Lauksaimniecība

Kailsals Zemgalē darījis postu 80% ziemāju

Gunta Kursiša, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Kailsala dēļ Zemgalē šosezon cietuši 70 - 80% graudaugu. Zemniekiem nāksies pārsēt daļu ziemāju, un sējas materiāla cenas līdz ar to augušas par 50%, Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis atklāja intervijā Latvijas Radio.

Zemnieki piegādātājiem rezervējuši sēklas jau tagad. Turpmāks sējas materiāla kāpums vairs nav sagaidāms, prognozē A. Balodis, norādot, ka tirgū ienāk sēklas arī no ārvalstīm, palielinot konkurenci un neļaujot cenas celt vēl vairāk.

Db.lv jau rakstīja, ka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija marta sākumā liecināja - pavasarī būs jāpārsēj vairāk nekā 50% ziemāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lauksaimniekus biedē kailsala iespējamais posts ziemājiem

Sandra Dieziņa, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.

Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.

Zinās pavasarī

Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Agronome: Kailsala dēļ pavasarī var nākties pārsēt daļu ziemāju

Nozare.lv, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām situācija ar ziemāju attīstību izskatījās cerīga, patlaban ieilgušais kailsals nozīmē, ka pavasarī varētu nākties pārsēt daļu lauku, atzīst lauksaimniecības kompānijas Syngenta agronome Ingrīda Grantiņa.

«Rudenī ziemāji bija ļoti labi sacerojuši, tomēr pašreizējais kailsals ziemājiem galīgi nav labs. Ziemāju sējumi nevar «pāriet» nākamajā attīstības stadijā, ja nav sala, tomēr vajadzētu vismaz desmit centimetru biezu sniega kārtu, lai viss būtu kārtībā. Pārsegt laukus, protams, nevar, līdz ar to vienkārši atliek gaidīt, kas notiks tālāk,» sacīja Grantiņa.

Viņa arī norādīja, ka patlaban vēl nevar prognozēt, ar kādiem zaudējumiem un papildus izdevumiem varētu nākties saskarties pavasarī, taču zināmas problēmas lauksaimniekiem šogad noteikti būs.

«Vēl nevar pateikt, cik daudz no ziemājiem izsals. To, kā veidosies situācija, varēsim redzēt tikai pavasarī, jo arī tad var nākt visādi «brīnumi», kā krasas augsnes temperatūras svārstības atkušņu un sala dēļ. Tomēr kopumā jau patlaban skaidrs, ka daļu ziemāju nāksies pārsēt, tādēļ zemniekiem jārēķinās ar attiecīgiem izdevumiem,» atzina agronome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad gaidāmas vidēji labas kviešu, rudzu un rapšu ražas

Žanete Hāka, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā gaidāmas vidēji labas ziemāju – kviešu, rudzu un rapšu – ražas, paredz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Uz šāgada ziemāju ražu būtisku ietekmi atstāja ziemas kailsals, kura dēļ bojā gāja sējumi Zemgalē, kā arī daudzviet Kurzemē un Vidzemē. Augšanai atstāti vidēji labi un labi ziemāju sējumi, pārējās platības pārsētas ar vasarājiem. Līdz ar to ražas līmenis sagaidāms vidēji labs, pērnā gada līmenī. LLKC speciālisti secinājuši, ka nedz pavasara salnas, nedz arī aizvadītās nedēļas karstums ziemājiem un arī dīgt sākušajiem vasarājiem kaitējumu nav nodarījis.

LLKC augkopības speciāliste Laura Kirsanova norāda, ka pavasara laika apstākļi šogad graudaugiem ir labvēlīgi, lai gan jāatzīst, ka situācija var būt ļoti atšķirīga pat viena pagasta ietvaros. Tā, piemēram, vietām Ziemeļkurzemē ilgstoši nav lijis. Pēc pašreizējā vērtējuma sējumu stāvokli valstī kopumā tas gan nepasliktina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Latgales puses zemnieku kooperatīva Sēlijas āres valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atzina, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir ideāli.

«Pašlaik situācija ir ļoti laba. Ilūkstes pusē gan bija neliels satraukums gada pēdējās dienās, kad tika prognozēts spēcīgs kailsals, taču dienu pirms sala iestāšanās uzsniga apmēram astoņi centimetri sniega, un tas laukus glāba arī mīnus 20 grādos. Patlaban sniega pietiek, un, ja vien nebūs krasu svārstību, sējumi pārziemos ideāli,» sacīja zemnieks.

Arī Jēkabpils novada kooperatīva Kuziks vadītājs Mārtiņš Felss sacīja, ka patlaban ziemāju stāvoklis zem sniega segas varētu būt ļoti labs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders: Valstij nav stratēģiska plāna, kā finansēt ceļu būvi nākamajos gados

LETA, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan ceļu būves uzņēmumi, gan biedrība «Latvijas ceļu būvētājs» nemitīgi runā par naudas trūkuma problēmu ceļu būves nozarē pēc Eiropas Savienības struktūrfondu naudas plūsmas apsīkšanas, taču stratēģiska plāna valstij nav, sacīja SIA «Binders» valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

«Faktiski ir vēl gads, bet par to, kas notiks tālāk, stratēģisku plānu no valsts neredzam. Arī iepriekšējai valdībai un ministriem esam vērsuši uzmanību par to, kā, mūsuprāt, būtu jārīkojas. Pagaidām mēs stratēģisku plānu neredzam, un tas mūs uztrauc,» sacīja Sēja.

Jautāts, vai var izveidoties situācija, ka pēc gada, diviem nekādi lieli ceļu būves projekti netiek realizēti, Sēja norādīja, ka nevarēs uz to atbildēt, jo ceļu būvnieki paši gaida kādu informāciju no valdības par to, kas varētu aizpildīt šo nosacīto tukšuma periodu starp plānošanas periodiem.

«Tāpat iepriekš bija cerības par Rail Baltica projekta realizēšanu attiecīgajā laika posmā. Bet arī par to ir pateikts, ka tas par diviem gadiem aizkavēsies. Viens no konkursiem, kas attiektos uz attiecīgo laika periodu un kura rezultātus gaidām, ir Ķekavas apvedceļa projekts. Tas šobrīd ir vienīgais taustāmais projekts,» sacīja Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LLKC: Uzsnigušais sniegs lauksaimniekiem problēmas neradīs

Dienas Bizness, 28.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada nogalē Latviju pārklājusī sniega sega lauksaimniekiem problēmas neradīs, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas eksperti.

«Kaitējums augļu kokiem rastos tādā gadījumā, ja no +6 grādiem gaisa temperatūra diennakts laikā pazeminātos līdz -20 grādiem. Pašlaik gaisa temperatūra samazinās pakāpeniski un visi augi ir ziemas miegā», skaidro LLKC augkopības eksperts Māris Narvils.

Iedzīvotāju fiksēto narcišu ziedēšanu vai koku piebriedušos pumpurus speciālists sauc par izņēmuma gadījumiem, kurus, visticamāk, veicinājusi šo augu atrašanās saules pusē. «Varbūt atsevišķi zari ar šādiem pumpuriem arī nosals, bet tādu nebūs daudz, turklāt to vietā pavasarī plauks citi. Protams, ja tulpes vai narcises uzplaukušas jau tagad, otrreiz šajā pavasarī tās vairs neziedēs, – tad ziedi gaidāmi vien 2017. gadā,» norāda M. Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas vienā no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā

Sandra Dieziņa, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpils novada z/s Lazdukalns ir viena no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā. Apsīšu ģimene ar šo ogu biznesu nodarbojas jau kopš 1988. gada, kad ogas sāka audzēt 0,3 ha platībā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šogad zemenes aug 17 ha platībā un jau ir novāktas pirmās ražas. Z/s Lazdukalns saimnieks Andris Apsītis atklāj, ka raža pagaidām ir normāla – ne laba, ne slikta. Tomēr zemeņu stādījumus ietekmējis ziemas kailsals, kā rezultātā apsalušas zemeņu saknes un sekas var būt jūtamas. Viņš lēš, ka kopumā raža būs par aptuveni 20% mazāka. Vēsā laika un vēlā pavasara dēļ zemenes sākušas ražot vidēji par 10 dienām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr pašlaik ir labi, ka turas vēss laiks, jo zemenes paspēj nobriest pretstatā citiem gadiem, kad karstums «izrāvis» visu uzreiz un tas ietekmējis ražu kopumā. Z/s Lazdukalns izaudzēto lielākoties piegādā Siguldas, Ādažu un Cēsu pircējiem, kā arī ogas realizē Rīgā, Nakts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pavasarī būs jāpārsēj vairāk nekā 50% ziemāju

Lelde Petrāne, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šā gada rudens un ziemas sākums ziemājiem bija labvēlīgs, tad janvāra otrās puses un februāra sākuma ilgais un spēcīgais kailsals ir nodarījis neredzēti lielus postījumus, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Pat zemnieki ar pieredzi šobrīd ne vienmēr spējot novērtēt savu ziemāju patieso stāvokli, jo ar tādiem sala bojājumu postījumiem sastopas pirmo reizi.

Visnopietnākie postījumi tiek prognozēti ziemas rapsim. Lielo aukstumu pārdzīvojušie augi šobrīd cieš no pārlieku lielā mitruma, jo augsnes apakšējie slāņi vēl joprojām ir sasaluši un neļauj liekajam mitrumam aizplūst no tīrumiem.

Ziemas kviešiem visvairāk cietušas ir siltākam klimatam selekcionētās šķirnes un tīrumi, kuros rudens kopšanas darbi nenodrošināja sabalansētu augu barošanos un pilnvērtīgu barības vielu uzkrāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus

Žanete Hāka, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgie laika apstākļi nodarījuši būtiskus postījumus ziemāju sējumiem dažādos Latvijas reģionos, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par atlīdzību pieteikumiem sējumu apdrošināšanā.

Zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus, kā rezultātā BTA par vairāk nekā 1000 ha platībā izpostītiem ziemāju sējumiem atlīdzībās lauksaimniekiem šogad izmaksājusi jau gandrīz 200 tūkstošus eiro.

Saņemot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus sējumu apdrošināšanā un apsekojot saimniecības, BTA speciālisti secinājuši, ka Zemgalē sējumu pārziemošanu būtiski ietekmējis rudens sausums, kas neļāva sējumiem sagatavoties ziemai. Savukārt, kailsals nodarījis būtiskus postījumus ziemas rapsim Latgalē un Vidzemē, kā arī ziemāju labības sējumiem Lubānas līdzenumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

SIA Uzvara-Lauks kailsals radījis miljona zaudējumus

Dienas Bizness, 08.04.2014

SIA «Uzvara-Lauks» mehanizators Ēvalds Kampāns (no labās) augsnē gulda vasaras kviešus – Latvijā radīto šķirni 'Robijs' un Vācijā kultivēto 'Hamlets'. Darbus koordinē uzņēmuma galvenais agronoms Sergejs Kataņenko.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gailīšu pagasta uzņēmumam SIA «Uzvara-Lauks» kailsals iznīcinājis ziemājus 3400 hektāru platībā, nesot teju viena miljona eiro zaudējumus. Daudzi lauksaimnieki ziemā cietušos tīrumus pagājušajā nedēļā sāka pārsēt ar vasarājiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Izsalušie tīrumi atrodas Bauskas un Rundāles novadā, atklājis SIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko. «Līdz svētdienas rītam apsējām 1200 hektārus, nezaudējot optimismu,» teicis lauksaimniecības firmas īpašnieks Arnis Vējš. Uzņēmuma vadība cerot, ka vasarāju raža stabilizēs finansiālo situāciju.

«Šajā galā nav dzīvu lauku,» Bauskas Dzīvei stāstījis zemnieku saimniecības «Augškalni» vadītājs Salvis Kalniņš. Viņš apstrādā zemi Brunavas pagastā, pie Lietuvas robežas. Lauksaimniekam gājuši bojā visi 155 ha ziemāju. «Ne tikai nauda zaudēta, izbojāta augu seka, nebūs ziemājiem sēklas. Pagaidām cenšos neskaitīt tēriņus, skatos uz priekšu,» rezumējis saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Iecavnieks&Co plāno atjaunot tehnoloģijas

Dienas Bizness, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rapšu eļļas ražotāja SIA «Iecavnieks&Co» plāno pavasara darbus un gatavojas martā gaidāmajai investīciju projektu iesniegšanai, atsaucoties uz valdes priekšsēdētāja Intara Galīša sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmā martā sākas projektu pieņemšana, kopumā uzņēmumiem modernizācijai būs pieejami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

«Iecavnieks&Co» ar Eiropas un valsts atbalstu plāno atjaunot tehnoloģijas, kas jau gana nolietojušās, Bauskas Dzīvei sacījis I. Galītis. Uzņēmums audzē un pārstrādā rapšus, ražojot rapšu eļļu, lineļļu un fasējot linsēklas pārtikai.

Plānojot pavasara darbus, I. Galītis pagaidām atturējies vērtēt, kā pārziemojuši sējumi. Viņš teicis, ka sniega trūkums ir riskants ziemājiem: «Tagad laukos zaļumu nemana, bet augi vēl var saņemties. Biedējošākais scenārijs būtu spēcīgs kailsals martā. Tas var pielikt punktu gan ziemas rapšiem, gan labībai, īpaši tad, ja būs atsākusies veģetācija un augos ritēs šķidrums. Taču ļoti, ļoti, ļoti ceram, ka būs labi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pelēkā: Atsevišķas personas uz VID pretimnākšanu reaģē ar «smiešanos sejā»

LETA, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pretimnākšanu - aicinājumu neveikt pārkāpumus - atsevišķas negodprātīgas personas reaģē, «smejoties sejā», šodien Saeimas tā dēvētās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Šis jautājums tika aktualizēts, runājot par Igaunijas piemēru nodokļu iekasēšanā, par ko sēdē izskanēja atzinīgi vārdi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Jānis Butkevičs norādīja, ka Igaunijā ir ļoti spēcīgi attīstīts analītiskais dienests un daudz tiek strādāts prevencijas jomā.

LTRK pārstāvis skaidroja - ja Igaunijas VID redz iespējamos riskus, tad viņi uzņēmējam «paklapē pa plecu» ar norādi «mēs zinām, ko jūs darāt, - nedariet tā vairāk».

Komentējot šos izteikumus, Pelēkā norādīja uz VID negatīvo pieredzi ar šādu pieeju Latvijā. «Kas notiek, kad Latvijas VID aiziet un kādam paklapē uz pleca un saka: «Nedari tā!»? Viņi smejas sejā - smejas sejā finanšu policistam, nerunājot nemaz par nodokļu inspektoriem,» norādīja VID vadītāja pienākumu izpildītāja. Ieņēmumu dienesta darbinieki šādos gadījumos sastopas ar attieksmi, kad konkrētie cilvēki smejas sejā un prasa: «Kādus dokumentus tev vajag?», solot tos atsūtīt - arī tādus, kuriem «tinte vēl nav nožuvusi», izteicās Pelēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieki: Ilgtermiņā ir svarīgi izmantot Latvijas resursus

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vēsais pavasaris graudaugiem labvēlīgs

Dienas Bizness, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pavasara vēsais laiks graudaugu sējumiem ir labvēlīgs, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti. Ziemāji pārziemojuši labi un turpina cerot, bet vasarāji, kuru sēja Kurzemē un Zemgalē jau šonedēļ varētu tikt pabeigta, pagūs veiksmīgi iesakņoties.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis stāsta, ka salīdzinājumā ar pērnā gada pavasari, kad lauksaimniekiem ziemas kailsala dēļ līdz pat 90% ziemājus nācās pārsēt, šis pavasaris atnācis ar krietni pozitīvāku noskaņu. Ziemāji labi pārziemojuši visos Latvijas reģionos, bet vasarāji, kuru sēja Zemgalē un Kurzemē sākās jau pirms divām nedēļām, vēsajos laika apstākļos pagūs labi iesakņoties. Pašreizējie meteoroloģiskie laika apstākļi dod potenciālu labām ražām.

Agrais, bet vēsais pavasaris graudkopjiem ir labvēlīgs, jo graudaugu veģetācijas procesi notiek lēnāk, bet pamatīgāk – ziemāji labāk sacero, savukārt vasarājiem, kuri vēsā laika dēļ lēnāk dīgst, veidojas spēcīgāka sakņu sistēma, kas vēlāk palīdz uzņemt augšanai nepieciešamās barības vielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu, informē LLKC.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalēkopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas ziemeļaustrumos ceturtdienas vakarā vairākiem cilvēkiem sejā ielieta skābe, piektdien paziņojusi Lielbritānijas policija.

Aizdomās par līdzdalību šajos noziegumos policija aizturējusi 16 gadus vecu puisi.

Divi vīrieši uz mopēda ielēja skābi sejā kādam citam 32 gadus vecam mopēda vadītājam un pēc tam uzlēca uz viņa spēkrata un ar to aizbrauca. 72 minūšu laikā notika pieci šādi uzbrukumi.

Aizturētais jaunietis tiek turēts aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu un laupīšanu.

Policija atklāja, ka vairāki cietušie guvuši smagas traumas, sevišķie viens jauns vīrietis.

Policija lūgusi atsaukties tos, kuri varētu sniegt kādu informāciju par šiem uzbrukumiem.

Metropoles policijas informācija liecina, ka kopš 2010.gada ziņots par vairāk nekā 1800 uzbrukumiem, kuros izmantoti kodīgi šķidrumi. Tie rekordlielā skaitā izmantoti slepkavību, laupīšanu un izvarošanu gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Ķīpsala

Aļona Zandere, 07.10.2016

Pirms 20 gadiem Ķīpsala bija aizaugusi un pustukša. Tolaik vēl neviens nenojauta, cik ekskluzīva un īpaša šī vieta kļūs biznesam. Tagad tur ir ne tikai atpūtas zona vasaras baudītājiem, bet arī kvalitatīvi restorāni pašā Daugavas krastā, kā arī studentu pilsētiņa, Baltijā lielākais izstāžu centrs, daudz jaunu ekskluzīvu dzīvojamo projektu. Ķīpsalas industriālais haoss ļoti nemanāmi saplūst ar dārgo un gaumīgo.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsala Rīgā tiek uzskatīta par teju citu pasauli, kas nav pakļauta pilsētas drudžainajam ritmam, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīpsalas kā biznesa vietas seja īpaši pēdējos gados piedzīvojusi, tēlaini izsakoties, vērienīgas plastiskās operācijas, bagātīgi pilnveidojoties. Varētu domāt - atkal top kārtējā klišejiskā dāmīte ar silikonu krūtīs, botoksu sejā un mākslīgajām skropstām. Nē, tas nav stāsts par Ķīpsalu. Šī ir vieta, kur paralēli modernām jaunceltnēm un glamūrīgiem restorāniem Daugavas krastā, pārdesmit metru attālumā atrodas sadangātu auto kapsēta, hipiju pulcēšanās vieta, tāpat runā, ka, cītīgāk pameklējot, var uzziet kādu mazzināmu naktsklubu. Šeit industriālais saplūst ar moderno, un Daugavas ūdeņu čalošana rada sajūtu, ka tieši tā tam jābūt, ka šis savienojums ir absolūti dabīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Nevienlīdzības šķēres pasaulē veras plašāk; Latvija aizvien «līderos»

Jānis Šķupelis, Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru