Ekonomika

Ķīna plāno ievērojami palielināt savu ietekmi Klusā okeāna dienvidos

LETA--AFP, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Ķīna plāno ievērojami paplašināt ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā ar Klusā okeāna dienvidu valstīm, ko viens no reģiona līderiem nodēvēja par vāji maskētu mēģinājumu ieslēgt viņus Pekinas orbītā.

Plašais līguma projekts un piecu gadu plāns, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, tiks apspriesti, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ apmeklēs Klusā okeāna valstis.

Ķīna plāno piedāvāt desmit mazām salu valstīm palīdzību miljoniem dolāru apmērā, izredzes uz Ķīnas un Klusā okeāna salu brīvās tirdzniecības līgumu un piekļuvi Ķīnas ienesīgajam tirgum, kurā ir 1,4 miljardi cilvēku.

Ķīna savukārt apmācītu vietējo policiju, iesaistītos vietējā kiberdrošībā, paplašinātu politiskās saites, veiktu jūras kartēšanu un iegūtu lielāku piekļuvi vietējiem dabas resursiem.

Paredzams, ka "visaptverošā attīstības vīzija" tiks apstiprināta, kad Vans tiksies ar reģiona valstu ārlietu ministriem 30.maijā Fidži. Taču šis plāns arī izraisījis satraukumu reģionu galvaspilsētās.

Mikronēzijas prezidents Deivids Panuelo vēstulē pārējiem Klusā okeāna valstu līderiem brīdināja, ka Ķīnas piedāvātais plāns no pirmā acu uzmetiena liekas pievilcīgs, bet dotu Ķīnai piekļuvi un kontroli Klusā okeāna dienvidu reģionā.

Panuelo nodēvēja Ķīnas priekšlikumus par viltīgiem, uzsverot, ka tie nodrošinātu Ķīnai ietekmi valdībā, panāktu Ķīnas ekonomisko kontroli pār galvenajām nozarēm un nodrošinātu vietējo zvanu un e-pastu masveida izspiegošanu.

Klusā okeāna dienvidos arvien izteiktāk jūtama konkurence starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas pēdējo gadsimtu bijusi lielākā vara šajā reģionā.

Pekina ir centusies attīstīt lielāku militāro, politisko un ekonomisko klātbūtni Klusā okeāna dienvidu daļā, taču līdz šim tā panākusi tikai ierobežotu un nevienmērīgu progresu.

Plāns, ja tas tiks akceptēts, nozīmētu lielas izmaiņas. Piemēram, tiktu atvieglota Ķīnas policijas izvietošana šajās valstīs, tiktu paplašināta aviosatiksme starp Ķīnu un Klusā okeāna salām, Pekina ieceltu reģionālo sūtni, apmācītu jaunos Klusā okeāna diplomātus un piešķirtu 2500 valdības "stipendijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas rūpnieki vēršas OECD saistībā ar Ķīnas tirdzniecības ierobežojumiem

LETA--BNS, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīna mudina Continental pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu

LETA--REUTERS/BNS, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošs Taivānas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pirmdien paziņoja, ka iegādājies vairāk nekā 20 000 Lietuvā ražota ruma pudeļu, kuru piegādi Ķīna bloķējusi, saasinoties diplomātiskajam strīdam starp Pekinu un Viļņu.

Kompānija "Taiwan Tobacco & Liquor Corporation" (TTL) pavēstīja, ka iegādājusies 20 400 pudeļu Lietuvas ruma, kurš kuģī "dreifējis jūrā", jo Ķīna atteikusies to atmuitot ievešanai valstī.

Gaidāms, ka Lietuvas ruma krava Taivānā ieradīsies šomēnes un pirms nonākšanas tirgū pudelēm tiks uzliktas etiķetes ķīniešu valodā, informēja TTL.

"Lietuva atbalsta mūs un mēs atbalstām Lietuvu. TTL aicina par to pacelt glāzi," mudināja kompānija.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES iesniedz PTO sūdzību par Ķīnas vēršanos pret Lietuvu

LETA--AFP, 27.01.2022

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm Pekinā izveidots norobežots burbulis

LETA--AFP, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas krītas pēc Ķīnas protestiem pret Covid-19 ierobežojumiem

LETA--AFP, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais notikums piecgadē – Ķīnas Komunistiskās partijas divdesmitais kongress. Ķīnas politiskā sistēma ir izveidota, nosakot Komunistiskajai partijai dominējošo lomu.

Kongresi notiek reizi piecos gados, un to laikā tiek pārvēlēti kompartijas vadošie orgāni. Tieši kongresa laikā, mainot amatpersonu personālsastāvu, tiek iezīmētas nākamās iekšpolitiskās un ārpolitiskās kontūras. Kongresā ievēlētā kompartijas vadība noteikti saglabās nosprausto virzienu – veidot vidēji pārtikušu un modernu sociālistisku valsti. Savukārt spēku samērs pārvēlētajās kompartijas vadības struktūrās noteiks taktiku un virzību Ķīnas ārpolitikā, īpaši attiecībās ar ASV un Krieviju. To, ka Ķīnas un Krievijas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas, varēja saprast jau šī gada septembrī.

Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars 

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports...

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā - šī gada 4. februārī - Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Abu valstu līderi tolaik apliecināja, ka Ķīnas un Krievijas sadarbībai “nav robežu” (no limits). Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna ieturēja neitralitāti, kas uz kopējā noskaņojuma fona Rietumvalstīs izskatījās kā atbalsts Krievijai. Ķīna atturējās nosodīt Krievijas agresiju, nepievienojās citu valstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju utt.

Ļoti daudzi to uzskatīja kā tiešu Ķīnas atbalstu Krievijas agresijai. Sākumā atbilde uz jautājumu, cik plaši (vai tiešām bez limitiem un robežām) Ķīna ir gatava atbalstīt Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, nebija īsti saprotama, jo Ķīnai attiecības ar ASV saasinājās un Krievija varētu būt Ķīnas svarīgākais sabiedrotais šajā konfliktā. Krievijas politiskā un biznesa elite pēc Ukrainas kara sākuma cerēja uz ļoti plašu Ķīnas atbalstu.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnas spiediena dēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika

LETA--BNS/LRT, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenām pasaules tirgū pirmdien ir būtisks kritums saistībā ar cerībām par miera panākšanu Ukrainas karā un ziņām, ka Ķīna noteikusi lokdaunu Šeņdžeņā, kas ir valstī nozīmīgs tehnoloģiju centrs.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmdien rīta tirdzniecības sesijā sanazinājās par 4% līdz 108,13 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka par 5,1% līdz 103,8 dolāriem par barelu.

"Cenas samazinās aistībā ar pozitīviem signāliem no nedēļas nogalē notikušajām sarunām starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem, kas sniedz cerības par miera panākšanu," norāda analītiķi.

Vienlaikus naftas tirgū novērojamas bažas, ka koronavīrusa izplatība Ķīnā varētu samazināt jēlnaftas pieprasījumu.

Ķīna svētdien noteica lokdaunu visiem 17 miljoniem Šeņdžeņas iedzīvotāju, lai cīnītos pret plašāko Covid-19 uzliesmojumu valstī pēdējo divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā dzimstība pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim, liecina pirmdien publiskotie oficiālie dati, kas raisa bažas, ka neplānoti straujā sabiedrības novecošanās var ierobežot valsts ekonomisko izaugsmi.

Dzimstība samazinājusies no 8,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2020.gadā uz 7,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2021.gadā, liecina Nacionālā Statistikas biroja publiskotie dati.

Tas ir zemākais dzimstības rādītājs, kāds reģistrēts Ķīnas ikgadējā statistikas gadagrāmatā kopš 1978.gada, un arī zemākais kopš komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949.gadā.

Lai gan varasiestādes 2016.gadā atviegloja "viena bērna politiku", atļaujot divus bērnus, tas nav veicinājis dzimstības palielināšanos valstī.

Pērn Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka ģimenē atļauti arī trīs bērni.

2021.gadā Ķīnā tika reģistrēta 10,62 miljonu bērnu piedzimšana. Dabiskais iedzīvotāju skaita pieauguma temps noslīdēja līdz 0,34 uz 1000 cilvēkiem, salīdzinot ar iepriekšējo 1,45.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās pēc tam, kad nozīmīgā energoresursu patērētāja Ķīna pakļāva Covid-19 lokdaunam ap 30 miljonu cilvēku. Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā noslēdza tirdzniecības sesiju zem 100 ASV dolāriem par barelu pirmoreiz triju nedēļu laikā, atspoguļojot bažas par Ķīnas ekonomikas perspektīvām un jēlnaftas pieprasījumu jauna Covid-19 viļņa apstākļos.

"Mums ir laba ziņa un slikta ziņa. Labā ziņa ir tā, ka naftas cenas ir krasi kritušās (..) Sliktā ziņa ir tā, ka lielā naftas cenu krituma iemesls ir bažas par izaugsmi," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Ķīna otrdien ziņoja par 5280 jauniem Covid-19 gadījumiem, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza iepriekšējās dienas jauno gadījumu skaitu. Ķīnā, kas stingri turējusies pie nulles kovida stratēģijas, tagad izplatās ļoti lipīgais koronavīrusa omikrona paveids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna liek dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus bažās par Covid-19

LETA--AFP, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas krītas bažās par pieprasījumu Ķīnā

LETA--AFP, 29.03.2022

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna šī gada beigās pārtrauks subsīdiju piešķiršanu elektrisko un hibrīda automobiļu iegādēm, jo spēcīgie tirdzniecības apjoma rezultāti šajā nozarē liecina, ka valsts atbalsts vairs nav nepieciešams, paziņojušas varasiestādes.

Ķīnas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šo automobiļu iegādēm paredzētās subsīdijas šī gada sākumā tiks samazinātas par 30%, bet gada beigās tās tiks atceltas pavisam.

Elektrisko un hibrīda automobiļu tirdzniecība Ķīnā piedzīvojusi strauju izaugsmi, pēdējos mēnešos uzrādot izaugsmi gada griezumā par vairāk nekā 100%.

Ķīnas Autobūves asociācija (CAAM) pagājušajā nedēļā lēsa, ka elektriskie un hibrīda automobiļi 2022.gadā veidos 18% no kopējā automašīnu tirdzniecības apjoma, salīdzinot ar vien 5% 2019.gadā.

No 27,5 miljoniem Ķīnā šogad pārdotu automobiļu pieci miljoni būs elektriskās vai hibrīda automašīnas, prognozē CAAM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc Ķīnas paziņojuma par Covid-19 karantīnas atcelšanu ieceļotājiem, kas vairoja cerības uz pasaules otrās lielākās ekonomikas atkopšanos.

Ķīna ir atteikusies no stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, lai gan valstī pieaug infekcijas gadījumu skaits. Šie ierobežojumi bija kaitējuši ekonomikai un izraisījuši valsts mēroga protestus.

"Tirgū ir neliela rosība, jo Ķīna spērusi vēl vienu soli, lai distancētos no ekonomiski kaitīgās nulles kovida politikas," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Naftas cenas pārsvarā pieauga pēc minētā Ķīnas paziņojuma un Krievijas lēmuma no februāra aizliegt naftas pārdošanu valstīm un uzņēmumiem, kas ievēro Rietumu noteiktos cenas griestus Krievijas naftai.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 33 241,56 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,4% līdz 3829,25 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,4% līdz 10 353,23 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas armija otrdien paziņojusi, ka ir "apņēmīga, spējīga un pārliecināta", ka spēs aizsargāt salu pret pieaugošajiem Ķīnas draudiem saistībā ar ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi iespējamo vizīti.

Ķīna brīdinājusi ASV par "ļoti nopietnu situāciju un sekām", ja Pelosi apmeklēs Taivānu iepriekš neizziņotā vizītē.

Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka rūpīgi gatavo dažādus plānus un ir gatava izvietot karavīrus atbilstoši ārkārtas situācijas noteikumiem un ienaidnieka radītajiem draudiem.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pelosi pirmdien apmeklēja Singapūru, bet šodien ieradusies Malaizijā un plāno apmeklēt arī Japānu un Dienvidkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules biržās pirmdien samazinājās, savukārt akciju cenas Eiropā un ASV lielākoties palielinājās.

Cerības, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, vairoja spekulācijas, ka pasaules tirgos drīz atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām, un tās veicināja naftas cenu kritumu.

Šo tendenci vēl pastiprināja neiepriecinošie statistikas dati, ka gan rūpniecība, gan mazumtirdzniecība Ķīnā jūlijā piedzīvojusi izaugsmes palēnināšanos, vairojot bažas, ka Ķīnā ekonomikas problēmu dēļ varētu mazināties pieprasījums pēc naftas.

Šie dati sākumā izraisīja kritumu ASV akciju biržās, tomēr dienas gaitā investori atguva optimismu, tāpēc galvenie biržu indeksu dienu noslēdza ar pieaugumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,5% līdz 33 912,44 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4297,14 punktiem, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 13 128,05 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas.

Pērnā gada maijā Ķīnas naftas imports no Krievijas veidoja 5,44 miljonus tonnu.

Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru