Sports

Kalvītis: Latvijas Hokeja federāciju saņēmu īpatnējā stāvoklī, tur viss organizēts ar vecām metodēm

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Jaunā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība organizāciju pārņēmusi «diezgan īpatnējā stāvoklī», otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās LHF prezidents Aigars Kalvītis.

LHF prezidenta amatu kopš 1998.gada ieņēma uzņēmējs Kirovs Lipmans, tomēr oktobrī kongresā viņš negaidīti no amata tika gāzts un vietā stājās AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Kalvītis.

«Ļoti aktīvi strādājam, katru nedēļu ir sēdes. Nācās pārveidot LHF darbu, jo saņēmām to diezgan īpatnējā stāvoklī. Bija daži darbinieki, kuri nodarbojās ar pilnīgi visiem jautājumiem,» Kalvītis deputātiem stāstīja, ka organizācijā nebija treneru un mārketinga komisijas, sporta direktora un vēl daudzu citu nepieciešamu cilvēku. «Viss tas tika organizēts ar vecām metodēm. Tādām pat kā pirms 25 gadiem. Tagad esam pieņēmuši cilvēkus, par kuru kompetenci nešaubos. Komplektējam sastāvu.»

Tā kā no līdzšinējā biroja LHF nācās aiziet, tagad tā strādā Volvo hallē, kur turpinās attīstīšanas darbi.

«Mērķis ir izveidot modernu biroju ar muzeju, slavas zāli un visu pārējo. Ceram to atklāt aprīlī,» teica organizācijas prezidents.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā vēlētos ielaist līdz 2660 skatītājus

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Koziols: Līdz līguma parakstīšanai ar Hārtliju vēl neesam tikuši

LETA, 23.05.2017

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs (no kreisās) un Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans tiks uzņemts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē, piektdien paziņojusi organizācija.

Lipmanam nākamā gada pasaules čempionātā Dānijā pasniegs arī balvu par ieguldījumu IIHF organizācijā un starptautiskajā hokejā kopumā.

IIHF uzsvērusi, ka tieši Lipmana vadībā Latvijas valstsvienība deviņdesmitajos gados sasniedza pasaules čempionāta elites divīziju, kā arī komanda četras reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs.

Pagājušā gada oktobrī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Lipmanu.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Pēc tam Latvija vairākkārt kandidēja uz šī turnīra atkārtotu rīkošanu, līdz šīs tiesības duetā ar Baltkrieviju tika iegūtas 2021.gada meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokeja čempionāts Rīgā var būt jau 2021. gadā

Māris Ķirsons, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokejists Oskars Bārtulis kļuvis par Krievijas pilsoni

LETA, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).

LHF saņēmusi 31 gadu vecā Bārtuļa iesniegumu, kurā vēstīts, ka aizsargs atsakās spēlēt Latvijas valstsvienībā, jo viņš ir ieguvis Krievijas pilsonību.

Līdz ar to Bārtuļa karjera Latvijas izlasē ir noslēgusies.

Tikmēr pats hokejists no plašākiem komentāriem atturējās.

Bārtulis aizvadītajā sezonā spēlēja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Ufas «Salavat Julajev», kuras sastāvu aizsargs papildināja Ziemassvētku laikā, kad pameta finansiālu problēmu nomākto Vladivostokas «Admiral». Tiesa, viņš nebija pirmā izvēle Ufas kluba treneriem, bet regulārā čempionāta desmit spēlēs viņš izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli un negatīvu lietderības koeficientu -1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Armanda Vilciņa, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) uz vēl diviem gadiem pagarinājusi līgumu ar Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, informē LHF.

Vītoliņš pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres stājās 2021.gada vasarā un palīdzēja tai kvalificēties Pekinas olimpiskajām spēlēm. Šogad ar Vītoliņu pie stūres Latvijas izlase pirmo reizi vēsturē izcīnīja medaļas pasaules čempionātā, Rīgā un Tamperē notikušajās meistarsacīkstēs izcīnot bronzu.

Pirms kļūšanas par Latvijas izlases galveno treneri Vītoliņš strādāja par asistentu Oļegam Znarokam vairākās Krievijas komandās, kā arī Latvijas un Krievijas valstsvienībās. Trenera karjeras laikā Vītoliņš vadījis arī Šveices komandu "Davos" un Krievijas vienību Maskavas "Dinamo".

Vītoliņš Latvijas izlases rindās aizvadīja 110 mačus, gūstot 87 rezultativitātes punktus. Savā spēlētāja karjerā uzbrucējs aizvadīja astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Vinipegas "Jets" rindās, pie rezultativitātes punktiem gan netiekot. Viņš turklāt NHL tika draftēts divas reizes - 1988.gadā Vītoliņu jauno spēlētāju draftā izvēlējās Monreālas "Canadiens", bet piecus gadus vēlāk arī "Jets".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Premjers: Neredzu iespējas hokeja čempionātu Rīgā sarīkot ar skatītāju klātbūtni

LETA, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik neredzu iespējas pasaules hokeja čempionātu Rīgā sarīkot ar skatītāju klātbūtni, šorīt TV3 paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka diemžēl pašlaik Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktinās.

Labāk cilvēkiem to pateikt skaidri jau tagad, nevis uzturēt kaut kādas veltīgas cerības, piebilda politiķis.

Kā ziņots, šodien uz kārtējo sēdi sanāks pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja.

Iepriekšējā sēdē 19.aprīlī rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus nepieņēma.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Latvijas hokeja izlašu mājvieta savas durvis pirmajiem iemītniekiem vērs mēneša laikā, un pirmā, kas šo iespēju izmantos, būs Latvijas U-20 izlase.

Jaunais sporta komplekss atrodas blakus Volvo ledus hallei, Jūrmalas gatvē 78 d, un to turpmāk izmantos visas Latvijas hokeja izlases.

Jaunais sporta komplekss tika uzbūvēts aptuveni gada laikā. Tajā ir izveidotas īpašas ģērbtuves izlasēm, viesnīca 64 personām, vingrošanas skola, kā arī džudo klubs Lido.

Jauno kompleksu ar Volvo halli savienos sešu metrus garš izbīdāms tunelis, lai no ģērbtuvēm varētu uzreiz nokļūt hallē.

Pagaidām vēl sporta komplekss pilnībā nav pabeigts, bet jau mēneša laikā tam varētu būt pirmie izmantotāji. Paredzams, ka tā būs U-20 izlase, kura sāks gatavoties pasaules čempionātam augstākajā divīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien noslēgusies iepirkuma procedūra par ledus halles būvniecību pie Daugavas stadiona, kurā saņemti pieci pieteikumi, apstiprināja VSIA «Kultūras un sporta centra «Daugavas stadions»» pārstāvis Juris Valters.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Hokeja federācijā (LHF) nav pilnīgas pārliecības, ka 2021.gadā Rīgā notiks pasaules čempionāts, kuru paredzēts rīkot kopā ar Baltkrieviju. Problēmas saistītas ar treniņhalli, kas līdz 2021.gada sākumam jāuzbūvē pie Daugavas stadiona. Portāla TVNET rīcībā esošā informācija liecināja, ka Baltkrievija čempionātu ir gatava rīkot viena.

Starp LHF un Baltkrievijas pusi februārī tika parakstīts sadarbības līgums par 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Tas paredz, ka vienas apakšgrupas komandas sacentīsies Rīgā, bet otras spēlēs Minskā. Izslēgšanas mači un cīņas par medaļām notiks Baltkrievijā.

Iepriekš pastāvēja bažas, ka 2021.gada pasaules hokeja čempionātu nebūs iespējams rīkot Latvijā, sakarā ar nenoslēgto iepirkumu, tomēr Valters apstiprināja, ka iepirkums ir beidzies un saņemti pieci pieteikumi, kurus nākamās nedēļas laikā izskatīs un izvērtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ja Rīga viena rīkos hokeja čempionātu, IIHF jābūt pretimnākošai ar finansējumu

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sorokins: Latvijas sportā ir jāparādās saimniekam

LETA, 29.08.2018

Rīgā tika atklāta iniciatīva «Es atbalstu sportu!», kurā apvienojušās vairāk nekā 50 Latvijas sporta organizācijas un virkne sportistu un treneru

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sportā ir jāparādās saimniekam - valdībai jāizveido struktūra, kas spētu sakārtot sporta dzīvi valstī, sākot no celtnēm un infrastruktūras, līdz treneru kvalifikācijas celšanai, uzskata kādreizējais hokejists un pašreizējais treneris Oļegs Sorokins.

Otrdien Rīgā tika atklāta iniciatīva «Es atbalstu sportu!». Atklāšanas pasākumā Latvijas sporta pārstāvji sniedza savu redzējumu par šīs nozares situāciju valstī un iespējamiem uzlabojumiem. Šajā iniciatīvā ir apvienojušās vairāk nekā 50 Latvijas sporta organizācijas un virkne sportistu un treneru, tostarp Sorokins.

«Pilnīgi noteikti viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šī situācija ir izveidojusies, ir likumdošanas maiņa. Iepriekšējos gados ziedotāji sportam varēja saņemt nodokļu atvieglojumus. Lai gan nauda nedaudz tika zaudēta, viņi tik un tā piedalījās sporta atbalstā. Šajā brīdī likumdošana ir mainījusies un sporta pārstāvju prognozes liecina par to, ka gada beigās ziedojumu ziņā būs par 10-15 miljoniem eiro mazāk naudas. Ieinteresētība no ziedotājiem ir kritusies,» saruna ar žurnālistiem problēmas akcentēja Sorokins.

Komentāri

Pievienot komentāru