Lauksaimniekus biedē kailsala iespējamais posts ziemājiem 

Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.

Sandra Dieziņa, 2014. gada 27. janvāris plkst. 9:58

Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.

Zinās pavasarī

Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.

Pagaidām vēl pāragri spriest par to, kā ziemāji būs pārziemojuši – tas būšot redzams pavasarī.

Arī z/s Joži saimnieks Gunvaldis Sproģis atzīst, ka pagaidām vēl grūti vērtēt ziemāju stāvokli, taču sniega ir pamaz – viens līdz divi centimetri, lai gan vajadzētu 10–15 cm, lai ziemāji labi pārziemotu. Naktīs sals pārsniedz -15 grādus, un, ja tas būtu īslaicīgi, tad nekas, bet ilgstošs aukstums rada bažas, uzsver Jožu saimnieks.

Var ciest saknes

Par stipro salu norūpējušies arī augļudārzu īpašnieki un dārzkopji, jo aukstuma dēļ dažas kultūras var izsalt. Šobrīd nosacīti valda kailsals, kā dēļ var ciest augu saknes, un tas var ietekmēt gan ražību, gan izraisīt augu bojāeju, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopis Imants Missa, kā piemēru minot zemenājus. Par pārējiem stādījumiem varēšot runāt pavasarī, kad būs redzams, kā tie pārziemojuši. Tiesa, sals atnācis pakāpeniski un augi jau paspējuši norūdīties. I. Missa arī skaidro, ka svarīgi ir blakusapstākļi – kā dārzi kopti un aprūpēti.

Arī Lavijas Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane uzsver – kailsals augļkokiem par labu nenāk; tas var ietekmēt stādījumus, kam ir sekla sakņu sistēma, piemēram, pundurābeles, zemenājus. Slikti varētu klāties arī ķiršu un plūmju ziedpumpuriem. Vīnogas šobrīd esot piesegtas, līdz ar to satraukumam par to izsalšanu nav pamata. E. Kaufmane piebilda, ka vēl pagaidām grūti spriest, kas notiks tālāk. Ja turpināsies šāds kailsals un sniega nebūs, tas atstās sekas uz nozari kopumā.

Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem apsētās platības jau ievērojami cieta pēc tam, kad sniegs uzkrita uz sējumiem, pirms bija iestājies sals un tā rezultātā lielākā daļa sējumu gāja bojā un nākamajā pavasarī tos nācās pārsēt, kas radīja papildu izdevumus lauksaimniekiem.

Pērn graudkopji nevarēja priecāties par lielām ražām, bet gadu iepriekš bija īpašs ražas kāpums, kad kviešu un rudzu kopraža palielinājās gandrīz divas reizes. Saskaņā ar Lauku Atbalsta dienesta datiem ar graudaugiem pagājušajā gadā bija apsēti 574 tūkst. ha, kas ir salīdzinoši tādā pašā apjomā kā 2012. gadā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 18. oktobris plkst. 17:18

Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ziemas sezonai ir sagādājusi vairāk nekā 50 tūkstošus...

2013. gada 21. maijs plkst. 12:53

Gadsimtiem ilgi etiopieši veikuši garus pārgājienus, lai savāktu sāli no Danakil ieplakas,...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 15:30

Galda sāls ir viena no senākajām ēdiena garšvielām pasaulē un tiek iegūts...

2013. gada 24. janvāris plkst. 14:43

ASV Vidējo rietumu štatus skāris aukstuma vilnis. Arktiskajam gaisam ieplūstot no Kanādas,...

2012. gada 05. decembris plkst. 8:43

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošākais ielu kaisāmais materiāls ir sāls, atzinuši...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...