Jaunākais izdevums

Briest Eiropas Parlamenta konflikts ar Vāciju par Nord Stream 2, uzskata Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - enerģētikas politikas koordinators Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

«Vācijas atļauja Gazprom vadītajam konsorcijam būvēt Nord Stream 2 gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos ir pilnīgā pretrunā Eiropas Parlamenta pozīcijai šajā jautājumā. Briest Eiropas Parlamenta nopietns konflikts ar Vāciju, ar to jārēķinās turpmākajā cīņā pret Nord Stream 2 projektu,» viņš norāda.

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments šobrīd mērķtiecīgi strādā pie grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nodrošinātu, ka beidzot Eiropas Komisijai būtu reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt.

«Nord Stream 2 ir ģeopolitisks projekts, kuram nav ekonomiska pamatojuma un kurš palielinātu Eiropas Savienības atkarību no viena piegādātāja, turklāt tas destabilizētu situāciju Ukrainā un visā reģionā. Projekts neatbilst Eiropas Enerģētikas savienības pamatmērķiem un principiem, par kuriem ir vienojušās visas ES dalībvalstis. Tāpēc Parlaments ir aicinājis dalībvalstis atturēties no jebkādu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz Nord Stream 2 projektu,» norāda deputāts.

Kā zināms, neskatoties uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, vairākas Eiropas lielās energokompānijas ir noslēgušas vienošanos ar Krievijas «Gazprom» par Nord Stream 2 gāzes vada izbūvi, kas palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādātāja – Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ASV Kongress gatavo likumprojektu par sankciju piemērošanu Nord Stream 2

LETA--POLSKIE RADIO, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam jaunās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) biogrāfiju.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA «PK» prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu «Lāču ledus».

No 1999.gada līdz 2000.gadam Kariņš bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA «Formula».

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Apvienojas Stream Networks un LATNET Serviss; sola jaunus pakalpojumus

Lelde Petrāne, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eiropas Parlaments šodien ir spēris nozīmīgu soli cīņā pret Nord Stream 2 projektu, nodrošinot, ka Eiropas Komisijas rīcībā būs reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt,» komentējot šodien EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā apstiprinātos grozījumus Gāzes tirgus direktīvā, norāda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments pēdējos mēnešus ir mērķtiecīgi strādājis un sagatavojis grozījumus Gāzes tirgus direktīvā, lai attiecinātu konkurences noteikumus arī uz trešo valstu pieslēgumiem ar ES dalībvalstīm.

«Rosinātās izmaiņas būs nozīmīgs šķērslis Nord Stream 2 un arī citiem līdzīgiem projektiem Eiropas Savienības teritorijā nākotnē. Eiropas Savienības teritorijā ir jāievēro ES likumi. Grozījumi skaidri nosaka, ka enerģētikas infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī trešajai pusei. Tātad nevar būvēt ekskluzīvu elektrības vadu tikai vienam ražotājam uz vienu piegādātāju. Nedrīkst arī būvēt nevienu gāzesvadu, kas ir tikai vienam domāts. Infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī konkurencei,» skaidro K. Kariņš, uzsverot, ka tas krietni sadārdzinās šādu projektu, līdz ar to arī apgrūtinās tā realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varētu īstenot zināmus pasākumus, lai apturētu strīdīgus vērtējumus izsaukušā gāzes vada «North Stream 2» būvniecību, kas iecerēts Krievijas gāzes piegādēm Eiropai, otrdien brīdinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Gordons Sondlends.

«Ir vairāki instrumenti, kas ir Savienotajām Valstīm, un mēs neesam vēl izmantojuši visu instrumentu kopumu, kas var būtiski apdraudēt - ja ne pat pilnībā apturēt - šo projektu,» domnīcas pasākumā Briselē sacīja vēstnieks.

«Mēs ceram, ka opozīcija pret šo projektu strādās saskanīgi, jo ES un dalībvalstis ir vienisprātis, ka atkarība no Krievijas enerģijas nav labs ilgtermiņa ģeopolitisks lēmums,» Eiropas Politikas centra rīkotajā pasākumā otrdien norādīja Sondlends.

«Ja šī filozofija netiks pieņemta un «North Stream» tiks turpināts, tad prezidenta rīcībā ir daudzi, daudzi citi instrumenti, lai mēģinātu ierobežot un apturēt šo projektu, »viņš piebilda, plašāk šo tēmu neizvēršot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - Bite iegādājas uzņēmumus Stream Networks un Latnet Serviss

Rūta Lapiņa, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija trešdien atļāva būvēt Krievijas-Vācijas gāzesvadu «Nord Stream 2» caur savu ekonomisko zonu Baltijas jūrā.

«Dānijas Enerģētikas pārvalde atļāvusi [uzņēmumam] «Nord Stream 2 AG» būvēt gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» posmu Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā,» teikts Dānijas Enerģētikas aģentūras paziņojumā.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis bija piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu.

«Nord Stream 2» nozīmīgākais akcionārs Krievijas dabasgāzes koncerns «Gazprom» iepriekš pieļāva, ka gadījumā, ja Dānija šādu atļauju nedotu, gāzesvads varētu tikt būvēts, apejot Dānijas ekonomisko zonu, lai gan tas sadārdzinātu projektu un tā īstenošanai būtu nepieciešams ilgāks laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš piedāvā valdību bez ZZS un ar īpašo uzdevumu ministra demogrāfijas jautājumos posteni VL-TB/LNNK

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība Muižnieku LU rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļvadu ieguldīšanas kuģis Solitaire ir uzsācis Nord Stream 2 gāzes cauruļvada būvniecību Somu līcī, informē projekta pārstāvji.

Solitaire pirms būvniecības uzsākšanas ir aprīkots un pārbaudīts, precīzi ievērojot projekta izvirzītās prasības. Nord Stream 2 būvniecības plāns ir izstrādāts, ņemot vērā dažādus būvniecību ietekmējošus apstākļus, jo īpaši tos, kas attiecas uz vides ietekmes ierobežojumiem. Soltaire, piemēram, izmanto dinamiskās pozicionēšanās sistēmu, lai noteiktu precīzu cauruļvada noguldīšanas vietu uz gultnes. Līdz ar to būvniecības laikā tikai cauruļvads skars jūras gultni. Izmantot kuģi, kas savā darbībā neizmanto enkurus, ir daļa no papildus drošības pasākumiem noslogotajā Somu līcī.

Solitaire ir 300 metru garš, 41 metru plats un nodrošinās cauruļvadu ieguldīšanu visas diennakts laikā bez apstājas septiņas dienas nedēļā, uz tā ir nodarbinātas līdz pat 420 personas. Cauruļvadu piegādes kuģi Nord Stream 2 būvniecībai nepieciešamās 12 metru garās un 24 t smagās caurules piegādās no tuvākajiem projekta loģistikas centriem Kotkā vai Hanko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu vienādu akcīzes nodokli

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. «Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā,» par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru