Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) kvalitātes zīme «Drošs E-veikals» piešķirts pirmajam e-pakalpojumu sniedzējam portālam Maini.lv.

«Drošs E-veikals» sertifikāts liecina, ka komersants atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvām e-komercijas, tālpārdošanas un datu aizsardzības jomā un sniedz patērētājam draudzīgu, uzticamu un drošu e-pakalpojumu. Latvijā šis sertifikāts ir pieejams kopš 2011. gada, norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Maini.lv ir salīdzinoši jauns komersants, kas šā gada jūnijā startējis Latvijas tirgū, piedāvājot bezskaidras naudas valūtas maiņu internetā bez komisijas maksas. Maini.lv valūtas maiņas pakalpojumus var izmantot gan privātpersonas, gan uzņēmumi, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Šo svētdien, 30. oktobrī notiks pāreja uz ziemas laiku. Lūgti norādīt, kā viņu labsajūtu un veselību ietekmē pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ, ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka tas viņus ietekmē pozitīvi (5% - ļoti pozitīvi, 19% - drīzāk pozitīvi).

To atklāj pētījumu kompānijas KANTAR TNS oktobra beigās veiktais pētījums.

Aptuveni puse (53%) iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (34% - drīzāk negatīvi; 19% - noteikti negatīvi).

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Lielbritānijā ceturtdien notiek vēsturisks referendums par turpmāku dalību Eiropas Savienībā (ES), kas sabiedrību sašķēlis līdzīgās daļās un līdz šim nav bijis iespējams prognozēt nobalsošanas iznākumu.

Nobalsot reģistrējies rekordliels skaits britu - 46,5 miljoni, paziņojusi Vēlēšanu komisija. Pēdējās aptaujas rāda, ka Lielbritānijas palikšanas atbalstītājiem ir neliels pārsvars - kopš 15.jūnija veiktās astoņās aptaujās vidējie rādītāji ir tādi, ka 45% balsos par palikšanu ES, pret 44%, bet 11% vēl nav izlēmuši. Tomēr otrdien publicēta 5000 cilvēku aptauja internetā parādīja, ka līdz pat trešdaļai vēlētāju vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.

Pret Lielbritānijas izstāšanos izteikušies visi ES institūciju, ES dalībvalstu un pasaules līderi, savukārt to atbalsta tādi Eiropas populisti kā Nīderlandes parlamenta deputāts no galēji labējās Brīvības partijas (PVV) Gērts Vilderss un Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Ātrās ēdināšanas ķēde McDonald's paziņojusi, ka atvērs savu pirmo tikai veģetāriešiem domāto restorānu Indijā. Tas tiek darīts, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ēdieniem bez gaļas, vēsta metro.co.uk.

ASV pārtikas gigants, kas slavens ar saviem Big Mac burgeriem, vēloties pielāgoties valstī dominējošajām hinduisma un musulmaņu kopienām.

Pirmais veģerātiešu restorāns tikšot atvērts nākamā gada vidū Indijas ziemeļos.

«Tā būs pirmā reizē, kad esam atvēruši veģetāro restorānu,» sacījis McDonald's runasvīrs Raješs Kumars Maini. «Šobrīd Indija joprojām ir ļoti mazs tirgus - mums Indijā ir 271 restorāns un visā pasaulē mums ir gandrīz 33 tūkstoši restorānu,» viņš skaidrojis, norādot, ka potenciāls šajā valstī tomēr esot liels.

Jau šobrīd McDonald's ēdienkarte Indijā ir 50% veģetāra. Tomēr tādu ātrās ēdināšanas gigantu kā Domino's Pizza un Subway ienākšana Āzijas valstī radījusi bažas par cilvēku aptaukošanos.

ASV iesācējuzņēmums Color Labs, kas radīja populāro fotogrāfiju un video apmaiņas lietotni Color, pavēstījis, ka no nākamā gada pārtrauc savu darbību.

«Mēs ceram, ka jūs izbaudījāt mainīšanos ar saviem stāstiem. Diemžēl lietojumprogramma vairs nebūs pieejama pēc 2012. gada 31. decembra,» teikts izplatītajā paziņojumā.

Ziņas, ka Color nolēmis pārtraukt savu darbību un ka to pārņem tehnoloģiju gigants Apple, uzvirmoja jau oktobrī. Sākotnēji izskanēja, ka Apple iegādāsies Color maksājot summu, kas rakstāma ar «diviem skaitļiem».

Tomēr, kā tehnoloģiju medijam Tech Crunch pastāstīja anonīmi nozares avoti, Apple, pārņemot Color, samaksājusi tikai septiņus miljonus ASV dolāru.

Eksperti pieļauj, ka Apple ir ieinteresēta kompānijai piederošajos patentos, kā arī darbiniekos, kas varētu turpināt darbu Apple mākoņskaitļošanas projektos. To apliecinot tiesvedība starp Color Labs bijušo darbinieku Ādamu Viterspūnu (Adam Witherspoon) un kompānijas vadītāju Bilu Ngujenu.

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Latvijā ienākusi jauna energokompānija 220 Energia, kas brīvā tirgus apstākļos grasās elektrību piedāvāt mājsaimniecībām, teica uzņēmuma valdes loceklis Marko Aliksons.

«Mēs vēlamies rūpīgi sagatavoties, pirms ieejam tirgū,» bilda Aliksons. Viņa vadītās kompānijas 220 Energia rīcības plāns esot tieši atkarīgs no tā, vai valdība lems atlikt elektroenerģijas brīvā tirgus atvēršanu 1.aprīlī. «Pašlaik gatavojamies elektrību tirgot mājsaimniecībām, bet tirgus atvēršanas atlikšanas gadījumā to nedarīsim un koncentrēsimies uz mazajiem komersantiem,» informēja energokompānijas valdes loceklis.

Aliksons saprotot to, ka Latvijas patērētāji vēlas zemākas cenas, tomēr uzņēmējs norādīja, ka valdība ieejai elektroenerģijas tirgū uzlikusi dažādas juridiskas barjeras, kas to padarot īpaši grūtu. Ja valdība izlems par labu tirgus atlikšanai, Aliksons norādīja, ka nebūšot pārsteigts un attiecīgi mainīšot uzņēmuma rīcības plānu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču par piespiešanu dot nepatiesu liecību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB paziņojumā presei, neminot amatpersonas vārdu, norāda, ka amatpersona organizējusi, uzkūdījusi un atbalstījusi nozieguma izdarīšanu ar vairāku privātpersonu iesaistīšanu nolūkā panākt, lai vardarbības draudu iespaidā un par 3 000 000 eiro liecinieks atteiktos no iepriekš sniegtajām liecībām un dotu iepriekš sagatavotas nepatiesas liecības.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona uzdevusi kādai privātpersonai, izmantojot citu privātpersonu, nelikumīgi iespaidot liecinieku, lai viņš tiesā apsūdzētās amatpersonas interesēs sniegtu nepatiesas liecības. Par šādu rīcību bija paredzēts samaksāt lieciniekam prettiesisku atlīdzību. Tāpat bija plānots lieciniekam piedāvāt atteikties no ieņemamā amata, pretējā gadījumā piedraudot sākumā uzspridzināt privātpersonu kā brīdinājumu lieciniekam.

Lietotu auto tirgotāji zina - lai cik labs būtu ripojošās preces izskats, cenu būtiski ietekmē nobraukuma rādītāji. «Ir ļoti daudz veidu, kā tos izmainīt, viens no populārākajiem - pieslēdz auto pie datora un notin. Daudzi pērk lietotus auto, nepārbaudot to vēsturi,» Dienai saka Agris Dulevičs. Viņš izveidojis datu bāzi autoDNA.lv, kā arī vietni Autodetektivs.lv un tāda paša nosaukuma lapu sociālajā tīklā Facebook, kur atmasko negodīgus lietotu mašīnu tirgoņus. Ne tikai tos, kuri attin odometru rādījumus, bet arī tā dēvēto frankenšteinu jeb no dažādiem avarējušiem auto sakomplektētu braucamo izplatītājus.

Lapa bauda popularitāti, komentāros zem bildēm atsevišķi cilvēki atklāj, ka konkrētos auto jau bija paguvuši apskatīt iegādes nolūkā, līdz ieraudzījuši Agra izmeklēšanas rezultātus. Viņš pats norāda, ka auto detektīvs var būt ikviens - piepūles tik vien, kā ievadīt noskatītās mašīnas VIN jeb unikālo sērijas numuru interneta datu bāzē. Jāatzīmē, ka, pēc Agra novērojumiem, Latvijā sludinājumos VIN pieejami vien piektdaļai auto: «Ja pārdevējs izvairās to atklāt arī tiešā komunikācijā ar ieinteresēto pircēju, tad viss skaidrs! VIN numuru pārsist teorētiski var, taču tas ir ļoti sarežģīts darbs.»

Rotu zīmola Anita Sondore mājasdarbs ir izpildīts – tapušas piecas rotu kolekcijas, tāpēc atliek vien aktīvāk pievērsties tirdzniecībai

Tā uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore radītāja. «Es nevarētu iztikt bez rotām – parasti ikdienā man ir viena vai divas. Pašai vislabāk patīk gredzeni un kaklarotas,» viņa saka.

DB jau rakstījis, ka viņa savu zīmolu izveidoja paralēli pamatdarbam granīta šķembu uzņēmumā. Tā kā Anita pievērsās pavisam citai jomai, bija nepieciešams papildināt zināšanas. «Itālijā mācījos rotu izgatavošanas praktisko pusi, bet Latvijas Mākslas akadēmijā iestājos, lai iegūtu plašāku dizaina domāšanu un mācītos no Latvijas mākslas meistariem. Kad iestājos akadēmijā, nebiju gaidījusi, ka tik daudzi jautās, kāpēc to daru. Man tas šķiet pašsaprotami – kad būtiski maini darbības virzienu, ir daudz jaunas informācijas un nepieciešams papildus mācīties,» saka Anita. Pašlaik viņa visu laiku velta zīmola un sava uzņēmuma attīstībai.

Uzvārda mainīšana Latvijā ir ierasta, piemēram, pēc precībām, sievai pārejot vīra uzvārdā vai arī atgūstot meitas uzvārdu, šķirot laulību. Ar vārdu gan ir citādi, tomēr gadā sastopami arī līdz pat 200 vārda maiņas gadījumu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nereti, kad bērnam tiek piešķirts ļoti neparasts vārds, vēlāk viņš šo vārdu maina, jo ikdienā tā lietošana ir apgrūtinoša vai arī apkārtējie šo vārdu kropļo, tādējādi vārda īpašniekam radot nepatīkamus brīžus, laikrakstam stāstījusi Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma- Laimere. Vārds, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, arī ir visbiežāk minētais iemesls vārda maiņas iesniegumos.

Vēl joprojām diezgan populāri esot arī starptautiski lietojamie vārdi: «Tos personas vēlas mainīt tāpēc, ka, piemēram, uzturas ārvalstīs (visbiežāk strādā vai mācās) un vēlas iegūt samērā viegli attiecīgajā valstī sadzīvē lietojamu vārdu (bez mīkstinājuma un garumzīmēm), piemēram, Elena, Vanesa, Emanuela, Linda, Belinda, Kristiana, Aleksandra, Angela,» skaidrojusi Dzimtsarakstu departamenta direktore.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Godīgs eiro ieviesējs – šāds uzraksts nu jau rotā ne vienu vien tirdzniecības vietu un dažādu pakalpojumu sniedzēju ieejas durvis. No uzraksta vien ir skaidrs, ka konkrētais uzņēmums pāreju no latiem uz eiro ir apņēmies veikt godīgi, nešmaucot patērētājus.

Problēma sākas apstāklī, ka jēdzienu «godīgi ieviest», kā izrādās, ir izprotams dažādi. Proti...

Sabiedrībā valda ļoti vienkāršs uzskatas, ka godīgs eiro ieviesējs ir uzņēmums, kurā pēc eiro ieviešanas, tātad – no nākamā gada 1. janvāra cenas būs tieši tādas pašas kā šobrīd, tikai pārrēķinātas eiro atbilstoši oficiāli noteiktajam kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Nākamā kategorija ir uzņēmēji, kuri labprāt būtu godīgi eiro ieviesēji patērētāju izpratnē, bet objektīvi nespēj to izdarīt. Respektīvi, jau tagad ir skaidrs, ka no nākamā gada dažādas izmaksas biznesam pieaugs, bet pats trakākais ir tas, ka uzņēmējiem joprojām nav skaidrības par visām pozīcijām, kuras sadārdzināsies. Redz, jāņem vērā, ka pa valdības gaiteņiem joprojām klejo dažādas idejas par nodokļu sloga palielināšanu, bet nav skaidrības, kuras no tām tiešām īstenosies. Nav taču noslēpums, ka jebkurš izmaksu pieaugums, tostarp jaunas nodokļu likmes ieviešana vai jau esošās palielināšana tiek iekļauta preču un pakalpojumu gala cenā patērētājiem. Tādējādi uzņēmēji saprot, ka cenas viņiem būs jāpalielina, bet pagaidām vēl nav ne jausmas, cik lielā mērā tas būs jādara. Un vēl ir valsts aparāts, kas ar jēdzienu «godīgs eiro ieviesējs» saprot kaut ko pavisam citu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka faktiski vienīgais aspekts, kam šīs iestādes kontrolieri pievērsīs uzmanību, būs – vai paralēlajā cenu atspoguļošanas procesā norādītās cenas ir korektas. Vienkārši sakot, vai pārcenošana ir notikusi atbilstoši kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Tātad, ja šobrīd prece X veikalā maksā vienu latu jeb 1,42 eiro, pēc pārcenošanas tā pilnīgi mierīgi drīkst maksāt kaut vai septiņus eiro, bet tikai tādā gadījumā līdzās ir jābūt norādītai korektai cenai latos, proti, 4,92 lati. Un viss!

Krietni vairāk nekā puse jeb 66% Latvijas iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā ir iecerējuši mainīt savu darba vietu, 26% to neplāno darīt, bet vēl 8% par to nav domājuši.

Šādu ainu atklāj Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā - 74% iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā plāno mainīt savu darba vietu, 18% to neplāno, bet 8% nav par to domājuši, liecina portāla veiktās aptaujas rezultāti.

Lai arī abās valstīs procentuālais skaits ar iedzīvotājiem, kas vēlas mainīt darbu ir liels, tomēr šobrīd nav pamata domāt par masveida darbaspēka pārcelšanos no nozares uz nozari, skaidro uzņēmuma mārketinga menedžere Inga Daliba. Taču tajā pašā laikā darba devējs nedrīkst pret šādiem aptaujas rezultātiem izturēties vieglprātīgi, viņa norādīja.

67% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlmi mainīt darbu būtiski ietekmē saņemtais atalgojums, 27% tas ietekmē nedaudz, bet 6% neietekmē nemaz. Arī Lietuvā vairums aptaujāto iedzīvotāju (61%) atzīmē, ka vēlmi mainīt darbu ļoti ietekmē saņemtais atalgojums, 33% atalgojuma apmērs ietekmē nedaudz, bet 6% algas apjoms nekalpo kā primārais darba mainīšanas iemesls.

«Plānoju drīzumā pārtraukt studijas Valsts policijas (VP) koledžā, jo prakses laikā redzētais sagrāva manu sapni sargāt likumu,» Dienai atklāj kāda šīs mācību iestādes kursante, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc sauksim viņu par Lāsmu. Jauniete apgalvo, ka obligātās prakses laikā ne reizi vien manījusi, kā viņas vecākie kolēģi saņem kukuļus no autovadītājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.

«Vairākas situācijas bija nepārprotamas. Piemēram, reiz panācām ātruma pārkāpēju. Pie viņa piegāja viens no diviem policistiem, ar kuriem todien strādāju. Saruna ilga vairākas minūtes, pēc tam policists iesēdās pārkāpēja mašīnā un drīz vien atgriezās, man paskaidrojot, ka tas esot bijis ārzemnieks, tāpēc palaists it kā nesodīts. Vēl kādā reizē citi policisti savā starpā kārtoja kaut kādus rēķinus, dalot banknotes,» atceras Lāsma un piebilst, ka īpašu piesardzību jaunās kolēģes priekšā likumsargi neesot ievērojuši: «Radās iespaids, ka visus policistus viņi uztver kā sev līdzīgus - tādus, kuri uz šo darbu tiecas, lai, it kā sargājot likumu, gūtu pretlikumīgus labumus. Es tāda negribu būt, tāpēc mainīšu profesiju un policijā nestrādāšu principa pēc.» Lāsma arī novērojusi, ka vecākie kolēģi īpaši naski bijuši uz luksusa klases automobiļu apturēšanu, kuru vadītāju pārbaudīšana ne reizi vien beigusies glaunajos salonos. Jautāta, vai viņa par redzēto ziņojusi VP vadībai, jauniete atbild noliedzoši un paskaidro: «Kādu laiku esot tajā vidē, kļūst skaidrs, ka tā ir daudzos līmeņos organizēta sistēma un visi par to zina. Reizi pa reizei kāds tiek upurēts, uzliekot sodu, taču man šķiet, ka tas tiek darīts ar nolūku spodrināt policijas tēlu sabiedrības acīs.»

Rīgas biroju tirgus būvniecības tempu ziņā tenterē iepakaļ Viļņai un Tallinai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunu objektu attīstības aktivitāte Latvijas galvaspilsētā ir neliela, salīdzinot ar kaimiņvalstu lielākajām pilsētām. Biroju tirgu joprojām ietekmē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūru pārcelšana uz jauno administratīvo centru; ir gana plašs zemāka līmeņa telpu piedāvājums. Taču tuvākajos gados situācija varētu krietni mainīties.

Nekustamā īpašuma kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns uzskata, ka pašmāju tirgū trūkst attīstītāju un arī atbilstošu projektu. Salīdzinot situāciju Latvijā un kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur aktivitāte ir krietni lielāka nekā te, – viņam nākas secināt, ka šo valstu biroju tirgus jau pirms laba laika ir iegājis jaunā ciklā, bet mūsu tirgus vēl nav izgājis no iepriekšējā.

Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī Interneta vidē valdošā anonimitāte, ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem. Gadījumi, kad krāpnieki nelegālā veidā iegūst personas datus un izmanto tos, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, kļūst arvien aktuālāki.

Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.

Kā pasargāt sevi no tāda veida krāpšanas, un ko darīt, ja uz tava vārda ir noformēts kredīts?

Lai gan ziemas riepas obligāti jālieto, sākot no 1. decembra, kas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var tikt izmantotas vasaras riepas, ir svarīgi par to iegādi parūpēties laicīgi, lai, sākoties gada aukstajiem mēnešiem, Tavs auto būtu gatavs nepieciešamajām pārvērtībām. Taču, lai orientētos ziemas riepu piedāvājumā, jāņem vērā vairāki aspekti, kas apkopoti šī raksta turpinājumā.

Ieteikums #1: Pievērs uzmanību riepu saderībai ar Tavu automašīnu

Tāpat kā cilvēkam der konkrēta izmēra un tipa apavi, arī automašīnai nederēs jebkuras ziemas riepas – jāseko līdzi tam, lai riepu izmērs būtu pareizais. Kā to iespējams noteikt? Automašīnai piemērotāko riepu izmēru norāda paši auto ražotāji, šo informāciju attēlojot uz uzlīmes, kas atrodas vai nu degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, vai durvju ailē vadītāja pusē.

Taču ir viens bet – mašīnām ne vienmēr ir uzstādīti oriģinālie diski, un šādos gadījumos jaunas ziemas riepas jāiegādājas, par paraugu ņemot pašreizējo disku izmēru. Ja ailē norādīts viens izmērs, bet automašīnai uzmontēti mazāki vai lielāki diski, riepas jāiegādājas atbilstoši diskiem. Savukārt gadījumā, ja grasies iegādāties jaunas ziemas riepas komplektā ar diskiem, izvēlies Tava auto modelim piemērotāko komplektu, ņemot vērā uzlīmē esošo informāciju – tādējādi braukšana būs drošāka un ērtāka.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katru gadu, kad pienāk rudens un sākas gatavošanās ziemas sezonai, autovadītāji saskaras ar to pašu problēmu – garajām rindām pie riepu servisiem. Līdzko pienācis pirmais sals vai tuvojas 1. decembris, cilvēki steidzas nomainīt vasaras riepas pret ziemas komplektu, un tas rada ievērojamu pieprasījumu pēc riepu montāžas pakalpojumiem. Rezultātā rindas var būt garas, un bieži vien riepu montāža jāgaida ilgāk par nedēļu. Lai izvairītos no šīm neērtībām, Riepu garāža piedāvā riepu montāžu un citus pakalpojumus ar Online pierakstu. Lasi un uzzini vairāk!

Konkurences padome (KP) aicina mediju aģentūras un citus tirgus dalībniekus, kas ikdienā sadarbojas ar MTG Broadcasting AB (MTG), vērsties KP un ziņot, ja tiem rodas bažas, ka apvienotais tirgus dalībnieks nepilda tam piemērotos saistošos noteikumus vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū.

Precīza un pamatota informācija no konkrētā tirgus dalībniekiem par iespējamajiem konkurences kropļojumiem ir būtiska, lai pēc iespējas ātrāk šos kropļojumus novērstu un nepieļautu ilgstošu negatīvu ietekmi uz tirgu, skaidro KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Vienlaikus KP norāda, ka arī KP regulāri seko līdzi informācijai par tirgus attīstību. Oktrobrī KP tikās ar MTG pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmumam piemēroto saistošo noteikumu izpildes gaitu. Uzņēmuma sniegtā informācija liecināja par visu tam piemēroto noteikumu korektu un savlaicīgu izpildi.

Lai nodrošinātu apvienošanās atļaušanas izpildīšanas kontroli, ar KP lēmumu noteikts, ka MTG reizi gadā jāiesniedz KP starptautiskas auditoru kompānijas auditētus un apstiprinātus vidējās cenas mainīšanas datus, ietverot MTG «klasiskās reklāmas» pārdošanas ieņēmumu datus un neatkarīgas mediju pētījumu aģentūras apkopotus reklāmas izvietošanas pakalpojuma pārdošanas apjoma datus par iepriekšējo gadu. Tāpat uzņēmumam 2014.gadā jāiesniedz visaptveroša informācija par darbību Latvijā un finansiālo stāvokli, darbību atsevišķos tirgos un apvienošanās ietekmi uz tiem.