Ķīna pieteikusi sevi kā līderi pasaules tūrismā – tūristu plūsma uz un no Ķīnas pieaug iespaidīgā ātrumā. 2004. gadā 41,8 miljoni ārzemju tūristu apmeklēja Ķīnu, kas ir par gandrīz 27% vairāk nekā 2003. gadā, kad Ķīnā plosījās elpceļu slimība SARS. Vēl vairāk ir pieaudzis to ķīniešu skaits, kuri devās uz aizjūras zemēm. Saskaņā ar Ķīnas Nacionālā tūrisma administrāciju (CNTA) šis skaitlis sasniedzis 29 miljonus, kas ir par 43% vairāk. Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) paredz, ka līdz 2010. gadam Ķīna būs pārspējusi ASV, Spāniju un Franciju (ilgi nepārspētās līderes) un kļuvusi gan par pasaules lielāko galamērķi, gan par pasaules ceturto lielāko tūristu avotu. The Economist Intelligence Unit (EIU) paredz, ka Ķīnas izejošo tūristu skaits sasniegs 100 miljonus līdz 2015. gadam, bet PTO nosauc 2020. gadu. Ķīniešu tūrisma straujā pasaules iekarošana saistīta ar to, ka līdz 1990. gadam valdība neļāva ķīniešiem ceļot uz ārzemēm, pat ne biznesa vai mācību dēļ. Citas Āzijas valstis gan zaudē, gan iegūst no Ķīnas tūrisma panākumiem. Jā, Ķīna aizvilina savām kaimiņzemēm tūristus, taču ir arī kāds ieguvums – izejošie tūristi no Ķīnas izvēlas tieši netālu esošās valstis savam pirmajam ārzemju ceļojumam. Ķīnas valdība turpina kontrolēt valstis, uz kurām ķīnieši var oficiāli ceļot, piešķirot tām apstiprinātā galamērķa (Approved Destination) statusu - ADS. Personas, kuras vēlas ceļot uz valstīm, kurām nav piešķirts šāds statuss, iziet cauri sarežģītam procesam, lai dabūtu īpašu vīzu biznesa, mācību vai ģimenes vajadzībām. Rietumeiropas valstis īpaši priecājas, iegūstot apstiprinātā galamērķa statusu, un laipni sagaida ķīniešus. Saskaņā ar pētījumu, ko veicis Goldman Sachs Global Investment Research, ķīnieši ārzemēs tērē divreiz vairāk naudas nekā savā zemē. Pārsvarā tiek tērēts uz luksus precēm, kas ārzemēs ir lētākas (Eiropā par 20-30%), jo Ķīnā ir augsts importa preču nodoklis.


























