Citas ziņas

Kāpēc uzņēmumos programmatūras ieviešana beidzas ar fiasko?

Daiņa Zīraka, Biznesa vadības sistēmu ieviešanas konsultante, SIA viaPRO, 24.11.2009

Jaunākais izdevums

Bieži sastopamies ar situāciju, kad jaunas programmatūras, tai skaitā IT bāzētu biznesa vadības programmu (ERP), ieviešana uzņēmumā beidzas ar fiasko. Problēma nav vietēja, tā ir labi pazīstama jebkur pasaulē un vienmēr šī neveiksme nozīmē lielas izmaksas.

Šveicē praktizējošais nozares profesionālis Avigdors Lutingers (Avigdor Luttinger) atzīst: „Liekas, kaut arī skaitļošanas un izstrādes rīki ir kļuvuši ievērojami labāki gadu gaitā, projektu fiasko proporcija tomēr paliek neadekvāti augsta, kas padara IT projektus sevišķi nepievilcīgus organizācijām, kuras cenšas uzlabot konkurētspēju šodienas recesijas klimatā."

Kādēļ veidojas šāda situācija, un kā izvairīties no fiasko? Programmatūras izvēle, pielāgošana uzņēmuma korporatīvajām prasībām un standartiem un ieviešana ir arvien lielāks izaicinājums, kas bieži vien jau sākotnēji tiek uzskatīts par nenovēršamu ļaunumu. Tipiski, projekta neveiksmes pamatā ir pārāk ilgs ieviešanas laiks, budžeta pārtēriņš, vai arī funkcionālā neatbilstība prasībām.

Līdzīga statistika par Latvijas uzņēmumiem šobrīd nav apkopota, tomēr nozares pārstāvju pieredze liecina, ka projektu fiasko iemesli visbiežāk ir tieši tādi paši. Tomēr nav pareizi uzskatīt, ka IT projekta neizdošanās risks vienmēr ir tik liels, lai nemaz neizvērtētu iespējamu ieguvumu no jaunā risinājuma ieviešanas. Risks ir jāapzinās, un jau pirmsprojekta etapā skaidri jādefinē saistītās izmaiņas.

Programmatūras ieviešanas galvenais uzdevums ir biznesa prasību apmierināšana. Līdz ar to, sākot IT projektu (arī jebkuru citu projektu), uzņēmumam ir skaidri jāzina, kādu problēmu tas grib risināt, un kas ir jauninājuma galvenais uzdevums. Šajā rakstā apzināti tiek runāts par „projektu” nevis „programmatūru”. Prakse liecina, ka pirmā un vissmagākā kļūda IT projektu jomā ir lēmums pirkt vai izstrādāt programmatūru, kaut arī pareizi būtu realizēt noteikta risinājuma ieviešanu. Aplami ir domāt, ka ar programmas iegādi ir atrisinātas visas problēmas. Lai programmatūra kalpotu biznesa mērķiem un pildītu konkrētu uzdevumu, ir jāiegulda apjomīgs darbs, kas neizbēgami rosina izmaiņu procesu uzņēmumā. Protams, programmatūras funkcionālā atbilstība prasībām ir svarīga, tomēr, ja aplūkojam standarta vadības sistēmas, to ir visvieglāk novērtēt.

Pieredze atklāj, ka Latvijas uzņēmēju pieeja IT risinājumiem pārsvarā atbilst modelim „pirkt programmu”. Rezultātā netiek pareizi sastādīts budžets un netiek iekļautas visas izmaksu pozīcijas. Papildus licenču cenai, budžetā ir jāparedz līdzekļi biznesa prasību aprakstam, esošo biznesa procesu aprakstam un izmaiņu vadībai, personāla apmācībai, tai skaitā uzvedības modeļa maiņai, risinājuma prototipa izstrādei un testēšanai, esošo sistēmu un datu migrācijai un lietotāju atbalstam darbu uzsākot. Tāpat budžetā ir jāiekļauj līdzekļi projekta vadībai un izmaiņu procesa uzraudzībai. Ja šīs pozīcijas nav paredzētas, tad projekts un ieviešanas process visticamāk apstāsies budžeta pārtēriņa dēļ un radīs reālus zaudējumus uzņēmumam. Saskaņā ar Gartner Research, „testēšana patērē 25% līdz 50% no vidējā programmatūras izstrādes cikla un bieži tiek uzskatīts, ka tā nepievieno biznesa vērtību”.

Te vietā ir uzsvērt, ka biznesa vadītājam arī ir jāpieņem lēmums, vai izvēlēties kādu no lielajām, pasaulē izplatītajām standarta vadības sistēmām, vai pasūtīt programmētājiem izstrādāt speciālu, īpaši piemērotu, programmatūru konkrētajam biznesam. Skatot un pārrunājot iepirkuma prasības Latvijā, šī diskusija ir neizbēgama, tāpat kā padoma prasīšana labākajam draugam, nevis speciālistam. Vienīgais pluss speciālai izstrādei varētu būt visu iedomāto prasību īstenošana, kam pretī, protams, ir jāliek riska aprēķins izstrādes fiasko procentam, atkarībai no programmētāja un produkta uzturēšanas un attīstības iespējām.

Savukārt, izvēloties tirgū aprobētu, standartizētu sistēmu, jārēķinās ar uzņēmuma procesu izmaiņām. Tiesa, šeit ieguvums ir labākās prakses procesu piedāvājums, kas ir apkopots un izstrādāts liela skaita lietotāju pieredzes rezultātā. Pirms lēmuma pieņemšanas svarīgi ir painteresēties gan par programmatūras ražotāja finanšu stāvokli, gan par zināšanu resursu pieejamību biznesa darbības tirgos. Abi faktori ir svarīgi risinājuma uzturēšanas un attīstības drošumam. Iepriekš minētās testēšanas izmaksas vairāk atbilst programmas izstrādes scenārijam, standarta programmatūras gadījumā tās būs mazākas.

Veicot konkrētas programmatūras vai ERP sistēmas piemērotības novērtējumu, noteikti ir jāpārliecinās par zināšanu pieejamību (izmaksas un sasniedzamība) gan programmatūras funkcionalitātes ziņā, gan ieviešanas projekta un izmaiņu procesu vadības jomā. Nav jākautrējas jautāt pēc pieredzes un atsauksmēm. Projekta vadības veiksme lielā mērā ir atkarīga no atrastā konsultanta spējām, lietotās metodikas un pieredzes. Atlikušo daļu pieliek uzņēmuma vadības tieša iesaistīšanās projektā.

Vietējos uzņēmumos valda pārliecība, ka ārējo resursu piesaiste ir nevajadzīgas virsizmaksas un biežas ir situācijas, kad konsultanta norādījumi netiek uzklausīti no vadības puses. Sadursmes parasti ir par izmaiņām procesos un uzvedības modelī. Var aplūkot reāli eksistējošu uzņēmumu X, kurš, investējot sistēmas iegādē milzīgas summas, cietis lielus zaudējumus, nespējot projektu novest līdz galam. Uzņēmuma īpašnieks, kurš ikdienā atradās uzņēmumā, no projekta norobežojās, tehniski atbildība tika deleģēta finanšu vadītājam, bet praktiski lēmumus pieņēma IT nodaļas vadītājs, jau sākot ar nepamatotu licenču skaita iepirkumu. Projekts tika apturēts burtiski pirms risinājuma palaišanas darbā. Realitāte bija tāda, ka, ieviešot vienu no lielajām vadības sistēmām, IT nodaļas darba apjoms un kontrole pār ikdienas darbībām būtiski būtu samazinājies, un dabiska reakcija uz izmaiņu bija pretestība. Šajā gadījumā projekta fiasko nebūtu noticis, ja uzņēmuma īpašnieks būtu iesaistījies projekta vadības grupā, uzticējies konsultantam un pieņēmis biznesam kopumā izdevīgu lēmumu.

Pieminēšanas vērts projekta fiasko cēlonis ir arī uzņēmuma nevērība iekšējo resursu plānošanā. Risinājuma ieviešanas process, neskatoties uz ārēju speciālistu piesaisti, noteikti prasa ievērojamus iekšējos resursus. Prasību definīcija, procesu izmaiņas, prototipa testēšana, datu sagatavošanas sistēmu migrācijai – tie visi ir darbi, kurus var veikt tikai kopīgi ar uzņēmuma personālu. Programmatūras projekti šodien iesaista praktiski visas uzņēmuma nodaļas un pieprasa dažādu biznesa nodaļu un IT profesionāļu nepārtrauktu sadarbību. Tikai saņemot pilnvērtīgu izpratni, uzticību un vēlmi sadarboties no pasūtītāja puses, projekta ieviesējs var garantēt rezultātu. Pretējā gadījumā jau laikus jāsāk gatavoties nepatīkamam zaudējumu sadaļas papildinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

TestDevLab atklāj biroju Daugavpilī

Anda Asere, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

E-iepirkumu sistēmā programmatūru piedāvās septiņi IT uzņēmumi

Sanita Igaune, 26.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

Tostarp iepirkuma sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – Microsoft programmatūra», kurā paredzamā līgumcena ir miljons latu, uzvarējuši pieci uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA un ATEA.

Sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – antivīrusu programmatūra», par uzvarētājiem atzīti septiņi uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Capital, Datakom, IT Latvija, DPA un ATEA. Paredzētā līgumcena šajā sadaļā ir 500 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

HansaWorld: uzņēmumu vadības programmatūras nozari izaicina planšetdatori un jaunais Windows

Nozare.lv, 04.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā «pieņemas spēkā» diskusijas par programmatūras izvēli valsts pārvaldē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pamatojieties uz premjera doto uzdevumu, izvērtējusi iespēju valsts pārvaldē pilnībā pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) operētājsistēmām un datorprogrammām. Ministrija savā atbildē premjeram vērš uzmanību, ka valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri gan tiek nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Tāpēc tām iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāta pāriešana uz APP risinājumiem nozīmētu zaudēt IT infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus.

«RAPLM ir izvērtējusi iespēju pilnībā pāriet uz APP, bet iespēja daļēji pāriet un darbā izmantot APP nav tikusi apskatīta,» Db norādīja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Viņš sacīja, ka LATA piekrīt ministrijas viedoklim, ka pilnīga pāreja uz APP risinājumiem šobrīd nav finansiāli pamatota, taču asociācija uzskata, ka daļēja pāreja, izmantojot APP atsevišķās jomās, sniegtu tūlītēju finansiālu ietaupījumu. LATA atzīmē, ka lietderīgi būtu izvērtēt pāreju uz APP gadījumos, kad valsts iestādēs izmantotajām licencēm beidzies nomas termiņš, vajadzīgas jaunas programmatūras versijas vai nepieciešami jauni programmatūras licenču iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Ventspilī darbu sāks Ziemeļeiropā pirmais programmatūras kvalitātes kompetences centrs

Vēsma Lēvalde, 22.05.2013

Laboratorijas būvniecība noritēja tieši blakus un vienlaikus ar jauno šķidro kristālu displeju rūpnīcu.

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī 29.maijā darbu sāks ar ERAF atbalstu izveidotā, divus miljonus latu vērtā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

Jaunizveidotais programmatūras kvalitātes kompetences centrs ar zīmolu Squalio ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā.

projekta īstenotāji ir SIA DPA un Latvijas Universitātes dibinātais meitas uzņēmums SIA Programmatūras testēšanas laboratorija.

Latvijā un pasaulē programmatūras testēšana iegūst arvien lielāku nozīmi, tā ir kvalitātes un drošības kontrole un vienlaikus palīdz ietaupīt uzņēmumu līdzekļus, uzskata SIA DPA vadītājs un īpašnieks Juris Vilders. Izmantojot DPA speciālistu pieredzi, kā arī piesaistot Latvijas Universitātes zinātniekus un Eiropas finansējumu, izveidots perspektīvs biznesa virziens – programmatūras kvalitātes testēšana kā ārpakalpojums, kas turpmāk darbosies ar zīmolu Squalio. J.Vilders cer, ka laboratorija pakalpojumus pieprasīs arī ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti ienesīgu krāpšanas biznesu internetā var nodibināt, ieguldot aptuveni 6000 ASV dolārus (3120 latus) profesionāli izstrādātā ļaundabīgā programmatūrā, neatejot no internetam pieslēgta datora, seminārā medijiem stāstīja datu drošības kompānijas Kaspersky Lab globālās pētniecības un analīzes vadītājs Latīņamerikā Dmitrijs Bestuževs.

Rādot attēlus no internetā viegli sameklējamām melnās tirdzniecības vietnēm, Beluževs teica, ka ļoti veiksmīgas datoru zombēšanas sistēmas, kā Zeus vai konkurentu no kibernoziedzības aprindām Spyeye, var nopirkt par aptuveni 750 eiro (525 latiem). Tās vajadzīgas, lai radītu zombētu datoru robottīklu jeb botnetu.

Ja pats nevēlas ierīkot zombēšanas sistēmu, ir iespējams nopirkt zombēšanas pakalpojumu, maksājot noteiktu cenu, atkarībā no valsts, kur vēlas pulcēt robottīkla upurus. ASV par 1000 datoru iekļaušanu robottīklā, datoru patiesiem samniekiem to nemanot, maksā 150 ASV dolārus (ap 75 latus).

Tā kā spēcīgam robottīklam vajadzīgi desmitiem tūkstoši datoru, tā veidošana pēc pasūtījuma var izmaksāt vairākus tūkstošus ASV dolāru, taču arī šādu ieguldījumu var strauji atgūt, stāstīja Bestuževs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināta - Latvenergo par 1,4 miljoniem jauninās Microsoft programmatūras

Gunta Kursiša, 09.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns a/s Latvenergo plāno slēgt vairāk nekā 1,39 miljonus latu (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apjomīgu līgumu ar uzņēmumu DPA par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Ziņa papildināta ar a/s Latvenergo komentāru.

Lēmums slēgt līgumu ar SIA DPA pieņemts bez konkursa izsludināšanas, ņemot vērā, ka programmatūras jauninājumus un lietošanas licences var nodrošināt tikai konkrētais piegādātājs tehnisku iemeslu dēļ, skaidrots IUB mājas lapā.

«Līguma ietvaros Latvenergo iegādājās dažādas Microsoft programmatūras licences un to jauninājumus. Līgums aptver visai plašu produktu loku - darbstaciju operētājsistēmas, produktivitātes rīki, serveru operētājsistēmas, cita serveru programmatūra, infrastruktūras pārvaldības rīki, u.c. Tas nodrošina, ka Latvenergo rīcībā nākamos trīs gadus būs jaunākās programmatūras versijas, būs pieejamas ražotāja konsultācijas, ja šāda nepieciešamība rastos, diennakts tehniskais atbalsts, kā arī apmācību iespējas,» Db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāvje Ivita Bidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA AGroup, kas specializējās personālvadības risinājumu izstrādē, veiks 1,5 miljonu eiro (1,05 miljonu latu) investīcijas jaunu IT produktu izstrādei.

Kā stāstīja AGroup izpilddirektors Aleksandrs Snurnitsins, AGroup plāno izmantot no riska kapitāla kompānijas Baltcap saņemto 1,5 miljonu eiro investīciju pētniecībai un attīstībai, lai pielāgotu savus programmatūras risinājumus mākoņdatošanas un programmatūras nomas videi.

AGroup tādējādi cer piedāvāt personālvadības risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem ar funkcijām, kas līdz šim bijušas pieejamas tikai lielām firmām ar daudz strādājošiem. Baltcap investīcijas saņemtas no Eiropas Savienības (ES) finansētā un Baltcap pārvaldītā Latvia Venture Capital Fund.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē izmaksas programmatūras jomā gadā no pāris tūkstošiem līdz ceturtdaļai miljonam.

Šobrīd programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm, raksta Dienas bizness.

Tā kā šobrīd valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, šobrīd nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, DB atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudīta informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi. Jāatzīmē, ka pērn vasarā tieši VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lursoft saņem nelikumīgu valsts atbalstu?

Mārtiņš Tarlaps, ZVA Raidla, Lejiņš & Norcous jurists, 21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvajā tiesā šobrīd noris aktīva tiesvedība lietā par iespējamu nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu SIA Lursoft un SIA Lursoft IT. Publiski pieejamā informācija par šo tiesvedību liek domāt, ka valsts atbalsta tiesības ne vienmēr tiek pareizi izprastas un efektīvi piemērotas. Tas būtiski sarežģī komersantu iespējas aizstāvēt savas tiesības gadījumā, kad to konkurenti iegūst priekšrocības, pateicoties nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam.

SIA Firmas.lv iesniedza pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, jo uzskatīja, ka Lursoft saņem nelikumīgu valsts atbalstu. Proti, par vienas un tās pašas informācijas (komersantu gada pārskatu) iegūšanu no Uzņēmumu reģistra (UR) Firmas.lv maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet Lursoft valsts nodevu nemaksā. Firmas.lv uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas tās tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci.

Administratīvā rajona tiesa (un arī apgabaltiesa, izskatot Firmas.lv blakus sūdzību) sākotnēji atteicās ierosināt tiesvedību šajā lietā. Īpaši radoša bija Administratīvā apgabaltiesa, pasakot, ka likums neuzliek iestādei par pienākumu pret tirgus dalībniekiem izturēties vienlīdzīgi. Par laimi AT Senāta Administratīvo lietu departaments adekvāti novērtēja situāciju, kā rezultātā administratīvā rajona tiesa beidzot ierosināja lietu uz Firmas.lv iesniegtā pieteikuma pamata. No medijos ziņotā noprotams, ka Firmas.lv pieteikums šobrīd gaida izskatīšanu pēc būtības administratīvajā rajona tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi

Reizi nedēļā parasti novelku kādu filmu vai dziesmu, LD saka Matīss (vārds mainīts). Viņam nav ne jausmas un ne mazākās intereses, kā tas vērtējams no likumdošanas puses.Failu apmaiņas servisu DC++ viņš izmanto jau piecus gadus. Tomēr tas nav likumīgi, un līdz šim policija par šādām darbībām jau ierosinājusi astoņus kriminālprocesus. «Interneta vietne tiek pārlūkota nepārtraukti,» LD brīdina Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko. Plašāku informāciju, kā notiek pārbaudes, policija nesniedz. Maksimālais sods, ko šādos gadījumos var piemērot, ir visai bargs - 200 minimālo mēnešalgu vai septiņi gadi cietumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES Tiesa: lietotas programmatūras pārdošana ir pieļaujama

Jānis Rancāns, 04.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa lēmusi, ka ir pieļaujams tālāk pārdot programmatūras licences, pat, ja programma lejupielādēta no interneta, izriet no tiesas sprieduma strīdā starp Vācijas uzņēmumu un ASV tehnoloģiju gigantu Oracle, vēsta AFP.

Lēmumā ES Tiesa norādījusi, ka lietotas programmatūras pārdošana ir atļaujama arī gadījumos, ja tā iepriekš piegādāta ne tikai ar fizisku datu nesēju, bet arī lejupielādēta. Šajā jautājumā nesaskaņas bija izcēlušās starp ASV kompāniju Oracle un Vācijas uzņēmumu UsedSoft, kura biznesa modelis ir saistīts ar lietotas programmatūras licenču pārdošanu.

Tiesa tomēr spriedumā uzsver, ka ikvienam, kurš tālāk pārdod lietotu programmatūru, pēc darījuma ir jāiznīcina visas saglabājušās kopijas.

Kompānija Oracle Vācijas uzņēmumu iesūdzēja tiesā, tādējādi cenšoties ierobežot to, ka klienti, kuri iegādājas lietotu programmu licences, var lejupielādēt programmatūras jaunākās versijas un dažādus atjauninājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Ieviešot valstī eiro, laikus jādomā par izbēgšanu no pamatīga haosa

Jānis Ankravs, SIA Ankravs vadītājs, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties eiro ieviešanai no 2014.gada, daudzi uzņēmumi Latvijā nav padomājuši par problēmām, ko varētu radīt izmaiņu veikšana grāmatvedības programmatūrā. Tas var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī apgrūtināt uzņēmumu darbību. No valsts puses patlaban nav skaidri noteikts, kā sakarā ar eiro ieviešanu mainīsies grāmatvedības dokumenti, kas raisa bažas, vai programmatūru nomaiņa uzņēmumiem neradīs stresu un sarežģījumus, līdzīgi kā 2009. gadā pēc PVN likmes palielināšanas no 18% līdz 21%.

Uzņēmējiem jāatceras, ka grāmatvedības programmatūru pielāgošana eiro nenotiks automātiski vai pati no sevis, par to laikus jārūpējas pašiem, neatliekot izmaiņu veikšanu uz pēdējo brīdi. Paredzamās izmaksas grāmatvedības programmatūras nomaiņai uzņēmumiem būs atšķirīgas un atkarīgas no sadarbības formas ar tās izstrādātāju. Ja noslēgtais līgums paredz pilnu apkalpošanas servisu, programmatūras nomaiņa var notikt esošā līguma ietvaros. Taču daļai uzņēmumu par programmatūras nomaiņu būs jāmaksā papildus. Paredzamās izmaksas ir 20% līdz 30% no iegādātās programmatūras licences vērtības. Piemēram, uzņēmumam ar 10 darbiniekiem programmatūras nomaiņa varētu izmaksāt ap 400 - 500 latu, izmaiņu veikšanai vidēji lielā uzņēmumā nepieciešamas aptuveni divas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TestDevLab programmatūras testēšanā saskata milzīgu nākotnes potenciālu

Latvijas uzņēmums SIA TestDevLab, kas nodarbojas ar programmatūras testēšanu un kuru 2011. gadā dibināja Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds, nospraudis sev ambiciozus gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus.

TestDevLab specializācija ir programmatūras testēšana, programmatūras testu automatizācija, drošības, lietojamības un audio/video kvalitātes testēšana, kā arī tas izstrādā programmatūras, ko piedāvā saviem klientiem. «Piemēram, Skype mums iedod produktu iPhone, lai to notestējam. Mēs pārbaudām, vai programmatūra strādā perfekti, vai audio/video zvani strādā kvalitatīvi. Tāpat pārbaudām drošību, vai nav kāda ievainojamība produktos, kā arī to, vai lietojamība ir laba un saprotama gala lietotājam. Veicam arī testu automatizāciju, jo bieži vien tas nav praktiski - visu laiku testēt manuāli, tad izmantojam speciālu sarežģītu programmatūru. Vajadzības gadījumā izstrādājam arī savus programmatūras produktus vai testa automatizācijas rīkus,» stāsta E. Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā plāno piedāvāt programmu testēšanas pakalpojumu, 3,5 milj. Ls iepirkums jau noslēgts

Gunta Kursiša, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Programmatūras testēšanas laboratorija, ko Eiropas Savienības fondu atbalstīta projekta ietvaros izveidojusi IT nozares SIA DPA, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāti, noslēgusi 3,5 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksa piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Lai izveidotu lielas informācijas sistēmas, piemēram, banku sistēmas, to izveidotājam jau programmatūras izstrādes sākuma stadijā ir jāiegulda apjomīgi līdzekļi datortehnikā, bet parasti šādu apjomīgu sistēmu izstrāde ilgst vien aptuveni gadu - pēc tam sistēmas testēšanai iegādātā datortehnika vairs nav nepieciešama. Tādējādi sistēmu izstrādātāji nereti neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to, ieguldot lielus līdzekļus, Db.lv skaidroja SIA DPA vadītājs Juris Vilders.

Viņš norādīja – patlaban «tuvākajā apkārtnē programmatūras testēšanas pakalpojumi tiek sniegti maz». «Mēs domājam piedāvāt testēšanas pakalpojumu, samazinot programmas izstrādātāju izmaksas, tādēļ ceram, ka testēšanas laboratoriju izmantos daudzi,» norādīja J. Vilders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Uz pusi samazinājies nelegālās programmatūras atbalstītāju skaits

Jānis Rancāns, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī 81% Latvijas datorveikalu darbinieku bijusi negatīva attieksme pret nelicencētas programmatūras lietošanu. Savukārt vēl pavasarī tādu bijis tikai 42%, liecina organizācijas Business Software Alliance (BSA) šā gada rudens pētījums Noslēpumainais pircējs (Mystery Shopper).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Komentāri

Pievienot komentāru