Eksperti

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas - attīstības tendences un jaunas iespējas organizācijām

Kaspars Kauliņš, "Tilde" biznesa attīstības vadītājs, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Balss sintezatori - jauna kvalitāte un jaunas iespējas

Balss tehnoloģijas nav jaunums, tomēr globālie tehnoloģiju koncerni fokusējas uz lielajiem tirgiem, tādēļ Siri, Amazon Alexa, Google Assistant un citus balss vadības risinājumus iespējams lietot angļu, krievu, vācu vai citā plaši izmantotā valodā. Nelielo runātāju kopienu valodām šādas iespējas IT “milži” nenodrošina, tomēr, pateicoties Tilde pētnieku un izstrādātāju darbam daudzu gadu garumā, runas tehnoloģijas pieejamas arī morfoloģiski sarežģītajām un bagātajām latviešu, lietuviešu un igauņu valodām. Šogad, izmantojot jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, esam izveidošu jaunu mākslīgi sintezētās balss risinājumu, kas latviešu valodā runā labāk nekā jebkad iepriekš. Tas ir liels izrāviens Latvijas mākslīgajam intelektam, un tehnoloģija nepārprotami atradīs vairākus pielietojumus arī biznesā - automatizētie zvani, balss asistenti organizāciju mājas lapās, sabiedriskajās vietās - stacijās, autoostās un citur atskaņotie paziņojumi, un tas viss - dzimtajā valodā. Šogad sadarbībā ar uzņēmumu Tet esam izveidojuši arī pirmo komerciālo balss sintezatoru latviešu valodai. Esmu pārliecināts, ka tas iedvesmos vairākus citus uzņēmumus sekot piemēram un izveidot savam zīmolam atbilstošu unikālu balsi.

Klientu servisa nākotne - virtuālie asistenti

Mēs dzīvojam klientu servisa laikmetā, kur ikviens atbildes uz jautājumiem vēlas saņem nekavējoties - sev ērtā laikā, vietā un veidā. Pēdējo gadu laikā sarunu roboti jeb čatboti, kas sagaida un uzrunā apmeklētājus iestāžu mājas lapās vai sociālo tīklu vietnēs, kļuvuši par ikdienišķu lietu. Tomēr mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstījušās tālāk un rezultātā cilvēks var pat nenojaust, ka sarunājas ar robotu. Jau šobrīd redzam, ka virtuālie asistenti spēj būtiski atslogot klientu atbalsta struktūrvienību darbu, atbildot uz līdz pat 80% jautājumu, un palīdzot ietaupīt līdz pat 30% ar klientu atbalsta nodrošināšanu saistīto izdevumu. Un virtuālie darbinieki spēj būtiski palīdzēt arī pārdošanā un mārketingā, tādējādi palīdzot kompānijām gūt lielākus ienākumus ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Daudzas organizācijas jau aktīvi izmanto šīs mākslīgā intelekta tehnoloģiju radītās iespējas un varam droši prognozēt, ka 2021. gadā pieprasījums pēc inteliģentajiem virtuālajiem asistentiem tikai pieaugs. Pēc dažādām aplēsēm 15% no visām klientu saskares aktivitātēm jau šogad nodrošinās mākslīgā intelekta risinājumi - tas ir 400% pieaugums kopš 2017. gada.

Lielās institūcijas veidos virtuālo asistentu platformas

Latvija ir pasaules valstu līderu vidū, kas var lepoties ar vienu no visaugstākajām digitālā brieduma pakāpēm, un mēs īpaši izceļamies ar valodu tehnoloģiju sasniegumiem. Labs piemērs ir Hugo.lv - valodu tehnoloģiju un pakalpojumu platforma, kurai nav līdzīgu pasaulē. Šī valodu tehnoloģiju platforma sniedz plašas lietojuma iespējas Latvijas valsts pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem - teksta automatizēta tulkošana, runas atpazīšana un sintēze, terminoloģijas rīki. Pagājušā gada nogalē šim iespēju klāstam platformā hugo.lv pievienojās arī valsts pārvaldes virtuālie asistenti. Tādējādi palīdzot mūsu valstij saglabāt valodu tehnoloģiju izmantošanas valsts pārvaldē līderpozīcijas ne vien Eiropā, bet arī pasaulē. Kopā ar hugo.lv pārvaldītājiem Kultūras Informācijas Sistēmu Centru jeb KISC, mēs ceram, ka jau tuvākajā laikā publiskās pārvaldes - valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem pievienosies vairāki desmiti virtuālo palīgu.

Mašīntulkošana – durvis uz daudzvalodīgo pasauli

Esam pārliecināti, ka arī biznesa organizācijas Latvijā pārvarēs iespējamās bažas un aktīvi ieviesīs mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumus klientu atbalsta un pārdošanas procesu efektivitātes celšanai. Tieši valodu tehnoloģijas paver lielajiem un mazajiem uzņēmumiem durvis uz pasauli, kas runā vairāk nekā septiņos tūkstošos valodu. Uzņēmumi arvien vēlas iekarot jaunus tirgus, un neskatoties uz to, ka angļu valoda ir globālā biznesa valoda, tie saskaras ar valodas barjeru, jo cilvēki vēlas saņemt informāciju un komunicēt ar kompānijām un publiskajām institūcijām savā dzimtajā valodā. Pētījumi liecina, ka 75% cilvēku dod priekšroku pirkumam dzimtajā valodā, un 42% no viņiem visdrīzāk nepirks produktu vai pakalpojumu, ja informācija par to nebūs pieejama viņu dzimtajā valodā. Un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visā pasaulē strauji aug pieprasījums pēc kvalitatīviem mašīntulkošanas pakalpojumiem.

Tiek prognozēts, ka mašīntulkošanas pakalpojumu tirgus līdz 2024. gadam palielināsies par 19% un sasniegs 1,5 miljardus ASD dolāru. Šādu izaugsmi veicina digitālās informācijas strauji pieaugošais apjoms, nepieciešamība pēc daudzvalodīgas saziņas un zināšanu pārvaldības gan starptautisko uzņēmumu iekšienē, gan arī komunikācijā ar klientiem un sadarbības partneriem. Arī Latvijā turpinās augt pieprasījums pēc satura ātras un rentablas tulkošanas, ko nodrošinās uzņēmumu un iestāžu klientu un darbinieku atbalsta portālos, mājaslapās un saziņas rīkos integrēti mašīntulkošanas rīki.

Un šie ir tikai daži valodu tehnoloģiju lietojumu piemēri, jo esmu pārliecināts, ka nākotnē pieredzēsim arī tādus šo tehnoloģiju pielietojumus, ko šobrīd vēl nespējam iztēloties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visma iegādājas Tildes Jumis

Anda Asere, 26.10.2020

SIA "Visma Latvia Holding" valdes locekle Ieva Meldrāja, SIA "Visma Enterprise" valdes priekšsēdētāja

Antra Zālīte, SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs un SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis.

Foto: Andrejs Strokins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunija varētu ierobežot Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklu veidošanā

LETA--ERR, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

21. gadsimta darvinisms: digitalizējies vai mirsti

Juris Binde, LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks, 14.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?

Ja iztēlojamies tehnoloģijas un cilvēku prasmi tās lietot kā divas atsevišķas līknes, kas periodiski krustojas, sabiedrības labklājība sāk vairoties brīdī, kad tā panāk un apsteidz tehnoloģiju attīstību. Tā savukārt neizbēgami kādā brīdī atkal kļūst straujāka, nekā tiekam tai līdzi. Šobrīd dzīvojam interesantā laikā: tehnoloģiju ietekmēto pārmaiņu ātruma līkne kļuvusi gandrīz eksponenciāla, un pandēmijas ietekmē arī cilvēces salīdzinoši lineārā attīstība jeb spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas sākusi straujāk virzīties uz augšu. Visa pasaule ir spiesta mainīties. Vai arī Latvijas digitālā transformācija jeb sabiedrības un tehnoloģiju attīstība noris tādā pašā tempā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu, nākamās mobilo sakaru standarta paaudze varētu būt realitāte jau 2027. gadā.

Tā pieļauj Japānas telekomunikāciju operatora "NTT DoCoMo" 6G laboratorijas vecākais viceprezidents un ģenerāldirektors Takehiro Nakamura.

Šobrīd viņš kopā ar kolēģiem strādā pie 6G koncepcijas izstrādes. Viņi pēta to, kāda būs sabiedrība un tās vajadzības 2030. gadā, lai varētu identificēt prasības pret pārklājumu, datu pārraidi un aizturi. Paralēli tiek pētītas tehnoloģijas, proti, kāda veida radiotehnoloģijas nepieciešams attīstīt, kāda veida tīkls būs vajadzīgs. Uzņēmuma 6G laboratorijā strādā 20 cilvēki un komanda arvien paplašinās, turklāt ne tikai Japānā, bet arī citur, piemēram, kompānijai ir laboratorija arī Minhenē.

"Mēs pētām, kādas vajadzības sabiedrībai būs 6G ērā. Protams, 6G jānodrošina daudz labāki tīkla pakalpojumi, mazāka aizture, jādod iespēju pieslēgt desmitreiz vairāk ierīces, nekā 5G tīklā. 6G būs labāks pārklājums un darbības areāls, turklāt ne tikai uz zemes, bet arī jūrā un kosmosā. Iespējams, 2030. gados daudzi cilvēki baudīs ceļošanu kosmosā, tāpēc arī kosmoss mums jāapsver kā viens no virzieniem," teic T. Nakamura. Par 6G viņš stāstīs Baltijas jūras reģiona ekosistēmas forumā "5G Techritory".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rada inovāciju efektīvākai bioloģiskai lauksaimniecībai

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” šogad plāno 5G stacijas uzstādīt vēl 13 Latvijas pilsētās: Ventspilī, Salaspilī, Baložos, Liepājā, Cēsīs, Kuldīgā, Mārupē, Ogrē, Jēkabpilī, Saldū, Talsos, Carnikavā un Olainē.

Tāpat 5G pārklājums tiks paplašināts vietās, kur jau šobrīd tas bija pieejams – Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā.

“Aizvadītajā pusotrā gadā mēs 5G bāzes stacijas uzstādījām septiņās Latvijas pilsētās un šogad mūsu plānos ir 5G tīklu jau izvērst līdz tādam līmenim, lai šīs tehnoloģijas bāzes stacijas atrastos jau 20 Latvijas pilsētās vai to tuvumā,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “5G tehnoloģijas ieviešanā mēs sadarbojamies ar tehnoloģiju kompāniju “Nokia”, kura palīdz mums arī pamattīkla modernizācijas darbos, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais projekts Latvijā ar mērķi nodrošināt izcilu datu pārraides un balss zvanu kvalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība neizprot, cik ļoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir svarīgi katram uzņēmumam – vai tā ir sporta preču bode, Dagdas pašvaldība vai ražojošs uzņēmums kaut kur Jelgavas novadā. Tas attiecas uz visiem bez izņēmuma.

Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie depozīta sistēmas (DS) ieviešanas Latvijā, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinājis taromātu iepirkuma konkursu, lai izvēlētos nozarē labāko un spējīgāko uzņēmumu automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu uzstādīšanai.

Konkursā aicināti pieteikties gan pašmāju, gan ārzemju tehnoloģiju uzņēmumi un piegādātāji, kuriem savs piedāvājums jāiesniedz līdz š.g. 1. martam.

Iepakojuma pieņemšanas tīkls ir depozīta sistēmas efektivitātes un ilgtspējas garants, tādēļ DIO lēmis par labu atklāta, starptautiska iepirkuma konkursa rīkošanai, lai izvēlētos modernākās un drošākās tehnoloģijas, kādas konkrētajā brīdī pieejamas tirgū.

“Viens no mūsu, kā depozīta sistēmas operatora, galvenajiem uzdevumiem ir iedzīvināt pudeļu nodošanas tradīciju sabiedrībā – ja cilvēkiem tas būs ērti izdarāms, iepakojumu nodošana kļūs par daļu no viņu dzīvesveida. Tādēļ patērētāju ērtības aspekts taromātu funkciju izvērtēšanā būs ļoti nozīmīgs,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru