

Kompānijā skaidro, ka neatkarīgi no līguma noslēgšanas datuma obligātais iepirkums tiek īstenots no brīža, kad elektrostacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar būvvaldes aktu, un ir izsniegts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Lēmumu par līguma slēgšanu pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT), kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā. Raidījumā minētie komersanti līdz šim nav vērsušies pie EPT ar iesniegumu obligātā elektroenerģijas iepirkuma līguma slēgšanai, apgalvo Latvenergo pārstāve.

«2016.gadā Latvijā darbojās 403 elektrostacijas, kas valstī noteiktā kārtībā saņem atbalsta maksājumus par saražoto un realizēto enerģiju, kuras ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus vai īsteno enerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijas režīmā. Šajā spēkstacijās tiek saražots 1 503 GWh jeb 20.6% no Latvijā patērētās elektroenerģijas,» komentē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

"Tet" un "Tildes" izveidoto virtuālo asistentu "Covidbot" drošticamai informācijas meklēšanai par Covid-19 izmantojuši 3 200 cilvēki, un kopumā uzdoti 10 742 jautājumi.

Iedzīvotāju informēšanai virtuālo asistentu savās mājaslapās izvietojušas arī Latvijas pašvaldības – Valmiera, Smiltenes novads, Strenču novads un Alūksnes novads. Sarunu skaits aug ar katru dienu, un visaktīvāk jautājumus uzdod Valmieras iedzīvotāji – tie ir 14,8% no visiem pieprasījumiem.

"Mēs turpināsim strādāt, lai arvien vairāk valsts un pašvaldības institūciju izvietotu mūsu virtuālo asistentu savās tīmekļa vietnēs, palīdzot atbildēt uz cilvēku jautājumiem un informācijas meklējumiem," saka "Tildes" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

"Lielākā daļa pieprasījumu ir par slimības izplatības statistiku Latvijā un ārvalstīs, aktualitātēm valstī un veselības jautājumiem, piemēram: "Kur nodot analīzes?", "Vai es esmu slims?", "Kā pasargāt sevi un tuviniekus?", kā arī, ko nozīmē sociālā distancēšanās un ar to saistītie ierobežojumi. Jautājumus lielākoties uzdod no plkst. 11.00 līdz 15.00," stāsta "Tet" mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese­ Zariņa.

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Satiksmes ministrija, kā arī tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības apkures sezonā enerģijas taupīšanai plāno optimizēt apkures režīmu un apgaismojumu, pavēstīja ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.

Apkures režīmu plānots optimizēt, samazinot temperatūru, piemēram, brīvdienās vai koplietošanas telpās, paredzot darbinieku izvietošanas optimizāciju birojos, kā arī pēc iespējas nodrošinot attālinātā darba režīmu.

Tāpat tiek veikta apgaismojuma optimizēšana, birojos nomainot esošos gaismekļus uz LED gaismekļiem, uzstādot sensorus koplietošanas telpās un samazinot teritorijas ārējo apgaismojumu.

Reirs uzdod Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām taupīt enerģiju

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzdevis visām Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām...

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka daļa ministrijas kapitālsabiedrību energoefektivitātes pasākumus ievieš jau vairākus gadus, tostarp ir modernizētas apkures sistēmas un nosiltinātas ēkas.

Jau ziņots, ka ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) augusta sākumā ar rezolūciju uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejai (VK) gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā.

Valsts pārvaldei uzdod gatavoties enerģijas taupības pasākumiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ar rezolūciju ir uzdevis visiem ministriem...

Valdības vadītāja uzdevums noteica, ka visiem ministriem un VK direktoram Jānim Citskovskim līdz 19.augustam ir Ekonomikas ministrijai jāiesniedz informāciju par ministriju, tās iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā un prognozēto ietaupījuma apmēru.

Valsts, pašvaldības un citi virzās uz enerģijas taupīšanas pasākumu ieviešanu apkures sezonā, jo ir bažas par ierobežotu energoresursu pieejamību. Arī Eiropas līmenī ir vienošanās par gāzes patēriņa samazināšanu vismaz par 15%, turklāt dažādus taupības pasākumus ievieš arī Eiropas Savienības dalībvalstu valdības.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konceptuāli neiebilst pret Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme tarifu vērtēšanu, taču regulators vēlētos skaidru redzējumu par funkcijām, trešdien intervijā telekanālā Rīga TV24 teica SPRK padomes loceklis Rolands Irklis.

«Tas ir iespējams, regulators principiāli pret to neiebilst, taču regulators vēlētos redzēt, kādas konceptuālās izmaiņas tiek plānotas attiecībā uz sabiedriskā transporta regulēšanu,» teica Irklis, norādot, ka šobrīd ar sabiedriskā transporta jomas uzraudzību nodarbojas virkne institūciju, piemēram Autotransporta direkcija, Sabiedriskā transporta padome, Satiksmes ministrija, pašvaldības un plānošanas reģioni.

Viņš atzīmēja, ja regulatoram tiks piešķirtas funkcijas uzraudzīt sabiedriskā transporta jomu, tad būtu lielākas iespējas ietekmēt tarifu. «Līdz ar to ir jāsaprot, kādas funkcijas tiek atņemtas citām institūcijām, jo regulators parasti regulējamās nozarēs nenodarbojas tikai ar tarifiem, mūsu uzdevums ir arī licencēt, reģistrēt un uzraudzīt. Tādēļ ir jāskatās konceptuāli, cik lielas funkcijas regulatoram tiek uzticētas, vai tā ir tikai viena pilsēta, kas būtu diezgan savāds risinājums. Jāskatās konceptuāli, cik plašas funkcijas uztic, jo vairāk funkciju mums uzdod, jo vairāk mums ir iespējas ietekmēt tarifu. Ja mums uzdod, tikai pārbaudīt izmaksu pamatojamību, tad attiecīgi ir mazāk iespējas šo gala tarifu ietekmēt, ja visi pārējie lēmumi tik atstāti citu institūciju rokās,» skaidroja Irklis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Pandēmijas laikā dzīvojamo ēku tirgū Eiropā ir redzamas pozitīvas tendences, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad šis tirgus aktivizēsies arī Rīgā, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka pandēmijas laikā daudzi sāka strādāt un mācīties no mājām un tas kardināli nemainīsies arī pēc pandēmijas, tādēļ strauji aug pieprasījums pēc mājokļiem, kuros cilvēkiem ir ērti nevis "pārnakšņot", bet gan dzīvot un pavadīt laiku.

"Rīgā pašlaik vēl nav vērojams liels nekustamo īpašumu projektu bums, bet tāds noteikti būs. Tas, ka pašlaik Rīgā tirgus ir vislēnākais Baltijā, pēc manām domām, ir anomālija. Tādēļ es uzskatu, ka Rīga ir pilsēta, kurā pašlaik ir visizdevīgāk ieguldīt Ziemeļeiropas reģionā," sacīja Mikeloci.

Savukārt Tallinā un Viļņā tirgus, pēc Mikeloci teiktā, pašlaik ir ļoti labs, turklāt ļoti labs tieši vidējās klases īpašumu projektiem. Viņaprāt, tas nav nekas pārsteidzošs, jo tāda pati situācija ir visā Eiropā. Vienīgā pilsēta, kura atpaliek, ir Rīga, un tas Mikeloci šķiet pārsteidzoši.

Šomēnes postošās vētras “Boris” izraisītās lietusgāzes skāra lielu daļu Centrāleiropas, radot ievērojamus nekustamo īpašumu un infrastruktūras postījumus, kas varētu būt mērāmi aptuveni 2-3 miljardu eiro apmērā.

Latvija lielāko daļu gada ir pasargāta no dabas katastrofu ietekmes, tomēr vasarā piedzīvotā vētra un spēcīgās lietusgāzes, kuru seku novēršana, piemēram, smagi skartajai Jelgavas pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 13 miljonus eiro, pierāda – arī mums ir jādomā ilgtermiņā un jārūpējas gan par savu, gan nekustamo īpašumu drošību.

Plūdu risku novērtēšana pirms darījuma veikšanas

Viens no pirmajiem soļiem pirms jebkura īpašuma iegādes ir plūdu risku novērtēšana attiecīgajā teritorijā. Vērtīgs informatīvais resurss ir platforma geolatvija.lv, kas palīdzēs noskaidrot, vai īpašums atrodas potenciāli applūstošā teritorijā. Svarīgi atcerēties – kaut gan daudzi īpašumi ietilpst šajā kategorijā tikai tāpēc, ka tie atrodas piemēram, ezeru vai upju tuvumā, tas ne vienmēr nozīme, ka tie ir applūduši. Tāpat ir vērtīgi apmeklēt noskatīto īpašumu pēc spēcīga lietus un pārbaudīt ūdens uzkrāšanās pazīmes, piemēram, pagrabā vai pagalmā.

Kaut arī jebkādai apdrošināšanai vajadzētu nodrošināt sirdsmieru, nereti tā sagādā vilšanos, jo, nelaimei notiekot, finansiālā kompensācija nav tāda, kā cerēts, vai arī netiek saņemta vispār. Analizējot iedzīvotāju attieksmi pret apdrošinātājiem, gan secināts, ka cilvēki nereti vēlamo uzdod par esošo un ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem iepazīstas pavirši, raksta laikraksts Diena.

«Kad pēc pirmās dzīvokļa noplūdināšanas reizes atnāca eksperts, viņš ļoti skeptiski skatījās uz to, kas noticis,» laikrakstam stāstījusi studente Monta, kuras pirmā stāva dzīvokli regulāri applūdina kaimiņi. «Vasarā ūdens nāca no griestiem, radot bojājumus gan sienām, gan laminātam citās istabās,» teikusi Monta. Pēc pirmās applūdināšanas reizes apdrošināšanas atlīdzību gūt viņai nebija izdevies. Otrajā reizē viņa vispirms izsauca cilvēkus no namu pārvaldes, kuri, konstatējot faktu, apstiprināja apdrošināšanas kompānijai to, ka noticis nelaimes gadījums.

Monta bijusi izbrīnīta par to, kā vērtēšana notikusi pirmajā reizē: «Radās sajūta, ka tiekam vainoti pie tā, ka vērtētājs vispār izsaukts. Kā detektīvs [vērtētājs] mūs izjautāja, radot iespaidu, ka [mums] netic. Tad paņēma savu mobilo telefonu un mēģināja nofotografēt laminātu. Apdrošināšanas naudu nesaņēmām.» Kaut arī Monta saskārusies ar grūtībām iegūt apdrošināšanas naudu, viņa joprojām esot tā paša apdrošināšanas uzņēmuma kliente un tāda arī palikšot turpmāk.