Jaunākais izdevums

Meža nozares produkcijas importa apturēšana no Krievijas un Baltkrievijas mainīs koksnes produkcijas tirgu ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā, saasinās konkurences cīņu starp dažādiem tās patērētājiem, un, ja nesaruks patēriņš, tad, visticamāk, šīs nozares produktu cenas pieaugs.

Tādu iespējamo nākotnes scenāriju iezīmē Latvijas lielākās eksporta ienākumus ģenerējošās nozares organizāciju vadītāji un uzņēmēji.

“Pašlaik ir pāragri vērtēt situāciju, kāda radīsies, izslēdzot no spēles Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes koksnes un citus produktus,” ar secinājumiem nesteigties iesaka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka pašlaik vairāk valda emocijas un solidaritāte ar Ukrainu. “Meža nozares uzņēmumi jau ziedojuši milzīgas summas Ukrainas atbalstam: vienu miljonu eiro SIA Gaujas koks, Stiga RM 250 tūkst. eiro, vēl vairākas kompānijas desmitiem tūkstošus eiro, AS Latvijas Finieris un RSEZ SIA Verems par katru Latvijā nopirkto finierkluču m3 ziedos 5 eiro un atbalstīs Ukrainu arī visādos citādos veidos,” tā K. Klauss Viņš nenoliedz, ka Latvijas meža nozare un kopumā visi patērētāji Eiropā agrāk vai vēlāk izjutīs Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas trūkumu.

“Uzņēmējiem būs jāmeklē citi piegādātāji tai specifiskajai produkcijai, kuru Latvijā neražo, piemēram, skujkoku saplāksnim vai MDF, savukārt citus koksnes produktus, ko ražo Latvijā, varēs iegādāties par tirgus cenām. Vietējam pircējam šobrīd ir jābūt priekšrokai,” uz jautājumu, kādi pasākumi var būt nepieciešami, atbild. K. Klauss. Viņš norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas pieteiktais karš Ukrainā ir mainījis visu un pašlaik jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, kuri pat daudzos gadījumos vēl nav zināmi un vēl jo vairāk – saprotami.

“Ja Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkti Eiropas Savienībā netiks ielaisti (par tiem nevarēs norēķināties), tad loģiski samazināsies kopējie koksnes produkcijas ražošanas un arī realizācijas apjomi, bet, saglabājoties pieprasījumam pašreizējā līmenī, visai koksnes produkcijai cenas vienkārši skries kosmosā,” prognozē koksnes tirdzniecības SIA Aca Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums.

Visu rakstu lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

Māris Ķirsons, 31.03.2022

SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis atgādina, ka uzņēmuma ražotās tehnoloģijas nodrošina iespējami

efektīvāku koksnes izmantošanu, to gazificējot, proti, šķeldu pārveido koksnes

gāzē, kas tiek attīrīta un izmantota jau kā

gāze (degviela), kuru var izmantot gan

iekšdedzes dzinējā, gan arī kā gāzi, piemēram, siltuma ražošanai.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, lai to īstenotu, vajadzīga politiķu zaļā gaisma darbos, nevis tikai vārdos.

Lai arī ar biomasas, tostarp koksnes, gazifikācijas iekārtu ražošanu nodarbojamies vairākus gadus, tomēr līdz pērnā gada nogalei, kad būtiski pieauga siltuma, elektroenerģijas cenas Baltijā, Latviju neuzskatījām par savu produktu mērķa tirgu,” skaidro nestandarta iekārtu ražošanas SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis.

Viņš atzīst, ka līdz šim kompānijas lielākie biomasas koģenerācijas staciju pasūtītāji bijuši ārvalstu klienti. “Pašlaik fināla stadijā ir biomasas koģenerācijas stacijas izveide klientam Japānā,” uz jautājumu, kuru valstu pasūtītājiem tiek gatavota produkcija, atbild A. Zemītis. Viņš uzsver, ka līdz šim kompānijas lielākais realizētais projekts ir redzams Beliscē – Horvātijā, kur uzstādītās koģenerācijas iekārtas jauda ir 1,3 MW elektroenerģijas un 2,6 MW siltumenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank ilggadējas sadarbības laikā kopumā ir piešķīrusi klienta kokapstrādes uzņēmumiem SIA "BS-HOLZ" un SIA "GBM" finansējumu vairāk kā 5 miljonu eiro apmērā, ar mērķi modernas un inovatīvas kokapstrādes rūpnīcas izveidei un renovācijai, ražošanas iekārtu iegādei.

Viena no kokapstrādes rūpnīcām SIA "BS-HOLZ" atrodas Bīriņos, kura ražo līmētās brusas logiem no priedes, ozola, eikalipta un citiem koksnes materiāliem.

Ražošanā tiek izmantota inovatīva vācu tehnoloģija, kas nodrošina, ka logi nebojājas, nedeformējas un to kvalitāte nepasliktinās. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību ražošanas procesā tiek nodrošināta augsta pievienotā vērtība un koksnes kā izejmateriāla maksimāla izmantošana. Ražošanas tehnoloģija pastāvīgi tiek uzlabota. Saražotā produkcija tiek realizēta ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Vācijā, Dānijā, Šveicē, Norvēģijā un Somijā.

Otra kokapstrādes rūpnīca SIA "GBM", atrodas Ciemupē. SIA "GBM" ir viens no vadošajiem līmētās brusas ražotājiem Baltijā, kas specializējas uz speciālo izmēru brusu izgatavošanu. Uzņēmums piedāvā koka logu un durvju līmētās brusas, "Passivehaus" enerģiju taupošas brusas, Glulam-nesošās līmētās koka konstrukcijas, priedes galdniecības dēļus, dekoratīvās līstes, stūrīšus, latas, apdares un grīdas dēļus. Uzņēmums nodrošina bezatlikumu ražošanu - veicot pilnu koksnes pārstrādes ciklu, sākot no apaļkoku sazāģēšanas līdz gatavās produkcijas ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

“Produktu attīstībā vienmēr esam virzījušies uz aizvien augstāku pievienoto vērtību Baltijas jūras reģionā iegūtai bērza koksnei. Šodien “Latvijas Finieris” ir pasaules līderis bērza saplākšņa produktu risinājumos un saistītajos pakalpojumos, šo pozīciju vēlamies stiprināt ar atbilstošu vizuālo identitāti,” skaidro a/s Latvijas Finieris valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.

Daudzus gadus “Latvijas Finiera” produkcija pasaulē bija pazīstama ar zīmolu “RIGA”, savukārt koncerna 12 starptautiski bāzētie produktu attīstības un tirdzniecības biroji nesa “Riga Wood” vārdu. Apvienojot abus zīmolus vienā un piešķirot jaunu vizuālo identitāti, koncerns iet soli solī ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un globālajām tendencēm. «Inovācijas, ilgtspēja, augstas veiktspējas produkti un atvērtība jauniem risinājumiem, iedziļinoties un izprotot klientu vajadzības – to iemiesojam jaunajā “Riga Wood” vizuālajā identitātē, tas raksturo zīmola un uzņēmuma solījumu sev, klientiem un sadarbības partneriem,” uzsver M. Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru