Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatējis uzņēmumu pāreju starp vairākiem Rīgā strādājošiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka konstatēto faktu kopums apliecina, ka laikā no 2017.gada 22.novembra līdz 2018.gada 30.aprīlim notikusi uzņēmumu pāreja, saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 5.punktu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmo un trešo daļu, tika pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmuma pāreja ir komercsabiedrībā izmantojamo resursu (darbinieku, mantas/aktīvu, u.c.) pārnešana uz citu komercsabiedrību, turpinot iepriekš veikto saimniecisko darbību, bet jau bez parādu saistībām. Faktiski uzņēmumu pāreja ir visu uzņēmumā ietilpstošo lietu un vērtību pāreja citas komercsabiedrības īpašumā vai lietošanā, kuras ir nepieciešamas patstāvīgās saimnieciskā darbības turpināšanai, saglabājot iepriekšējo identitāti.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka iepriekš Latvijā daudzus gadus ir tikusi pieļauta nodokļu saistību pret valsti nepildīšana, izmantojot vienkāršu shēmu: vispirms netiek pienācīgā apjomā veikti nodokļu maksājumi, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem, bet tad – it kā mainīts uzņēmuma īpašnieks, tādējādi atbrīvojoties no nodokļu saistībām.

“Jau vairāk nekā divus gadus VID izmanto visas normatīvajos aktos dotās iespējas, lai vērstos pret šādām uzņēmumu pārejām, nenokārtojot saistības ar valsti un saviem strādājošajiem. Tiem shēmotājiem, kuri ir iecerējuši šādi nopelnīt, jārēķinās, ka vairs tas nav iespējams,” uzsver I.Jaunzeme.

Konstatējot uzņēmuma pāreju un ņemot vērā Komerclikumā noteikto solidāro atbildību, uzņēmuma nodevēja nenomaksātais nodokļu parāds tiek piedzīts arī no uzņēmuma ieguvēja, pieņemot lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” uzņēmums lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var apstrīdēt VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā no tā paziņošanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi Tokyo City restorāni un piegādes dienests no 6. septembra, ir apturējuši darbu, jo pret uzņēmumu negaidīti ir vērsies Valsts ieņēmumu dienests (VID), informē uzņēmums.

VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trīs uzņēmumiem (SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd, kas tika likvidēti 2019.gadā), kas Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo trīs uzņēmumu parādu 10,5 miljonu eiro apmērā nepamatoti piedzīt no SIA Tokyo City, pauž uzņēmums.

Pēc palīdzības šajā situācijā tas vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Saeimas pārstāvjiem un nozaru ministriem.

Konstatējot uzņēmuma pāreju, VID piedzen vairāk nekā 10 miljonus eiro  

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatējis uzņēmumu...

SIA Tokyo City Latvijas tirgū darbojas kopš 2017. gada nogales un līdz 2021. gadam nekad iepriekš no VID nebija saņēmis nevienu brīdinājumu vai oficiālu pieprasījumu, kas liecinātu par šāda parāda esamību. Šā gada 9. augustā Tokyo City saņēma VID lēmumu par piespiedu nodokļu parādu piedziņu, ko valsts institūcijai iepriekš nebija izdevies piedzīt no minētajiem trim franšīzes uzņēmumiem. VID ieskatā šo uzņēmumu nodokļu pārņēmējam ir jābūt SIA Tokyo City.

Dažu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tika bloķēti uzņēmuma galvenie norēķinu konti, faktiski apturot Tokyo City saimniecisko darbību.

”Trīs nedēļas SIA Tokyo City pārstāvji izmisīgi mēģināja izveidot dialogu ar VID, cerot uz situācijas loģisku risinājumu un VID ģenerāldirektores atbildi. Uz visiem mūsu argumentiem par pierādījumu neesamību, ka mēs varētu būt atbildīgi par iepriekšējiem franšīzes uzņēmumiem, tā arī netika sniegta atbilde. VID piedāvāja tikai divus variantus, kas abi nozīmē uzņēmuma maksātnespēju: vai nu tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), vai arī labprātīgās nomaksas grafiku (LNG). Bez tam, šo pārrunu laikā mums ik dienu tiek aprēķināti papildu soda procenti 5000 EUR apmērā,” komentē SIA Tokyo City izpilddirektore Gaļina Gaile.

“Procesuāli mums nav tiesību vērsties tiesā līdz VID ģenerāldirektores atbildes saņemšanai uz mūsu sūdzību. Cenšoties rast kaut kādu pozitīvu risinājumu, kas ļautu saglabāt uzņēmumu un vairāk nekā 250 darba vietas, bijām spiesti noslēgt vienošanos ar VID par nodokļu parādu labprātīgas nomaksas grafiku, lai uzņēmums vispār spētu izdzīvot līdz tiesai. Tomēr VID mūsu labprātīgas nomaksas grafikā norādītās summas nosauca par nepietiekamām, pie tam atsakoties nosaukt summas, kuras VID būtu gatavs izskatīt. Ja šāda situācija turpināsies, līdz taisnīgas tiesas brīdim mums nebūs nekādu iespēju saglabāt uzņēmumu un darba vietas mūsu darbiniekiem,” norāda G. Gaile.

Savas pastāvēšanas laikā SIA Tokyo City valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā 6 miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro. Līdzīgi kā daudzi nozares pārstāvji, uzņēmums piedzīvoja īpaši smagu periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc Tokyo City izmantoja arī iespēju saņemt valsts atbalstu un nodokļu maksājumu atvieglojumus. No valsts institūcijām netika saņemti nekādi pārmetumi vai atteikumi, kas ļautu domāt, ka uzņēmums būtu rīkojies nepareizi.

Uzņēmums norāda, ka, saskaņā ar likumu, uz šādu atbalstu varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz ierobežojumiem godprātīgi bija nomaksājuši visus nodokļus. Kopējais valsts atbalsts sasniedza gandrīz 1 miljonu eiro. Ja VID rīcības dēļ uzņēmums būs jāslēdz, tas nozīmē, ka visa valsts sniegtā palīdzība galarezultātā būs bijusi bezjēdzīga, jo uzņēmums tāpat vairs nepastāvēs un darba vietas tiks likvidētas.

“Tāpēc šobrīd esam jo īpaši pārsteigti par VID pēkšņo uzbrukumu un neieinteresēto attieksmi pret uzņēmumu, kas strādā nozarē, kura īpaši smagi cieta Covid-19 ierobežojumu dēļ un kurai valsts sniedza atbalstu. VID darbību dēļ šobrīd ir slēgti visi uzņēmuma restorāni un bez darba var palikt vairāk nekā 250 darbinieki. Tāpat tiks pārtraukta pakalpojumu apmaksa aptuveni 200 piegādātājiem, telpu iznomātājiem, servisa kompānijām un attiecīgi tiks apturētas iemaksas valsts budžetā,” uzsver G. Gaile.

SIA Tokyo City ir sabiedriskās ēdināšanas un servisa pakalpojumu uzņēmums, kas Latvijā darbojas kopš 2017. gada. Ik mēnesi uzņēmums apkalpo līdz 20 tūkstošiem viesu un veic līdz pat 8 tūkstošiem ēdienu piegāžu uz mājām un birojiem. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 250 darbinieku un vidējais gada neto apgrozījums ir ap 7 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ierosinājusi disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, pavēstīja VID pārstāvji.

Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar nepieciešamību izvērtēt, cik efektīvi Muitas pārvaldē tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība, lai novērstu koruptīvos darījumus iestādē.

Ne Zukuls, ne Rubene uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku netiek atstādināti no pienākumu pildīšanas, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi ar savu darbību varētu kaitēt dienestam, norādīja VID.

Kā skudras sanesa slēptuvē 

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas...

Šāds solis sperts, pēc tam kad Jaunzemes izveidotā komisija iesniegusi atzinumu, turpinot izmeklēt lietu, kad VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iekšējās drošības biroju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēja 29 Muitas pārvaldes darbiniekus.

"Ir svarīgi pilnībā izmeklēt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar notikušo Terehovas muitas kontroles punktā, lai turpmāk vairs nepieļautu korupcijas risku iespējamību iestādē. Tāpēc šobrīd esmu ierosinājusi disciplinārlietas pret abām vadošajām muitas amatpersonām, lai komisija varētu objektīvi izvērtēt personu atbildību," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme arī uzsvēra, ka VID ir pirmā valsts iestāde Latvijā, kur šobrīd ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma, sākot no pieņemšanas darbā un turpmāk ik gadu.

Saistībā ar Terehovas muitas kontroles punktā veiktajām aizturēšanām patlaban VID kopumā ierosinātas 19 disciplinārlietas. Darbu VID pametuši 13 darbinieki.

Jau ziņots, ka šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Čeku loterija valsts budžeta ieņēmumus palielinājusi par 4 miljoniem eiro

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2019.gada 1.jūlija, kad tika uzsākta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotā čeku loterija, iedzīvotāji tajā reģistrējuši 30,1 miljonu maksājuma dokumentu, t.i. čekus, kvītis, biļetes un rēķinus.

Ar čeku loterijas starpniecību vairāk nekā divu gadu laikā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 4 miljoniem eiro.

Informācija, ko VID ik mēnesi saņem no loterijā iesniegtajiem čekiem, kvītīm, biļetēm un rēķiniem, palīdz atklāt pārkāpumus nodokļu ieņēmumu jomā, piemēram, VID nereģistrēto vai no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošu kases aparātu lietošanu, ieņēmumu neuzrādīšanu deklarācijās, nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai "aplokšņu" algu riskus. Šie dati sniedz iespēju VID aprēķināt čeku loterijas tiešo fiskālo ietekmi jeb pienesumu valsts budžetā.

Apkopojot čeku loterijas datus par periodu no 2019.gada 1.jūlija līdz 2021.gadam 31.augustam, preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc VID aicinājuma ir iesnieguši precizētas 1 727 deklarācijas, papildus deklarējot nodokļus 2 578 590 eiro apmērā. Savukārt VID veikto 54 tematisko pārbaužu rezultātā piemērots naudas sods kopumā 26 925 eiro apmērā. Tādējādi, čeku loterijai norisinoties vairāk nekā divus gadus, tiešā ietekme no čeku loterijas uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 2 605 515 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā, informē VID.

Šī gada trešajam ceturksnim kā īpašās nozares izvēlētas ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu nozares.

Vasara ir vietējā sezonālā tūrisma laiks, kad cilvēki apmetas viesu namos, viesnīcās un kempingos, kā arī ietur maltītes ārpus mājas. VID norāda, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos. Tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada trešajam ceturksnim - no jūlija līdz septembrim.

Tas nozīmē, ka šī gada jūlijā, augustā un septembrī VID aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību tam, vai pēc samaksas par naktsmītni, piemēram, kempingu, viesnīcu vai viesu māju, tiek izsniegts darījumu apliecinošs dokuments. Tāpat VID aicina iedzīvotājus pārliecināties, vai arī pēc ēdiena piegādes, maltītes kafejnīcā vai restorānā tiek izsniegts čeks, kvīts vai rēķins. Reģistrējot šo nozaru attaisnojuma dokumentus čeku loterijā, būs iespēja trīs mēnešus laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gada pēdējā čeku loterijā fokuss uz frizieriem, zobārstiem un skaistumkopšanu

Db.lv, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijā šī gada noslēdzošajam ceturksnim kā tematiskās nozares izvēlētas frizieru un skaistumkopšanas pakalpojum un zobārstu pakalpojumi, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros jau kopš šī gada aprīļa notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

VID pārstāvji skaidro, ka gada nogale ir svētku laiks, kad tiek svinēti valsts svētki, Ziemassvētki, arī gadumiju. Jo īpaši svētku laikā cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību savam ārējam izskatam un, ļoti iespējams, ka biežāk kā citkārt tiek izmantoti frizieru, skaistumkopšanas un arī zobārstu pakalpojumi. VID pārstāvji uzsver, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos, tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada ceturtajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016.gada, liecina jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020.gadu.

VID jau piekto gadu veic nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās "aplokšņu algas" nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu 2020.gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019.gadu (2020.gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019.gadā - 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020.gadā veidoja 16,9%, 2019.gadā - 17,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 10.augustā atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un deva robežsardzei tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija tiek izsludināta no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Tāpat valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai izmantot paredzētās procedūras un to rīcībā esošos līdzekļus, lai atturētu personas no Latvijas - Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup gatavi startam biržā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gada budžetā papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2023.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,06 miljardus eiro, bet 2024.gadā - 2,46 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu - 702,13 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2022.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija - 142,79 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) pārsūdzējusi pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikums, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērn 30.oktobrī viņai piemēroto disciplinārsodu - rājienu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā šo lietu rakstveida procesā izskatīs 17.novembrī.

Iepriekš vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa 30.aprīlī nolēma Jaunzemes pieteikumu apmierināt. FM tiesas lēmumam nepiekrita un lēma iesniegt apelācijas sūdzību.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā nu jau kādreizējais VID Personāla pārvaldes darbinieks Māris Knoks bija izvēlējies četrus no kopumā 74 iestādes struktūrvienību ziņojumiem. Knoks ziņojumus nosūtījis FM, apgalvojot, ka VID ģenerāldirektore atteikusies izmeklēt lietas pret amatpersonām.

FM, veicot pārbaudi, konstatēja, ka trijos no četriem gadījumiem nav bijis pamata ierosināt disciplinārlietu, bet par vienu gadījumu uzskatīja, ka disciplinārlieta bija jārosina, un par tās neierosināšanu finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izteica Jaunzemei rājienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 10.septembrī saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro.

“Esam jauna ceļa sākumā, kas ved uz labklājību. Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu. Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, - Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis uzsver: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arestējis Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītāja un apkalpotāja SIA "Rīgas karte" kontus, kas varētu ietekmēt tālāku biļešu sistēmas darbību, apstiprina "Rīgas kartes" valdes priekšsēdētāja Diāna Šmite.

Viņa informēja, ka uzņēmums saņēmis VID lēmumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu kontos. Viņas ieskatā lēmums ir nesamērīgs un paralizē uzņēmuma darbu. Savukārt tas var radīt riskus biļešu sistēmas tehniskai apkalpošanai.

Šmite uzsvēra, ka uzņēmums izmantos likumā noteiktās tiesības apstrīdēt VID lēmumu, jo tas pašlaik esot nesaprotams.

"Rīgas karte" no šī gada janvāra sniedz sistēmas pakalpojumus "Rīgas satiksmei" bez apakšuzņēmēju piesaistes. Tas ļāvis par 50% samazināt sistēmas izmaksas. E-taloni tiek izplatīti caur publiskā iepirkumā izraudzītiem mazumtirgotājiem.

"Šobrīd tiek paralizēts uzņēmums, kas rīkojas godīgi caurspīdīgi un plāno šādi organizēt savu darbu arī turpmāk," teica Šmite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Db.lv, 01.09.2021

Latvia Sotheby’s International Realty vecākais pārdošanas konsultants Aigars Strods.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti", 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru