Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

"Pēc teorijas Latvijā krīzei vajadzētu būt, tāpēc starptautiskie eksperti tā uztraucas. Bet, vai krīze patiešām būs, neviens nevar pateikt, jo arī starptautiskie eksperti atzinuši, ka šīs valstis nav tādas kā citas un klasiskie likumi te ne vienmēr tik pilnīgi tiek izspēlēti," laikrakstam Neatkarīgā norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte.

Attīstītajās valstīs 2% IKP pieaugums ir liels, ja šajās valstīs šis pieaugums ir 5%, tad tas jau ir straujš, turpretī Latvijai IKP pieaugums ir 10%, un būtu ļoti labi, ja tas samazinātos līdz 5%, uzsver R. Karnīte.

Skaidrojot inflācijas palielinājuma iemeslus, Raita Karnīte, atsaucoties uz ekspertu teikto, uzsver trīs četras nozares, kas dod lielāko pieauguma daļu, un tās visas saistītas ar naudas kustību, ar ieplūstošās naudas ātru likšanu lietā, ātru peļņas iegūšanu un aizvešanu prom.

Viņa arī uzsver, ka nevar visu vērtēt negatīvi, jo, lai arī Latvijā ir augsta inflācija, reālā darba alga pēdējos divos gados augusi divreiz straujāk nekā inflācija – atrēķinot inflāciju, pērn tā pieauga par vairāk nekā 10%, šogad par vairāk nekā 20%.

Lidostā «Rīga» pasažieru rindas uz drošības kontroli veidojas tādēļ, ka pasažieru plūsma patlaban jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Šorīt daudzi cilvēki sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar lielām pasažieru rindām uz drošības kontroli lidostā un pauda savu neizpratni un sašutumu.

Karnīte skaidroja, ka pasažieru skaits lidostā «Rīga» šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, deviņos mēnešos ir pieaudzis par gandrīz 11,5%. Vidēji lidosta «Rīga» apkalpo 12 000 pasažieru dienā, 600 līdz 1000 pasažieru stundā. Lai gan lidosta pēdējos gados ir paplašinājusi drošības kontroles zonu ar vairākām līnijām un pašlaik strādā pie risinājumiem, lai izveidotu vēl papildus līnijas, šāda pasažieru plūsma jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, norādīja Karnīte.

Šogad paredzama inflācijas turpmāka samazināšanās, un 2009. gada vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt aptuveni 5 - 6%, prognozē eksperti. Patēriņa cenas pagājušajā gadā pieauga par 10.5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad inflācija slīdēs uz leju, prognozē ekonomiste Raita Karnīte, norādot, ka turklāt vēlams, lai inflācijas samazināšanās nenotiktu pārāk strauji, jo to izjutīs tirgotāji, kuri savukārt nebūs ar to rēķinājušies. "Būtu labi, ja šogad gada vidējā inflācija būtu 3 - 4%," tā viņa, lēšot, ka inflācijas līmenis būs atkarīgs no administratīvi regulējamām cenām. Preču cenas kritīsies, bet pakalpojumu cenas atkarīgas no administratīvajām cenām, kuras arī, visticamāk, nepieaugs, domā R. Karnīte. Pēc R. Karnītes domām, preču pārdevējiem sākumā būs mēģinājumi iestrādāt paaugstināto PVN likmi cenās. "Tomēr domāju, ka tam nav iemesla, jo algas vairs nepieaug tik strauji, cilvēki, bažījoties par nākotni, vairāk domās nevis par tērēšanu, bet uzkrājumiem nebaltām dienām, turklāt vēl spiesti maksāt kredītus. Tādējādi nebūs naudas, lai barotu inflāciju," uzskata R. Karnīte. Jautāta, vai tādējādi inflācija šobrīd Latvijā vairs nav sāpju bērns, R. Karnīte uzsvēra, ka nekad nav bijis. "Sāpju bērns ir citās vietās, jo reālās algas pieauga straujāk nekā inflācija, un tas vienkārši nozīmē, ka ekonomiku pārvērtējām citos ciparos. Augsta inflācija būtu bīstama, ja nepieaugtu ienākumi," domā R. Karnīte.

«Mums ekonomiskā un sociālā situācija ir daudz sliktāka nekā Grieķijā. Ja Grieķijā runā par Māršala plānu, kas nepieciešams ekonomikas zaudējumu kompensācijai no taupības režīma, tad Latvijā tas būtu jādara divkārt vairāk,» ir pārliecināta ekonomiste Raita Karnīte.

Viņa intervijā Dienai uzsver, ka Latvijā nekādi nopietni ekonomikas stimulācijas pasākumi neesot veikti. R.Karnīte arī norāda, ka Latvijai noteikti būtu jāmaina politika, tādā veidā, ka jāstimulē ekonomika.

Runājot par iekšzemes kopprodukta pieaugumu otrajā ceturksnī, R.Karnīte atzīmē: «Tas, protams, uzmundrina. Šie skaitļi ir auguši uz eksporta pasūtījuma rēķina. Tas, kas būs nākotnē, ir atkarīgs no tā, vai būs šie pasūtījumi. Ja šos rādītājus paanalizē dziļāk, tie tomēr neliecina par lielu ekonomikas spēku. Šie rādītāji ir labi, ja salīdzina ar briesmīgo lejupslīdi. Bet īstā tautsaimniecības bāze vēl ir jābūvē. Es neesmu vienīgā, kas to atzīst. To atzīst arī bankas. Ne velti nav kreditēšanas projektu, jo nav jau pašu projektu - ir sīki uzņēmumi, kas dzīvo uz nedrošu ārējo pasūtījumu bāzes.»

Palēninoties ekonomiskajai attīstībai, strauji rūk brīvo darba vietu skaits un pamazām palielinās bezdarba līmenis.

Ieguvēji no šīm pārmaiņām ir darba devēji, kuriem samazinās konkurence par darbiniekiem. Tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka situācija darba tirgū un nodarbinātībā nav atraujama no citiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, kas ir visai satraucoši. Db jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija - 16,7% liecina par to, ka ekonomika ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā.

Darba tirgus mainās

Nozaru pārstāvji norāda, ka kreditēšanas ierobežojumu dēļ palēninātā būvniecības un nekustamo īpašumu tirgus attīstība liek šo jomu uzņēmējiem samazināt darbinieku skaitu, kā rezultātā ražošanas un citu nozaru kompānijām rodas lielākas iespējas aizpildīt vakances. Martā darba devēju deklarētais brīvo darba vietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 3199 vietām jeb 18,1%, kas ir straujākās vakanču skaita izmaiņas vismaz kopš pērnā gada sākuma. Šis kritums varētu liecināt par ilgstoši brīvo vakanču aizpildīšanu vai arī "samierināšanos ar neattīstību", pieļauj ekonomiste Raita Karnīte. Proti, tautsaimniecībā līdz šim valdījis liels optimisms, un uzņēmēji bija pārliecināti, ka tikpat rosīga darbība būs arī turpmāk, tādēļ bija nepieciešami arvien vairāk darbinieku. Sastopoties ar attīstības tempu palēnināšanos vai pat uzņēmumu slēgšanu, samazinās brīvo darba vietu skaits. Kopš pērnā gada beigām bezdarbnieku skaits audzis par 2,1%, bet brīvo darba vietu skaits sarucis par 19,4%.

Mājokļu kredītu dzēšanas un jaunu kredītu skaita būtiska samazinājuma dēļ 3. ceturksnī kredītu skaita pieaugums bijis 10 reizes mazāks nekā pērn.

Iespējams, daudzi iedzīvotāji dzēsuši pirms pieciem un vairāk gadiem banku izsniegtos kredītus, kuriem termiņš bija 5 - 10 gadi. Tāpat nav izslēgts, ka no kredītiem iedzīvotāji «atbrīvojušies» tieši pēdējā laikā, iedarbojoties inflācijas apkarošanas plānam, kam iemesli savukārt var būt dažādi, t.sk. pārdots spekulatīvos nolūkos kredītā pirktais dzīvoklis. Tā kā dažās lielajās bankās jaunu kredītu skaits 3. ceturksnī samazinājies pat 2.5 reizes, kopumā kredītu skaita pieaugums uzrādīja niecīgu kāpumu - vien 850 kredītus iepretim 8088 kredītiem pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Arī FKTK speciāliste Irīna Ivanova Db atzina, ka nelielais pieaugums skaidrojams ar kredītu dzēšanu, bet jauni kredīti netiek izsniegti tik daudz. Diemžēl FKTK nevarēja pateikt, kādas bija tieši jauno kredītu skaita pieauguma izmaiņas. SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars minēja, ka kredītu dzēšana notiek katru dienu pēc kredīta atmaksas grafika, kas ir atrunāts noslēgtajā kredīta līgumā un kas ir prognozējama, bet ir arī neprognozējamas kredītu dzēšanas situācijas, kad klients daļēji vai pilnībā pirms termiņa dzēš savu kredītu, pārdodot esošo īpašumu, iegūstot mantojumu vai sekmīgas biznesa attīstības rezultātā. «Mums reizēm ir grūti pieņemt, ka tik strauji dažādu rādītāju pieauguma tempi, arī kreditēšanas, nevar būt mūžīgi, tāpēc ir vēlēšanās meklēt kādas papildu nianses, kā skaidrot esošo situāciju kreditēšanā,» tā A.Škapars. Pēc viņa teiktā, inflācijas apkarošanas plānā iekļautās lietas ir ietekmējušas mājsaimniecību aizņemšanos, jo kredītu var saņemt tikai tad, ja ir legālie ienākumi, kā arī jānodrošina līdzekļi pirmajai iemaksai. Tāpat nogaidošā attieksme no klientu puses lielā mērā ir saistīta ar cerībām uz nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju. Cilvēki, kam dzīvokļa iegāde nav akūta, šobrīd nesteidzas, domā A.Škapars.

Latvijā redzamākā un autoritatīvākā ekonomiste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte nolēmusi pamest ilggadējo darba vietu un pievērsties ģimenes privātbiznesam.

Apņemšanos pamest Latvijas Zinātņu akadēmiju un uzsākt privātu biznesu Db apstiprināja pati R. Karnīte. Savu izvēli viņa pamatoja ar to, ka sevi manīt likušas veselības problēmas.

Tomēr vēl šo gadu R. Karnīte vadīšot Ekonomikas institūtu, jo gribot pabeigt visus iesāktos projektus un atrast piemērotu institūta vadītāju. Nākamā gada sākumā tikšot dibināts jauns uzņēmums, kura īpašnieks visticamāk būšot ekonomikas doktores dēls Krišs Karnītis.

«Šķiet, ka institūta darbībā es vairs nespēju neko pielikt no sevis. Tomēr aizejot no tā es nekur nepazudīšu, jo neredzu sevi darbojamies ārpus ekonomikas. Es pat domāju, ka būšu vēl aktīvāka, jo vairāk tādēļ, ka ir azarts izmēģināt kā ir darboties bez institūta aizsega. Man vairakkārt ir teikts, ka tieši institūts man devis nepieciešamo aizsegu. Tieši šādi apgalvojumi radījuši zināmu azartu pamēģināt pašai,» saka R. Karnīte.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

«Tāda sajūta, ka valsts tiek gatavota kaut kam. Es domāju, valdība ļoti labi zina, kam,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsver Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Viņa skaidro, ka ļoti gribētu zināt, ko valdība zina, jo nedomā, ka viņi zina, kā atjaunot ekonomiku. Pēc R.Karnītes domām, viņi cer, ka to izdarīs kāds cits. «Esmu jau teikusi – lai šeit kaut kas rastos, nepieciešama ekonomika, kurai nav vajadzīgi cilvēki,» lēš akadēmiķe.

Viņa turpina: «Savām ausīm dzirdēju, kā Eiropas komisārs Briselē Eiropas ekonomikas forumā teica: jā, mums ir jākonsolidē budžets, bet to nedrīkst darīt uz ekonomikas sagraušanas rēķina. Atbraucis Latvijā, viņš saka: jums ir jākonsolidē budžets. Bet nepasaka – to nedrīkst darīt uz ekonomikas sagrāves rēķina. Ekonomikai tomēr vajadzīgi vismaz divi resursi – cilvēki un nauda. Šeit negrib turēties ne viens, ne otrs. Tas jau ir pavisam traģiski.»

Tiesa, ne visiem uzņēmumiem 2006. gadā izdevies strauji kāpināt apgrozījumu - 12. 5 % aptaujāto pērn piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, bet aptuveni 13.2 % respondentu Db pavēstīja, ka apgrozījums pērn saglabājies 2005. gada līmenī vai arī pieaudzis pavisam nedaudz.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka 2006. gadā viņu vadīto uzņēmumu apgrozījums pieaudzis rekordstrauji. To liecina arī Db iepriekšējos gados veikto aptauju dati - 2004. gadā ekonomiski aktīvo uzņēmumu apgrozījums vidēji pieauga par 14.2 %, bet 2003. gadā - vidēji par 11 %.

Vairāki iemesli

Korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars direktors Vadims Jerošenko min vairākus iemeslus, kādēļ ekonomiski aktīvo uzņēmumu apgrozījums gadu no gada pieaug. «Tas ir pozitīvi, jo liecina par to, ka Latvijas ekonomika aug. Straujš apgrozījuma pieaugums liecina, ka bizness kļūst legāls. Pērn, sakarā ar nekustamo īpašumu sfēras attīstību, auga arī citas nozares - celtniecība, pakalpojumu sniedzēji, bankas. Kā trešo apgrozījuma izaugsmi veicinošo faktoru var minēt cenu kāpumu. Jau pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES to varēja redzēt, bet pagājušajā gadā cenu izlīdzināšanās tendence kļuva ļoti izteikta,» skaidro V. Jerošenko. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka svarīgi būtu analizēt arī to, kādās nozarēs pērn bijis augstākais apgrozījuma pieaugums. Db dati liecina, ka pērn visveiksmīgāk apgrozījumu audzējuši būvniecības nozarē un ar to saistītie uzņēmumi, kā arī mazumtirgotāji. Pēc R. Karnītes domām, tas nav pārsteigums, jo arī ekonomistu aplēses liecina, ka tirdzniecības, celtniecības un banku nozares izaugsme pērn veidojusi ap 60 % no kopīgā ekonomikas kāpuma. «No teorētiskā viedokļa tas nav īsti veselīgi. Izaugsme, protams, ir laba lieta, tomēr labklājība mums būtu jāražo stabilākās nozarēs, piemēram, rūpniecībā. Jo lielāks ir stabilo nozaru īpatsvars, jo ilgtspējīgāka ir ekonomika kopumā,» tā ekonomiste.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

«Neviens par to nerunā, bet daudzas nozares Latvijā nav konkurētspējīgas, kaut nozaru asociācijas apgalvo pretējo. Varu minēt, piemēram, tekstilrūpniecību. Ir jāražo daudz vairāk, lai radītu pievienoto vērtību,» teic ekonomiste Raita Karnīte.

«Problēmas būtībā jau nav atrisinātas, lai Latvijas ekonomika kļūtu konkurētspējīga, pirmkārt, gan Ekonomikas ministrijai, gan LIAA ir jāstrādā, lai valstī ienāktu lieli uzņēmumi, ap kuriem pulcēt mazos un vidējos, otrkārt, migrācijas problēmas — pēc pāris gadiem Latvijā atkal trūks darbaspēks, un mēs atgriezīsimies «trekno gadu» bezperspektīvajā situācijā. Lai risinātu šīs problēmas, ir jārestrukturizē tautsaimniecība, lai rūpniecība veidotu ne mazāk kā 20%, ir nepieciešamas dažas lielas investīcijas. Jāsaprot, ka mazie uzņēmumi nav konkurētspējīgi. Arī rūpniecība Latvijā ir primitīva,» tā. R. Karnīte. Ekonomiste arī norāda, ka tā kā Latvijā pēc pasaules mērogiem ir maz cilvēku, viens no attīstības variantiem ir likt uzsvaru uz zinību ietilpīgām nozarēm, par ko nemitīgi tiek runāts, bet netiek darīts.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka ārvalstu investori neiegulda naudu Latvijā, jo baidās no lielās oligarhu ietekmes.

Viņa norāda, ka tā ir milzīga problēma, kas jārisina visai valstij. Ekonomiste uzsver, ka Latvijā pilnībā tiek ignorētas uzņēmumu vajadzības. Tāpat valsts neesot spējīga vai negrib pasniegt objektīvu informāciju par stāvokli valstī, kas investoros vieš neuzticību. Tāpat problēma esot pieņemto lēmumu kvalitātē.

«Vaina jau nav pat nodokļu palielināšanā, vai pieprasījuma u.c. ekonomisko rādītāju krišanās. Vaina ir pieejā. Viņi jau vienkārši nogriež un samazina, pat nepiedāvājot neko ekonomikas atdzīvināšanai un budžeta ienākumu palielināšanai. Jau sen vajadzēja nospraust kādas vadlīnijas un pēc tām darboties,» tā R. Karnīte.

Uzsverot Baltijas jūras reģiona stratēģijas nozīmi Latvijai, valsts tomēr nestei­dzas piedalīties tās veidošanā. Jau ilgāku laiku Latvija iesaistījusies ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izstrādāšanā, taču uzņēmēji norāda, ka ministrijas ir pārāk lēnīgas un negribīgi iesaistās pagaidām Ārlietu ministrijas kūrētajā projektā.

Tomēr līdz šim nekas neliecinot, ka atbildīgās ministrijas izrādītu iniciatīvu vai vēlmi iesaistīties šo aktivitāšu izstrādē vai koordinēšanā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Situācija taksometru pakalpojumu sniegšanā pie lidostas atlidošanas termināļa nedaudz stabilizējusies; sūdzību skaits par pakalpojumu kvalitāti aug, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājis laiks kopš automātiskās barjeras demontāžas un taksometru caurlaižu sistēmas atcelšanas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā. Kā jau prognozēja eksperti, tas nesis līdzi arī haosu un cilvēku sūdzību skaita pieaugumu saistībā ar sniegto taksometru pakalpojumu kvalitāti. Novēroti arī konflikti pašu taksometru vadītāju starpā, pat ar Valsts policijas iejaukšanos. Lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte DB norāda, ka salīdzinājumā ar pirmajām nedēļām pēc tiesas lēmuma situācija ir nedaudz uzlabojusies tādā ziņā, ka vairs nav novērojami masveidīgi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi un sastrēgumi pie iebraukšanas stāvvietā un tamlīdzīgi. Jāatgādina, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments marta beigās atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts pienākums demontēt automātisko barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai. Tiesa uzdeva arī atcelt ceļa zīmi Iebraukt aizliegts un papildzīmi Izņemot ar lidostas atļaujām.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Lēmums par Parex bankas akciju nodošanu Privatizācijas aģentūrai nopietni palielinās valsts finanšu riskus.

Tā uzskata Telegraf eksperti. Atšķirībā no Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB), kuras aktīvus noslogo arī pašas sindicētais kredīts, VAS Privatizācijas aģentūra, kura pārvalda arī Lattelecom akcijas, pat starptautiskās krīzes apstākļos ir vairāk nekā likvīda. Ja Parex kaut kādu iemeslu dēļ nonāktu pie bankrota robežas, valsts jeb nodokļu maksātāju izdevumi varētu ievērojami pieaugt.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.