Jaunākais izdevums

Jaunieceltais AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vēl neesot parakstījis darba līgumu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atklāja Kalvītis.

Viņš norādīja, ka vēl nav parakstījis darba līgumu ar Latvijas Gāzi, jo akcionāri to vēl saskaņo. Pēc Kalvīša teiktā, līgums varētu tikt parakstīts tuvākajās dienās.

Tāpat Kalvītis atzina, ka viņš nezina, kādu atalgojumu saņems kā Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs. «Alga nav primārais jautājums,» piebilda ekspremjers.

16.augustā darbu sāka AS Latvijas Gāze jaunā valde. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Kalvītis. Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs. Valdes pārstāvju pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Pērn Latvijas Gāze nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāze pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.

Lielākais Latvijas Gāzes akcionārs ir Vācijas E.ON Ruhrgas International GmbH, kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - SIA Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Lielākais izaicinājums - akcionāru un iedzīvotāju interešu sabalansēšana, jo skaidrs, ka cenas kāps

LETA, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Universālie kareivji un birku karināšana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aptauja: Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo nav apmierināti ar atalgojumu

Lelde Petrāne, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir salīdzinoši visaugstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu – 39% Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikta aptauja.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms 3 gadiem, 2013. gada rudenī, Latvijā par 13% , bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2 %.

Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, joprojām ir ļoti liels skaits strādājošo, kas uzskata, ka saņemtais atalgojums pret ieguldīto darbu ir neadekvāti zems. Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre piedāvā VID vadītāja atalgojumu noteikt 8100 eiro mēnesī

LETA, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) koalīcijas partneriem piedāvājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora mēneša bruto atalgojumu noteikt 8100 eiro apmērā.

Reizniece-Ozola aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka VID vadītāja atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. «Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,» skaidroja ministre.

Šajā jautājumā koalīcija lēmumu neesot pieņēmusi, tomēr, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, tika saklausīts koalīcijas partneru atbalsts.

«Koalīcijā bija saklausāms konceptuāls atbalsts, jo, ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta tieši ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem stipri lielāku atalgojumu,» atzina Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Latvijas Gāze nav pret uzņēmuma sadalīšanu; iestājas par saprātīgu tās īstenošanas termiņu

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Kalvītis atzina, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz LG sadalīšanu, tika izstrādāti, Ekonomikas ministrijai sadarbojoties ar LG akcionāriem, taču uzņēmumam joprojām ir iebildumi pret atsevišķām normām.

«Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks,» teica Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka neviens pircējs nevarēs sākt sarunas par nodalītā uzņēmuma iegādi, pirms valsts nebūs devusi skaidru atbildi - tā pirks vai nepirks nodalīto LG uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzzini, kuru augstskolu absolventi prasa sev vairāku tūkstošu eiro mēnešalgu

Lelde Petrāne, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta kanceleja šodien saņēmusi otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no AS Latvijas Gāze (LG) mazākuma akcionāra, DB informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš sacīja, ka iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāj iesnieguma autorus.

Jau ziņots, ka LG plānoja lūgt Vējonim 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nav izstrādājusi nekādu ekonomisko pamatojumu gāzes monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze (LG) reformai, tā vietā ir tikai politiska, revolucionāra pārliecība, ka LG ir jāsadala, šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumā pauda LG vadītājs Aigars Kalvītis.

Viņš personīgi, raugoties šodienas acīm, nesteigtos sadalīt LG, jo mazā valstī regulēts monopols var būt efektīvāks.

Kalvītis pieļāva, ka pēc reformas varētu augt gāzes tarifi, jo lielu to īpatsvaru veido administratīvās izmaksas, kamēr pašas gāzes cena ir tikai 40% no izmaksām. Gāzes cena gan patlaban tirgū samazinās, atzīmēja uzņēmuma vadītājs.

LG vadītājs atzina, ka ir sarežģīti atbildēt uz jautājumu, vai noteiktajā termiņā izdosies sadalīt LG, jo nevienam nav tādas pieredzes. Energokompānijas Latvenergo sadalīšana bija atšķirīga situācija, jo Latvenergo bija pilnībā valstij piederošs uzņēmums, kamēr LG ir privāts uzņēmums, skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid

LETA, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devēji ieplānojuši algas pieaugumu

Lelde Petrāne, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā darba ņēmēji izjutīs pozitīvas pārmaiņas ne tikai darba piedāvājumu skaita ziņā, bet arī atalgojuma pieaugumā. Palielināt atalgojumu vismaz dažiem darbiniekiem ir ieplānojuši 41% darba devēju, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja.

Analizējot aptaujas rezultātus, secināts, ka situācija atalgojuma ziņā saglabā nemainīgas tendences – pēdējo trīs gadu laikā vidēji 40% darba devēju atzīst, ka, pārskatot darbinieku atalgojumu, nākamajā gadā tas tiks palielināts vismaz dažiem. Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, mazāk ir to darbavietu skaits, kas atalgojumu plāno samazināt – šajā gadā aptaujā to norādīja tikai 1%, kas ir par 3% mazāk nekā pērn. Savukārt 12% aptaujāto darba devēju atklāja, ka jaunajā gadā dažiem darbiniekiem gaidāms atalgojuma pieaugums, bet dažiem tas tiks samazināts. Taču gandrīz puse jeb 46% darba devēju darbinieku atalgojumu plāno saglabāt līdzšinējā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Daļa jauniešu, uzsākot darba gaitas, vēlas saņemt jau vismaz 1000 eiro.

Darba interviju var salīdzināt ar pirmo randiņu - ja viss rit mierīgi, ierastā veidā un tradicionāli – tās laikā kļūst garlaicīgi un interese vienam par otru neveidojas, tādēļ darba devējam jāpārsteidz, jāieinteresē no pirmās tikšanās, intervijā norāda Tele2 Personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Kā pēdējā laikā mainījusies HR vide, ņemot vērā jaunās paaudzes ienākšanu, kādas ir viņu prasības un kāds atbildības līmenis?

Uzņēmuma panākumu un rezultātu pamatā vienmēr ir bijis labs, zinošs un entuziastisks darbinieks. Šī paradigma ir bijusi nemainīga jau vairākus gadu desmitus, un pat uzņēmējdarbībā, ieplūstot robotizācijas vēsmām, visur centrā paliek cilvēks. Mūsdienās izaicinājums ikvienam HR speciālistam ir atrast tādu entuziastisku cilvēku un viņu noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru