No 1. decembra visiem auto Latvijā pēc likuma jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, taču sniegs, sals un apledojušie ceļi nozīmē to, ka, lai veiksmīgu pārlaistu ziemu kopā ar savu automašīnu, nepieciešams papildus inventārs. Kā vislabāk aprīkot automašīnu, lai bez liekām problēmām būtu gatavs ziemai, lasi raksta turpinājumā.

Ziema jau ir klāt, kas nozīmē to, ka ir jādomā par mazlietotu auto kvalitatīvu aprīkošanu, lai kopā ar to pārziemotu. Brīžiem ziema kļūst barga un auksta, bet brīžiem snieg pamatīgi, tāpēc ir vēlams, lai mazlietota auto bagāžniekā būtu viss nepieciešamais, kas krīzēs situācijās ļautu nepalikt uz ceļa.

Kāds ir ideālais aprīkojums ziemā?

Ziema pieprasa būt uzmanīgākam uz ceļa nekā vasaras sezonā. Pirmkārt, līdz 1. decembrim ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām un tas ir jādara obligāti. Tomēr pārbaudi, vai tām ir nepieciešamais protektora dziļums un vai tās nav pārāk nodilušas, citādi braukšana ziemas apstākļos tik un tā būs sarežģīta. Tomēr jāņem vērā vēl vairāki svarīgi faktori, par kuriem uzzināsi raksta turpinājumā.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Eiropas pūliņi dažādot piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, pirmdien brīdināja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pūliņus pieprasījuma samazināšanai.

Birola komentāri izskanējuši pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts.

Taču Birols norāda: "Tas ir kategoriski nepietiekami tikai paļauties uz gāzi no avotiem ārpus Krievijas - šīs piegādes vienkārši nav pieejamas tādos apmēros, kas nepieciešami, lai aizstātu piegāžu trūkumu no Krievijas."

"Tā tas būs pat tad, ja gāzes piegādes no Norvēģijas un Azerbaidžānas plūdīs maksimālā apmērā, ja piegādes no Ziemeļamerikas saglabāsies tuvu pērnā gada līmenim, ja iekšzemes gāzes ieguve Eiropā turpinās nesenās tendences un ja sašķidrinātās dabasgāzes ieplūde palielināsies līdzīgā tempā, kā tas tika novērots pirmajā pusgadā," skaidro Birols.

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Pasaules vadošās meteoroloģijas institūcijas prognozē, ka 2019.-2020.gada ziema Eiropā gaidāma silta, Ziemeļeiropā - arī mitrāka nekā ierasts.

Eiropas Savienības programmā «Copernicus» pieejamā informācija liecina, ka neviens meteoroloģijas dienests neprognozē aukstu ziemu. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Baltijā galvenokārt prognozēta krietni augstāka par normu, dažas prognozes pieļauj iespēju, ka tā būs tuvu normai jeb ilggadējam vidējam rādītājam.

Sagaidāms, ka laikapstākļus Ziemeļeiropā ziemas lielāko daļu noteiks cikloni, kas nesīs siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, līdz ar to iespējams liels nokrišņu daudzums.

Eiropas ziemeļaustrumu daļā - Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļos - iespējama lielākā temperatūras pozitīvā novirze no normas.

Meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un ka arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Pēc astoņu gadu pastāvēšanas pēdējo darbdienu aizvada itāļu apavu veikals "Lilimill" Blaumaņa ielā, Rīgā - no 22.aprīļa uz nenoteiktu laiku tas būs slēgts, informē veikala īpašnieks Jurģis Grāvītis.

"Veikalu ietekmēja ārkārtas situācija, telpu īres izmaksas - īpašnieks negribēja vai nesaprata, ka viņš pelna no tā, ka mēs pelnam un tad visi kopā pelna, vai arī rada ienākumus. Tas droši vien bija galvenais, jo īres maksa veido lielāko daļu izmaksu šādam veikalam. Netika panākta vienošanās, kā arī visa šā brīža pirktspēja un diezgan lielā neskaidrība lika par to padomāt un pieņemt šādu lēmumu," skaidro J.Grāvītis.

Viņš norāda, ka namsaimnieki šobrīd nav gatavi samazināt īres maksas, ir šaubīgi un nogaidoši par turpmāko. "Mēs neviens nezinām, cik ilgi tas turpināsies. Ejot pa ielu, redzam, ka daudzas telpas ir ciet, bet tajā pašā laikā sludinājumi neparādās," komentē J.Grāvītis.

Būvniecības nozarei 2021.gads iesācies ar izaugsmes mazināšanos. Būvniecības produkcijas apjomi 1.ceturksnī saruka par 12,4% pēc neizlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar 2020.gada 1.ceturksni, informē Ekonomikas ministrija.

Produkcijas apjomi šī gada. 1.ceturksnī bija 2019.gada 1.ceturkšņa līmenī. Kritumu var skaidrot gan ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), gan arī koronavīrusa ierobežojumu un ārkārtas situācijas radītajiem preču aprites apgrūtinājumiem u.c.

2020.gada 1.ceturksnī saruka visu nozares pamatkategoriju apjomi. Specializēto būvdarbu sarukums bija vismazākais. Ēku būvniecība, kas iepriekš bija straujāk augošā nozares pamatkategorija, samazinājās visvairāk.

Ēku būvniecības apjomi 2021.gada 1.ceturksnī saruka par 16,6%, salīdzinot ar 2020.gada 1.ceturksni. To galvenokārt noteica nedzīvojamo ēku segmenta samazinājums. Savukārt dzīvojamo māju segmentā samazinājumu izsauca privātmāju būvniecības krass kritums, kuru divu un vairāku dzīvokļu māju apjomu pieaugums nespēja kompensēt.

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Akciju cenas Eiropā otrdien pieauga, atkopjoties pēc pirmdienas straujā krituma Covid-19 dēļ, bet akciju cenas Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc satraucošu ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Eiropas akciju cenas pieauga, neraugoties uz ieilgušajām sarunām par pēcbreksita tirdzniecības vienošanos un bažām par jaunākajām tendencēm Covid-19 pandēmijā.

Eiropas Savienība (ES) ir noraidījusi pēdējo Lielbritānijas piedāvājumu zvejas jomā, tomēr ir gatava turpināt darbu pie pēcbreksita tirdzniecības vienošanās arī pēc gadumijas, otrdien pavēstīja diplomāti.

Eiropas Komisija (EK) arī ieteica atcelt aizliegumus, ko ES valstis, reaģējot uz koronavīrusa jaunā paveida izplatīšanos, noteikušas gaisa satiksmei ar Lielbritāniju, kā arī ceļošanai no Lielbritānijas un uz to.

Kopš svētdienas daudzas valstis ir ierobežojušas satiksmi ar Lielbritāniju, lai novērstu jaunā koronavīrusa paveida izplatīšanos. Tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par "VUI 202012/01", būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.

Meža nozares lielākais izaicinājums šogad ir konkurētspēja pie vājiem tirgus un koksnes realizācijas apstākļiem, atzina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka šogad samazinājušies pasūtījumi publiskajā sektorā un krituši būvniecības apjomi, kas ietekmē koksnes produktu pircējus, kuriem jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Koksnes pircēji vēlas par zemāku cenu iegādāties koksnes produktus, kas nav pievilcīgi meža īpašniekiem, kuri pie zemām koksnes produktu cenām mežizstrādi neveic.

Putniņš uzsvēra, ka rezultātā samazinās kopējais koksnes piedāvājums tirgū, kas pircējiem rada spiedienu uz koksnes cenu, piebilstot, ka šī patlaban ir būtiskākā problēma nozarē, jo vājina Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, kuru gala produktu realizācijas tirgi Eiropā un ASV ir vienādi.

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Lai gan šī gada rudenī elektrības patēriņš sasniedza zemāko līmeni kopš 2017. gada jūnija, nozares pārstāvji prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā patēriņš varētu būtiski pieaugt.

Saskaņā ar AS Augstsprieguma tīkls (AST) prognozēm elektroenerģijas sistēmas patēriņš Latvijā tuvāko desmit gadu laikā varētu pieaugt par 3 līdz 12,5%. AST skaidro, ka patēriņš prognozēts trim scenārijiem – konservatīvai, bāzes un optimistiskai attīstībai. Tiek plānots, ka konservatīvās attīstības jeb A scenārijā elektroenerģijas patēriņš 2032. gadā varētu sasniegt 7605 gigavatstundas (GWh) gadā, bāzes jeb B scenārijā – 7951 GWh, bet optimistiskās attīstības scenārijā – 8306 GWh.

Elektrību taupa

Līdz ar apjomīgu atjaunojamo energoresursu (AER) ienākšanu tirgū un fosilā kurināmā lomas mazināšanos, kā arī atteikšanos no Krievijas gāzes importa, kā ietekmē varētu palielināties elektroenerģijas loma apkurē, elektrības patēriņš varētu pieaugt arī straujāk, nekā prognozēts, teic Aigars Sīlis, AST Datu analīzes grupas vadītājs. “Jau šobrīd pieprasīto jauno elektrostaciju pieslēguma jaudu apjoms Latvijā pārsniedz maksimālo pīķa patēriņu vairāk nekā trīs reizes, tāpat patēriņa pieaugumu varētu veicināt arī elektroauto izplatības palielināšanās,” atzīmē A. Sīlis.