Pārtika

Konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālists: Maina runas veidu


Anda Asere
, 14.05.2014

V. Kaže

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Alkohola ražotājs Latvijas balzams nule mainījis savu tēlu un eksporta stratēģiju, kas palīdzējis uzlabot pārdošanas rezultātus ārpus Latvijas

«Agrāk mūsu īstenotā ārējo tirgu apgūšanas stratēģija bija orientēta uz izaugsmi, palielinot noieta tirgu skaitu un fokusējoties uz t.s. tradicionālajām valstīm, kur mūsu produkti jau zināmi. Pērn veicām izpēti, lai izkristalizētu jaunus tirgus, analizējot ap 120 dažādu teritoriju, kanālu un valstu. Tostarp bija gan lielai daļai ražotāju tradicionālu prioritāri tirgu, gan pagaidām ārpus fokusa palikuši reģioni un kanāli. Pārdomāta prioritāšu noteikšana palīdzēja sasniegt izrāvienu virknē šo tirgu jau pirmajā gadā. Piemēram, viens no kanāliem ir beznodokļu un ceļojumu tirdzniecības kanāls, kurā pērn mūsu apgrozījums pieauga par 19%. Šajā kanālā saredzam vēl neizmantotas izaugsmes iespējas arī nākotnē,» saka Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors. Viņš piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014.

Jauns tēls

Uzņēmums veicis izmaiņas arī vairāku zīmolu eksporta tirgu pozicionējumā un stratēģijā. Piemēram, agrāk Rīgas Melnais balzams tika izcelts galvenokārt kā Latvijas produkts, kas primāri bija iecienīts Austrum­eiropas reģionā vai ekspatriantu vidū. Šobrīd produkts ārvalstīs iegūst jaunu tēlu, vairs necenšas iet konkurentu pavadā – tagad tas apzināti tiek pozicionēts kā premium segmenta pārstāvis, tiek tirgots augstākā cenu kategorijā nekā konkurenti. «Vēsturiski eksporta tirgu patērētājs mūsu produktu zina padomjlaiku stereotipu rakursā un to lieto pa tējkarotei saaukstēšanās gadījumā. Šāds produkta lietojums ir ierobežota apjoma un izkliedēts tirgus, bet tā mērķauditorija neatgriezeniski noveco. Tāpēc to aizstāj mūsdienīgs patērētājs – ieinteresēts dabīgas izcelsmes produkcijā, aizraujošā zīmola stāstā un pilnīgi jaunā patēriņa modelī. Šim patērētājam mēs stāstām, kā Rīgas Melno balzamu baudīt kokteiļos un izjust kā dzīvesstila daļu. Pēdējos gados ar panākumiem esam to testējuši virknē esošo tirgu un tagad esam gatavi izrāvienam jaunos «medību laukos». Īstenosim šo stratēģiju arī citos tirgos, kur vai nu vēl neesam pazīstami vai agrāk lielākoties strādājām ekspatriantu segmentā – Lielbritānijā, ASV. Mēs mainām ne vien runas veidu, bet arī savu domāšanu un esam gatavi netradicionāli pieiet pārbaudītām vērtībām,» stāsta V. Kaže. Nepalielinot cilvēku skaitu un mārketingā ieguldītos līdzekļus, pērn uzņēmuma apgrozījums eksportā ir pieaudzis par 15%. Panākumu atslēga esot pārdomāta pārdošanas stratēģija un saliedēta visa uzņēmuma komanda, jo nepietiek tikai ar labu pārdošanas daļu, talkā nāk tehnologi, loģistikas un ražošanas eksperti.

Latvijas balzama tiešā eksporta tirgu var iedalīt trijās grupās – reģionālais (Lietuva, Igaunija, Krievija, Ukraina, Polija), globālie patēriņa līderi (ASV, Ķīna, Lielbritānija) un specifiski straujas attīstības reģioni, piemēram, Āfrikas valstis. Par tām Latvijā ir visai miglains un stereotipisks priekšstats, bet, piemēram, tāda valsts kā Nigērija ir 170 miljonu patērētāju tirgus, kur ap 20% patēriņa veido rietumu alkoholiskie dzērieni. «Potenciāls ir liels, kaut arī daudzu valstu tirgus nav vienkāršs un ieejai tajā nepieciešama jauna un specifiska kompetence,» uzskata V. Kaže.

Džungļi ir lieli

Domājot par to, kas ir tīģeris, V. Kaže teic, ka tas ir spēcīgs, par sevi pārliecināts mednieks, kas zina, kā pacietīgi un rūpīgi plānot medības, lai īstajā brīdī izdarītu rezultatīvu lēcienu. Tīģerim biznesā nepieciešama spēja ieraudzīt mērķi un atrast īsto brīdi lēcienam, kā arī mērķ­tiecība un pārliecība par sevi. «Katrs tīģeris ir bijis mazs kaķēns. Esam lielākie nozares ražotāji Baltijā, bet visā Baltijā ir tikai 6,5 miljoni iedzīvotāju. Pasaulē – vairāk nekā septiņi miljardi, tātad džungļi mūsu medībām ir gana lieli,» viņš norāda. Latvijas balzama komercdirektors spriež, ka Baltija salīdzinājumā ar pasauli ir kā pašmāju pīļu dīķis un okeāns. Lai arī uzņēmumam ir liela vietējā tirgus daļa, aiz robežām vēl esot neizmantotas iespējas. «Mums prieks, ka mūsu dīķī mūs mīl un pašu pīles lieto mūsu produktus, bet gribētu pieradināt arī lielā okeāna vētrasputnus, vienlaikus izvairoties no haizivju zobiem,» saka V. Kaže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Iebalso savu favorītu «Biznesa Tīģeris 2014» finālā!

Dienas Bizness, 21.05.2014

Žūrija: (No kreisās puses) Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere; Daiga Kiopa, SIA Lursoft valdes locekle; Jānis Kossovičs, 2013. gada konkursa «Biznesa Tīģeris» uzvarētājs; Vita Zariņa, b/a Turība Dr.oec., Prof. Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne; Sanita Igaune, laikraksta Dienas Bizness ziņu redaktore;

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Zināmi konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pieci finālisti

Dienas Bizness, 30.05.2014

Kristaps Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

2014. gadā par titulu Biznesa Tīģeris cīnīsies pieci aktīvi un mērķtiecīgi dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji:

Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure;

SIA Beng valdes loceklis (veikparka Mārupe Wake Park īpašnieks) Kristaps Gredzens;

SIA Baltijas Izklaides Aģentūra valdes loceklis Andris Jēkabsons;

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže;

SmartLynx Airlines valdes loceklis, viceprezidents Jurģis Sedlenieks.

Pirmo reizi konkursa vēsturē spēja ietekmēt lēmumu, kurus pretendentus izvirzīt finālam, bija arī db.lv lasītājiem. Visvairāk balsu saņēma Evija Dundure. Vai viņa arī kļūs par Biznesa Tīģeris 2014 titula ieguvēju? To mēs uzzināsim jau 17. jūnija fināla pasākumā. Finālā visi pieci dalībnieki uzstāsies ar savām prezentācijām. Katram būs laiks 20 minūtes, lai parādītu sevi no vislabākās puses ne tikai skatītājiem, bet arī kompetentai žūrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

FOTO: NoskaidrotsBiznesa Tīģeris 2014

Anda Asere, 18.06.2014

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam!: Rūnas kā alternatīva biznesa plānam

Anda Asere, 08.07.2014

Agnese Aljēna

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 otrajā kārtā izvirzīts 31 uzņēmums

Lelde Petrāne, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjoms sasniedz 70,2 miljonus eiro

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Šī gada deviņos mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 70,2 miljonus eiro - tas ir pieaugums par 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013.gadā, liecina kompānijas paziņojums.

Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada deviņos mēnešos vērojams Polijā - par 714%, Nīderlandē - par 184%, Ukrainā - par 119%, un Lietuvā, kur vērojams pieaugums par 94%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2014.gada deviņos mēnešos ir Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Tostarp Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2014.gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,47 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē - par 2940%, Polijā -par 681%, Gruzijā - par 358%, un Kazahstānā - par 131%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2014.gada septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Putina savvaļā palaistais tīģeris Ķīnā uzbrūk mājputniem

LETA--DPA, 15.10.2014

Ilustratīvs foto

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Krievijas prezidenta Vladimira Putina Sibīrijas savvaļā palaistais tīģeris turēts aizdomās par iebrukšanu vistu kūtī un piecu mājputnu apēšanu Ķīnas ziemeļaustrumos.

Policija uzskata, ka Amūras tīģeris uzdarbojies Heilundzjanas provincē netālu no Krievijas un Ķīnas robežas, vēsta ziņu aģentūra Siņhua.

Dzīvnieka pēdas, spalvas un izkārnījumi tika atrasti vairākās vietās netālajā mežā.

Maijā Putins izlaida savvaļā trīs Amūras tīģerus ar izsekošanas ierīcēm. Sibīrijā un Ķīnas ziemeļaustrumos dzīvo aptuveni 500 apdraudētās sugas pārstāvju.

Krievijas pārstāvji piektdienas vakarā esot brīdinājuši Heilundzjanas mežsaimniecības dienestu, ka tīģeris vārdā Kuzja ieklīdis turienes mežos.

Lai pasargātu tīģeri, Krievijas pārstāvji neatklāja precīzu tā atrašanās vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kreditētāji pērn izsnieguši aizdevumus 387,38 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 08.06.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurināmā koksne no kopējā energoresursu patēriņa veido 30,8%

Žanete Hāka, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru