Jaunākais izdevums

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Bet valdība vēloties caurspīdīgu augstskolu pārvaldību, kas, viņuprāt, nodrošinātu šo problēmu atrisināšanu, bet Kalviņa ieskatā, tas nebūtu iespējams, jo pārvaldības modeļa maiņa nevar izmainīt to, kāpēc pamatā izglītības līmenis Latvijā nav tik augsts, kā varētu vēlēties, un virkni citu problēmu.

Viņaprāt, izmaiņas jāsāk ieviest pamata un vidējā izglītībā. "Problēma ir tajā, ka vidējās izglītības sistēma nenodrošina absolventiem iespēju startēt jebkurā no zinātņu nozarēm, jebkurā no augstskolām, jo ne visās skolās māca ķīmiju, fiziku, bioloģiju un citas zinātnes, kuras nepieciešamas, lai iestāstos vajadzīgajā augstskolā," teica akadēmijas prezidents.

Kalviņš skaidroja, ka grozījumi Augstskolu likumā neaptver visu nozari kopumā, tie aptver tikai augstskolas. Tāpat viņš stāstīja, ka Latvijas Universitāšu asociācija esot izstrādājusi Universitāšu likuma projektu, tomēr arī tas neapvienojot visu nozari.

Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela skaidroja, ka šobrīd spēkā esošais likums ir "godājama pensionāra statusā", un nozare vairs nevar "stāvēt uz vietas". Tāpat viņa akcentēja, ka diskusijās ar izglītības politikas veidotājiem Rektoru padomei pārmests, ka tā nepiedāvā savus priekšlikumus, tāpēc padome lēma pavasarī veidot darba grupu, kurā veidots Augstākās izglītības un zinātnes likuma projekts.

Viņa atklāja, ka darba grupa sastāvēja no vairāk nekā desmit cilvēkiem, kuri strādāja visu vasaru, kopumā sanākot uz vairāk nekā 20 sēdēm. Apvienotās darba grupas vadītājs bija Andris Sarnovičs, kurš tai laikā vēl bija Banku augstskolas rektors.

Muktupāvela uzsvēra, ka šai likumprojektā ir ievērots Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzstādījums veidot inovatīvo-integratīvo modeli attiecībā uz zinātniski pētniecisko un studiju darbu, proti, lai abi šie segmenti tiktu apvienoti vienā likumā, jo patreiz abas nozares regulē divi atsevišķi likumi - Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums.

Muktupāvelas ieskatā, Saeimas Izglītības komisijā skatāmie grozījumi Augstskolu likumā un šis likumprojekts viens otram netraucē, proti, Saeimas komisijā varētu turpināt skatīt grozījumus Augstskolu likumā, paņemot labākās idejas no jaunā likumprojekta.

Vienlaikus preses konferencē tika akcentēts, ka sabiedriskajām organizācijām nav likumdošanas tiesību, tāpēc nozare vēlētos, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts, un kāds ar to sāktu nodarboties.

Kalviņš minēja, ka Saeimas Izglītība, kultūras un zinātnes komisijā ar Augstskolu likuma grozījumu izskatīšanu ejot "ļoti grūti", jo katrai partijai ir savi varianti un vienošanos atrast būs grūti. Pamatproblēmas saistoties ar padomi jeb to politizāciju. Tāpat nozari uztraucot "apciprtās" rektora funkcijas, un būtiski palielinātā IZM loma un ietekme uz augstskolām.

Augstskolu ieskatā, šie grozījumi būtiski ietekmēs augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību, teica Kalviņš, vienlaikus piebilstot, ka iecerētie grozījumi Augstskolu likumā neatbilst nozares un sabiedrības interesēm, kā arī nesaskan ar akadēmiskās brīvības pamatprincipiem.

Vienlaikus nozarē uzskata, ka ir nepieciešams jauns un mūsdienīgs augstāko izglītību un zinātni aptverošs likums, kas vienotu visu nozari, un nenostādītu nozari pret ministriju vai otrādi.

Latvijas zinātnisko institūciju sagatavotais likumprojekts paredz veidot konsultatīvas padomes, lai mazinātu nozares sadrumstalotību. Saeima varētu izveidot Latvijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju padomi, kas nodrošinātu starpinstitucionālu sadarbību un Latvijas attīstību un konkurētspēju. Tāpat likumprojektā piedāvāts veidot Akadēmisko organizāciju padomi, kas būtu viedokļu saskaņošanas koleģiāla, konsultatīva institūcija.

Akcentējot īpašus jauninājumus jaunajā likumprojektā, padomes vadītājs Sarnovičs stāstīja, ka augstskolas varētu nebūt pētniecības organizācijas, akadēmiskajiem amatiem noteiktu skaidrus kritērijus un karjeras trepi, kā arī piedāvāts atteikties no līdzšinējās augstākās izglītības struktūras.

Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas būtu daļa no pirmā cikla augstākās izglītības, kas ir daļa no bakalaura studiju programmas un bakalaura studijas, otrā cikla augstākās izglītības studiju programmas būtu maģistra, bet trešā cikla - doktora studijas.

Likumprojektā arī paredz atteikties no studiju programmu akreditācijas, pārejot uz institucionālo akreditāciju, un definēt akadēmiskā godīguma un integritātes jēdzienus, kā arī intelektuālā īpašuma jautājumus un citus, Sarnovičš klāstīja, ka Augstākās izglītības un zinātnes likums ir iecerēts kā "jumta" likums, paredzot vēl veidot jau pieminēto Universitāšu likumu, arī Augstākās izglītības un finansēšanas likumu, kā arī citus pakārtotus normatīvos aktus.

Vaicāti, vai rēķinās, ka šo likumprojektu politikas veidotāji varētu noraidīt, Muktupāvela uzsvēra, ka nozare cer uz "veselo saprātu", proti, ka politikas veidotāji paņemtu no viena un otra labāko, kas tur ir, un abus sintezētu jeb apvienotu.

Lūgta komentēt tālāko procesa virzību, Muktupāvela atklāja, ka šai sakarā plānots runāt ar IZM, politiķiem un visiem nozares pārstāvjiem, kam šis jautājums ir aktuāls. "Arī tas, ka LZA mūs atbalsta un rīko šo preses konferenci parāda ieinteresētību un projekta nopietnību," teica Rektoru padomes priekšsēdētāja.

Šo likumprojektu plānots sūtīt institūcijām ar likumdevēja tiesībām - Valsts prezidentam, IZM, Saeimas deputātiem, Saeimas Izglītības komisijai un apakškomisijai. Rektoru padome cer pārliecināt politiķus, ka šis process ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalviņš: Būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība

LETA, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja jaunievēlētais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, kurš darba pienākumus sāks pildīt decembrī.

Vaicāts, vai vajadzētu uz pāris nedēļām Covid-19 dēļ "atkal visu apturēt, nobremzēt un cerēt, ka tas palīdzēs", viņš pauda viedokli, ka nevajadzēja apturēt neko nedz pavasarī, nedz tagad.

Viņaprāt, problēma patlaban ir tajā, ka Latvijas valdība un likumdevēji ņem piemēru no Eiropas Savienības un ASV, kas šobrīd esot sliktākie piemēri. "Mums jāņem piemērs no Taivānas, kur uz vairāk nekā 22 miljoniem iedzīvotāju ir nedaudz virs 500 gadījumiem. Un pamatu pamats ir tāds - kamēr mēs sūtīsim mājas inficētos cilvēkus, lai viņi pašizolējas, ja viņiem tādas iespējas ir, bet patiesībā, lai aplipina pārējos, nekādi mēri nepalīdzēs," pauda Kalviņš, piebilstot, ka mums būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru