Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trīs fiziskām personām par 246 767 eiro izkrāpšanu no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Divas personas rosināts apsūdzēt par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un vienu fizisku personu par krāpšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja KNAB.

KNAB kriminālprocesu sācis tikai vakar un jau šodien nodevis kriminālvajāšanai. KNAB šo kriminālprocesu izdalīja no citas biroja lietvedībā esošas krimināllietas.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka divas no noziedzīgajos nodarījumos iesaistītajām personām, iespējams, fiktīvi nodarbinātas kādā Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā, un no tās prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros, informēja KNAB.

Savukārt trešā persona, iespējams, būdama informēta par abu iepriekšminēto personu fiktīvo nodarbinātību, to slēpa un atbalstīja.

Publiskas personas institūcijai noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti zaudējumi 246 767 eiro apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka iespējamā krāpšana varētu būt notikusi vēl laikā, kad nebija izveidota "Rīgas satiksme", bet ar pārvadājumiem un citiem pakalpojumiem nodarbojās vairāki pašvaldības uzņēmumi.

Vienots uzņēmums "Rīgas satiksme" tika dibināts 2003.gada februārī, atbilstoši Rīgas domes lēmumam apvienojot pašvaldības uzņēmumus - autobusu parkus "Imanta" un "Tālava". 2005.gadā "Rīgas satiksme" apvienojās ar uzņēmumiem "Tramvaju un trolejbusu pārvalde", "Rīgas autostāvvietas" un "Rīgas domes autobāze", tādējādi izveidojot lielāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu.

"Latvijas televīzija" sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka aizdomās tiek turēti divi strādnieki, kas it kā strādājuši "Rīgas satiksmē" ilgus gadus, un darbu vadītājs, kurš ir iespējamais nelikumīgu rīcību piesedzējs. Vismaz viens no viņiem strādājis kopš 2001.gada. Visi aizdomās turētie tika atlaisti 2019. gada janvārī.

LTV: Aizdomās tiek turēti divi strādnieki, kas it kā strādājuši @Rigassatiksme_ ilgus gadus, un darbu vadītājs kā iespējamais piesedzējs. Visi aizdomās turētie tika atlaisti šogad. Vismaz viens no viņiem strādājis kopš 2001. gada. twitter.com/ltvzinas/statu…

Tagad Ģenerālprokuratūrai tuvākajā laikā jāizlemj vai ir pamats uzrādīt apsūdzību.

Nav gan zināms, vai minētais kriminālprocess bija izdalīts no kriminālprocesa saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem transportlīdzekļu iepirkumiem. Pērn decembrī apritēja divi gadi kopš veiktas plašas aizturēšanas pašvaldības SIA "Rīgas satiksmes" tranportlīdzekļu iepirkumu lietā. Šajā lietā izmeklēšana turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietas mēneša abonementa izmantošanu piemērojis naudas sodu bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), bijušajam Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam un bijušajam Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram (LA).

KNAB pabeidzis pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušajiem paziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu izmantošanā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Birojs konstatējis, ka trīs amatpersonas - bijušais ministrs Pūce, Balševics un Bačkurs - nav ievērojušas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Pārbaudes laikā KNAB secināja, ka toreizējās Rīgas domes amatpersonas Balševics un Bačkurs nodeva trešajai personai - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Pūcem, bezatlīdzības izmantošanai Rīgas domei piederošu mantu - SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Preiļu novada domes amatpersonām

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 3. augustā nosūtījis krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.

KNAB konkrēto kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 4. oktobrī pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, proti, par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt 2019. gada 7. novembrī šī kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plāno ieviest jaunu funkciju, proti, liela apjoma informācijas analīzi par korupcijas riskiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien pastāstīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

"Ja tiks ieviesta šāda funkcija, tad mums būs tiesības masīvā veidā apkopot lielu daudzumu informācijas no visiem valsts datu reģistriem. Ar analītisku rīku palīdzību varēsim mēģināt noteikt, vai parādās kādi potenciālie pārkāpumi, kur nepieciešama padziļināta izpēte," skaidroja Straume.

Tāpat birojs ar analītiķu palīdzību spētu konstatēt korupcijas riskus nozarēs, konkrētās iestādēs, iepirkumos vai konkrētām amatpersonām.

"Šī funkcija dotu KNAB iespēju vērsties pie atbildīgajām institūcijām un lūgt pieņemt attiecīgus lēmumus, proti, novērst korupcijas riskus, pirms noticis noziegums. Šādā veidā tiktu atslogota biroja kapacitāte, kas pretējā gadījumā būtu jāvelta nozieguma izmeklēšanai," uzsvēra Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme cels prasību pret bijušajiem valdes locekļiem vismaz 1,5 miljonu apmērā

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" dalībnieku sapulcē nolemts apstiprināt prasības celšanu pret četriem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem vismaz 1,5 miljonu eiro apmērā, informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Guntis Kārkliņš.

Prasības summa līdz iesniegšanai tiesā vēl tiks precizēta. Prasība tiks celta pret bijušajiem valdes locekļiem, kuri uzņēmuma valdē darbojušies laika periodā no 2010.gada līdz 2018.gada decembrim.

Prasības pamats ir saistīts ar 16 fiktīvu konsultantu nodarbināšanu, par kuriem "Rīgas satiksmes" padomes piesaistītais Jāņa Kārkliņa advokātu birojs ir pārliecināts, ka ir pietiekami pierādījumi civiltiesiskā kārtā pieteikt prasību un prasīt zaudējumu atlīdzību.

Par iespējamu fiktīvu konsultantu nodarbināšanu prasība tiks celta pret bijušo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, kā arī bijušajiem valdes locekļiem Irinu Feļdmani, Andreju Požarnovu un Inesi Švekli, kuri ir parakstījuši dokumentus šo konsultāciju līgumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB: Pēdējos gados Latvijā vidējais kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2013. līdz 2019.gadam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos vidējais piedāvāto, apsolīto vai nodoto kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro, informēja KNAB.

Šajos gados KNAB izmeklētajās lietās lielākais kukulis bijis viens miljons eiro, bet mazākais - 100 eiro.

Kukuļa apjoms ir atkarīgs no sniegtā "pakalpojuma" sarežģītības, respektīvi, jo sarežģītāka lieta, kurā iesaistītas augstāka līmeņa amatpersonas vai tiek sniegts augsta riska pakalpojums, arī kukuļa apjoms ir lielāks, savukārt, jo "vienkāršāks" pakalpojums - jo mazāka kukuļa summa, secināts birojā.

KNAB nevarot izpaust informāciju par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu sadalījumu pa pilsētām un novadiem, jo šo informāciju birojs izmanto sava ikdienas darba un aktivitāšu plānošanā.

Birojā norādīja, ka lielāks iespējamu noziegumu skaits ir galvaspilsētā Rīgā, ņemot vērā, ka tā ir Latvijas lielākā pašvaldība un tajā atrodas nozīmīgākās valsts iestādes, tiesībsargājošo un tiesu institūciju centrālās iestādes, vadošās veselības aprūpes un izglītības iestādes, kā arī daudzu partiju centrālie biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izbeigts kriminālprocess pret Jūrmalas mēru un uzņēmēju Krūmiņu par iespējamu kukuļošanu

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs septembra sākumā izbeidzis kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS/LZP), uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un uzņēmēja meitu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.

KNAB apstiprināja, ka 4.septembrī šis kriminālprocess ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir izbeigts. Kriminālprocess izbeigts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Māris Leja teica, ka viņš KNAB lēmumu ir akceptējis. KNAB kritiku Leja nevēlas veltīt, taču viņš nenoliedza, ka šajā kriminālprocesā nav bijusi iegūta pietiekami pilnvērtīga operatīva rakstura informācija.

Pēc Lejas 2018.gadā pieņemtā lēmuma par kriminālprocesa atdošanu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai, izmeklētājs ir centīgi mēģinājis savākt nepieciešamos pierādījumus, taču acīmredzot pierādīšanas izredzes nav bijušas pārāk lielas, skaidroja virsprokurors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ieroču aprites likumā, kas labi strādājošas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas ļaus apbalvot ar personīgajiem šaujamieročiem.

Saskaņā ar Ieroču aprites likuma pašreizējo redakciju aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot attiecīgās nozares izmeklēšanas iestāžu un specdienestu darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem.

Tai pat laikā KNAB priekšniekam šādas tiesības attiecībā uz biroja amatpersonām līdz šim nebija paredzētas.

Birojs iepriekš vēra uzmanību, ka KNAB korupcijas apkarošanas jomā veic līdzīgas funkcijas kā citas izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības iestādes.

Arī Satversmes tiesa 2013.gadā atzinusi, ka, par personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, var uzskatīt KNAB amatpersonas un iekšlietu sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļošanu rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku un diviem uzņēmējiem Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs rosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām, proti, vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem - par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu.

Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 22.maijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Patlaban ir ceļu būvdarbu sezonas aktīvākais posms, tāpēc ierobežojumu ir ļoti daudz

LETA, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvdarbu dēļ autovadītājiem nedēļas izskaņā jārēķinās ar ievērojamiem satiksmes ierobežojumiem uz daudziem galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC brīdina, ka nedēļas nogalē, dodoties ārpus Rīgas un citām pilsētām, jārēķinās ar ceļu būvdarbiem, kas visā valstī notiek 121 ceļu posmā. Patlaban esot šīs ceļu būvdarbu sezonas aktīvākais posms, darbi notiek visā valsts teritorijā, tāpēc autobraucēji aicināti savlaicīgi plānot savus braucienus, paredzēt papildu laiku ceļā un ieskatīties ceļu remontdarbu kartē.

Piektdienas pēcpusdienā daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc jārēķinās, ka Pierīgā satiksme var būt stipri palēnināta, īpaši Jūrmalas un Saulkrastu virzienā. Turklāt uz Tallinas šosejas turpinās remontdarbi Saulkrastu apvedceļa posmā un saglabājas ātruma ierobežojums. Dodoties uz pludmali, LVC aicina izmantot elektrovilcienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adamoviču kriminālvajāšanai lūdz izdot par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu

LETA, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no 28.februāra uz 1.martu uz Vanšu tilta abos virzienos tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme, jo uz tilta norisināsies režisora Aigara Graubas filmas "Circenīša Ziemassvētki" filmēšanas darbi, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Filmēšanas laikā uz tilta tiks nodrošināta gan operatīvo dienestu pārvietošanās, gan sabiedriskā transporta kustība, tostarp svētdien vēlajās vakara stundās un pirmdien no rīta.

Transportlīdzekļu satiksme uz Vanšu tilta abos virzienos tiks slēgta no 28.februāra plkst. 21:00 līdz 1.marta pulksten 06:00 no rīta. Lai filmēšanas process būtu drošs gan tās dalībniekiem, gan pilsētas iedzīvotājiem, filmēšanas laikā tiks slēgta auto satiksme abos Vanšu tilta virzienos. Attiecībā uz gājēju un velosipēdu kustību - tā periodiski tiks ierobežota līdz 15 minūtēm, savukārt sabiedriskā transporta kustība īslaicīgi var tikt ierobežota līdz 5 minūtēm.

Filmēšanas objektu menedžeris Ēriks Kibermanis informē, ka šīs ainas filmēšanā tiks iesaistītas vairāk nekā 30 transporta vienības, kā arī specializēts transports ar kino kameras krānu, savukārt kopplānu filmēšanā tiks iesaistīta drona (bezpilota lidaparāta) pilotu komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 1.decembrī nosūtīja krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu bijušo maksātnespējas procesa administratoru par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

KNAB kriminālprocesu uzsāka šī gada 12. jūnijā par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Kriminālvajāšanai rosinātā persona no 2016. gada 11. jūlija līdz 2020. gada 6. janvārim ieņēma valsts amatpersonas amatu kā sešu privāto uzņēmumu maksātnespējas procesa administrators, kura pārziņa atradās šo uzņēmumu finanšu līdzekļi un bija piešķirtas tiesības rīkoties ar tiem piederošo mantu. Krimināllietas materiāli liecina, ka amatpersona bez pamatojuma izņēma no uzņēmumu bankas kontiem skaidras naudas līdzekļus un neiesniedza Maksātnespējas kontroles dienestam dokumentus, kas pamatotu šādas darbības, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un radot gandrīz 13 000 eiro kaitējumu iesaistīto uzņēmumu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrētu uzņēmumu par Baltkrievijas amatpersonas kukuļošanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecinot, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks, rīkojoties uzņēmuma interesēs, laikā no 2011. līdz 2016.gadam deva kukuļus kopumā 2 262 339 eiro apmērā kādai Baltkrievijas valsts amatpersonai, lai nodrošinātu Latvijā reģistrētai juridiskai personai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, aģentūru LETA informēja KNAB.

Latvijas Televīzija vēsta, ka aizdomas vērstas pret Latvijā reģistrēto SIA "Tieto Latvia".

Izmeklēšanā noskaidrots, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks juridiskās personas vārdā noslēdza fiktīvus līgumus par pakalpojumu sniegšanu, lai uzņēmums varētu Baltkrievijas valsts amatpersonai pārskaitīt kukuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājvietas Rīgā, Citadeles ielā 1 fasādes atjaunošanu. Darbus veiks SIA "Labā māja Latvija" un tos plānots pabeigt 2021. gada pavasarī, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griskevičs.

Uzņēmums uzvarēja atklātā iepirkuma konkursā starp 3 pretendentiem. Noslēgts līgums par 452 630, 48 eiro bez pvn). VNĪ norāda, ka KNAB fasādes atjaunošana ir loģisks turpinājums VNĪ iepriekš veiktajiem darbiem nama Citadeles ielā 1 iekštelpu pielāgošanai Latvijai stratēģiski nozīmīgās institūcijas pienākumu veikšanai. Darbus plānots veikt četru mēnešu laikā no objekta nodošanas būvuzņēmējam. Daļai darbu izpildes piesaistīts piegādātājs ar industriālās drošības sertifikātu un atbilstošu personālu. Līdz ar veicamo nama ārējās fasādes sakārtošanu tiks pilnībā atjaunots arī ēkas ārējais veidols.

Ēka Citadeles ielā 1, Rīgā kļuva par KNAB mājvietu 2018. gada pavasarī pēc VNĪ vadībā veiktās ēkas pārbūves. KNAB ieguva aptuveni par trešdaļu plašākas, organizācijas specifiskajām vajadzībām pielāgotas telpas (2503 kvadrātmetru vietā 3756) ar ievērojami plašākām un ērtākām pārrunu telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru